Iepriekšējos pārskata periodos saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā tika pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām orga-nizācijām. Šogad likumā šādi grozījumi nav paredzēti. 

Labā vēsts, ka konceptuāli atbalstītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredz gada pārskatu iesniegšanas termiņu pagarināšanu par vienu mēnesi (no 4 līdz 5 mēnešiem pēc pārskata gada beigām) tikai mazajām sabiedrībām. Taču pašlaik uz gada pārskatu iesniegšanas termiņu attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants.

Gada pārskata mērķis: sniegt informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem noder, lai pieņemtu saimnieciska rakstura lēmumu. 

Gada pārskata lietotāji: potenciālie ieguldītāji, darbinieki, piegādātāji, aizdevēji, klienti, valsts institūcijas un jebkurš sabiedrības loceklis.

Rakstā apskatītas gada pārskata sastāvdaļas un apkopoti gan ieteikumi, kam pievērst uzmanību, sastādot gada pārskatu, gan biežāk pieļautās kļūdas.

Gada pārskata sastāvdaļa — ziņas par uzņēmumu

1. Bieži pie darbības veida norāda tikai NACE kodu, taču ne visi lietotāji pārzina no galvas kodus, tāpēc būtu lietderīgi tos paskaidrot. 
2. Bieži, norādot informāciju par valdi un zvērinātu revidentu, tiek norādīts arī personas kods, kas nav korekti, jo tie ir sensitīvi dati.
3. Bieži aizmirstas norādīt struktūrvienības, filiāles un pārstāvniecības.
4. Jādefinē gada pārskata periods.
5. Norādot ziņas par grāmatvedi, ja tas ir ārpakalpojuma uzņēmums, jāsniedz arī informācija par atbildīgo grāmatvedi.

Vadības ziņojums

Vadības ziņojumā obligāti iekļaujamās informācijas apjoms Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 55. pantā. 

Ja kāds no pantā minētajiem punktiem nav aktuāls sabiedrībai, tad nosaukumu ziņojumā neliek, piemēram, lai nav šādas rindiņas:

pētniecības pasākumi — nav.

Netiek sniegta informācija par sabiedrības darbības finansiālajiem rādītājiem, rezultātiem un finansiālo stāvokli un to analīzi salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un skaidrojumiem par būtisku izmaiņu faktoriem, kas tos ietekmēja, taču šī informācija ir svarīga gada pārskata lietotājiem.

Kam pievērst pastiprinātu uzmanību, sastādot vadības ziņojumu par 2022. pārskata gadu? Iepriekš bija aktuāli atklāt informāciju saistībā ar Covid–19 un tā ietekmi uz uzņēmuma darbību. Sagatavojot gada pārskatu par 2022. gadu, ir jāņem vērā citi notikumi, kas skāruši gan valsti, gan pasauli kopumā. Karadarbība Ukrainā un no tās izrietošās sankcijas (ierobežojošie pasākumi pret Krieviju un Baltkrieviju) atstāja būtisku ietekmi uz biznesa darbību, ekonomikas attīstību un finanšu sistēmu funkcionēšanu. Šie notikumi sagādā uzņēmumiem grūtības, kā arī šie notikumi jāizvērtē, sagatavojot gada pārskatus, jo finanšu pārskatu lietotājiem jānodrošina informācija, kas atspoguļotu šo notikumu sagaidāmo ietekmi uz finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Uzņēmumiem arī jāapsver, vai atsaukties uz iespējamo kara ietekmi, atklājot informāciju par galvenajiem riskiem un neskaidrībām vadības ziņojumā, ja iespējams, ka turpmākās situācijas attīstība var izraisīt vai ir izraisījusi negatīvas novirzes no uzņēmuma prognozēm. Šie notikumi var ietekmēt grāmatvedības aplēses, patiesās vērtības novērtējumu, aktīvu vērtības samazināšanos, kredītsaistību pieaugumu, piegādes ķēžu vai izmantojamo resursu maiņu.

Inflācijas ietekme

2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 20,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Līdz ar to jāizvērtē arī inflācijas ietekme uz gada pārskatu, kā arī šie notikumi jāņem vērā, izvērtējot darbības turpināšanas principu. Var rasties izmaksu inflācija, uzņēmumiem palielinot cenas, lai izvairītos no zaudējumiem, ko rada ražošanas palielināšanās. Ja pieprasījums arvien pieaug, lai to apmierinātu, tiek palielināta esošo strādnieku slodze. Līdz ar to palielinās arī viņu darba alga, tas savukārt sekmē ražošanas izmaksu un cenu pieaugumu. Tāpat jāņem vērā aizņemtā kapitāla cena, kuras kāpumu jau lielākā daļa uzņēmumu ir tieši izjutuši, jo mainās pat esošo aizņēmumu vērtība, pieaugot EURIBOR likmēm, nerunājot par to, cik atbildīgi jāizvērtē jauno kredītsaistību piesaistīšanas un atmaksāšanas iespējas. Tāpēc, izvērtējot darbības turpināšanas principu, jāanalizē, vai uzņēmumam neradīs būtiskas finansiālas un atmaksas problēmas esošie aizņēmumi, ja to īpatsvars bilancē ir būtisks.

Finanšu analīzes koeficienti

Ja izmanto finanšu analīzes koeficientus vadības ziņojumā, jāuzmanās ar rezultātu interpretāciju, jo rādītāji jāvērtē ne tikai pēc noteiktām robežvērtībām, bet katra izmaiņa jāvērtē individuāli un jāskatās, vai nav bijuši notikumi pārskata gadā, kas varēja ietekmēt konkrēto rādītāju. Aprēķinātajiem koeficientiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats.

Tāpat nav jārēķina tādi finanšu analīzes koeficienti, kas nesniegs īsti daudz informācijas par sabiedrību. Piemēram, ja sabiedrības krājumi salīdzinājumā ar citiem posteņiem ir niecīgi, tad arī nav vērts rēķināt krājumu aprites koeficientu, jo tas īsti nesniegs priekšstatu par sabiedrību.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins, Bilance, Naudas plūsmas pārskats, Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

• Sastāda pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma pielikumā sniegtajām formām.

• Neatstāj formās tukšās rindas, kas nav aktuālas sabiedrībai un kurām nav vērtību.

• Šajās formās jābūt valdes un grāmatveža vai ārpakalpojuma grāmatveža parakstam.

• Norāda metodes, pēc kurām sastāda PZA un naudas plūsmas pārskatu; mainot sastādīšanas metodi, jāsniedz paskaidrojums finanšu pārskata pielikumā.

• Peļņas vai zaudējumu aprēķina rindā Neto apgrozījums norāda ieņēmumus no pamatdarbības veidiem. Ja ir ieņēmumi, kas nav tipiski un sistemātiski (nav saistīti ar pamatdarbību), tie tiek uzrādīti PZA pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi rindiņā. Bieži šī ir neuzmanības kļūda, bet ir redzēts, ka šī summa nav maza un tā tiek ar nodomu iekļauta neto apgrozījuma rindā, lai sabiedrībai neveidotos bruto peļņas zaudējumi, taču tas nav korekti. Tāpat arī nav korekti, piemēram, visu pamatlīdzekļu nolietojumu iekļaut pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās, jo pamatlīdzekļu sarakstā var būt pamatlīdzekļi, kas nepiedalās ražošanas procesā, bet attiecināmi uz pārdošanu vai administrāciju, tātad arī nolietojumam jābūt atdalītam uz katru PZA rindu atsevišķi.

Bilances konti

• Pamatlīdzekļi

Nepieciešams pārskatīt uzņēmuma pamatlīdzekļus un to izmantošanas veidu/funkcijas saimnieciskajā darbībā. Nepieciešams pārliecināties, vai ir bijušas izmaiņas pamatlīdzekļu izmantošanā saistībā ar raksta autores iepriekš minētajiem notikumiem vadības ziņojuma sadaļā, jo tas var ietekmēt aktīvu vērtību, lietderīgās lietošanas laiku un nolietojuma likmes. Jāizvērtē, vai nav jāpārskata summa, no kuras atzīst par PL, vai pamatlīdzekļu nolietojuma likmes atbilst pamatlīdzekļa paredzamajam lietošanas ilgumam. Pārvērtēšanas gadījumā jāpārskata visi kategorijā ietilpstošie pamatlīdzekļi. Pārvērtēšanu uz augšu vērtīgi veikt reizi 3–5 gados atbilstoši pieņemtajai politikai. Pārvērtēšanu uz leju, ja iepriekš pastāvēja vērtību samazinošas pazīmes, — ik gadu.

Pamatlīdzekļu inventarizācijas un analītiskie saraksti katru gadu jāsalīdzina ar virsgrāmatas kontiem. Jāveic arī mazvērtīgā inventāra uzskaitīšana un inventarizācija. Bieži tehnoloģisko iekārtu un ierīču postenī tiek uzskaitītas automašīnas, smagās automašīnas, kravas vilcēji u.c., bet šajā postenī būtu jāuzskaita tikai tādi pamatlīdzekļi, kuru darbības rezultātā apstrādājamais vai pārstrādājamais materiāls vai viela maina fizisko stāvokli vai ķīmisko sastāvu.

Pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm u.c. uzskaites aspektiem jābūt iestrādātiem grāmatvedības organizācijas dokumentos un jāsaskan ar praksi (grāmatvedības uzskaitē lietoto).

• Ieguldījumi

Veicot finanšu ieguldījumus radniecīgās un asociētās sabiedrībās, lai sabiedrība spētu pārvarēt finanšu grūtības, jāizvērtē iespējamie riski attiecībā uz līguma nosacījumu izpildi, ka ieguldījumu var neatmaksāt, var rasties kavējumi u.c. Ja kāds no riskiem iestājas, tas jāatklāj finanšu pārskatā.

• Krājumi

Jānovērtē, vai nav jāveic krājumu vērtības korekcijas, ja kritušies pārdošanas/pakalpojumu apjomi, preces ilgi stāv noliktavā. Katru gadu, veicot krājumu inventarizācijas un konstatējot krājumu zudumus, obligāti ir jāveic dabīgo zudumu normu aprēķināšana, kas nepieciešams UIN apliekamās bāzes noteikšanā. Dabīgās zuduma normas aprēķina, ņemot iepriekšējo trīs gadu faktiskos zudumus, ko attiecina pret trīs gadu neto apgrozījumu un iegūto koeficientu reizinot ar pārskata gada neto apgrozījumu. Ja dabīgās zudumu normas netiek noteiktas, tad visa krājumu zudumu summa ir jāiekļauj UIN apliekamajā bāzē (UIN likuma 8. pants).

Visas krājumu izmaiņas, kas konstatētas gada inventarizācijās, iegrāmato pārskata perioda PZA neatkarīgi no inventarizācijas norises laika, piemēram, ja tā norisinās nākamā mēnesī pēc bilances datuma. Tāpat jāizvērtē politika attiecībā uz uzkrājumi nelikvīdiem vai mazkustīgiem krājumiem.

• Debitori

Bieži netiek ievērots nosacījums un bilancē uzrāda debitorus kopā ar šaubīgiem vai pat bezcerīgiem parādiem, kas ir nepareizi, jo debitori bilancē jāuzrāda neto vērtībā, atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu summu, savukārt bezcerīgo parādu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt) iekļauj zaudējumos, ja iepriekš nav veidoti uzkrājumi. Lai šīs kļūdas laikus novērstu, jāveic debitoru vecumanalīze, un tas jādara nevis reizi gadā, bet daudz biežāk. Gada pārskata pielikumā ir jāsniedz nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums. Atgādinu, ka nepietiek tikai ar fakta konstatāciju, ka sabiedrībai ir bezcerīgie un/vai nedrošie parādi, ar tiem ir jāstrādā (atgādinājuma vēstules, parādu piedziņas kompāniju piesaiste, ja summas ir būtiskas). Kad izvēlas visus darījumus ar vienu partneri uzskaitīt vienā kontā gan par preču realizāciju, gan par preču pārdošanu, rodas kļūdas neto atlikumā konkrētam klientam, tāpēc tas jāpārbauda.

• Citi debitori

Bieži nodokļu pārmaksas netiek uzrādītas bilances aktīvā, bet gan samazina pasīva (saistību) saldo summu, un tas nav korekti. Savērst neko nevar.

• Nākamo periodu izdevumi

Praksē redzēts, ka grāmatvežiem bieži aizmirstas katru mēnesi norakstīt uz izdevumiem daļu no nākamo periodu izmaksām, tāpēc gada beigās pirms gada pārskata sastādīšanas ieteicams iziet cauri šī konta analītikai un pārliecināties, ka uz nākamo gadu nepāriet kārtējā gada izmaksas.

• Nauda

Pārrēķinot ārvalstu valūtas atlikumus gada pārskata beigās eiro, izmantojot grāmatvedības programmu, jāpārbauda, kādu valūtas kursu izmanto programma. Valūtas kursi tiek noteikti, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas sistēmu un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru, kas notiek katru darbdienu plkst. 15.15 (pēc Latvijas laika) un atspoguļo valūtas tirgus situāciju attiecīgajā brīdī. Līdz ar to, ja programma izmanto pirms plkst. 17.00 pieejamo valūtas kursu, ļoti bieži rodas starpība tādās valūtās, kuru kurss mēdz būt ļoti svārstīgs.

PZA tiek uzrādīts valūtas kursa svārstību neto rezultāts (starpība starp ieņēmumiem un zaudējumiem no valūtas kursa svārstībām).

• Kreditori

Jānodala īstermiņa un ilgtermiņa saistītas, jo praksē bieži redzēts, ka kredītiem vai aizdevumiem, kas ilgāki par gadu, kārtējā gada maksājumus aizmirstas iegrāmatot īstermiņa saistībās, bet viss tiek likts uz ilgtermiņa saistībām, kas nav korekti. Praksē redzēts, ka īpašnieku parādi, kas netiek atmaksāti ilgu laika periodu, tiek grāmatoti īstermiņa saistībās, kas ir aplami un nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu, un, atklājot šo kļūdu, var veidoties pienākums maksāt UIN.

Ja kredīta līgumā nav noteikts atmaksas periods, tad tās ir īstermiņa saistības, nevis ilgtermiņa.

• Nodokļi

Nodokļu atlikumiem jāsakrīt ar VID (Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamais saistību un prasību salīdzināšanas pārskats).

• Finanšu pārskata pielikums

Sastādot pielikumu, svarīgi identificēt, kādai kategorijai atbilst sabiedrība (mikrosabiedrībām, mazām, vidējām vai lielām sabiedrībām). Tad, balstoties uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 775 ´Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumiª prasībām attiecībā uz nepieciešamās informācijas atklāšanu gada pārskatos visām sabiedrību kategorijām, sastāda finanšu pārskata pielikumu. Praksē bieži sabiedrības atklāj to informāciju, kas nebūtu nepieciešama, bet aizmirst obligāti atklājamo informāciju.

Visām sabiedrību kategorijām grāmatvedības politikā atklājamā informācija

• Ilgtermiņa ieguldījumiem grāmatvedības politikā sniedz ziņas, no kādas summas iegādi atzīst par nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekli u.c.

• Ilgtermiņa ieguldījumiem norāda nolietojuma normas.

• Sabiedrībai finanšu pārskata pielikumā jāsniedz informācija par krājumu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, tai skaitā par katram krājumu veidam izmantoto krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi, kā arī jebkuras būtiskas izmaiņas (ja tādas ir bijušas) krājumu uzskaitei pieņemtajā grāmatvedības politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu.

• Sniedz noteikto informāciju par uzkrājumu veidošanai pieņemto grāmatvedības politiku.

• Sniedz detalizētu informāciju par ieņēmumu un izdevumu atzīšanas politiku atbilstoši katram darbības veidam, nevis izmanto teorētiskos tekstus par ieņēmumu un izdevumu atzīšanu, jo šīs ir vissvarīgākās pozīcijas jebkurai sabiedrībai. 

• Sniedz informāciju, ja notikusi grāmatvedības politikas maiņa vai uzskaites principi, notikusi iepriekšējo gadu kļūdu labošana utt.

Finanšu pārskata pielikuma sadaļā Grāmatvedības politika bieži paliek iepriekšējo pārskata gadu datumi, nav iekļauti visi skaidrojumi par katra posteņa uzskaites, atzīšanas politiku u.tml. vai arī ir aprakstīts postenis, kas nav aktuāls sabiedrībai. Piemēram, apraksta uzkrāto saistību veidošanas politiku, bet sabiedrībai nav uzkrāto saistību. Nekorekti apraksta posteņu politiku, piemēram, pie debitoru atzīšanas politikas raksta: debitoru postenī ietilpst pircēju un pasūtītāju parādi un nākamo periodu izdevumi, taču tā nav grāmatvedības politika attiecībā uz debitoru posteni! Ja maina grāmatvedības politiku, tad to aktualizē finanšu pārskata pielikumā un, iesniedzot gada pārskatu EDS, to arī neaizmirst izdarīt.

Skaidrojumi pie Peļņas vai zaudējuma aprēķina (PZA)

Parasti ar PZA atšifrēšanu nav problēmu, jo skaidrojumos tiek izmantota PZA izvērstā atskaite ar kontu sasaisti, nosaukumiem un summām. Jāatceras:

• Sniegt informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

• Par ieņēmumu vai izmaksu posteņiem, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, to summām un veidu.

• Ja sabiedrība krājumu ražošanai vai izveidošanai saņemtos aizņēmumu procentus ir iekļāvusi attiecīgo krājumu ražošanas pašizmaksā, tā finanšu pārskata pielikumā norāda ražošanas pašizmaksā iekļauto procentu apmēru.

Skaidrojumos pie bilances posteņiem bieži tiek aizmirsts:

• skaidrojot ilgtermiņa ieguldījumus, jāparāda visa ilgtermiņa ieguldījumu kustība (nolietojums, pārvērtēšana u.c.), nevis skaidrojumos uzrādīt tikai pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pārskata gada un iepriekšējā pārskata gada 31.12.;
• nav pilnīgas informācijas par vadībai izsniegto avansu, aizdevumu vai galvojumu saistību summas sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi), norādot procentu likmes, svarīgākos nosacījumus un atmaksātās, norakstītās un atmaksājamās summas;
• attiecībā uz katru ilgtermiņa kreditoru posteni — kreditoru parādu kopsummu, kuras samaksas termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem pēc bilances datuma, kā arī kreditoru parādu kopsummu, kas ir segta ar nodrošinājumu, norādot nodrošinājuma veidu un formu, — bieži nav informācijas par nodrošinājumu veidu un formu;
• bieži sabiedrības neatklāj atsevišķi informāciju par aizdevumiem radniecīgām un asociētām sabiedrībām;
• pircēju un pasūtītāju parādi un parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem finanšu pārskata pielikumā, bieži arī tā tiek skaidroti pircēju un pasūtītāju parādi un tiek norādītas pārskata un iepriekšēja pārskata gada summas, bet šī informācija neko neatklāj lietotājiem. Lietderīgi būtu atklāt, par kādiem pakalpojumiem ir parādi, periodu, par kādu šie parādi, vai sadalījumu pēc vecuma u.tml., tas pats arī attiecībā uz parādiem piegādātājiem un darbuzņēmējiem;
• vidējais darbinieku skaits.

Gada pārskata iesniegšana EDS

Gada pārskats ≠ EDS gada pārskats

Aplami uzskatīt, ka EDS sistēmā iesniegtais un izdrukātais gada pārskats ir tas pats uzņēmuma gada pārskats. Tā ir gada pārskata atvasinājumu elektroniskā forma (elektroniskais noraksts). Sagatavo saskaņā ar MK apstiprinātu formu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 399.

Bieži, aizpildot EDS pamatinformācijas sadaļu, sabiedrību EDS ievadītais gada pārskata apstiprināšanas datums nesakrīt ar gada pārskata oriģinālā norādīto datumu, taču tiem jābūt vienādiem.

Grāmatveža tiesībām sagatavot un apstiprināt gada pārskatu jābūt iekļautām ar sabiedrību noslēgtā darba vai pakalpojumu līgumā, kurā noteiktas abu pušu tiesības un pienākumi par gada pārskata sagatavošanu un apstiprināšanu, arī jāņem vērā, kad EDS pamatinformācijas sadaļā norāda ziņas par grāmatvedi.

Svarīgi sabiedrībām, kas pakļautas prasībai par zvērināta revidenta pārbaudi un atzinumu

• Sabiedrība, kuras gada pārskatu revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, EDS iesniedz revidenta ziņojuma (pārbaudes ziņojuma) elektronisku kopiju, sagatavojot pārskata elektronisku norakstu.

• Gada pārskata atvasinājumu EDS pārbauda un apstiprina zvērināts revidents, pārbaudei jāparedz papildu laiks.

• Ņemot vērā likumā papildus noteikto obligāto zvērināta revidenta pārbaudi ne tikai gada pārskata oriģinālam, bet arī tā norakstam, tas ir jāsagatavo laikus un par to jāinformē sabiedrības zvērināts revidents.

• Svarīgi, norādot EDS informāciju par zvērinātu revidentu, nesajaukt sertifikāta un licences numuru, jo gada pārskats var aiziet pavisam pie cita revidenta, tāpēc, iesniedzot gada pārskatu, ieteicams informēt par to arī zvērinātu revidentu, lai pārliecinātos, ka gada pārskats ir nonācis līdz viņam. Kad gada pārskats tiek iesniegts, tad EDS nomaina statusu uz iesniegts apstiprināšanai zvērinātam revidentam, taču tas vēl neliecina, ka gada pārskats nonācis pie īstā revidenta.

Gada pārskats ir nozīmīgs uzņēmuma grāmatvedības dokuments. Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par sabiedrību un tajā notiekošajiem procesiem un vadības nostāju. Gada pārskats tā lietotajiem sniedz informāciju par sabiedrības darbību, finansiālo stāvokli, plāniem u.c. Gada pārskata sastādīšana ir aktuāla ikvienai sabiedrībai, jo tieši šis dokuments būs svarīgs potenciālajiem klientiem, investoriem, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko sadarbību. Grāmatvedības uzskaitei jāiet roku rokā ar grāmatvedības organizācijas dokumentiem, kas praksē ir retums, jo parasti grāmatvedības organizācijas dokumenti (nolikumi) dzīvo savu dzīvi. Līdz galam netiek novērtēts, cik svarīgi, lai organizācijas dokumenti ne tikai būtu, bet arī atbilstu uzņēmuma esošajai grāmatvedības uzskaitei un principiem. Parasti interese sakārtot grāmatvedības organizācijas dokumentus rodas pirms VID pārbaudes, taču būtu jārīkojas laikus un jāpasargā uzņēmums no iespējamām kļūdām, administratīvā un nodokļu parāda (uzrēķina) saistību riska.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada marta (495.) numurā.