Eiropas Komisija (EK) 22. maijā ir publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības dalībvalstīm. EK atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Tāpat tiek norādīts, ka darba spēka nodokļu samazināšana netiek pilnībā kompensēta ar nodokļu pārnešanu uz patēriņu.
Šeit latviešu valodā lasāmi EK ieteikumi Latvijai.
Ziņojumā norādīts, ka Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Bagātāko 20 % mājsaimniecību un nabadzīgāko 20 % mājsaimniecību ienākumu attiecība 2015. gadā bija 6,5, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES, kaut arī skaitlis 2016. gadā nedaudz samazinājās. Atšķirība starp ienākumu nevienlīdzību pirms un pēc nodokļu nomaksas un sociālajiem pārskaitījumiem ir viena no vismazākajām ES.
Latvijas nodokļu sistēma nav tik progresīva kā citās ES dalībvalstīs, un tas sekmē augsto nevienlīdzību un strādājošo nabadzību. Nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zema atalgojuma saņēmējiem joprojām ir viens no augstākajiem ES, bet ieņēmumu potenciāls tiem nodokļiem, kas ir mazāk kaitējoši izaugsmei, nav pietiekami izmantots.
Nodokļu ieņēmumu zemais īpatsvars IKP ierobežo resursus ilgtspējīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai. Par spīti nelielam progresam cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu saistību izpilde joprojām ir nopietna problēma. Stabilitātes programmā tika paziņots par nodokļu reformas ieviešanu. Galvenie pasākumi ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa standarta likmes samazinājumu no 23 % līdz 20 %, diferencētā neapliekamā minimuma palielinājumu, uzņēmumu ienākuma nodokļa 0 % likmes ieviešanu attiecībā uz reinvestētu peļņu un kapitāla nodokļu likmju saskaņošanu līdz likmei 20 %. Reforma ņem vērā konkrētai valstij adresēto ieteikumu tiktāl, ciktāl nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zema atalgojuma saņēmējiem tiek samazināts. Taču nodokļu reforma ir ierobežota attiecībā uz nodokļu novirzīšanu uz avotiem, kas ir mazāk kaitējoši izaugsmei, un paziņotā politikas mērķa – nodokļu ieņēmumu īpatsvara palielināšanu IKP – sasniegšanu.
Padome Latvijai 2017. un 2018. gadā rīkoties šādi:
1. Īstenot savu fiskālo politiku atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām, kas nozīmē 2018. gadā sasniegt savu vidējā termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pielaides saistībā ar sistēmiskās pensiju reformas un strukturālo reformu īstenošanu, attiecībā uz kurām ir piešķirtas pagaidu novirzes. Samazināt nodokļus zema atalgojuma saņēmējiem, novirzot nodokļus uz citiem avotiem, kas ir mazāk kaitējoši izaugsmei, un uzlabojot nodokļu saistību izpildi.
2. Uzlabot sociālās drošības tīkla adekvātumu un paaugstināt darbaspēka prasmes, paātrinot profesionālās izglītības mācību programmas reformu. Palielināt veselības aprūpes izmaksu efektivitāti un piekļuvi tai, tostarp samazinot tiešos maksājumus un ilgo gaidīšanas laiku.
3. Palielināt publiskā sektora efektivitāti un pārskatatbildību, jo īpaši, vienkāršojot administratīvās procedūras un nostiprinot interešu konfliktu novēršanas sistēmu, tostarp maksātnespējas administratoriem.
Finanšu ministrija (FM) piekrīt EK viedoklim un uzsver, ka plānotā nodokļu reforma radīs apstākļus ēnu ekonomikas samazināšanai, atļaujot pārnest mazāku slogu uz patēriņa nodokļiem. Tāpat FM atzinīgi vērtē EK rekomendācijas strukturālo reformu jomā, uzsverot, ka strukturālās reformas rada apstākļus produktivitātes un līdz ar to potenciālā IKP izaugsmei.
FM konstatē, ka EK vērtējums par Latvijas Stabilitātes programmu pamatā sakrīt ar FM redzējumu. EK norāda, ka saskaņā ar tās prognozēm, Latvijas 2017. gada publiskās finanses atbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Attiecībā uz fiskālo rekomendāciju EK ir norādījusi, ka Latvijai 2018. gadā budžeta politiku ir nepieciešams īstenot saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem, proti, nodrošinot Vidēja termiņa mērķa sasniegšanu 2018. gadā, vienlaikus ņemot vērā atkāpes, kas ir saistītas ar pensiju reformu un veselības reformu.
Tāpat EK ir norādījusi, ka nodokļu politikas ietvaros ir nepieciešams samazināt nodokļu slogu zemo ienākumu saņēmējiem, pārvirzot to uz citiem avotiem, kas nemazina ekonomisko izaugsmi un uzlabo nodokļu iekasējamību.
Stabilitātes programmā nominālais deficīts 2018. gadā ir plānots 1,6% apmērā no IKP, bet EK prognozē nominālo deficītu 1,8% no IKP. FM atzinīgi vērtē, ka šī atšķirība nepārsniedz plānoto ieņēmumu pieaugumu no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kas tiks izstrādāti un iesniegti EK budžeta sagatavošanas procesā un tādā veidā šo atšķirību novēršot.
FM piekrīt EK rekomendācijai, ka 2018. gadā strukturālais deficīts drīkst pārsniegt vidēja termiņa mērķi tikai par atkāpi pensiju un veselības aprūpes reformai un plāno sagatavot 2018. gada valsts budžetu atbilstoši šai rekomendācijai.
Tāpat EK atzīst, ka Stabilitātes programmā iekļautais prognozētais strukturālais deficīts 2018. gadā 1,7% no IKP atbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem. Tomēr EK norāda, ka pārrēķinot strukturālo deficītu pēc EK metodoloģijas, deficīts sasniedz 2,3% no IKP, kas par 0,6% no IKP pārsniedz pieļaujamo līmeni.
Saskaņā ar EK pašas prognozēm strukturālais deficīts 2018. gadā pieļaujamo līmeni pārsniedz par 0,7% no IKP. 0,2% no IKP atšķirība rodas no jau minētā ieņēmumu pieauguma no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un līdz rudenim tiks novērsta, bet 0,4 % no IKP atšķirība rodas no atšķirīga faktiskās ekonomikas novērtējuma pret tās potenciālo līmeni (izlaižu starpības novērtējuma) un šis jautājums tiks risināts šī gada rudenī budžeta sagatavošanas procesā, kad tiks aktualizētas makroekonomiskās un fiskālās prognozes.
Eiropas Komisija (EK) 22. maijā ir publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības dalībvalstīm. EK atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Tāpat tiek norādīts, ka darba spēka nodokļu samazināšana netiek pilnībā kompensēta ar nodokļu pārnešanu uz patēriņu. Šeit latviešu valodā lasāmi EK ieteikumi Latvijai. Ziņojumā norādīts, ka Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Bagātāko 20 % mājsaimniecību un nabadzīgāko 20 % mājsaimniecību ienākumu attiecība 2015. gadā bija 6,5, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES, kaut arī skaitlis 2016. gadā nedaudz samazinājās. Atšķirība starp ienākumu nevienlīdzību pirms un pēc nodokļu…