Latvijas uzņēmējdarbības vidē novērojama tendence – ievērojamā skaitā uzņēmumu valdes locekļi paši kārto grāmatvedību un arī sagatavo gada pārskatus. Lai gan šķietami uzņēmēji, nealgojot grāmatvedi vai neizmantojot grāmatvedības firmu ārpakalpojumu, ietaupa, rodas jautājums, vai šāda prakse tomēr nerada nopietnus riskus ne tikai pašiem uzņēmējiem, bet arī valsts budžetam un ekonomikai. Kāpēc tā varētu būt problēma, vai to plānots risināt un kādi būtu iespējamie risinājumu veidi?
Pirms dažiem gadiem tika lēsts, ka aptuveni trešdaļā uzņēmumu valdes locekļi paši sagatavo un paraksta gada pārskatus. Toreiz, ceļot trauksmi par šādu statistiku, medijos ziņoja Raivo Pede, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) priekšsēdētāja vietnieks. Pēdējo gadu gaitā šādas prakses īpatsvars ir mazinājies tikai nedaudz, tas joprojām ir ievērojams. Kā portālam BilancePLZ skaidro R. Pede, saskaņā ar 2023. gada rudens datiem, kas attiecas uz 2022. gadu, 42 853 uzņēmumi norādījuši, ka tajos grāmatvedību kārto valdes loceklis. Par 2023. gadu šis skaits ir saglabājies faktiski stabils (42 568 uzņēmumi). Dati par 2024. gadu pagaidām vēl nav pieejami.
Salīdzinot ar kopējo nodokļu maksātāju skaitu (ap 190 000 uz 2024. gada 1. janvāri), secināms, ka aptuveni ceturtdaļā līdz piektdaļā no visiem Latvijas uzņēmumiem ir tādi, kuros grāmatvedību kārto valdes loceklis. Lai gan lielākā daļa no šiem uzņēmumiem ir mazi, ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro (35 639 uzņēmumi 2022. gadā) vai no 40 000 līdz 100 000 eiro (3341 uzņēmumi; savukārt virs 100 000 eiro – 3873 uzņēmumi), kopējais apgrozījums, ko tie veido, ir iespaidīgs. Šis apjoms demonstrē problēmas potenciālo ietekmi uz valsts ekonomiku.
Jāatgādina, ka Grāmatvedības likuma 35. panta 4. daļa paredz, ka kapitālsabiedrībās valdes loceklim tiesības kārtot grāmatvedību pašam ir tikai tad, ja viņš ir kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis un kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks.
Galvenais risks slēpjas faktā, ka ne visi valdes locekļi ir pietiekami kompetenti grāmatvedības jautājumos. “Neesam pret to, ka valdes loceklis var pats kārtot grāmatvedību – taču svarīgi, lai viņam būtu atbilstoša kompetence. Minētais skaitlis – 43 000 – ir pārāk liels, lai būtu ticams, ka visiem šiem valdes locekļiem tiešām ir zināšanas grāmatvedībā (vai, ka viņi kārto to paši). Situāciju, kad grāmatvedība tiek kārtota bez pārbaudāmām zināšanām, var salīdzināt ar braukšanu bez autovadītāja apliecības – tiek apdraudēti ne tikai paši, bet arī citi satiksmes dalībnieki,” uzskata R. Pede.
Grāmatvedības kārtošana bez atbilstošām zināšanām var novest pie:
Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) nacionālajā risku novērtēšanas ziņojumā par 2020. līdz 2022. gadu1, kas publicēts 2023. gadā, kā viens no galvenajiem riskiem tieši saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu ir identificēta izvairīšanās no nodokļu
nomaksas. Tas liecina, ka šī prakse potenciāli var kalpot kā līdzeklis ēnu ekonomikas veicināšanai. Turklāt pastāv bažas, ka aiz valdes locekļu pašu veidotu pārskatu iesniegšanas var slēpties nelegāls grāmatvedības ārpakalpojumsa, ko sniedz nereģistrētas personas, lai izvairītos no identifikācijas vai atbildības, uzsver R. Pede.
Problēmas mērogs ir licis iestādēm aktīvāk pievērsties šim jautājumam kopš 2023. gada. Pat neskatoties uz to, ka no 2023. gada 1. jūlija stājās spēkā grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju licencēšanas prasības, uzņēmumu skaits, kuros valdes locekļi paši kārto grāmatvedību, nav mainījies. Tas norāda, ka licencēšana viena pati nav atrisinājusi šo problēmu.
Asociācija nav principiāli pret to, ka valdes locekļi kārto grāmatvedību, ja viņiem ir atbilstoša kompetence un pieredze. Tomēr ir nepieciešams atrast mehānismu, kas novērstu ļaunprātīgu šīs iespējas izmantošanu, kad grāmatvedību patiesībā veic citi – nezināmi un neuzraudzīti cilvēki.
Jau Grāmatvedības likuma tapšanas laikā LRGA runājusi par nepieciešamību problēmu risināt, kā iespēju piedāvājot pielīdzināt grāmatvedību kārtojošā valdes locekļa zināšanu prasības uzņēmuma iekšējo grāmatvežu kvalifikācijai. Toreiz šis priekšlikums dzirdīgas ausis neesot atradis, atklāj R. Pede.
Patlaban diskusijās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), FID un Finanšu ministriju atkal tiekot meklēti risinājumi. FID kā galvenais uzraugs cīņā pret nelegālās naudas atmazgāšanu atbalstot šīs problēmas risināšanu, jo tā ir "atvērts caurums", ko var izmantot naudas atmazgāšanai. Arī VID amatpersonas (piemēram, Agnese Rudzīte žurnāla Bilance 2025. gada augusta numurā lasāmajā intervijā) paudušas viedokli, ka valdes locekļiem, kuri paši vēlas kārtot grāmatvedību, būtu nepieciešama kāda veida kompetences apliecināšana.
Svarīgi uzsvērt, ka runa ir tikai par kapitālsabiedrībām, nevis saimnieciskās darbības veicējiem, individuālajiem komersantiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, biedrībām un nodibinājumiem utt., kuru vadītājiem vai īpašniekiem Grāmatvedības likums pieļauj kārtot grāmatvedību pašiem.
Iespējamie risinājumu varianti ietver:
Atsevišķa situācija, kas pārkāpj pat spēkā esošo normatīvo aktu prasības, ir tāda, ka ne vienmēr uzņēmumos, kuros gada pārskatu sagatavo valdes loceklis, tas tiešām ir vienīgais valdes loceklis. “Mēs esam redzējuši situācijas, kad uzņēmumam faktiski nav viens dalībnieks, vai šis dalībnieks nav valdes loceklis, bet viņš tik un tā varēja iesniegt gada pārskatu ar pamatojumu, ka vienīgais valdes loceklis pats kārto grāmatvedību,” norāda R. Pede. Tāpēc būtu nepieciešama arī:
“Risinājumam ir jābūt viegli administrējamam, jēgpilnam un tādam, kas nesagādā lieku slogu mazajiem uzņēmumiem,” rezumē R. Pede.
Finanšu ministrija (FM), kas ir grāmatvedības politikas veidotāja Latvijā, portālam BilancePLZ atzīst, ka “nav iespējams formāli kārtot grāmatvedību bez grāmatvedības zināšanām. Valdes loceklim, kas pats kārto grāmatvedību, ir jāpārzina grāmatvedības normatīvo aktu prasības, kā arī jāpārzina nodokļu normatīvais regulējums, lai varētu iesniegt nodokļu deklarācijas, pareizi aprēķinot budžetā maksājamos nodokļus.”
Tomēr ministrija neuzskata, ka adekvāts risinājums būtu prasība uzņēmumu valdes locekļiem, kas paši kārto grāmatvedību, apliecināt savu kvalifikāciju ar pabeigtiem bilancspējīga grāmatveža kursiem.
“Mazajiem uzņēmumiem, t.sk. mikrosabiedrībām, ir ierobežoti finanšu resursi, īpaši, ja darījumu skaits ir ļoti mazs. Pārāk lielas administratīvās izmaksas, piemēram, saistībā ar prasību iegūt sertifikātu par kursu beigšanu, varētu kļūt par barjeru uzņēmējdarbības uzsākšanai un jaunu uzņēmumu veidošanai,” norāda FM.
Vienlaikus ministrija izvairās atbildēt, vai šādu prasību varētu noteikt uzņēmumiem ar konkrētu apgrozījumu – tādējādi atsakoties no biznesa sadārdzināšanas pārāk maziem uzņēmumiem. FM ieskatā pilnīgi pietiek ar to, ka “saskaņā ar Grāmatvedības likumu, valde ir atbildīga par grāmatvedības kārtošanu, kā arī par finanšu pārskatu patiesumu un atbilstību normatīvajiem aktiem. Tātad valde jebkurā gadījumā ir atbildīga par uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sagatavošanu atbilstoši grāmatvedības normatīvo aktu prasībām, neatkarīgi no tā, kurš praktiski kārto grāmatvedību (ārpakalpojuma grāmatvedis vai pats valdes loceklis).”
Uz jautājumu, vai FM saskata risku attiecībā uz finanšu pārskatu kvalitāti un ēnu ekonomiku, kad faktiski tiek pieļauta grāmatvedības kārtošana bez pārbaudāmām zināšanām, ministrija atzīst, ka tās rīcībā neesot “oficiālas informācijas par to, vai uzņēmumu, kuros grāmatvedību kārto paši uzņēmuma valdes locekļi, sagatavotie pārskati pilnībā atbilst grāmatvedības kārtošanas prasībām, kā arī - kādā mērā tas ietekmē finanšu pārskatu kvalitāti, statistikas ticamību un ēnu ekonomikas risku.”
Tomēr no FM atbildes izriet, ka ietekme tiek vērtēta kā neliela vai pat neesoša. “Jāņem vērā apstāklis, ka sabiedrību valdes locekļi paši kārto grāmatvedību galvenokārt mikrouzņēmumos, tādējādi, pat ja valdes loceklis pieļauj kādu neapzinātu kļūdu savas nezināšanas dēļ, tad kopīgo statistiku tas nekādā veidā neietekmē. (..) Norādām, ka gadījumā, ja uzņēmuma valdes loceklis pats kārto grāmatvedību savā uzņēmumā, viņš vienmēr var saņemt konsultācijas par grāmatvedības kārtošanu un nodokļu piemērošanu konkrētā tiesiskā situācijā gan Finanšu ministrijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan pie kāda profesionāla grāmatveža. Ievērojot iepriekš minēto, apstāklis, ka grāmatvedību kārto valdes loceklis, nevis licencēts grāmatvedis, pats par sevi nav uzskatāms par faktoru, kas tieši ietekmē ēnu ekonomiku.”
FM piebilst, ka saskaņā ar VID datiem 99% no uzņēmumiem, kas kā gada pārskata sagatavotāju ir norādījuši valdes locekli, ir mikrosabiedrības, tātad sabiedrības ar mazu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu (līdz 10 cilvēkiem).
Vienīgi LRGA minētais apstāklis, ka gada pārskatus paraksta valdes locekļi arī uzņēmumos, kuros pēc spēkā esošā likuma prasībām to nedrīkstētu darīt, raisa lielāku FM interesi. “Finanšu ministrija vērsīs VID uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt, vai IT sistēmās pastāv nepilnības šajā ziņā,” norādīts ministrijas sagatavotajā atbildē.
Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.
