Darbībām ar ievešanai Latvijā neparedzētām akcīzes precēm mainīsies regulējums
LETA
Turpmāk varētu nebūt nepieciešama speciāla atļauja jeb licence Latvijas uzņēmumu darbībām ar tādām akcīzes precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā. Šādu regulējumu, veicot grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli" otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Grozījumiem noteikta steidzamības kārta. Tāpat paredzēts noteikt, ka licence nebūs nepieciešama arī darbībām ar akcīzes precēm, kuras pārvieto cauri Latvijai, kā arī kuras nelicencēta persona izved no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, eksportē, realizē nelicencētai personai noliktavas robežās vai citā akcīzes preču…
Turpmāk varētu nebūt nepieciešama speciāla atļauja jeb licence Latvijas uzņēmumu darbībām ar tādām akcīzes precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā. Šādu regulējumu, veicot grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli" otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Grozījumiem noteikta steidzamības kārta.
Tāpat paredzēts noteikt, ka licence nebūs nepieciešama arī darbībām ar akcīzes precēm, kuras pārvieto cauri Latvijai, kā arī kuras nelicencēta persona izved no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, eksportē, realizē nelicencētai personai noliktavas robežās vai citā akcīzes preču noliktavā, vai realizē noliktavas turētājam.
Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka, attīstoties darbības veidiem un iespējām, ko dod digitalizācija, attīstās arī attālinātās darbības ar akcīzes precēm.
Paplašinot darbības lauku, Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam citā ES dalībvalstī.
Šajā gadījumā akcīzes preču iegāde un piegāde notiks ES teritorijā no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti, fiziski akcīzes precēm neatrodoties Latvijā.
No akcīzes nodokļa piemērošanas aspekta līdz šim šāda Latvijas komersanta darbība tiktu uzskatīta par komercdarbību ar akcīzes precēm, no kā izrietēja Latvijas komersanta pienākums saņemt licenci darbībām ar akcīzes precēm, kaut arī fiziski tās neatradīsies Latvijā un visas darbības ar tām (piegāde, nosūtīšana, saņemšana) notiks ārpus Latvijas citās ES dalībvalstīs.
Piemēram, paredzēts papildināt likumu ar daļu, kas regulē akcīzes preču pilnīgu iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu (pilnīgu vai daļēju), kas rodas neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ vai tādēļ, ka ES dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegušas atļauju iznīcināt preces, kad, piemērojot atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmu, neuzskata par akcīzes preču nodošanu patēriņam. Tātad par to nav jāmaksā akcīzes nodoklis.
Tāpat paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo tabakas izstrādājumus, kurus apstiprināts noliktavas turētājs izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai vai citu tabakas izstrādājumu, kas nav akcīzes preces Latvijā, ražošanai.
Grozījumi arī paredz, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvotas akcīzes nodokļa markas, kas zudušas nepārvaramas varas dēļ, ja ir pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem dokumentiem par to, ka konkrētais iztrūkums nav radies nodokļa maksātāja vainas dēļ.
Paredzēts, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti arī alkoholiskie dzērieni, kurus apstiprināts noliktavas turētājs izmanto alkoholisko dzērienu kvalitātes noteikšanai.
Budžeta komisija arī atbalstīja Zemkopības ministrijas priekšlikumu lauksaimniekiem mazināt finansiālo slogu par degvielu.
Tostarp komisija atbalstīja priekšlikumu, ka augļkopībā un ogulājos no nodokļa būs atbrīvoti 180 litri uz hektāru līdzšinējo 130 litru vietā, bet dārzeņkopībā - 290 litri līdzšinējo 130 litru vietā. Augkopībā saglabāts atbrīvojums 100 litriem uz hektāru.
Savukārt zālāju platībās, tostarp arī zālāju platībās, kuras ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīviem par bioloģisko lauksaimniecību, ja tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru, atbrīvojums paredzēts 180 litriem uz vienu hektāru līdzšinējo 130 litru vietā.
Zālāju platībās, ja tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru un tās ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīviem par bioloģisko lauksaimniecību, atbrīvojums paredzēts 145 litriem uz vienu hektāru zālāju platībām līdzšinējo 130 litru vietā.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.