Atsaucoties uz pagājušajā nedēļā izskanējušo finanšu ministra Andra Vilka viedokli par iespējām izskatīt fiskālā deficīta palielinājumu, Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka papildus izdevumus budžetā var atļauties tikai tādā gadījumā, ja ir atbilstoši samazināti citi izdevumi vai palielināti budžeta ieņēmumi, informē Dace Kalsone, Fiskālās disciplīnas padomes sekretāre. Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi Eiropas Komisijā 2015.gada budžeta plāna projektu, kurā gan vispārējā valdības sektora budžeta deficīts, gan arī strukturālais deficīts ir noteikts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta. "Valdība kopumā ievēro Fiskālās disciplīnas likuma prasības, taču deficīta palielinājums virs šī līmeņa apdraud Latvijas kā fiskāli disciplināras valsts sasniegto reputācijas līmeni un sadarbības partneru uzticību Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai izaugsmei. Lai gan makroekonomisko rādītāju analīze 2015.gada valsts budžetam un 2016.-2017.gadu budžeta ietvara likumam turpinās, jau pašlaik ir skaidrs, ka 2015.gadam brīvā fiskālā telpa labākajā gadījumā ir nulle", sacīja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis un Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs Mortens Hansens. Neskatoties uz vairāku tautsaimniecības nozaru svarīgām...
