Efektivizē nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu

Lai nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima 10. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Grozījumi precizē, kā Eiropas Savienības (ES) sankcijas darbojas iepretim Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijām. Tie nepieciešami, lai paātrinātu sankciju pārņemšanu, it īpaši attiecībā uz tām, kas vērstas cīņai pret terorismu un tā finansēšanu, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš Ārlietu komisijas sēdē pauda likumprojekta autori Ārlietu ministrijā. Izmaiņas vienādo nacionālo regulējumu ar ES un ANO pieņemto terminoloģiju.

Tāpat grozījumi noteic tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) – Latvijas kompetentajai iestādei starptautisko un nacionālo sankciju ieviešanas jautājumos – piemērot izņēmumus sankciju izpildē. Tas nepieciešams, lai pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām tās nav vērstas, minēts likumprojekta anotācijā. FID paredzētas arī tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Likumprojektu izstrādājusi Ārlietu ministrija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju. Likuma virzītāja ir Saeimas Ārlietu komisija, kura norādījusi, ka sešu mēnešu laikā, kopš FID ir galvenā kompetentā iestāde sankciju izpildes jautājumos šo funkciju pilda, ir jau saprasts, kādas papildu funkcijas šim dienestam būtu nepieciešamas, lai darbs būtu efektīvāks. Kā arī - no 4. novembra līdz 15. novembrim Latvijā gaidāma Moneyval ekspertu klātienes vizīte Latvijā.

Moneyval Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanai sāk valstu jauno vērtēšanu, jau sesto kārtu, un Latvija šajā vērtējumā ir pirmā.

Izmaiņas arī paredz, ka personas, kurām ir pienākums iesaldēt līdzekļus un kuras to ir veikušas labā ticībā, tiek atbrīvotas no juridiskās atbildības attiecībā pret skarto personu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ES paraugprakse attiecībā uz ierobežojošo pasākumu efektīvu īstenošanu nosaka, ka personas, kas veic iesaldēšanas darbības un vienlaikus rīkojas bez nolaidības un labā ticībā, ka šāda rīcība ir saskaņā ar attiecīgo ES regulu, nav saucamas pie atbildības attiecībā pret skarto personu. FATF 6.5(f) rekomendācija nosaka, ka valstīm jānodrošina labticīgo personu tiesību aizsardzība, kad šīs personas, izpildot FATF 6. rekomendācijas prasības, iesaldē līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, vai liedz sankciju subjektam piekļuvi līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem.

• Skatīet arī ĀM Sankciju biļetenus
• Eiropas Savienības Sankciju karti
• Vadlīnijas sankciju efektīvai ieviešanai Latvijā