Līdzīgi kā 2015.gadā arī pērn, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, privātajos pensiju plānos turpinājās tādas tendences kā dalībnieku skaita pieaugums un jauns dalībnieku veikto iemaksu vēsturiskais maksimums, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
2016.gadā privātajos pensiju plānos tika iemaksāti 71.8 milj. eiro, t.i. par 6.3% vairāk nekā gadu iepriekš. Dalībnieku iemaksas gada laikā pieauga par 7.2%, savukārt darba devēju iemaksas par 0.8% atpalika no iepriekšējā gada līmeņa. 2016.gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 380.6 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 15.2%.
No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 30.8 milj. eiro jeb par 42% vairāk nekā 2015.gadā, t.sk. 98% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.
Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2016. gadā bija 3.2% un individuāliem plāniem tas bija robežās no 0.75% līdz 7.5%. Atsevišķiem plāniem augstāku ienesīgumu sasniegt palīdzēja arī ASV dolāra vērtības kāpums pret eiro.
Gada beigās 46% no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības, no kurām 48% fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to indeksos un 44% - uz ieguldījumiem fiksēta ienākuma instrumentos. Otrs lielākais īpatsvars kopējā portfelī bija ieguldījumiem parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (41%), no kuriem lielākā daļa jeb 70% bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri. Gada laikā samazinājās prasību uz pieprasījumu pret bankām īpatsvars, kas liecina par to, ka pārvaldnieki saskatīja iespējas ieguldīt potenciāli ienesīgākos finanšu instrumentos. Arī termiņnoguldījumu īpatsvars saglabājās zems, ko noteica zemo procentu likmju vide.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs 2016.gadā samazinājās par 14%, gada beigās sasniedzot 109 milj. eiro jeb 28.5% no kopējiem ieguldījumiem. Ieguldījumi pārējās EEZ valstīs veidoja 69.5% no visiem ieguldījumiem.
Kopējais privāto pensiju plāniem pievienojošos dalībnieku skaits gada laikā pieauga par 17.2 tūkstošiem jeb par 7% un gada beigās sasniedza 272 209, t.i. 27.7% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem1.
Ar privāto pensiju fondu pārskatu kopsavilkumu par 2016. gadu iespējams iepazīties FKTK mājas lapas www.fktk.lv sadaļā "Statistika/ Pensiju fondi".
Valsts fondēto pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem pērn pozitīvs ienesīgums
Kaut arī 2016. gadam bija raksturīgas svārstības finanšu tirgos, arī visi valsts fondēto pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni darbojās ar pozitīvu ienesīgumu - konservatīvajiem plāniem tas bija no 0.4% līdz 4.9%, sabalansētajiem no 1.2% līdz 3.6%, savukārt aktīvajiem no 1.1% līdz 5.0%.
Pērn pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 18.3% jeb 428 milj. eiro, t.sk. 53.35 milj. eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. 2016. gada beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 2.76 mljrd. eiro.
2016. gada beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (48%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (37%). 51% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos un 42% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Ieguldījumi alternatīvajos ieguldījumu fondos gada beigās veidoja 2.1% no kopējiem ieguldījumiem. Pārvaldniekiem saskatot izdevīgākas ieguldījumu iespējas ar potenciāli augstāku ienesīgumu, 2016. gadā termiņnoguldījumu īpatsvars samazinājās no 6.4% līdz 4.5%, un prasību uz pieprasījumu īpatsvars no 13.2% līdz 8.3%.
Samazinoties ieguldījumu plānu noguldījumiem kredītiestādēs, Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2015. gada beigām samazinājās par 9% un gada beigās sasniedza 956.5 milj. eiro jeb 34.3% no kopējiem ieguldījumiem (t.sk. 467.6 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 95.4 milj. eiro – komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 3.5 milj. eiro – akcijās, 26.5 milj. eiro – ieguldījumu fondos, 6 milj. eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 356 milj. eiro bija izvietoti kredītiestādēs). Savukārt no visiem ārvalstu ieguldījumiem 94% bija Eiropas Savienības dalībvalstu.
Līdz 2016. gada beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 268 0762 dalībnieki, t.sk. 63% bija pievienojušies obligātā kārtā. Dalībnieku skaits, kuri gada laikā bija mainījuši ieguldījumu plānus, sasniedza 165 tūkstošus, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā gadā. Ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu kopsavilkumu par 2016. gadu arī iespējams iepazīties FKTK mājas lapas www.fktk.lv sadaļā "Statistika/ Pensiju fondi/".
Līdzīgi kā 2015.gadā arī pērn, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, privātajos pensiju plānos turpinājās tādas tendences kā dalībnieku skaita pieaugums un jauns dalībnieku veikto iemaksu vēsturiskais maksimums, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 2016.gadā privātajos pensiju plānos tika iemaksāti 71.8 milj. eiro, t.i. par 6.3% vairāk nekā gadu iepriekš. Dalībnieku iemaksas gada laikā pieauga par 7.2%, savukārt darba devēju iemaksas par 0.8% atpalika no iepriekšējā gada līmeņa. 2016.gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 380.6 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 15.2%. No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 30.8 milj. eiro jeb par 42% vairāk…