No 2023. gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumus drīkst sniegt tikai licencēti grāmatveži. Atbilstoši Grāmatvedības likumam licencēšanas prasībām bija noteikts pārejas periods — divi gadi. Par ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju maksājama valsts nodeva 100 eiro apmērā, to izsniedz uz pieciem gadiem. Ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur Valsts ieņēmumu dienests (VID). Šī gada vidū pārejas periods, lai ārpakalpojuma grāmatveži iegūtu licenci, ir beidzies, un sods par nelikumīgu ārpakalpojumu sniegšanu ir gana iespaidīgs — no 500 līdz 8000 eiro.

Grāmatvedības likuma 34. pants nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un atbilst šādiem nosacījumiem:

• ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir fiziskā persona, tā ir ieguvusi vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (koledžas izglītību) Profesionālās izglītības likuma izpratnē vai akadēmisko augstāko izglītību (vismaz bakalaura grādu) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un tai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā,
• ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir komersants, šā punkta «a» apakšpunktā minētās izglītības un pieredzes prasības attiecas uz komercsabiedrības valdes locekli vai individuālo komersantu, vai komersanta darbinieku, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu.

Ārpakalpojuma grāmatvedis nodrošina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) prasību ievērošanu.

Kas nav ārpakalpojuma grāmatvedis

Tomēr likuma 34. panta otrās daļas 3. punktā noteikts, ka par grāmatvedi nav uzskatāma tāda fiziskā persona, kura grāmatveža vadībā vai patstāvīgi veic tikai uzskaites un grāmatvedības darbinieka pienākumus saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 «Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām» (piemēram, algu vai pašizmaksas aprēķināšanu, materiālo vērtību uzskaiti, rēķinu sagatavošanu, inventarizācijas sarakstu sagatavošanu, attaisnojuma dokumentu datu ievadīšanu, arhīva sakārtošanu, vienkāršā ieraksta grāmatvedības kārtošanu) vai citus ar grāmatvedības kārtošanu saistītus pienākumus (piemēram, rēķinu skenēšanu, pārvēršanu elektroniskā cilvēklasāmā un mašīnlasāmā formātā (XML formātā) vai nosūtīšanu, dokumentu sakārtošanu glabāšanai). 

Savukārt minētā panta otrās daļas 4. punkts noteic, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nav uzskatāma tāda fiziskā vai juridiskā persona, kura veic tikai šīs daļas 3. punktā minētos pienākumus.

Tātad, ja tiek noslēgts līgums tikai par kādu no 34. panta otrās daļas 3. punktā minētajiem pakalpojumiem, tad šādu pakalpojumu sniedzējs Grāmatvedības likuma izpratnē netiek uzskatīts par ārpakalpojuma grāmatvedi, un līdz ar to šādam pakalpojumu sniedzējam nav jāiegūst licence.

Licences saņēmuši vairāk par 3000 subjektu

Pirms pāris gadiem VID bija reģistrēti vairāk nekā 6000 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēju. Līdz raksta sagatavošanas brīdim VID bija reģistrēti NILLTPFN likuma 5064 subjekti, kuri ir norādījuši, ka sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus. 

Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskajām personām, kuras grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir saimnieciskās darbības veicējs, tad viņam kā fiziskajai personai ir jāsaņem licence savas darbības turpināšanai. Ja ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējs ir juridiskā persona, tad licence ir jāsaņem uzņēmumam.

Septembra otrajā pusē VID ārpakalpojuma grāmatvedības licences bija izsniedzis 3135 subjektiem — 683 fiziskajām personām saimnieciskās darbības veicējiem un 2452 juridiskajām personām.

Licenču izsniegšanai bija noteikts pārejas laiks divi gadi — licences varēja sākt saņemt jau no 2021. gada 1. jūlija. Taču lielākā daļa pieteikumus ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai VID iesniedza pēdējā brīdī. Neskatoties uz VID organizētajiem semināriem, preses relīzēm un informāciju Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ārpakalpojuma grāmatveži bija kūtri — 2021. gadā tika izsniegtas 392, bet 2022. gadā — 551 licence.

«Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tika lemts par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, ir nozares sakārtošana, un tas, mūsuprāt, tiek panākts,» uzskata VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte. «Savukārt par to, vai grāmatvežu licencēšana ir spējusi paaugstināt sniegto pakalpojumu kvalitāti, ir pāragri spriest, jo vēl aizvien notiek licenču pieteikumu izskatīšana.»

Pāriet par darba ņēmējiem

Grāmatvedības uzņēmumi savās mājaslapās ir atzinuši, ka daļa no ārpakalpojuma grāmatvežiem veiksmīgi saņēmuši licences, bet daļa pārgājusi strādāt pie saviem klientiem uz darba līguma pamata kā algoti darba ņēmēji, jo nespēj izpildīt licencēšanas prasības, savukārt citi — slēguši savu praksi. 

Arī A. Rudzīte atzīst, ka ir tādi gadījumi, kad ārpakalpojuma grāmatvedis pāriet darbā pie sava iepriekšējā klienta. Visbiežāk tas ir situācijās, kad grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs ar pāris klientiem. Šādā gadījumā NILLTPF likuma un licencēšanas prasības tiešām varētu šķist pārāk liels slogs.

Kāda jābūt izglītībai

Grāmatvedības likumā ir noteiktas izglītības prasības personai, kura ir tiesīga kārtot ārpakalpojuma grāmatvedību. VID skaidro, ka grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja atbildīgā grāmatveža izglītību apliecina augstākās izglītības iestādes izdots diploms par vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (koledžas izglītību) Profesionālās izglītības likuma izpratnē vai akadēmisko augstāko izglītību (vismaz bakalaura grādu) grāmatvedībā, ekonomikā, vadībā vai finansēs. Apliecība par profesionālās pilnveides kursu apgūšanu nebūs derīga.

Ja ārpakalpojuma grāmatvedim nav likumā prasītās izglītības, bet ir atbilstoša pieredze grāmatvedībā, līdz 2025. gada 1. jūlijam viņa faktiskā izglītība var tikt atzīta par atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim atbilstošu izglītību, ja viņš ir uzsācis vai turpina atbilstošas studijas.

Savukārt atbildīgā grāmatveža trīs gadu profesionālo pieredzi grāmatvedības jomā apliecina darba līgums vai amata apraksts, vai izziņa no darba devēja par personas nodarbināšanu grāmatveža amatā. Par atbildīgo grāmatvedi var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, kurš atbilst minētajām prasībām par grāmatveža pieredzi un iegūto izglītību. Tādā gadījumā VID jāiesniedz izziņa no uzņēmuma, kas apliecina, ka uzņēmuma valdes loceklis pilda gan valdes locekļa, gan grāmatveža pienākumus.

Savukārt fiziskā persona, kura sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu kā saimnieciskās darbības veicējs, var apliecināt profesionālo pieredzi, VID iesniedzot uzņēmuma līgumus ar klientiem par grāmatvedības ārpakalpojuma nodrošināšanu.

Kuras prasības izpildīt ir visgrūtāk

A. Rudzīte min, ka, lai saņemtu licenci, visgrūtāk ārpakalpojuma grāmatvedim ir izpildīt tos nosacījumus, kuru vienkārši nav, piemēram, atbilstoša izglītība. Liela daļa šādos gadījumos uzsāk mācības augstākās izglītības iestādē. Bet ir grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, kuri nav gatavi to darīt. Tādā gadījumā licenci saņemt nav iespējams. 

Savukārt nosacījums par atbildīgā grāmatveža trīs gadu profesionālo pieredzi grāmatvedības jomā, ko apliecina darba līgums vai amata apraksts, vai izziņa no darba devēja par personas nodarbināšanu grāmatveža amatā, parasti grūtības nesagādā.

A. Rudzīte atklāj, ka NILLTPFN likumā noteiktās iekšējās kontroles sistēmas nepilnības un trūkumi ir katrā trešajā licences pieteikumā. Šādos gadījumos VID sazinās ar iesnieguma iesniedzēju un paskaidro, kādas ir nepilnības, nosaka termiņu pieteikuma atkārtotai iesniegšanai. 

Biežākās kļūdas iekšējā kontroles sistēmā ir tās izstrāde, pamatojoties uz novecojušiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to arī neatbilstošu prasību ievērošana. Diemžēl ir arī gadījumi, kad iekšējās kontroles sistēmas vietā tiek iesniegti čeki vai citi grāmatvedības dokumenti un sarunā ar grāmatvedi ir jaušams, ka tam nav ne mazākās nojausmas, kas ir iekšējā kontroles sistēma.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Grāmatvedības likuma 40. pants nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

Ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par:

• 3000 eiro, ja vismaz viena klienta neto apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskās darbības iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz vai ir vienāds ar 300 000 eiro;
• 5000 eiro, ja vismaz viena klienta neto apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskās darbības iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro.

VID apliecina, ka līdz šim ārpakalpojuma grāmatvežiem nav bijušas problēmas ar profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisēm.

Vairāki izņēmumi

Grāmatvedības likumā ir paredzēti arī vairāki izņēmumi. Tie ir attiecībā uz personām, kurām ir atbilstoša profesionālā pieredze grāmatvedības jomā, bet nav iegūta izglītība, kā arī izņēmums noteikts vecuma pensijas saņēmējiem. A. Rudzīte apliecina, ka šie izņēmuma gadījumi tiek aktīvi izmantoti.

VID ir izsniedzis 161 licenci gadījumos, kad grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja atbildīgais grāmatvedis ir uzsācis mācības un turpina iegūt izglītību augstākās izglītības iestādē. Šāda licence ir derīga līdz 2025. gada 1. jūlijam, un ik gadu, līdz 15. oktobrim, VID ir jāiesniedz izziņa par mācību turpināšanu.

Izņēmums noteikts arī vecuma pensijas saņēmējiem. Ja līdz vecuma pensijai atlikuši seši vai mazāk gadu, licenci var saņemt bez atbilstošas izglītības, pietiek ar iegūto profesionālo pieredzi grāmatvedības jomā. VID ir izsniedzis 247 šāda veida licences. Licence tiek izsniegta uz piecu gadu termiņu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam.

Soda nauda par nelikumīgu darbību

Kāds ir sods, ja nav saņemta licence, bet veic nelegālo uzņēmējdarbību? Sankcijas par darbību bez ārpakalpojuma grāmatveža licences ir noteiktas NILLTPFN likuma 78. pantā. Aprēķinot soda naudas apmēru, atbilstoši sodu vadlīnijām ņem vērā pārkāpuma rašanās apstākļus, pārkāpēja personību (ja likuma subjekts ir fiziskā persona),mantisko stāvokli un to, cik ilgi pārkāpums ir turpinājies:

• fiziskajai personai piemēro soda naudu līdz 500 eiro un VID aptur likuma subjekta darbību līdz brīdim, kamēr ir novērsts pārkāpums;
• juridiskajai personai piemēro soda naudu līdz 8000 eiro un VID aptur likuma subjekta darbību līdz brīdim, kamēr ir novērsts pārkāpums.

Septembrī VID ir uzsācis pirmās pārbaudes, lai secinātu, vai tie, kas nav saņēmuši ārpakalpojuma grāmatvežu licenci, turpina sniegt šos pakalpojumus. A. Rudzīte akcentē, ka, secinājumus izdarīt vēl ir pāragri.

Uzraugāmo likuma subjektu skaits kopumā VID ir apmēram 16 000. Ārpakalpojuma grāmatvežu ir visvairāk — trešdaļa no visiem uzraugāmajiem. Pārbaudēs raksturīgākie pārkāpumi ir:

• nav veikta klienta izpēte/nav veikta pilnīgi/nevar uzrādīt;
• nav veikta klientu darījumu uzraudzība/nevar uzrādīt;
• nav veikta patiesā labuma guvēja noskaidrošana;
• nepilnīgi izstrādāta iekšējā kontroles sistēma;
• nav iesniegta pieprasītā informācija;
• nav ziņots par aizdomīgiem darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestam.

Par ko var apturēt vai anulēt licenci

Ārpakalpojuma grāmatveža licences apturēšanas, anulēšanas gadījumi ir norādīti Grāmatvedības likuma 38. pantā.

VID aptur licenci un izdara par to atzīmi reģistrā šādos gadījumos:

• uz atbildīgā ārpakalpojuma grāmatveža iesnieguma pamata;
• nav spēkā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise;
• saimnieciskā darbība ir apturēta;
• komersanta vienīgais atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis ir miris;
• grāmatvedības kārtošanai tiek izmantota grāmatvedības programma bez licences;
• nav iesniegtas šā likuma 39. panta trešajā daļā minētās ziņas;
• atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis ir izbeidzis darba tiesiskās attiecības ar grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju un grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts cits atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis.

Savukārt šī panta sestajā daļā norādīts, kādos gadījumos VID anulē licenci un izslēdz ārpakalpojuma grāmatvedi no reģistra.

VID šogad ir apturējis 46 licences ārpakalpojuma grāmatvežiem un anulējis un izslēdzis septiņus ārpakalpojuma grāmatvežus no reģistra.

Personas, kurām aizliegts būt par ārpakalpojuma grāmatvedi

Grāmatvedības likuma 37. pantā noteikts, kurām personām ir aizliegts būt par ārpakalpojuma grāmatvedi.

Par ārpakalpojuma grāmatvedi aizliegts būt tādai fiziskajai personai, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. 

Par ārpakalpojuma grāmatvedi nevar būt arī tāda fiziskā persona, kurai pēdējā gada laikā ir anulēta ārpakalpojuma grāmatveža licence par NILLTPFN likuma vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem. Šāda fiziskā persona nedrīkst ieņemt vadošus amatus vai būt par patieso labuma guvēju (NILLTPFN likuma izpratnē) ārpakalpojuma grāmatvedim.

VID ir bijuši gadījumi, kad ir atteikts izsniegt ārpakalpojuma grāmatveža licenci, jo atbildīgais grāmatvedis bija sodīts par noziedzīga nodarījuma tautsaimniecībā izdarīšanu.

Licences saņemšana EDS

Lai uzņēmums saņemtu licenci, EDS ir jāiesniedz speciāla, tam paredzēta iesnieguma veidlapa «Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai». Lai to aizpildītu, jāatver EDS sadaļa «Dokumenti», jāizvēlas «Citi» un «Ārpakalpojuma grāmatveža licence».

Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža (var būt arī uzņēmuma valdes loceklis) personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments (augstākās izglītības iestādes izsniegts diploms), profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments (darba līgums vai amata apraksts, vai izziņa no darba devēja par personas nodarbināšanu grāmatveža amatā), civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, iekšējās kontroles sistēmas (IKS1) dokuments, kurā grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs ir dokumentējis savu un klientu NILLPF risku novērtējumu, kā arī maksājuma apliecinājums par valsts nodevas samaksu.

Par ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju jāsamaksā valsts nodeva 100 eiro apmērā. Valsts nodeva jāmaksā pirms speciālās atļaujas (licences) saņemšanas vai pārreģistrācijas. Licence tiek izsniegta uz piecu gadu termiņu.

Valsts nodeva par licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju jāmaksā Valsts kases (budžeta maksājumi), reģ. Nr. 90000050138, norēķinu kontā LV33TREL1060130929900. Maksājuma uzdevumā obligāti jānorāda nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.

Iesniegumu ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai VID izskata viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Licence grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam vai lēmums par atteikumu izsniegt licenci tiks nosūtīts elektroniski, uz e–pasta adresi, kas norādīta EDS sadaļā «Sarakste ar VID».

Inese Helmane

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada oktobra (502.) numurā.

• Paredzēts, ka ikgadējā ienākumu deklarēšana kļūs obligāta
• Nosaka kārtību, kādā atmaksās kļūdaini veiktos nenodokļu maksājumus valsts budžetā