Gada pārskatu kļūdas: #2 Nepareizi atzīmētas opcijas, kas pieprasa zvērināta revidenta ziņojumu

Laikā, kad sācies gada pārskatu iesniegšanas periods (komersantiem pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim), portālā BilancePLZ būs iespēja vairākos turpinājumos lasīt par dažām no tipiskākajām kļūdām, kuras nodokļu maksātāji mēdz pieļaut, aizpildot un iesniedzot gada pārskatus. Konsultāciju portāla lasītājiem sniedz Dina Kucina, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore.

Galvenā šobrīd aktuālā kļūdu grupa saistīta ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasību, ka noteiktos gadījumos gada pārskatu ir jāpārbauda zvērinātam revidentam. “Ar šo prasību ir saistītas liela daļa neskaidrību šogad iesniegtajos gada pārskatos - nodokļu maksātāji bieži vien rada šīs kļūdas aiz neuzmanības," informē D. Kucina.

Informācija par zvērinātu revidentu

Pirmkārt, sadaļā “Iesniedzamā informācija” gada pārskata sākumdaļā tiek automātiski piedāvātas vairākas opcijas, kas pēc noklusējuma ir atķeksētas - to vidū arī opcija “Informācija par zvērinātu revidentu”. Ja lietotājs šo ķeksi neizņem ārā, sistēma saprot, ka uzņēmums iesniegs arī revidenta ziņojumu, un, kad tas netiek iesniegts, tā tiek reģistrēta kā kļūda. Šī kļūda gan ir vienkārši izlabojama - lietotājam, kuram likums neparedz obligātu revidenta pārskata iesniegšanu, vienkārši jāatgriežas sadaļā “Iesniedzamā informācija” un jāizņem ķeksis no ailes “Informācija par revidentu”:

Sagatavots pēc starptautiskajiem standartiem

Līdzīgas kļūmes gadās arī nākamajā gada pārskata iedaļā “Pamatinformācija”, kur atrodama 10. aile “Sagatavots atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem” un 11. aile “Atsevišķi posteņi (arī iepriekšējā pārskata gada posteņi) sagatavoti atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem”. Ja uzņēmums izvēlas pārskatu vai atsevišķus tā posteņus sagatavot pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, likums prasa obligātu zvērināta revidenta pārbaudi. Līdz ar to, ja pārskatā tiek atzīmēts kāds no šiem laukiem, sistēma atkal sagaida, ka pārskatam tiks pievienots arī revidenta ziņojums. Arī šīs ailes tiekot atzīmētas vienkārši aiz neuzmanības, un tā esot ļoti bieži izplatīta kļūda, atklāj D. Kucina.

Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā

Trešā izplatītā kļūda, kas saistīta ar zvērināta revidenta pārskata prasību, rodas sadaļā “Bilances aktīvi” - “Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi”, kur ir postenis “Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā”. Ja šajā postenī tiek norādīta skaitliska vērtība, tas nozīmē, ka saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, sabiedrība ir mātes sabiedrība (tai pieder daļas citā uzņēmumā vai uzņēmumos), kuras gada pārskats jāpārbauda zvērinātam revidentam - tātad atkal EDS pieprasīs zvērināta revidenta ziņojuma iesniegšanu. “Likums nosaka, ka līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā ir tad, ja uzņēmumam pieder no 20 līdz 50 procentiem cita uzņēmumam kapitāldaļu (lielāka ir dalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā, kas ir virs 50 procentiem). Daudzi uzņēmumi nepiekrīt tam, ka 20 līdz 50 procentu dalību var traktēt kā cita uzņēmuma kontroli, taču tādas ir likuma prasības, kas jāņem vērā. Savukārt, ja līdzdalība cita uzņēmuma kapitālā ir mazāka par 20 procentiem, tas jānorāda citā postenī “Pārējie vērtspapīri un līdzdalība”, un šajā gadījumā prasība pēc zvērināta revidenta ziņojuma nav obligāta,” skaidro D. Kucina.

Valsts ieņēmumu dienests šobrīd gan apsver veikt izmaiņas EDS, ka šāda kļūdas pazīme netiks uzrādīta, jo faktiskās situācijas var būt dažādas, un ne vienmēr uzņēmumiem ar līdzdalību citu sabiedrību kapitālā ir nepieciešams iesniegt zvērināta revidenta ziņojumu.