0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAGada pārskatu sagatavošanas nianses mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām

Gada pārskatu sagatavošanas nianses mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām

Ilvija Ozoliņa, Mg.sci.oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi

Gada pārskatu iesniegšanas beigu termiņš vairs nav aiz kalniem. To gatavošanas laikā jāizvērtē daudzas nianses, kamēr nonākam līdz EDS iesniegtam gada pārskatam. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām kategorijām, lielākais īpatsvars starp uzņēmumiem ir mikrosabiedrības un mazās sabiedrības. Tāpēc šajā rakstā neapskatīšu vidējo un lielo sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas prasības. Dalīšos savā pieredzē, ko un kā darīt, ķeroties klāt kārtējā gada pārskata sagatavošanas darbiem mikro un mazajām sabiedrībām. Apskatīšu desmit…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Gada pārskatu sagatavošanas nianses mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām
Ilustrācija: © Talaj – stock.adobe.com

Ilvija Ozoliņa, Mg.sci.oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi
Ilvija Ozoliņa, Mg.sci.oec.,
nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi
Foto: Linda Daugaviete

Gada pārskatu iesniegšanas beigu termiņš vairs nav aiz kalniem. To gatavošanas laikā jāizvērtē daudzas nianses, kamēr nonākam līdz EDS iesniegtam gada pārskatam. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām kategorijām, lielākais īpatsvars starp uzņēmumiem ir mikrosabiedrības un mazās sabiedrības. Tāpēc šajā rakstā neapskatīšu vidējo un lielo sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas prasības. Dalīšos savā pieredzē, ko un kā darīt, ķeroties klāt kārtējā gada pārskata sagatavošanas darbiem mikro un mazajām sabiedrībām. Apskatīšu desmit praktiskus soļus, kurus pati lietoju praksē. 

1. Noteikt, kādai kategorijai atbilst konkrētais uzņēmums bilances datumā

Lai noteiktu, vai uzņēmums pārskata gadā iegūst vai zaudē tiesības piemērot atvieglojumus un atbrīvojumus gada pārskata sastāvam, sagatavojam tabulu ar pārskata gada un iepriekšējo gadu kategorijas noteikšanai aktuālajiem rādītājiem. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums mikrosabiedrības netieši sadala divās grupās, tāpēc 1. tabulā attēlotas trīs ailes.

1. tabula
Mikro un mazo sabiedrību kategoriju kritēriji

Mikrosabiedrība 1

Ja bilances datumā nepārsniedz vismaz 2 kritērijus

Mikrosabiedrība 2

Ja bilances datumā nepārsniedz vismaz 2 kritērijus

Maza sabiedrība

Ja bilances datumā nepārsniedz vismaz 2 kritērijus

Bilances kopsumma
EUR
50 000350 000

(no 50 001 līdz 350 000)

4 000 000

(no 350 001 līdz 4 000 000)

Neto apgrozījums EUR100 000700 000

(no 100 001 līdz 700 000)

8 000 000

(no 700 001 līdz 8 000 000)

Vidējais darbinieku skaits510

(no 6 līdz 10)

50

(no 11 līdz 50)

Vēršu uzmanību uz kritēriju “Neto apgrozījums” — ja finanšu pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Neto apgrozījums” nav summas vai tā ir nenozīmīga, tad summējam kopā visos pārējos ieņēmumu posteņos norādītās summas.

Lai iegūtu tiesības piemērot atvieglojumus vai atbrīvojumus, divus pārskata gadus pēc kārtas (piemēram, 2020. un 2019. pārskata gadā) jāatbilst kategorijai, kura dod tiesības piemērot attiecīgos atvieglojumus. Savukārt uzņēmums zaudē tiesības piemērot atvieglojumus vai atbrīvojumus, ja divus pārskata gadus pēc kārtas (piemēram, 2020. un 2019. pārskata gadā) atbilst attiecīgajai augstākai kategorijai. Ja rādītāji pa gadiem svārstās un uzņēmums katru pārskata gadu atbilst citai kategorijai, attiecīgā gada pārskata sagatavošanā ievēro augstākai kategorijai paredzētos noteikumus. 2. tabulā esmu uzskaitījusi sešas situācijas, kādas var veidoties mikro vai mazas sabiedrības kategorijai atbilstošam uzņēmumam.

2. tabula 

2018.2019.2020.2020. gada pārskatu sagatavo 
mikromikromazakā mikro
mazamazamikrokā maza
mikromazamikrokā maza
mazamikromazakā maza
mikrokā mikro
mazakā maza

2. Izvērtēt, kāds būs gada pārskata sastāvs

Kad ir noskaidrots, kādai kategorijai šajā pārskata gadā atbilst uzņēmums, tad var izvērtēt, cik detalizēta informācija jāsniedz pielikumā un vai būs nepieciešams pieaicināt zvērinātu revidentu finanšu pārskata pārbaudei. Ja 2020. gada pārskats jāsagatavo kā mazai sabiedrībai, tad pielikumā būs jānorāda visa Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 52. pantā uzskaitītā informācija, bet mikrosabiedrībām jānorāda būtiski mazāk informācijas. 3. tabulā esmu apkopojusi gada pārskata sastāva uzskaitījumu atkarībā no sabiedrības lieluma, un 4. tabulā apkopojums par pielikumā vai bilances piezīmēs uzrādāmo informāciju.

3. tabula 
Gada pārskata sastāvs atkarībā no uzņēmuma kategorijas

Mikrosabiedrība
1
Mikrosabiedrība 2Maza
sabiedrība
Finanšu pārskata sastāvsBilance

PZA

Bilances piezīmes

(GPKGP likuma
52. p. 1. d. 2. un 3. p.; 55. p. 3. d. 3. p. un vid. darb. skaits)

Bilance

PZA

Pielikums (saīsināts)

(GPKGP likuma 52. pants,
izņemot 1. d. 4., 7., 8. p.)

Bilance

PZA

Pielikums
(GPKGP likuma 52. pants)

Vadības ziņojumsNesagatavoNesagatavoSagatavo
Revīzija*NevajagNevajagVajag, ja 2 gadus pēc kārtas, jaunizveidotai sabiedrībai pirmajā gadā, pārsniedz 2 kritērijus:

Bilances kopsumma 800 000 eiro

Neto apgrozījums 1 600 000 eiro

Darbinieki 50

Ierobežotā pārbaudeNevajag NevajagVajag, ja 2 gadus pēc kārtas, jaunizveidotai sabiedrībai pirmajā gadā, pārsniedz 2 kritērijus:

Bilances kopsumma
400 000 eiro

Neto apgrozījums
800 000 eiro

Darbinieki 25

* Mikrosabiedrības vai mazas sabiedrības gada pārskatu revidē (pārbauda) zvērināts revidents, ja tā ir koncerna mātes sabiedrība.

4. tabula
Finanšu pārskata pielikuma saturs atkarībā no sabiedrības kategorijas

Pielikumā sniedzamā informācija

Mikro 1Mikro 2Maza
Bilances piezīmesSaīsinātais pielikumsPielikums
1) Par pieņemto grāmatvedības politiku un jebkurām izmaiņām tajā un tās atbilstību pieņēmumam, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk.XX
2) Visu bilancē neiekļauto finansiālo saistību, sniegto garantiju vai citu iespējamo saistību kopsumma. Ja sabiedrība ir noslēgusi nomas vai īres līgumus, kuriem ir svarīga nozīme tās darbībā, šajos līgumos paredzētās saistības jānorāda īpaši. Ja sabiedrības aktīvi ir ieķīlāti vai apgrūtināti ar kādu citu saistības nodrošinājumu, par to informē un norāda katra sniegtā nodrošinājuma veidu. Atsevišķi norāda visas saistības, kas attiecas uz pensijām un uz radniecīgiem vai asociētiem uzņēmumiem.XXX
3) Vadībai izsniegtais avanss, aizdevumu vai galvojumu saistību summas sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi), norādot procentu likmes, svarīgākos nosacījumus un atmaksātās, norakstītās un atmaksājamās summas.XXX
4) Par ieņēmumu vai izmaksu posteņiem, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, to summām un veidu.X
5) Attiecībā uz katru ilgtermiņa kreditoru posteni — kreditoru parādu kopsumma, kuras samaksas termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem pēc bilances datuma, kā arī kreditoru parādu kopsumma, kas ir segta ar nodrošinājumu, norādot nodrošinājuma veidu un formu.XX
6) Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā.XXX
7) Attiecībā uz katru ilgtermiņa ieguldījumu posteni norāda šādas ziņas:

  1. iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksa vai — attiecīgā gadījumā — patiesā vērtība vai pārvērtēšanā noteiktā vērtība pārskata gada sākumā un beigās,
  2. vērtības palielinājumi, ieskaitot uzlabojumus pārskata gadā,
  3. atsavināšana vai likvidācija pārskata gadā,
  4. jebkura pārvietošana uz citu posteni pārskata gadā,
  5. no ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā dienas aprēķināto vērtības samazinājuma korekciju kopsumma pārskata gada sākumā un beigās,
  6. pārskata gadā aprēķinātās vērtības samazinājuma korekcijas,
  7. uzkrāto vērtības samazinājuma korekciju kopsummas izmaiņas saistībā ar ilgtermiņa ieguldījumu objektu atsavināšanu, likvidāciju vai pārvietošanu uz citu posteni pārskata gadā,
  8. pārskata gadā ilgtermiņa ieguldījumu objektu ražošanas pašizmaksā iekļauto aizņēmumu procentu summa.
X
8) Par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā.X

3. Noskaidrot, vai būs nepieciešama zvērināta revidenta pārbaude vai ierobežotā pārbaude

Ar revidentu būtu jāsazinās laikus. Labākajā gadījumā jau pirms pārskata gada beigām. Ja līdz šim nav bijusi nepieciešama zvērināta revidenta pārbaude, tad būs aktuāls jautājums, kādu revidentu izvēlēties. Viens no variantiem — citu grāmatvežu ieteikumi vai arī izvēlēties revidentu no zvērinātu revidentu reģistra, kas ir pieejams Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas mājaslapā.

4. Pamatlīdzekļu saraksta detalizēta caurskatīšana

Tad, kad ir veikta pamatlīdzekļu inventarizācija — uzskaites datu salīdzināšana ar esamību dabā, katram pamatlīdzeklim rūpīgi jāizvērtē: 

  1. vai ir korekts derīgās lietošanas laiks;
  2. vai pamatlīdzeklis jau nav morāli un fiziski novecojis un ir jāizslēdz no uzskaites;
  3. varbūt jānosaka likvidācijas vērtība, ja tāda līdz šim vēl nav noteikta.

Vadībai pamatlīdzekļu likvidācijas vērtība, kā arī noteiktais lietderīgās lietošanas laiks būtu jāpārskata katra pārskata perioda beigās, jo tās ir tikai aplēses, kas varētu mainīties, ja ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu līdzšinējai aplēsei, vai ir kļuvusi zināma jauna informācija. 

Ja pamatlīdzekļu likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķināšanā. 

Būtiskākās kļūdas, kas novērotas, konsultējot grāmatvežus:

1. Iegādes brīdī noteikts lietderīgās lietošanas laiks, kas neatbilst faktiskajai situācijai.

Piemēram, finanšu līzingā iegādāta jauna automašīna. Līzinga līguma termiņš pieci gadi. Uzskaitē šai automašīnai derīgās lietošanas laiks tiek noteikts pieci gadi un likvidācijas vērtība nav noteikta. Šāda situācija uzņēmumā pamatīgi ietekmēs finanšu rezultātu, kā arī bilances datumā šādam pamatlīdzeklim būs nekorekta bilances vērtība.

Kā rīkoties

Saskaņot ar uzņēmuma vadītāju, cik gadu uzņēmums plāno izmantot šo automašīnu, un, izejot no tā, noteikt loģisku lietderīgās lietošanas laiku un likvidācijas vērtību.

Vēlreiz uzsveru, ka lietderīgās lietošanas laiks nevar būt atkarīgs no jebkādiem noslēgtiem kredīta vai finanšu līzinga līgumiem par pamatlīdzekļa iegādi, kā arī no uzraudzības perioda ilguma, ja pamatlīdzekļa iegādei vai izveidošanai tiek piesaistīts ES fondu finansējums.

2. Nav noteikta likvidācijas vērtība vērtīgam pamatlīdzeklim.

Piemēram, uzņēmums nopērk jaunu automašīnu, kuras vērtība iegādes brīdī 40 000 eiro. Vadītāja lēmums šo automašīnu izmantot piecus gadus un tad pārdot. Ja pamatlīdzekļu uzskaitē šāda automašīna tiks amortizēta piecos gados, tad piektā gada beigās bilances vērtība būs nulle, kas ir aplami un neloģiski.

Kā rīkoties

Iegrāmatojot uzskaitē katru vērtīgu pamatlīdzekli, ieteikums tomēr noteikt likvidācijas vērtību. Tā kā likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru sabiedrība varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā derīgās lietošanas laika beigās, tad jebkurā brīdī uzņēmums to var pārskatīt. Likvidācijas vērtība rodas, ja pamatlīdzekļa kopējais fiziskais mūžs ir ilgāks nekā tā paredzamais lietderīgās lietošanas laiks konkrētajā uzņēmumā.

5. Izvērtēt debitoru un kreditoru sastāvu

5.1. Pēc uzskaites datiem izvērtēt katru debitoru bilances datumā:

  1. vai ir pretējās puses parakstīts salīdzināšanas akts;
  2. vai debitora parāds ir tekošs vai jau kavēts;
  3. varbūt jāveido uzkrājums šaubīgiem debitoriem;
  4. varbūt konkrētais debitors jau ir likvidēts.

Lai vieglāk būtu izvērtēt, vai debitoru atzīt par šaubīgu vai bezcerīgu, 5. tabulā uzskaitītas dažas pazīmes, pēc kurām izvērtēt debitorus.

5. tabula 
Šaubīgo vai bezcerīgo debitoru pazīmes

Parādnieka pazīmes

ŠaubīgsBezcerīgs
Parāds ir kavēts vairāk nekā mēnesi X
Parāds nav atmaksāts jau gaduX
Parādniekam uzsākts maksātnespējas processX
Parādnieks salīdzināšanas aktā neatzīst parāduX X
Parāds kavēts ilgstoši, sūtītas atgādinājuma vēstules, debitors parādu atzīstX
Parādnieks likvidētsX

 

Ja esam konstatējuši, ka jāveido uzkrājums šaubīgam debitoram, tad uzskaitē to iegrāmatojam:

D 74xx “Uzkrājumu veidošanas izmaksas šaubīgiem debitoriem”
K 43xx “Uzkrājumi šaubīgiem debitoriem”

Ja esam konstatējuši, ka jānoraksta bezcerīgs debitors, tad uzskaitē to iegrāmatojam:

  1. ja bija veidots uzkrājums:
    D 43xx “Uzkrājumi šaubīgiem debitoriem”
    K 23xx “Šaubīgie debitori”
  2. ja nebija veidots uzkrājums:
    D 74xx “Bezcerīgo debitoru norakstīšanas izmaksas”
    K 231x “Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem”

Vienlaikus izvērtējam, vai saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normām nedrošie debitoru parādi neveido apliekamo bāzi.

5.2. Pēc uzskaites datiem izvērtēt arī katru kreditoru bilances datumā:

  1. vai ir pretējās puses parakstīts salīdzināšanas akts;
  2. izvērtēt aizņēmuma līgumu atmaksas termiņus;
  3. vai nav tādu kreditoru, kas, pēc Lursoft datiem, ir likvidēti;
  4. vai nodokļu atlikumi grāmatvedības kontos sakrīt ar VID atlikumu vēsturi.

Izskatot saņemtos salīdzināšanas aktus, var būt situācija, ka esam konstatējuši kādu neiegrāmatotu rēķinu, tad to nekavējoši iegrāmatojam uzskaitē ar attiecīgā dokumenta datumu.

Aizņēmumu līgumu atmaksas termiņus ir vērts pārskatīt, lai gada pārskata bilancē korekti sadalītu kreditoru parādus ilgtermiņa un īstermiņa saistībās. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka īstermiņa saistību apjoms bilances datumā tiek izmantots, aprēķinot uzņēmuma dzīvotspējas rādītājus. Nereti grāmatveži tam nepievērš pienācīgu uzmanību.

Ko darīt, ja, pēc Lursoft datiem, kreditors likvidēts? Tātad nav vairs kam maksāt. Šādu parādu atzīstam kā ieņēmumus, iegrāmatojot kādā no ieņēmumu kontiem un peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaujam postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”. Norakstīts un ieņēmumos atzīts kreditora parāds neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi.

6. Pārbaudīt, vai pareizi iegrāmatoti uzkrātie ieņēmumi vai uzkrātās saistības

6.1. Pārbaudām 2021. gada janvāra mēneša debitoru rēķinus. Ja rēķinā ir minēti darbi vai pakalpojumi, kas sniegti 2020. gadā, tad šādas ieņēmumus summas jāatzīst tā pārskata gada ieņēmumos, kad tie radušies. 

Piemērs

2021. gada 12. janvārī izrakstīts rēķins par veiktajiem sniega tīrīšanas darbiem 2020. gada decembra mēnesī 100 eiro un PVN 21% 21 eiro.

  1. grāmatojums 31.12.2020.
    D 237x “Uzkrātie ieņēmumi”
    K 6110 “Ieņēmumi no pamatdarbības” 100
  2. grāmatojums 12.01.2021.
    D 2310 “Norēķini ar pasūtītājiem”
    K 237x “Uzkrātie ieņēmumi” 100D 2310″Norēķini ar pasūtītājiem
    K 5721 “Norēķini par PVN” 21

6.2. Pārbaudām 2021. gada janvāra kreditoru rēķinus. Ja rēķinā ir minēti darbi vai pakalpojumi, kas saņemti 2020. gadā, tad šādu izmaksu summas jāatzīst tā pārskata gada izmaksās, kad tās radušās. 

Piemērs

2021. gada 8. janvārī saņemts rēķins par sakaru pakalpojumiem 2020. gada decembrī 50 eiro un PVN 21% 10,50 eiro.

  1. grāmatojums 31.12.2020.
    D 77xx “Sakaru izdevumi”
    K 55xx “Uzkrātās saistības” 50
  2. grāmatojums 08.01.2021.
    D 55xx “Uzkrātās saistības”
    K 5310 “Norēķini ar piegādātājiem” 50D 5721 “Norēķini par PVN”
    K 5310 “Norēķini ar piegādātājiem” 10,50

7. Pārbaudīt, vai nākamo periodu izmaksas pārgrāmatotas no iepriekšējā gada datiem uz pārskata gada izdevumiem

Atgādinu, ka bilances postenī “Nākamo periodu izmaksas” uzrāda tikai tādas izmaksas, kas faktiski samaksātas pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem. Tātad tā apdrošināšanas polises summas daļa, kas attiecas uz nākamo pārskata gadu un bilances datumā vēl nav samaksāta, nav jāiekļauj bilances postenī “Nākamo periodu izmaksas”, bet gan jāiegrāmato ārpusbilances kontos.

8. Izvērtēt pašu kapitāla sastāvu

Kad esam sagatavojuši gada pārskata projektu, tad izvērtējam bilanci ar pieeju “skats no malas”. Pārliecināmies, vai uzņēmumam nav izveidojies negatīvs pašu kapitāls. Ir gadījumi, kad mazkapitāla SIA pirmajos darbības gados nav strādājusi ar peļņu bet ar zaudējumiem, kā rezultātā pārskata gada bilancē pašu kapitāls ir negatīvs. Var būt arī situācija, ka SIA ar normālu pamatkapitālu ir nostrādājusi ar tādiem zaudējumiem, kas pārsniedz gan pamatkapitālu, gan iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu.

Negatīvs pašu kapitāls liecina par iespējamām uzņēmuma finanšu grūtībām. Uzņēmumam nākotnē būs grūtības piesaistīt banku finansējumu. 

Ja “glābt situāciju” pārskata gada bilancē vairs nebūs iespēju, tas ar steigu jādara nākamajā gadā, piemēram, dalībniekiem palielinot pamatkapitālu. 

9. Izvērtēt posteņa “Nākamo periodu ieņēmumi” atlikumus

Maksājumus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamo pārskata gadu vai tālākiem pārskata gadiem, norāda bilances postenī “Nākamo periodu ieņēmumi”. 

Piemēram, ja uzņēmums pārskata gadā ir saņēmis ES fondu finansējumu kāda ilgtermiņa ieguldījuma izveidošanai vai iegādei, tad ieņēmumos šādu finansējumu iekļauj atbilstoši šim ilgtermiņa ieguldījumam noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam. 

Tātad nedrīkst aizmirst katru gadu pārgrāmatot, t.i., iekļaut pārskata gada ieņēmumos attiecīgo pārskata gada daļu.

Grāmatojums:

D 59xx “Nākamo periodu ieņēmumi”
K 65xx “Ieņēmumi no ES fondu finansējuma”

10. Darbības, ja ir atklātas iepriekšējo periodu kļūdas

Ja, gatavojot 2020. gada pārskatu, esam atklājuši iepriekšējo pārskata periodu kļūdas, tad vispirms izvērtējam kļūdas būtiskumu. Kļūdas uzskatāms par būtiskām (apzinātām vai neapzinātām), ja tās atsevišķi vai kopā var ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciska rakstura lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz finanšu pārskatā sniegto informāciju. Uzņēmumam, ņemot vērā tā saimnieciskās darbības apjomu un specifiku, individuāli jāizvērtē, vai kļūda uzskatāma par būtisku vai nebūtisku.

Nebūtiskas kļūdas labojumu veic tajā pārskata gadā, kad kļūda tiek atklāta. 

Piemēram, 2021. gada martā pirms 2020. gada pārskata iesniegšanas tiek atklāta 2019. gada nebūtiska kļūda — izmaksās netika iekļauts apdrošināšanas maksājums 60 eiro apmērā. Tā kā konstatētā kļūda būtiski nemaina 2019. gada finanšu pārskata rādītājus, to uzskaitē iegrāmato 2020. gadā.

Par nebūtiskas kļūdas labojumu nav jāsniedz skaidrojums finanšu pārskata pielikumā. 

Būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas labo ar atpakaļejošu spēku, labojot salīdzināmos rādītājus par tiem periodiem, kad kļūda radusies un atspoguļo tajā pārskata periodā, kad kļūda atklāta. 

Piemēram, 2021. gadā pirms 2020. gada pārskata iesniegšanas tiek atklāta 2019. gada būtiska kļūda — nepareizi aprēķinot pamatlīdzekļu nolietojumu, izmaksās netika iekļauti 5000 eiro un attiecīgi pamatlīdzekļu atlikusī vērtība bija lielāka par 5000 eiro. 

Uzskaitē grāmatojums tiek veikts 2020. gadā, iekārtojot atsevišķu izmaksu kontu:

D 75xx “Iepriekšējo periodu kļūdas” 5000
K 1290 “Pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums” 5000

Tā kā šie 5000 eiro nav 2020. gada izdevumi, tie ir jāizslēdz no 2020. gada peļņas vai zaudējumu aprēķina, tāpēc 2020. gadā tiek veikts grāmatojums:

D 3420 “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa” 5000
K 3410 “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” 5000

Sagatavojot 2020. gada pārskata bilanci, koriģē kļūdas ietekmētos aktīva un pasīva posteņu atlikumus pārskata gada sākumā. Finanšu pārskata pielikumā (mikrosabiedrībai — bilances piezīmēs) sniedz detalizētu skaidrojumu par būtiskās kļūdas veidu (piemēram, matemātiska kļūda vai neuzmanības kļūda), atspoguļo korekciju summas 2019. gada attiecīgajos posteņos, labojumu summu, kas attiecas uz iepriekšējo gadu peļņu.

Nobeigumā jāatgādina, ka, sagatavojot gada pārskatu par 2020. gadu, jāizvērtē Covid–19 pandēmijas ietekme uz saimniecisko darbību. Finanšu pārskata pielikumā jāietver novērtējums par uzņēmuma spēju turpināt darbību. Termins “darbības turpināšanas princips” ir skats nākotnē — 12 mēneši no finanšu pārskata beigām (bilances datuma).

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada aprīļa (472.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: