Ārpakalpojuma grāmatvežu tirgus — sadrumstalots, bet konsolidējas

Nav pieļaujama situācija, kurā grāmatvedības pakalpojumus var sniegt bez atbilstošas pieredzes un izglītības, tāpēc nozare atbalsta ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, norāda Raivo Pede, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes loceklis.

Tehnoloģiju laikmetā grāmatvežu prasmes un kompetences kļūst arvien plašākas. Taču dati liecina, ka katra ceturtā uzņēmuma grāmatvedību kārto valdes loceklis. Maz ticams, ka tik daudziem uzņēmumiem valdes locekļi paši spēj kārtot grāmatvedību divkāršajā ieraksta sistēmā un sagatavot kvalitatīvu gada pārskatu. Šis ir būtisks robs Grāmatvedības likuma regulējumā, kurš, iespējams, pieļauj arī naudas atmazgāšanas darbības. Daļa šo uzņēmumu varētu būt saistīta ar ēnu ekonomiku.

Nozare būtiski sakārtojas

Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas grāmatvedību kārtot ārpakalpojumā. Tehnoloģiju ieviešana ārpakalpojuma sniedzējiem paver vēl plašākas durvis, lai apkalpotu uzņēmumus, kuri iepriekš nodarbināja štata grāmatvežus.

Grāmatvedības pakalpojumus sniegt paliek arvien vieglāk — ar tehnoloģijām var paveikt lielāku darba apjomu, ar mazākiem cilvēkresursiem var izdarīt to, kam savulaik vajadzēja krietni vairāk darbinieku, daudz ko var automatizēt. Bet prasmes, kompetences paliek arvien plašākas. Ir jāpārzina daudz vairāk lietu, tajā skaitā informācijas tehnoloģijas (IT). 

Kopumā nozare konsolidējas. Tam ir vairāki iemesli. Protams, viens no tiem ir pieaugošās administratīvās prasības saistībā gan ar naudas atmazgāšanas novēršanu jeb AML (Anti–Money Laundering — angliski), gan ar licencēšanu.

Lai uzņēmumi būtu konkurētspējīgi, ir jāievieš risinājumi elektroniskajā dokumentu apritē, datu apstrādes automatizācijā un citas lietas, kas vērstas uz efektivitāti un digitālo vidi. Turklāt tās jāspēj ieviest ne tikai savā grāmatvedības uzņēmumā, bet bieži vien jāpalīdz arī ieviest praksē klientiem viņu uzņēmumā. To ir grūti paveikt ļoti mazam uzņēmumam. Redzam, ka daudzi nelielie pakalpojumi sniedzēji ir sapratuši, ka negrib būt uzņēmēji, bet grib darīt darbu, kas patīk, proti, grāmatveža darbu. Viņi tad vai nu pievienojas lieliem uzņēmumiem kā darbinieki, vai arī vairāki ārpakalpojuma grāmatvedības biroji apvienojas. Ir arī, kas pieņem lēmumu izbeigt darbību.

Nozare atbalsta licencēšanu, esam par to priecīgi. Tā ir minimālā sākuma prasība, lai varētu sniegt grāmatvedību kā ārpakalpojumu. Par to esam runājuši jau sen. Nav pieļaujama situācija, kurā grāmatvedības pakalpojumus var sniegt bez atbilstošas pieredzes un izglītības. Tad, kad sākās finanšu nozares «kapitālais remonts», stingrās Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam (Moneyval) prasības beidzot ieviesa arī ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Nozare būtiski sakārtojas.

Kā liecināja VID dati, 2024. gada vasarā kā NILLTPFN likuma subjekti bija reģistrējušies 4829 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji. Pēc jaunākajiem VID datiem uz 2024. gada 2. decembri bija izsniegtas 3484 licences, no tām 2684 — uzņēmumiem, bet pārējās 800 licences saņēmuši saimnieciskās darbības veicēji. 

Tātad var secināt, ka no 4829 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem, kas bija reģistrējušies kā NILLTPFN likuma subjekti, 1345 nebija izņēmuši licences.

Tā ir liela plaisa, apmēram 39% no visiem reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Mūs kā nozari tas satrauc — kas ir šie vēl aizvien reģistrētie likuma subjekti, kuriem nav ārpakalpojuma grāmatveža licences?

Vēl aizvien redzam, ka tirgus ir ļoti sadrumstalots, un vidējais pakalpojumu sniedzējs ir neliels. VID dati par 2023. gadu liecina, ka no visiem 2684 licencētajiem ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmumiem 1870 uzņēmumiem jeb 70% apgrozījums ir līdz 50 000 eiro, nodarbinot vienu vai divus darba ņēmējus. Papildu tam vēl ir 800 licences saņēmušie saimnieciskās darbības veicēji, kuri pamatā ir pieskaitāmi grupai ar līdz 50 000 eiro apgrozījumu gadā.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Nacionālajā risku novērtēšanas ziņojumā, kas sagatavots 2023. gadā par 2020.–2022. gadu, bija norādīts, ka 84% ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēju apgrozījums nav lielāks par 40 000 eiro. No šiem grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem 43% norādījuši, ka to apgrozījums nepārsniedz 10 000 eiro. Gada apgrozījumu robežās no 10 000 līdz 20 000 eiro uzrādījuši 19% sektora dalībnieku, bet robežās no 20 000 līdz 40 000 eiro — 22% ārpakalpojuma sniedzēju. Tāds gada apgrozījums, kas pārsniedz 40 000 eiro, bija tikai nepilniem 16%.

Lai prasības būtu jēgpilnas, ne sīkumainas

Līdz 2021. gada vasarai NILLTPFN likums uzlika pienākumu subjektiem iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem gan FID, gan VID. Iebildām, ka informācijas iesniegšana par aizdomīgu darījumu divreiz, nav efektīvi. Patlaban informācija par aizdomīgiem darījumiem jāiesniedz tikai FID tīmekļvietnē un, ja aizdomīgs darījums ir saistīts ar noziedzīgu nodarījumu nodokļu jomā, FID šo informāciju nodod VID. 

Vēl teicām, ka ārpakalpojuma grāmatvežiem ir grūti tehniski FID Go AML sistēmā iesniegt ziņojumus, sarežģīti saprast, kāda informācija tieši jāievada. FID ir ieklausījies nozares teiktajā, un ziņojuma iesniegšana kopš 2024. gada 9. septembra ir vienkāršāka, ir samazināts iesniedzamais ziņojuma apjoms, noņemti liekie vai neaktuālie lauki, lai nemulsinātu iesniedzēju, kas to dara salīdzinoši reti.

Dažādām iestādēm — FID, VID, Uzņēmumu reģistram — ir jāziņo par dažādiem pārkāpumiem, aizdomīgiem darījumiem, par sankciju apiešanas mēģinājumiem, kā arī, ja ir aizdomas, ka patiesais labuma guvējs (PLG) nav īstais PLG. 

Svarīgi, lai AML sistēma un prasības ārpakalpojuma grāmatvežiem ir jēgpilnas, lai tās nav pārkontrolētas, administratīvas un sīkumainas. Lai tiek īstenots NILLTPFN likuma gars, nevis ļoti plaša interpretācija, ievelkot AML jomā arī darbības, kuras pēc būtības būtu jāveic VID savu nodokļu kontroles pasākumu ietveros, nevis jāuzliek par pienākumu ārpakalpojuma grāmatvežiem.

Kas ir aizdomīgs darījums? Tas ir definēts NILLTPFN likumā: darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīgā ceļā vai saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Savukārt aizdomīga darījuma pazīmes no likuma «Par nodokļiem un nodevām» ir plānots izņemt.

Kas ir noziedzīgi iegūti līdzekļi? Piemēram, gadījumā par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas atbildība par noziedzīgo nodarījumu paredzēta un secīgi līdzekļi atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā jeb vismaz valstī noteikto 50 minimālo mēnešalgu apmērā. 

Savukārt attiecībā uz aplokšņu algu atbildības limits par neuzrādītu darba samaksu ir krietni zemāks — desmit minimālās mēnešalgas. Protams ir arī citi noziedzīgi nodarījumi, kuru rezultātā iegūtos noziedzīgos līdzekļus noziedznieki cenšas legalizēt. Tomēr, ja skatāmies Nacionālo riska ziņojumu kopumā un galvenos riskus un ievainojamību tieši ārpakalpojuma grāmatvežu sektorā, tad galvenais risks, kam ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jāpievērš uzmanība, ir, lai viņu pakalpojumu tieši vai netieši nevarētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. 

Jautājums ir par īpašu sietu, jo visus klienta darījumus padziļināti uzraudzīt nav iespējams. Ja siets ir pārāks smalks, ārpakalpojuma grāmatveži tērē laiku administratīvām prasībām, kam AML sistēma nav domāta. Šādi var palaist garām to svarīgo, kam AML sistēma tika radīta, proti, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājumu.

Eiropā noskaņa par AML ir līdzīga, Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas ir vienas un tās pašas. Protams, ne visās valstīs tās ir ieviestas vienādā apjomā. Latvijā AML prasības ir izveidojušās pārāk detalizētas un sīkumainas, mazliet pārspīlētas, birokrātiskas. Tāpēc asociācija ļoti aktīvi sadarbojas gan ar FID, gan ar VID, lai AML sistēmu grāmatvedības sektorā padarītu jēgpilnu gan likuma subjektiem, gan uzraugam. Ceram, ka šis darbs vainagosies ar panākumiem.

Jā, tādi gadījumi ir bijuši. FID izdod tipoloģijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmēm, kas ir kā riska identifikatori. Šajos materiālos ir norādīts, ka viena vai pat vairākas tipoloģijas pašas par sevi nepasaka, ka tas ir aizdomīgs darījums, tas ir jāskatās kopsakarā ar vairākiem faktoriem. Tie ir kā riska identifikatori, kuriem ārpakalpojuma grāmatvedim ir jāpievērš uzmanība un visdrīzāk jāveic darījumu uzraudzība, nevis uzreiz obligāti un nekavējoties jāziņo.

Reizēm uzraugošā iestāde to pārprot un interpretē tā, ka katra šāda pazīme ir aizdomīgs darījums, par kuru ir jāziņo. Tā gluži nav, tāpēc ir sarunas ar FID un VID, lai pateiktu skaidrus spēles noteikumus. Grāmatvežiem patīk skaidrība — jo tā lielāka, jo labāk. 

Drošībai jāveido iekšējās sistēmas un procedūras

Es aicinātu skatīties uz iekšējās kontroles sistēmām plašāk. Katram ārpakalpojuma grāmatvedim vajadzētu ieviest iekšējās kontroles jeb kvalitātes sistēmu, kas palīdz pārvaldīt grāmatvedības uzņēmuma riskus un uzlabo finanšu pārskatu kvalitāti. Efektīvas šādas sistēmas pamati, līdzīgi kā tas ir AML iekšējās kontroles sistēmai, ir uz riskiem balstīta pieeja.

Sniedzot pakalpojumu, grāmatvedis ir atbildīgs par pareizu klienta darījumu iegrāmatošanu un nodokļu piemērošanu, tā ir pakalpojuma pamata daļa. Grāmatvežiem ir jāizprot klienta darījumi un jāspēj identificēt tādi, kuriem ir jāpievērš uzmanība, lai nerastos nodokļu riski. Tāpēc grāmatvedības prakses kvalitatīva pakalpojuma sniegšanai ir būtiska kvalitātes un iekšējā kontrole. Pārdomāti izveidota grāmatvedības uzņēmuma iekšējās kvalitātes sistēma un AML iekšējās kontroles sistēma viena otru papildina. 

Piemēram, tiek veikts darījums, kas ir netipisks klientam. No vienas puses, tas ir jāpārbauda saistībā ar AML par aizdomīgu darījumu tipoloģijām. Bet tai pat laikā grāmatvedim būtu šis darījums jāidentificē arī atbilstoši tā kvalitātes vadības sistēmai, iespējams, jāizrunā šie jauna veida darījumi ar klientu. 

Varbūt ir mainījies klienta darbības profils, ir atrastas citas sadarbības valstis? Varbūt tas ir vienreizējs darījums, bet, iespējams, ka tādi turpmāk būs vairāki? Varbūt grāmatvedim ir nepieciešams paplašināt savas zināšanas, jo nepārzina šādu jaunu darbības veidu? 

Ja grāmatvedis neizprot darījumu, viņš var kļūdīties un nepareizi piemērot nodokļus, tādējādi radot zaudējumus gan klientam, gan sev pašam, kā arī vēl iedzīvoties reputācijas problēmās.

Nerunāju par apzinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vienkārši grāmatvedis nepareizi identificē darījumu.

Šie iekšējās kvalitātes sistēmas un AML iekšējās kontroles sistēmas riska faktori ļoti bieži viens otru papildina, tāpēc ir jāseko līdzi, jāveido sistēmas un procedūras, lai tās ir lietderīgas un pamatotas. 

FID Nacionālajā risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu teikts, ka vairs neesam reģionālais finanšu centrs, nerezidenti Latvijā vairs lielos apjomos neveido uzņēmumus. Galvenais ir iekšējie draudi, ēnu ekonomika. Ziņojumā norādīts, ka augsts risks ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Atbilstoši Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktā pētījuma «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2023. gadā veidoja 22,9% no iekšzemes kopprodukta. Pelēkā ekonomika nedaudz samazinājās, taču ievērojami nekritās. Turklāt 46% no ēnu ekonomikas veidoja aplokšņu algas. Pēdējos gados Latvijā ievērojami mazinājusies ir tikai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa — līdz 4%. 

Savukārt pēc Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta «Nodokļu un muitas savienība» (Directorate–Generale Taxation and Customs Union, TAXUD) novērtējuma 2021. gadā Latvijas PVN plaisa bija 7,3%.

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas var būt gan apzināta, gan neapzināta. Ja grāmatveža darbā nav uz riskiem balstītas pieejas un netiek identificēts darījums, viņš var neapzināti tikt iesaistīts nelikumībās.

Viens ir slepenās vienošanās, uz kurām gan skatos skeptiski. FID norāda, ka nereti grāmatvedības pakalpojumu sniedz kopā ar nodokļu konsultācijām. 

Vēl tiek akcentēta apzināta neziņošana par aizdomīgiem darījumiem. VID nozares analītikā gan norādīts, ka grāmatvedības pakalpojuma maksas nav lielas un tām nevajadzētu būt motivatoram, lai grāmatvedis apzināti neziņotu par aizdomīgu darījumu.

Nacionālajā risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu sektora riska līmeņa novērtējums ir vidēji augsts un, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu, nav mainījies. Domāju, ka nākamajā ziņojumā šis risks būs ievērojami zemāks, jo nozarē ir veiktas būtiskas izmaiņas, lai tā sakārtotos. 

No finanšu sektora tiek saņemts lielākais aizdomīgo darījumu ziņojumu skaits. Savukārt nefinanšu sektorā lielākais ziņojumu skaits ir no ārpakalpojuma grāmatvežiem. Tas skaidrojams ar to, ka ārpakalpojuma grāmatvežu sektors ir daudz reižu lielāks par pārējiem nefinanšu sektora dalībniekiem.

Samērīgs aizdomīgo ziņojumu skaits un VID ārpakalpojuma grāmatvežiem piemēroto sankciju par AML pārkāpumiem skaita samazināšanās parāda, ka AML iekšējās kontroles sistēmas ir ieviestas praksē un tās sāk strādāt.

Būtiski ir audzis gan grāmatvežu, gan uzraugošās iestādes izpratnes un zināšanu līmenis. Jāturpina darbs pie visu iesaistīto pušu izglītošanas, jāmazina administratīvi birokrātiskā daļa un jāveido sistēma, kas ir efektīva.

Būtisks robs Grāmatvedības likumā

VID dati liecina, ka 2023. gadā bija 42 568 uzņēmumi, kuri gada pārskatā norādīja, ka grāmatvedību kārto valdes loceklis. Apmēram tikpat daudz uzņēmumu valdes locekļi to darīja arī 2022. gadā.

Sadalījumā pēc neto apgrozījuma 2022. gadā 35 639 uzņēmumiem apgrozījums bija līdz 40 000 eiro, 3341 uzņēmumam — no 40 001 līdz 100 000 eiro, bet virs 100 000 eiro — 3873 uzņēmumiem.

Tā kā Latvijā 2024. gada 2. janvārī bija 189 480 uzņēmumi, tad var secināt, ka ceturtā daļa uzņēmumu vienīgais valdes loceklis pats kārto grāmatvedību. Tā ir būtiska daļa!

Maz ticams, ka tik daudziem uzņēmumiem valdes locekļi var un spēj veikt grāmatvedību divkāršajā ieraksta sistēmā, sagatavot kvalitatīvus gada pārskatus. Tas nav tik vienkārši, tam ir vajadzīgas specifiskas zināšanas. Protams, neliela daļa valdes locekļu, kuriem ir atbilstošas zināšanas un pieredze, varētu to darīt.

Grāmatvedības likumā nav definēts, cik lielam pēc apgrozījuma jābūt uzņēmumam, lai valdes loceklis varētu kārtot grāmatvedību. Vai tad uzņēmuma grāmatvedības kārtošana un gada pārskata sagatavošana pēkšņi ir būtiski vienkāršāka uzņēmumam, kura vienīgais valdes loceklis ir arī šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks, salīdzinot ar uzņēmumu, kuram ir divi valdes locekļi, vai ja šo pašu mazo biznesu kāds veido kopā ar partneri? 

Diemžēl esam redzējuši arī lielus uzņēmumus ar vairāku miljonu eiro apgrozījumu, kur it kā grāmatvedību veic valdes loceklis. Skaidrs, ka tas tā nenotiek, īpaši, ja vienīgais valdes loceklis ir trešās valsts nerezidents, jo arī šādus piemērus diemžēl redzam! Tāpat redzam, ka šo «atbrīvojumu» izmanto arī tādi uzņēmumi, kuriem nav tiesības šādi kārtot grāmatvedību, piemēram, uzņēmumi, kuriem valdes loceklis un dalībnieks ir atšķirīgas personas, un citi gadījumi. Tas savukārt parāda to, ka diemžēl VID nekontrolē, vai šis izņēmums praksē tiek izmantots godprātīgi. Ja uzņēmumu skaits, kuru valdes locekļi paši kārto grāmatvedību, būtu samērīgs, šo neakcentētu kā nopietnu problēmu.

Asociācijas ieskatā efektīva AML sistēma nevar darboties valstiskā līmenī, kamēr šis jautājums netiek atrisināts un sakārtots. Tas ir būtisks «caurums», kur iespējamas arī naudas atmazgāšanas darbības. Šie uzņēmumi varētu būt daļa no ēnu ekonomikas.

Man tas nav zināms. Iespējams, tie ir algoti grāmatveži citā uzņēmumā, kuri uzņēmušies papildu darbu. Varbūt ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nevēlas likt savu parakstu uz šo uzņēmumu gada pārskatiem. Varbūt tās ir personas, kuras vēlējās palikt ēnā un nesaņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci. Skaidrs ir viens — grāmatvedību nekārto pats valdes loceklis.

Mūsuprāt, tas būtu jāsakārto valstiskā un normatīvo aktu līmenī. No Grāmatvedības likuma vajadzētu izslēgt 35. panta «Uzņēmuma vadītājs, kurš ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats» 4. punktu «kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks». Vai arī noteikt, ka valdes loceklis var kārtot grāmatvedību, ja viņš atbilst grāmatveža definīcijai, kura noteic, kas ir tiesīgs kārtot grāmatvedību. Šādi kritēriji ir noteikti likuma 34. pantā. 

Ja valdes loceklim ir grāmatveža zināšanas, izglītība un pieredze, lūdzu, lai viņš kārto grāmatvedību! Bet svarīgi, lai viņam ir kompetence, kas ir noteikta grāmatvedim, jo objektīvi bez tās pašam nesanāks kvalitatīvi kārtot grāmatvedību un sagatavot gada pārskatu.

Grāmatvedības likuma 34. pantā arī ir norādīts, kāda persona nav uzskatāma par grāmatvedi. Tas attiecas uz gadījumiem, kad persona veic, piemēram, šādas darbības — rēķinu sagatavošanu, attaisnojuma dokumentu datu ievadīšanu, algu rēķināšanu un citus darbus. Šādā gadījumā, piemēram, valdes loceklis varētu veikt visus šos pienākumus, bet nodokļu deklarācijas un gada pārskatu sagatavotu tāda persona, kurai ir grāmatveža kompetence.

Būtu ļoti interesanti veikt padziļinātu izpēti par finanšu pārskatu kvalitāti un kā tie korelē ar tādiem faktoriem, piemēram, kā sagatavotājs — grāmatvedis, ārpakalpojuma grāmatvedis un uzņēmuma valdes loceklis, kā arī uzņēmuma lielums un citi faktori.

Pirmkārt, jārisina iepriekš pieminētā problēma, kur katra ceturtā uzņēmuma grāmatvedību kārto pats valdes loceklis, bez pārliecības par tā kompetenci grāmatvedībā. Ir jāceļ kopējais grāmatvežu profesionālais līmenis, izglītība. Mēs pārstāvam profesiju, kurā nepārtraukti ir jāmācās, jo mainās normatīvie akti, ārējā un iekšējā vide. Tāpat mainās veids, kā uzņēmumi strādā, rodas jauni un līdz šim nebijuši biznesi, mainās tehnoloģiskie risinājumi. Gan ārpakalpojuma, gan uzņēmuma grāmatveži — mēs visi esam vienā laivā.

Kvalitātes latiņu jāceļ kopā

Lai gan grāmatveža profesija Latvijā nav reglamentēta profesija, Grāmatvedības likumā ir definēts, kas ir grāmatvedis un ārpakalpojuma grāmatvedis, kā arī pastāv noteikumi ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanai.

Pasaulē vispār pieņemta prakse ir, ka ārpakalpojuma grāmatvežiem ir plašākas prasības un stingrāka uzraudzība. Tā, piemēram, FATF rekomendācijās tiek uzsvērta grāmatvežu loma veselīgā tautsaimniecībā un to vārtsarga loma AML sistēmā. FATF rekomendācijas grāmatvežu nozarei nosaka, ka valsts pienākums ir nodrošināt, lai grāmatveži, uz kuriem attiecas regulatīvie un uzraudzības pasākumi, ievērotu profesijai piemērojamas AML prasības. Tāpat noteikts, ka uzraugam ir jāīsteno pasākumi, lai novērstu to, ka noziedznieki vai to sabiedrotie tiek profesionāli akreditēti, tiem ir būtiska līdzdalība kapitālā vai kontrolējošas intereses, vai tie ir faktiskie īpašnieki grāmatvedības praksei. Šajās rekomendācijās arī ir norādīts, ka to var panākt, izvērtējot šīs personas ar piemērotības un atbilstības («fit and proper») pārbaudi.

Grāmatvedim ir jābūt pieredzei, nevainojamai reputācijai, viņš nedrīkst būt krimināli sodīts. Faktiski šīs prasības jau ir iekļautas Grāmatvedības likuma 37. pantā «Persona, kurai aizliegts būt par ārpakalpojuma grāmatvedi». Proti, Grāmatvedības likumā grāmatvedim un ārpakalpojuma grāmatvedim noteiktās prasības ir minimālās sākuma prasības. Uzņēmumi nav vienādi, katram ir savi mērķi un plāni, kādam būs pietiekami ar šīm minimālajām prasībām, bet kāds cits gribēs kaut ko vairāk, gribēs sasniegt nākamo līmeni.

Starptautiskajai Grāmatvežu federācijai (IFAC), kuras pilntiesīgs biedrs ir LRGA, arī ir savas rekomendācijas grāmatvežu nozares darbībai, prakšu pārvaldībai, pakalpojumu sniegšanai, kvalitātes celšanai un nodrošināšanai. Mūsuprāt, viena lieta, kādas būtu jāievieš iekšējās kvalitātes kontroles, IT un AML iekšējās kontroles prasības prakšu pārvaldībā un ko būtu saprātīgi sagaidīt no maziem un vidējiem uzņēmumiem. Cita lieta — par kādām prasībām un par ko jādomā krietni lielākam uzņēmumam.

LRGA, kurā ir ap 800 biedru, patlaban strādā, lai apkopotu materiālus un varētu palīdzēt pilnveidoties un kopā celt kvalitātes latiņu nozarei, uzņēmumu grāmatvežiem un ārpakalpojuma grāmatvežiem. Asociācija nav ne uzraugs, ne soģis, bet esam organizācija, kas dod gan padomus apmācību veidā, gan instrumentus, lai tie, kas grib, varētu pakāpeniski pilnveidot savu grāmatveža darbu vai grāmatvedības biznesu. Asociācija var palīdzēt celt profesionālo kvalifikāciju un kompetences līmeni, nodrošinām grāmatvežu sertifikācijas procesu.

Asociācija nav tikai lieliem ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmumiem, esam visiem nozares dalībniekiem, kas pievienojas mūsu mērķiem un filozofijai. Gribu aicināt grāmatvedības uzņēmumus iestāties LRGA un kopā ar līdzīgi domājušiem profesionāļiem veidot nozari labāku.

Jums arī varētu interesēt:

• Kā pasargāt uzņēmumu no krāpšanas gadījumiem
• Uzņēmuma vadītājs un viņa grāmatvedis
• Ko paredz grāmatveža juridiskā atbildība