Finanšu ministrija atzīst par nederīgu ideju par vienīgā īpašuma atbrīvošanu no nodokļa

Ministru kabineta komitejas sēdē 3. aprīlī izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam", kurā secināts, ka “vienīgā īpašuma” atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa neatbilst nekustamā īpašuma nodokļa politikas principiem un nenodrošina Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi, t.i., netiek nodrošināts samērīgs nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugums, kā arī netiek izpildīts nosacījums par pašvaldību budžeta ieņēmumu nodrošināšanas nepieciešamību.

Minēto apliecina izklāstītie riski un iespējamās problēmas:

1. Principa ieviešana rada būtisku - līdz 21 milj. euro (dati balstīti uz 2015.gada nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu rezultātiem) - negatīvu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Tiek prognozēts, ka 2016.gadā un turpmāk minētā negatīvā fiskālā ietekme varētu vēl palielināties.
2. Principa ieviešana rada sarežģītu, dārgu un neefektīvu administrēšanas procesu. Tikai aptuveni 464 tūkst. nodokļa maksātāju (kas ir ~63% no kopējā nodokļu maksātāju skaita) automātiski varētu piemērot “vienīgā mājokļa” principu, pārējos gadījumos nodokļa administratoriem būs jāveic papildus datu apstrāde un izvērtēšana. Līdz ar to, būs jāveido dārgas papildus apstrādes sistēmas, kuras nodrošinās iespēju apstrādāt datus un piemērot “vienīgā mājokļa” principu arī vēl citos sarežģītākos gadījumos. Valstī pastāvošo datu sistēmu nepilnību dēļ “vienīgā īpašuma” principa ieviešana pilnībā nav iespējama. Principa kombinācija ar kādu papildu nosacījumu, piemēram, neapliekamo kadastrālās vērtības summu vēl vairāk sarežģītu administrēšanu.
3. Principa ieviešana rada izvairīšanās iespējas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Pastāv risks, ka ģimenes īpašumā (uz vienas personas vārda) esošie vairāki nekustamie īpašumi tiks pārreģistrēti uz katra ģimenes locekļa (t.sk. arī nepilngadīga bērna) vārda, tādējādi nodrošinot, ka katram ģimenes loceklim tas būtu vienīgais nekustamais īpašums. Tāpat principa ieviešana nenodrošina sociālā taisnīguma principu un rada nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādu sociālo slāņu nekustamā īpašuma īpašniekiem (princips tiks piemērots gan maznodrošinātām personā, gan bagātām personām).

Principa ieviešana nerisina nekustamā īpašuma īpašnieka nodokļa sloga pārnešanu uz īrniekiem (t.sk. piespiedu nomas gadījumu). Īpašums, kas tiek izīrēts, visticamāk, īpašniekam būs apliekams ar nodokli, bet īpašnieks šo maksājamo nodokli netieši caur īres maksu kā obligātu maksājumu pārcels uz īrnieku.

Finanšu ministrijas darba grupa nonākusi pie secinājuma, ka,  ja ir nepieciešams mazināt kadastrālās vērtības ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu, tad to ir iespējams risināt:

• ierobežojot vai samazinot kadastrālās vērtības atbilstības koeficientu nekustamā īpašuma tirgus cenām;
• palielinot pašvaldību rīcībā esošos instrumentus (atlaides) balstoties uz to, ka pašvaldības vislabāk pārzina vietējo situāciju un nodokļa maksātāju vajadzības un iespējas.

Nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos (dažādos likumos un Ministru kabineta noteikumos atbilstoši informatīvajā ziņojumā minētajam), lai pilnveidotu kadastrālās vērtēšanas kritērijus, principus un metodes, ar kurām nodrošinātu mērenu un pakāpenisku kadastrālo vērtību pieaugumu dzīvojamās apbūves zemēm, tādējādi ierobežojot straujas kadastrālās vērtības pieaugumu šim nekustamā īpašuma segmentam.

No 2017.gada līdz 2019.gadam tiks izstrādāts attiecīgais normatīvo aktu regulējums (grozījumi normatīvajos aktos, saistībā ar kadastrālo vērtību noteikšanas metodiku), kas būs piemērojams aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli sākot ar 2018.gadu. Lai ar nākošo taksācijas gadu spēkā stātos jauns normatīvo aktu regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samērīga pieauguma nodrošināšanu, Saeimai grozījumi normatīvajos aktos ir jāpieņem līdz pirmstaksācijas gada 1.jūlijam.