Krājaizdevu sabiedrībām ir būtiski saglabāt esošo darbības modeli, jo gan kaimiņvalsts Lietuvas, gan citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredze vēstot, ka pārāk liela krājaizdevu darbības liberalizācija rada negatīvu ietekmi uz fiskālo situāciju valstī, uzskata Finanšu ministrija (FM). Krājaizdevu sabiedrība varot sniegt aizdevumus tikai saviem biedriem, domā FM. Tie var būt fiziskas personas, individuālie komersanti, individuāli (ģimenes) uzņēmumi, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības. "Pašreizējais krājaizdevu sabiedrību modelis Latvijā ir balstīts uz biedru savstarpēju uzticību un pašpalīdzību. Tas ir optimālais modelis, lai nodrošinātu reģionālo attīstību finanšu pakalpojumu sniegšanā. ES valstu pieredze rāda, ka krājaizdevu sabiedrību sektorā jābūt ierobežojumiem komercsabiedrību kreditēšanā. Ja tā nav, veidojas kredītportfeļa nesabalansētība. Tai raksturīgs augsts ienākumus nenesošu kredītu īpatsvars. Šādas situācijas dēļ, piemēram, Lietuvā bankrotējušas vairākas krājaizdevu sabiedrības. Tas, savukārt, radījis negatīvu fiskālo ietekmi," saka finanšu ministrs Jānis Reirs. Krājaizdevu sabiedrībām neesot tādas kapacitātes, lai pienācīgi izvērtētu komersantu kredītriskus. Lai komersantiem sniegto aizdevumu skaits palielinātos, krājaizdevu sabiedrībām jāizvirza atbilstošas...
