Saskaņā ar Civillikuma 1912. pantu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Tātad dāvinājuma motīvs ir devība, dāvinātājam nav pienākuma dāvināt šo dāvanu apdāvinātajai personai. Par dāvinājumu netiek uzskatīts tāds dāvinājums, ja pastāv kāds obligāts noteikums, kā rezultātā tiks saņemts kāds labums. Piemērs Uzņēmuma vadītājs izvirza nosacījumu grāmatvedim: ja gada pārskats tiks iesniegts līdz 1. martam, uzņēmums grāmatvedei dāvinās dāvanu karti SPA centra apmeklējumam. Šajā gadījumā tā nebūs dāvana, bet gan prēmija par darbu un tiks aplikta ar darbaspēka nodokļiem. Attiecībā uz mazas vērtības dāvanām Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk —...