Latvijā kopš februāra ir sākusi darboties depozīta sistēma, kas veicinās noteikta veida iepakojumu savākšanu un apstrādi, kā rezultātā apkārtne kļūs tīrāka un sakoptāka.

No grāmatvedības uzskaites un nodokļu piemērošanas viedokļa ir jāizdala divas lietas:

1. depozīta maksa — naudas summa, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas dzērienu depozīta iepakojumā, iemaksā kā drošības naudu par depozīta iepakojuma atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta iepakojuma nodošanas brīdī. Depozīta maksai Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) likuma normas nepiemēro, tātad šo maksu neapliek ar PVN;
2. depozīta iepakojums — atkārtoti vai vienreiz lietojamais dzērienu iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. Depozīta iepakojuma vērtība ir PVN likuma objekts. Saskaņā ar 2021. gada 9. decembra grozījumiem PVN likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. februārī, darījuma ar PVN nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu (turpmāk — AU iepakojums), kam piemēro depozīta sistēmu. Savukārt vienreiz lietojamā depozīta iepakojumu tā realizācijas brīdī apliek ar PVN.

Sāksim šo jautājumu šķetināt no depozīta maksas puses. Tā ir lielāka izmaiņa, kas uzskatāmi skar visus — sākot no ražotāja, tirgotāja līdz mazumtirgotājam un pircējam.

Šo ķēdi apskatīšu no tirdzniecības puses: ražotājs vai preces importētājs, tad vairumtirgotājs, kurš preci iegādājas un pārdod tālāk depozīta iepakojumā, tad seko mazumtirgotājs, kurš iegādājas preci no vairumtirgotāja vai ražotāja un tālāk pārdod preci pircējam, un visbeidzot galalietotājs, kurš preces iegādes brīdī samaksā depozīta maksu un, ja atgriež depozīta iepakojumu atpakaļ depozīta sistēmā, saņem iepriekš samaksāto depozīta maksu.

Depozīta sistēma ir izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pieņemšana no galalietotāja, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai sagatavošana atkārtotai izmantošanai atbilstoši tā sākotnējam uzdevumam, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana.

Depozīta iepakotājs ir pakalpojuma sniedzējs, preces ražotājs vai izplatītājs, kas Latvijā laiž tirgū dzērienus depozīta iepakojumā. Un ar šo posmu arī sākas depozīta sistēma.

Atbilstoši Iepakojuma likuma 18.¹ pantam depozīta iepakotājiem, kuri kalendāra gada laikā saražo vai importē dzērienus, radot izlietoto depozīta iepakojumu 150 kilogramu vai lielākā apjomā, ir pienākums apsaimniekot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu visā Latvijas teritorijā, slēdzot līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību sistēmā.

Šī prasība attiecas arī uz visām lejamā alus pārdošanas vietām, bāriem un veikaliem, kuros tiek tirgots lejamais alus līdzņemšanai kādā no depozīta sistēmā iekļautajiem iepakojuma veidiem — PET vai stikla pudelēs.

Depozīta sistēmu nepiemēro dzērienu iepakojumam, kuru kopā ar dzērieniem:

1. izved realizācijai ārpus Latvijas teritorijas uz Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai trešajām valstīm;
2. patērē starptautisko pārvadājumu laikā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs vai trešajās valstīs.

Depozīta apsaimniekošanas principus un regulējumu nosaka Iepakojuma likums, Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 519 "Depozīta sistēmas darbības noteikumi" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 519), Dabas resursu nodokļa likums un citi normatīvie akti.

Depozīta sistēmu Latvijā pārvalda SIA "Depozīta Iepakojuma Operators" (turpmāk — DIO), kurā apvienojušies gan vietējie, gan Baltijas mēroga vadošie dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji.

Pēc aprites depozīta iepakojumu iedala šādās grupās:

1. vienreiz lietojamais iepakojumus, ko pēc pieņemšanas DIO nodod pārstrādei,
2. AU iepakojums, kas tiek izmantots vairākkārt, to atkārtoti uzpildot.

Normatīvie akti nosaka, ka šobrīd depozīta sistēmā kā AU iepakojums ir stikls, bet, iespējams, nākotnē var būt papildinājumi.

AU iepakojumu iedala:

1. universālajā AU iepakojumā, ko savu produktu iepildīšanai izmanto vairāki depozīta iepakotāji, kuri ir gatavi nodrošināt iepakojuma atkārtotu uzpildi saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 
2. individuāla dizaina AU iepakojumā, ko izmanto viens konkrēts depozīta iepakotājs, kuram ir tiesības šo pudeli lietot un kura atbildība būs atkārtoti uzpildāmās pudeles savākt no visām depozīta sistēmas iepakojuma pieņemšanas vietām un nodrošināt atkārtotu uzpildi saskaņā normatīvo aktu nosacījumiem.

Depozīta maksas aprite

Depozīta iepakotājs pārskaita depozīta sistēmas operatoram (DIO) depozīta maksu MK noteikumu Nr. 519 noteiktajā apmērā par katru iepakojuma vienību, kurā dzēriens tiek laists tirgū.

MK noteikumi Nr. 519 nosaka, ka depozīta maksa par depozīta iepakojuma vienību ir 0,10 eiro neatkarīgi no iepakojuma materiāla un izmēriem.

Depozīta iepakojuma pārdevējs iekasē no galalietotāja depozīta maksu, realizējot dzērienu depozīta iepakojumā. Tātad galalietotājs jeb pircējs, iegādājoties dzērienu depozīta iepakojumā esošu, papildus preces cenai iemaksā tirgotājam arī depozīta maksu. Depozīta maksa netiek aplikta ar PVN, jo tiek klasificēta kā drošības nauda.

Depozīta maksu preces cenas zīmē tirgotājs norāda atsevišķi. 

Saņemt atpakaļ šo depozīta maksu galalietotājs varēs, nododot izlietotā dzēriena iepakojumu depozīta iepakojuma pieņemšanas punktos, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā norāde (depozīta zīme) un svītrkods, iepakojums būs iztukšots un nebūs bojāts.

Saņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, galalietotājam atmaksā depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā atbilstoši depozīta uzskaites sistēmā noteiktajam apjomam vai izsniedz kuponu par atbilstošu summu. 

Kuponu kā maksāšanas līdzekli var izmantot, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā realizē dzērienus depozīta iepakojumā un kurā (vai kuras tuvumā) nodots tukšais dzēriena depozīta iepakojums. 

Vietās, kur depozīta iepakojumu pieņem manuāli, depozīta maksu var atmaksāt skaidrā naudā.

Depozīta maksas jeb 0,10 eiro būtība ir motivēt pircēju dzēriena iepakojumu (depozīta iepakojumu) atgriezt atpakaļ apritē vai nodot pārstrādei, nevis izmest atkritumos. Turklāt PVN nepiemērošana šai maksai ir vēl viens pozitīvs aspekts.

Kā attēlā redzams, 0,10 eiro ceļo, un šis ceļš ir jāparāda arī grāmatvedības uzskaitē.

Ražotājs vai importētājs (turpmāk — iepakotājs), kurš pirmais izlaiž produktu (dzērienu) tirgū depozīta iepakojumā

Izpētot normatīvo aktu prasības un publiski pieejamo informāciju DIO tīmekļa vietnē, esmu konstatējusi, ka attiecībā uz depozīta maksu un dalību depozīta sistēmā iepakotājam būtu jāveic normatīvajos aktos un sadarbības nosacījumos ar DIO noteiktās darbības:

Laist (izlaist) tirgū nozīmē izstrādājumu darīt pieejamu (piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai) tirgū pirmo reizi.

Ar nulli apzīmēto posmu detalizētāk neaprakstīšu, tikai norādīšu, ka te ir svarīgi izpētīt un preču kartītēs rast iespēju norādīt iepakojuma veidu atbilstoši depozīta iepakojuma tipam, t.i., stikla pudele, PET pudele, skārdene u.tml., jo tas būs svarīgi, sagatavojot un nododot atskaites DIO, kā arī aprēķinot depozīta sistēmas dalības maksu. Depozīta sistēmas dalības maksas tarifi ir noteikti, ņemot vērā depozīta iepakojuma tipu.

Depozīta sistēmas pirmā darbības gada (2022. gada) dalības maksa ir noteikta izstrādātajā "Depozīta sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānā", savukārt turpmāko gadu depozīta sistēmas dalības maksas tarifi tiks aprēķināti pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktās metodikas, un tos apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Turpmāk ar praktiskiem piemēriem aprakstīšu nākamās darbības no grāmatvedības uzskaites viedokļa.

1.1. Preces pārdošana vai izlaišana patēriņam. Preču pavadzīmē—rēķinā iekļauj depozīta maksu

Ražotājs vai importētājs (iepakotājs) pārdod tirgotājam (vairumtirgotājam vai mazumtirgotājam) 100 pudeles dzērienu depozīta iepakojumā un rēķinā norāda:

Praksē novērojamas dažādas situācijas. Dažiem uzņēmumiem jau ir izdevies uzskaites sistēmās iestrādāt, ka depozīta maksa parādās kā ar PVN neapliekama summa, bet dažiem ir norādīts, ka PVN ir 0%. Matemātiski ir korekti. Saprotu, ka tas ir viens no risinājumiem, visticamāk, tas ir pagaidu risinājumus, lai varētu turpināt tirgoties. Tomēr 0% arī ir likme, un depozīta maksa nav jāuzrāda PVN deklarācijā. Ja PVN deklarācijas sagatavošana notiek automātiski no grāmatvedības programmā uzkrātajiem un iegrāmatotajiem datiem, tad jāpaseko līdzi, ja depozīta maksa ir zem darījumu grupas, kurai piemēro PVN 0%, lai neparādās PVN deklarācijā. Man zināmās grāmatvedības programmās PVN deklarācijas tiek definētas, izmantojot grāmatojumus, tad tehniski problēmām nebūtu jārodas, jo depozīta maksa ir jāuzskaita atsevišķā kontā.

Piemērā uzrādīto izrakstīšanas rēķinu iepakotāja pusē piedāvātu grāmatot šādi:

D 23100 Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem 155,20 eiro
K 61100 Ieņēmumi no preču pārdošanas (21%) 120,00 eiro
K 55880 Uzkrātās saistības — depozīta maksa 10,00 eiro
K 57210 PVN standartlikme 25,20 eiro

Uzkrātās saistības tāpēc, ka tās ir saistības pret DIO, bet rēķinu saņemsim tikai pēc pārskata mēneša beigām, savukārt pārdošanas darījumi notiek mēneša laikā. Uz saistībām pret DIO pārgrāmatotu tikai pēc atskaites iesniegšanas un rēķina saņemšanas.

1.2. Iepakotājs sagatavo pārdošanas pārskatu un iesniedz DIO

Līdz sekojošā mēneša 7. datumam iepakotājs sagatavo pārdošanas pārskatu par iepriekšējo kalendāra mēnesi un iesniedz DIO. Pirmā atskaite jāiesniedz līdz 7. martam.

Pārskatā iepakotājam ir jāsniedz ziņas par pārskata mēnesī Latvijas tirgū laisto depozīta iepakojuma daudzumu (vienībās) katram svītrkodam atsevišķi, kuru depozīta iepakotājs ir reģistrējis reģistrā (ir atsevišķs reģistrs, kurā vispirms produkts depozīta iepakojumā ir jāpiereģistrē, lai zinātu, ka konkrētā produkta, piemēram, alus, iepakojums piedalās depozīta sistēmā) un kurš ir bijis laists tirgū, tai skaitā tas ir: 

• realizēts Latvijas tirgū; 
• izmantots savām vajadzībām; 
• izmantots reprezentācijas un/vai mārketinga mērķiem, un/vai pasniegts kā dāvana, un/vai ziedots; 
• norakstīts derīguma termiņa beigu dēļ vai jebkāda cita iemesla dēļ, ja pastāv pamatots risks, ka šis iepakojums nonāks depozīta sistēmā. 

Pārskatā nav jāiekļauj depozīta iepakojuma vienības, kuras: 

• pats vai ar trešo pušu starpniecību iepakotājs transportē vai eksportē no Latvijas Republikas produktus iepakojumā, kas pakļauti iepakojumu depozīta sistēmai, un to var pamatot ar atbilstošiem transportēšanas dokumentiem, piemēram, kravas pavadzīmi (CMR); 
• tiek pārdotas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošiem gaisa, ūdens, sauszemes vai dzelzceļa transporta operatoriem vai lietotājiem, kas pārvadā pasažierus starptautiskos maršrutos, un šie dzērieni tiek pārdoti un/vai nodoti patērēšanai pasažieriem, kas ceļo ar iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem; 
• iepakotājs ir norakstījis un/vai kuru derīguma termiņš ir beidzies, ja iepakotājs iesniedz dokumentus, kas apstiprina, ka šādi produkti tikuši norakstīti un/vai ka to derīguma termiņš ir beidzies, un apstiprina to izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas ietvaros veidā, kas veicina un nodrošina izlietotā iepakojuma pārstrādi un reģenerāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Iepakotājs ir atbildīgs par to, lai šādu produktu izlietotais iepakojums nenonāk depozīta sistēmā. 

Regulārajā pārdošanas pārskatā var iekļaut ierakstus, kas attiecināmi uz iepriekšējiem periodiem un/vai ir iepriekšējiem periodu datu labojumi.

Pārdošanas pārskats jāiesniedz tiešsaistē DIO portālā. Plānots, ka Pārdošanas atskaiti varēs iesniegt divos veidos: 

• manuāli, ievadot tirgū laisto daudzumu katram svītrkodam; 
• importēt datus no XLS faila. 

Sagaidīsim pirmo redzamo versiju pārdošanas pārskatam, un, iespējams, tas dos vēl kādu papildu redzējumu, kā labāk organizēt uzskaiti depozīta iepakojumam grāmatvedībā.

DIO saskaņā ar iesniegto pārdošanas pārskatu līdz kārtējā kalendāra mēneša 13. datumam sagatavos iepakotājam divus rēķinus:

• rēķinu par depozīta maksu (neapliek ar PVN);
• rēķinu par depozīta sistēmas dalības maksu (apliek ar PVN).

Depozīta sistēmas dalības maksa ir atlīdzība par depozīta sistēmas operatora sniegto pakalpojumu — depozīta sistēmas organizēšanu. Depozīta sistēmas dalības maksa ir apliekama ar PVN.

Saņemtā rēķina par depozīta maksu grāmatošana iepakotāja pusē:

D 55880 Uzkrātās saistības — depozīta maksa 10,00 eiro
K 53100 Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem 10,00 eiro

Saņemtā rēķina par depozīta sistēmas dalības maksu grāmatošana iepakotāja pusē:

D 76700 Aprēķinātā depozīta sistēmas dalības maksa 0,44 eiro
D 57210 PVN standartlikme 0,09 eiro
K 53100 Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem 0,53 eiro

Depozīta iepakotājam ikmēneša rēķini jāsamaksā DIO ne vēlāk kā līdz kārtējā kalendāra mēneša 20. datumam.

Gadījumā, ja norādītie mēneša datumi iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, noteiktā darbība ir izpildāma nākamajā darba dienā.

Grāmatvedības konts: uzkrātās saistības — depozīta maksa

Grāmatvedības konts 55880 D Uzkrātās saistības — depozīta maksa K

No DIO piestādītā rēķina par depozīta maksu

Depozīta maksa no izrakstītajiem rēķiniem vai (precīzāk) depozīta maksa par produkciju depozīta iepakojumā, kas ir: realizēta Latvijas tirgū; izmantota savām vajadzībām; izmantota reprezentācijas un/vai mārketinga mērķiem, un/vai pasniegta kā dāvanas, un/vai ziedota; norakstīta derīguma termiņa beigu dēļ vai jebkāda cita iemesla dēļ, ja pastāv pamatots risks, ka šis iepakojums nonāks depozīta sistēmā

Pēc DIO rēķina saņemšanas šajā kontā atlikumam būtu jābūt 0,00 eiro. Manuprāt, šāda pieeja nodrošina pārskatāmību un ir vieglāk pārbaudīt skaitļus.

Vairumtirgotājs iepērk un tālāk pārdod produktu depozīta iepakojumā

Turpinot šo ķēdīti, esam nonākuši līdz vairumtirgotāja grāmatvedības uzskaitei. Vairumtirgotājs iepircis tālākai pārdošanai 100 pudeles dzēriena depozīta iepakojumā, un saņemtajā rēķinā ir norādīta preces vērtība un atsevišķi depozīta maksa, piemēram, šādi:

Šajā gadījumā vairumtirgotājs depozīta maksu maksās ražotājam vai citam preces pārdevējam, jo vairumtirgotājs ir nopircis preci, kas jau ir laista tirgū. 

Saņemto rēķinu par iegādāto preci piedāvāju iegrāmatot šādi:

D 21310 Gatavās preces pārdošanai 130,00 eiro
D 21360 Depozīta maksa 10,00 eiro
D 57210 PVN standartlikme 27,30 eiro
K 53100 Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem 167,30 eiro

Piedāvāju likt kādā kontā, kas ir tuvu pašas preces uzskaites kontam, jo, ja šī prece, kas ir depozīta iepakojumā, būs jāatgriež atpakaļ preces pārdevējam, tad arī depozīta maksa būs jāiekļauj atgriešanas rēķinā.

Pieņemsim, ka tālāk šo preci vairumtirgotājs pārdod mazumtirgotājam, par ko izraksta preču pavadzīmi–rēķinu, kurā norāda šādu informāciju:

Pārdošanas rēķinu piedāvāju iegrāmatot šādi:

D 23100 Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem 179,40 eiro
K 61100 Ieņēmumi no preču pārdošanas (21%) 140,00 eiro
K 21360 Depozīta maksa 10,00 eiro
K 57210 PVN standartlikme 29,40 eiro

Grāmatvedības konts: depozīta maksa

Grāmatvedības konts 21360 D Depozīta maksa K

Depozīta maksa no iepirkto preču pavadzīmēm—rēķiniem, kur tā ir atsevišķi uzrādīta

Depozīta maksa no izrakstītajiem rēķiniem vai (precīzāk) depozīta maksa par produkciju depozīta iepakojumā, kas ir: realizēta Latvijas tirgū (pārdota tālāk); izmantota savām vajadzībām; izmantota reprezentācijas un/vai mārketinga mērķiem, un/vai pasniegta kā dāvanas, un/vai ziedota; norakstīta derīguma termiņa beigu dēļ vai jebkāda cita iemesla dēļ, ja pastāv pamatots risks, ka šis iepakojums nonāks depozīta sistēmā

Šajā grāmatvedības kontā varētu palikt atlikums debetā par to dzērienu vienību skaitu noliktavā, kas ir depozīta iepakojumā, bet vēl nav pārdoti vai izmantoti kā citādi, piemēram, reprezentācijas vajadzībām.

Mazumtirgotājs iepērk preci no vairumtirgotāja un tālāk pārdod produktu depozīta iepakojumā galalietotājam (patērētājam, pircējam)

1.1. Iegādājas preci depozīta iepakojumā tālākai pārdošanai. Depozīta maksu uzskaita atsevišķā kontā

Mazumtirgotājam (turpmāk — pārdevējs) preces iepirkšana no vairumtirgotāja un depozīta maksas uzskaite būs pēc tiem pašiem principiem, kas aprakstīti iepriekš, kad vairumtirgotājs iepērk preci, kas jau ir laista tirgū (skatīt piemēru un grāmatojumu darījumam ar kopsummu 167,30 eiro).

Nākamajā attēlā apkopotas darbības pārdevējam:

1.2. Preci depozīta iepakojumā pārdod tālāk gala patērētājam

Saskaņā ar Iepakojuma likuma 18.⁵ pantu depozīta maksu preces cenas zīmē depozīta iepakojuma pārdevējs norāda atsevišķi.

Attiecībā par depozīta maksas norādīšanu čekā ir jāskatās Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām". Šie noteikumi nosaka obligāti norādāmos rekvizītus kases čekā, tai skaitā preces (pakalpojuma) vai tās nodaļas nosaukums un PVN zīme (cipars, burts vai cita pazīme, kas norāda, ka attiecīgajai precei (pakalpojumam) vai tās nodaļai ir piemērojama konkrētā nodokļa likme vai nodoklis nav piemērojams), kā arī daudzums (tai skaitā ja daudzums ir "1") un cena.

Saskaņā ar šo normu var izmantot apzīmējumus, piemēram:

A — apliekams ar nodokli
N — nav apliekams ar nodokli

Valsts ieņēmumu dienesta piedāvātajā metodiskajā materiālā "Depozīta sistēmas ietvaros veikto maksājumu uzskaite un nodokļu piemērošana" iekļautajā čeka paraugā ir parādīts piemērs, kā atsevišķi uzrādīt depozīta maksu.

Turpinot par iegrāmatošanu — realizējot preci depozīta iepakojumā galalietotājam, pārdevējs iekasē depozīta maksu un uzskaita to atsevišķā kontā.

Depozīta maksu iegrāmato:

D 26150 Kase tirdzniecības vietā 0,10 EUR
K 21360 Depozīta maksa 0,10 EUR

Grāmatvedības konts: depozīta maksa

Grāmatvedības konts 21360 D Depozīta maksa K

Depozīta maksa no iepirkto preču pavadzīmēm—rēķiniem, kur tā ir atsevišķi uzrādīta

Depozīta maksa no čekiem vai izrakstītajiem rēķiniem vai (precīzāk) depozīta maksa par produkciju depozīta iepakojumā, kas ir: realizēta Latvijas tirgū (pārdota galalietotājam); izmantota savām vajadzībām; izmantota reprezentācijas un/vai mārketinga mērķiem un/vai pasniegta kā dāvanas un/vai ziedota; norakstīta derīguma termiņa beigu dēļ vai jebkāda cita iemesla dēļ, ja pastāv pamatots risks, ka šis iepakojums nonāks depozīta sistēmā

Šajā grāmatvedības kontā varētu palikt atlikums debetā par to dzērienu vienību skaitu noliktavā, kas ir depozīta iepakojumā, bet vēl nav pārdoti vai izmantoti kā citādi, piemēram, reprezentācijas vajadzībām.

Šajā posmā pārdevējam noslēdzas posms ar depozīta maksu, t.i., pārdevējs samaksāja depozīta maksu vairumtirgotājam preces iegādes brīdī, bet pārdevējs šo samaksāto summu saņēma atpakaļ no preces galalietotāja (pircēja).

Nākamais posms ir depozīta iepakojuma savākšana no galalietotāja. 

2.1. Depozīta iepakojuma pieņemšanas no galalietotāja (pircēja) un depozīta maksas atmaksa pircējam

Jāsāk ar to, ka Iepakojuma likums nosaka, kādās situācijās pārdevējam ir obligāts pienākums pieņemt atpakaļ depozīta iepakojumu savā tirdzniecības vietā un kādās situācijās tas drīkst pircēju informēt, ka depozīta iepakojumu var nodot citā tirdzniecības vietā.

Iepakojuma likuma 18.⁸ pants nosaka, ka depozīta iepakojuma pārdevējam ir pienākums pieņemt no galalietotāja visu veidu izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu savā tirdzniecības vietā, tās teritorijā vai tirdzniecības vietas tuvumā, bet ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas:

1. valstspilsētās, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 300 kvadrātmetriem vai lielāka;
2. citās administratīvajās teritorijās, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 60 kvadrātmetriem vai lielāka.

Ja pārdevēja tirdzniecības zāles platība šos rādītājus nepārsniedz, tad pārdevējs drīkst tirgot dzērienus depozīta iepakojumā, bet tam nav pienākuma pieņemt no galalietotāja izlietoto depozīta iepakojumu un slēgt līgumu ar DIO.

Turklāt Iepakojuma likums paredz iespēju pārdevējiem apvienoties, lai nodrošinātu depozīta iepakojuma savākšanu un apsaimniekošanu, proti, ja depozīta iepakojuma pārdevēji veido kopīgu depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu vienā administratīvajā teritorijā, attālums no katras tirdzniecības vietas līdz kopīgai depozīta iepakojuma pieņemšanas vietai nedrīkst pārsniegt 500 metrus, izņemot gadījumu, kad tas ir saskaņots ar Valsts vides dienestu un to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas kopīgā depozīta iepakojuma pieņemšanas vieta.

Ja pašvaldības teritorijā nav depozīta iepakojuma pārdevēja, kuram ir pienākums pieņemt no galalietotāja izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, vai šādu tirdzniecības vietu skaits neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu teritoriālo pārklājumu, lēmumu par depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu pieņem pašvaldība.

Depozīta iepakojumu var pieņemt manuāli — tad jāsakārto šis process uzņēmumā, lai pilnvērtīgi uzskaitītu visu pieņemto iepakojumu, kā arī izsniegtos kuponus.

Manuālā iepakojumu pieņemšana notiek veikalos, kur plānotais pircēju nodoto iepakojumu skaits nepārsniedz 3000 vienību mēnesī. 

Savukārt tiem veikaliem, kur plānotais nodoto iepakojumu skaits mēnesī pārsniedz 3000 vienību, DIO piedāvā bez maksas piegādāt un uzstādīt taromātu tukšā depozīta iepakojuma nodošanai. Turklāt DIO apņemas nodrošināt taromātu tehnisko uzraudzību, tai skaitā uzskaitīt visu nodoto taru, un šie dati ir pieejami pārdevējam, kas tālāk ir izmantojami grāmatvedības uzskaitē un atskaišu sagatavošanā/pārbaudē.

Atkārtoti vai vienreiz lietojamo izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu no galalietotāja atpakaļ pieņem un depozīta maksu atmaksā, ja:

1. uz tā ir speciālā norāde un svītrkods vai kvadrātkods ir nolasāms;
2. tas ir iztukšots, nav sadalīts daļās un nav bojāts.

Saņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, pārdevējs galalietotājam atmaksā depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā atbilstoši depozīta uzskaites sistēmā noteiktajam apjomam vai izsniedz kuponu par atbilstošu summu:

• bezskaidras naudas norēķins var būt, piemēram, uzkrāt punktus klienta lojalitātes kartē;
• kuponu tālāk izmanto kā maksāšanas līdzekli tajā tirdzniecības vietā vai tirdzniecības tīklā, kurā nodots depozīta iepakojums.

Depozīta maksu var atmaksāt, izmantojot skaidru naudu, tikai tajās vietās, kur depozīta iepakojumu pieņem manuāli.

Kuponā, ko izsniedz depozīta iepakojuma pārdevējs, pieņemot iepakojumu manuāli, vai depozīta iepakojuma pieņemšanas automāts, saņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu no galalietotāja, norāda:

1. kupona izsniedzēja nosaukumu un reģistrācijas numuru;
2. kupona izsniegšanas vietas apzīmējumu;
3. kupona numuru;
4. kupona izsniegšanas datumu un laiku;
5. kupona izsniedzēja parakstu, ja kupons netiek izsniegts elektroniski;
6. depozīta sistēmas svītrkodu vai kvadrātkodu.

Ja kuponā trūkst kāda no iepriekš minētajiem rekvizītiem, tad kupons nav derīgs.

Pārdevējs katru izsniegto kuponu, norādot numuru un izsniegšanas datumu, reģistrē depozīta iepakojuma uzskaites sistēmā, kuru uztur DIO.

Svarīgi — līdz brīdim, kad kupons tiek atprečots, t.i., izmantots preču iegādei vai apmainīts pret skaidru naudu, pārdevējam veidojas saistības, kuras ir jāuzskaita grāmatvedībā atsevišķā kreditoru kontā.

Piemēram, nākamā mēneša beigās iegūst atskaiti par taromātā izsniegto kuponu kopsummu 350,00 eiro un šo summu iegrāmato kā prasības par depozīta maksu pret DIO un kā saistības pret galalietotāju.

Šo darījumu piedāvāju iegrāmatot šādi:

D 23590 Prasības par depozīta maksu (no kuponiem) 350,00 eiro
K 52200 Norēķini par depozīta maksas kuponiem 350,00 eiro

Ja ir manuāla depozīta iepakojuma pieņemšana un tiek izsniegti kuponi, tad ieteiktu apdomāt iespēju, ka šis grāmatojums notiek reizi dienā, lai nodrošinātu kontroli pār procesu.

Tālāk pircējs tirdzniecības vietā iepērkas un izmanto kuponu, lai daļēji norēķinātos par veikto pirkumu.

Piemēram, pircēja čeks par precēm pirms samaksas veikšanas ir 12,10 eiro (ieskaitot PVN, likme 21%) un ir taromāta kupons par kopējo summu 1,20 eiro, kuru izmantos, lai daļēji samaksātu par preci.

Grāmatojums veidotos šādi:

D 26150 Kase tirdzniecības vietā 10,90 eiro
D 52200 Norēķini par depozīta maksas kuponiem 1,20 eiro
K 61110 Ieņēmumi no pārdošanas (21%) 10,00 eiro
K 57210 PVN standartlikme 2,10 eiro

Grāmatvedības konts: Norēķini par depozīta maksas kuponiem

Grāmatvedības konts 52200 D Norēķini par depozīta maksas kuponiem K
Pircējs atprečo kuponu pie kases	Depozīta maksa no izsniegtajiem kuponiem

Šajā grāmatvedības kontā kredītā paliks saistības par neatprečotajos kuponos aprēķināto depozīta maksu.

2.2. Pārdevējs nodod savākto iepakojumu DIO

Pārdevējs, ievērojot DIO noteikto kārtību un saskaņā ar apstiprināto grafiku par savāktā depozīta iepakojuma transportēšanu no tirdzniecības vietas vai savākšanas punkta uz DIO, nodod savākto iepakojumu DIO.

Nododot iepakojumu pārvadātājam (trešā puse, kas ir piekritusi nodrošināt savāktā iepakojuma transportēšanu uz DIO) vai DIO, ir jānoformē pieņemšanas–nodošanas akts, kravas pavadzīme vai cits līdzvērtīgs dokuments, lai būtu dokumentārs pierādījums par nodotā iepakojuma daudzumu un veidiem.

2.3. DIO atskaites un norēķināšanās ar pārdevēju par depozīta maksu un citiem pakalpojumiem

Līdz sekojošā mēneša 7. datumam DIO sagatavo un iesniedz pārdevējam mēneša pārskatu par iepriekšējo kalendāra mēnesi, kurā norāda:

1. kopējo mēneša maksas aprēķinu,
2. depozīta maksas un apsaimniekošanas maksas summas, kā arī pieņemtā depozīta skaitu pārskata periodā pa to veidiem u.c. informāciju.

Pamatojieties uz šo pārskatu, pārdevējam ir pienākums septiņu dienu laikā sagatavot un iesniegt DIO rēķinu par depozīta maksas, apsaimniekošanas maksas un citu līgumā atrunāto maksu saņemšanu.

Attiecībā uz PVN piemērošanu saglabājas tie paši nosacījumi: depozīta maksu ar PVN neapliek (ir ārpus PVN likuma), bet apsaimniekošanas maksa ir ar PVN standartlikmi apliekams darījums.

Rēķinā iekļaujot prasību par depozīta maksas atmaksu, piedāvāju grāmatot šādi:

D 23510 Norēķini ar citiem debitoriem 350,00 eiro
K 23590 Prasības par depozīta maksu (no kuponiem) 350,00 eiro

Grāmatvedības konts: Prasības par depozīta maksu (no kuponiem)

Grāmatvedības konts 23590 D Prasības par depozīta maksu (no kuponiem) K
Depozīta maksa no izsniegtajiem kuponiem	Depozīta maksa no pārdevēja izrakstītā rēķina DIO par depozīta maksu

Pēc tam kad pārdevējs būs izrakstījis rēķinu DIO par attiecīgo periodu, beigu atlikumam būtu jābūt nulle. Iespējams, varētu palikt debeta atlikumā summa, par ko pusēm atšķiras viedoklis, līdz brīdim, kamēr ir izpētīta un atrisināta konkrētā situācija.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada aprīļa (484.) numurā.