Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 4 mēnešiem.
Finanšu ministrijas aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.–2027. gadam uzrāda mērenu ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā pie nosacījuma, ka nenotiks būtiskas svārstības pašreizējā valsts politikā. Skaidri zinām, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašmāju darbaspēka kapacitāte ir nepietiekama, ģeopolitiskā situācija – nestabila, arī ekonomiskie apstākļi energoresursu sadārdzinājuma un inflācijas dēļ nav tie labākie. Ņemot to visu vērā, kļūst skaidrs, ka nodokļu revolūciju diezin vai tuvākajā nākotnē sagaidīsim. Finanšu eksperti norāda, ka „nodokļu likmēm ir relatīvi mazāka loma ekonomikas transformācijas procesā nekā vienkāršai nodokļu samaksas kārtībai, caurspīdīgumam un ātrai lēmumu pieņemšanai”.
Iespējams, ka virzoties uz šādiem mērķiem, mazināsim vēl aizvien milzīgo ēnu ekonomikas apjomu, kas „kavē valsts ekonomikas izaugsmi, veicina nevienlīdzīgu konkurenci, izkropļo tirgu, negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu un samazina valsts budžeta ieņēmumus”. Piedāvātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam projekts paredz tuvāko trīs – četru gadu laikā samazināt tās apjomu vismaz par vienu procentu, tā tuvinoties Eiropas Savienības vidējam rādītājam. Šī apņemšanās gan izklausās visai pieticīga, taču, iespējams, ja tiks veikti kaut nelieli nodokļu politikas uzlabojumi, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanā un administrēšanā, tas jau būs zināms solis mazā biznesa stimulēšanas virzienā.
Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada septembra (123.) numurā.
BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numura satura rādītājs