2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) pieņemtā Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem, regula par specializācijas nolīgumiem (turpmāk – regulas) un to skaidrojošās pamatnostādnes jeb vadlīnijas.

Regulas atbrīvo pētniecības un izstrādes un specializācijas nolīgumus no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta, kas aizliedz konkurenci ierobežojošus nolīgumus starp uzņēmumiem, piemērošanas. Savukārt vadlīnijas sniedz izvērstāku regulu piemērošanas skaidrojumu, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pašiem novērtēt savas sadarbības atbilstību konkurences tiesībām. Taču liela uzmanība vadlīnijās tiek pievērsta arī ilgtspējībai, līdz ar to turpmāk tiks konspektīvi apskatīts vadlīnijās sniegtais skaidrojums par ilgtspējības nolīgumu atbilstības novērtējumu Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību aktiem.

Kādi ir būtiskākie jaunumi regulējumā?

Vadlīnijās akcentēta pieaugošā nozīme, kāda ilgtspējības nolīgumiem var būt Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Vienlaikus Komisija uzsver, ka konkurences tiesību regulējums neliedz konkurentiem slēgt vienošanās, kas vērstas uz ilgtspējības mērķu sasniegšanu.

Komisija ilgtspējības jēdzienu interpretē plaši, atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas formulētajiem „ilgtspējīgas” attīstības mērķiem, kas aptver ne tikai vides iniciatīvas, bet arī sociālos mērķus. Tādējādi ilgtspējības mērķu definīcija ietver tostarp klimata pārmaiņu risināšanu (piemēram, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas), piesārņojuma samazināšanu, cilvēktiesību ievērošanu, iztikas līdzekļu nodrošināšanu, noturīgas infrastruktūras un inovācijas veicināšanu, kā arī pāreju uz veselīgu pārtiku.

1 Vadlīniju 521. rindkopa.

Savukārt „ilgtspējības nolīgumi” vadlīnijās definēti kā „jebkurš horizontālās sadarbības nolīgums, kas īsteno ilgtspējības mērķi neatkarīgi no sadarbības veida”.¹ Ar horizontālo sadarbību konkurences tiesībās tiek apzīmēta sadarbība savstarpēji konkurējošiem uzņēmumiem.

Ilgtspējības nolīgumi un LESD 101. panta 1. punkts

Vadlīnijās tiek uzskaitīti dažādi tādu ilgtspējas nolīgumu piemēri, uz kuriem, visticamāk, neattieksies LESD 101. panta 1. punktā ietvertais pret konkurenci vērstu nolīgumu un darbību aizliegums. Proti, tie būs nolīgumi starp konkurentiem:

1. kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību juridiski sais­tošu līgumu vai konvenciju prasībām (piemēram, sociālo pamattiesību ievērošana vai bērnu nodarbināšanas aizliegums);
2. kuri neattiecas uz uzņēmumu saimniecisko darbību, bet gan uz to iekšējās kārtības noteikumiem (piemēram, par vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumu neizmantošanu uzņēmumu telpās);
3. par datubāžu izveidi, kas satur vispārīgu informāciju par piegādātājiem, kuriem ir (ne)ilgtspējīgas vērtību ķēdes vai ražošanas procesi (piemēram, piegādātāji, kuri ievēro darba tiesības vai maksā iztikas minimumu), neuzliekot pusēm prasības sadarboties ar šādiem piegādātājiem;

   2 Vadlīniju 527.-531. rindkopas.

4. kas attiecas uz nozares mēroga informatīvo kampaņu organizēšanu par ilgtspējību (ja šādu līgumu slēgšana nav uzskatāma par noteiktu produktu kopīgu reklamēšanu).²

„Drošības zona” ilgtspējas standartizācijas nolīgumiem

3 Vadlīniju 436. rindkopa.

Vadlīnijas detalizētāk skaidro arī t.s. „drošības zonu” (angliski „safe harbour”) ilgtspējas standartizācijas nolīgumiem (t.i., vienošanām par vienotu standartu izvedi ar mērķi noteikt tehniskās vai kvalitātes prasības, kurām var atbilst pašreizējie vai nākotnes produkti, ražošanas procesi, vērtību ķēdes uzticamības pārbaudes procesi, pakalpojumi vai metodes³), kuri atbilst konkrētiem regulās ietvertiem nosacījumiem.

Tādējādi ilgtspējības standartizācijas nolīgumam, visticamāk, nebūs ievērojamas negatīvas ietekmes uz konkurenci, ja tas atbildīs sešiem kumulatīviem kritērijiem:

1. standartu izstrādes procedūrām jābūt pārredzamām un atklātām, un piekļuve jānodrošina visiem ieinteresētajiem konkurentiem;
2. pievienošanās standartam ir brīvprātīga;
3. iesaistītajiem uzņēmumiem var noteikt saistošas prasības, lai nodrošinātu atbilstību standartam, tomēr uzņēmumiem jābūt iespējai ieviest arī stingrākus standartus;
4. puses nedrīkst apmainīties ar sensitīvu komerciālu informāciju, kas nav objektīvi nepieciešama un samērīga standarta ieviešanas vajadzībām;
5. jābūt efektīvai un nediskriminējošai piekļuvei standartu noteikšanas procesa rezultātiem;
6. ilgtspējības standartiem jāatbilst vismaz vienam no šiem diviem nosacījumiem: a. nedrīkst izraisīt būtisku cenas pieaugumu vai būtisku tirgū esošo produktu kvalitātes pazemināšanos; un/vai

   4 Vadlīniju 549. rindkopa.

   b. iesaistīto uzņēmumu kopējā tirgus daļa nedrīkst pārsniegt 20% nevienā konkrētajā tirgū, uz kuriem attiecas standarts.⁴

Ja viens vai vairāki no šiem kritērijiem nav izpildīti, tas nenozīmē, ka nolīgums ir aizliegts saskaņā ar LESD 101. panta 1. punktu. Taču šādā gadījumā iesaistītajiem uzņēmumiem nepieciešams veikt individuālu, padziļinātāku vienošanās novērtējumu atbilstoši LESD 101. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Ilgtspējīgu ieguvumu analīze saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu

Ilgtspējības nolīgumam, kas rada ievērojamu negatīvu ietekmi uz konkurenci, var piemērot atbrīvojumu, kas paredzēts LESD 101. panta 3. punktā. Lai šo atbrīvojumu piemērotu, nolīguma pusēm ir jāspēj pierādīt, ka ir izpildīti četri kumulatīvi kritēriji:

1. nolīgums veicina objektīvu, konkrētu un pārbaudāmu „efektivitātes pieaugumu” (tas, piemēram, aptver ne tikai ražošanas un izplatīšanas izmaksu samazinājumu, bet arī produktu daudzveidības un kvalitātes pieaugumu, kā arī inovācijas pieaugumu);
2. patērētāji (t.i., visi tiešie un netiešie to produktu klienti, uz kuriem attiecas nolīgums) saņem taisnīgu daļu no ieguvumiem;
3. nolīgumā nedrīkst noteikt konkurences ierobežojumus, kas nav obligāti vajadzīgi no nolīguma izrietošo labumu (ieguvumu) radīšanai;

   5 Vadlīniju 556.-596. rindkopas.

4. nolīgums nedrīkst pusēm dot iespēju likvidēt konkurenci attiecībā uz konkrēto produktu būtisku daļu.⁵

Attiecībā uz otro kritēriju, vadlīnijās ir ietverti detalizētāki norādījumi par to, kad ilgtspējības ieguvumus var uzskatīt par efektivitātes pieaugumu patērētājiem. Šāds novērtējums ietver:

6 Vadlīniju 571.-574. rindkopas.

• ieguvumus, kas izriet no produktu tiešas izmantošanas, uz kuriem attiecas ilgtspējības nolīgums jeb individuālās lietošanas vērtības priekšrocības (piemēram, patērētāji gūst labumu no dārzeņiem, kas audzēti bioloģiski un garšo labāk);⁶

7 Vadlīniju 575.-581. rindkopas.

• netiešos ieguvumus, kas rodas, izmantojot produktu saskaņā ar ilgtspējības nolīgumu jeb individuālas neizmantošanas vērtības priekšrocības (piemēram, patērētāji ir gatavi maksāt lielāku cenu par mēbelēm, kas izgatavotas no ilgtspējīgi audzētas koksnes, nevis tāpēc, ka mēbeļu kvalitāte ir labāka, bet gan tāpēc, ka viņi vēlas apturēt mežu izciršanu un dabisko dzīvotņu zaudēšanu).⁷

Kad stāsies spēkā jaunie noteikumi?

Regulas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā un būs spēkā 12 gadus. Regulas paredz divu gadu pārejas periodu jebkurai sadarbībai, kas tika īstenota pirms 2023. gada 1. jūlija. Gadījumā, ja šāda sadarbība atbilda iepriekšējo regulu prasībām, uzņēmumiem līdz 2025. gada 30. jūnijam ir jānodrošina atbilstība jaunajiem noteikumiem. Vadlīnijas stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī 2023. gada 21. jūlijā.

Ko jaunie noteikumi nozīmē uzņēmumiem?

Regulas un vadlīnijas sniedz uzņēmumiem ne tikai skaidrojumus par mijiedarbību starp sadarbību ilgtspējības iniciatīvu jomā un ES konkurences tiesību ierobežojumiem, bet arī skaidrākus, visaptverošākus un aktuālākus norādījumus sadarbības konkurentu starpā novērtēšanai, nodrošinot nolīgumu atbilstību ES konkurences tiesību aktiem. 

Uzņēmumiem ir jāpārskata spēkā esošie horizontālās sadarbības nolīgumi, ņemot vērā jaunos noteikumus un pārskatītos vērtēšanas kritērijus. Savukārt, slēdzot jaunus horizontālās sadarbības nolīgumus, uzņēmumiem ir jānodrošina, ka iecerētā sadarbība atbilst regulu nosacījumiem un nepārkāpj ES konkurences tiesības. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada oktobra (124.) numurā.

• ESG prasības attiecībā uz piegādes ķēdēm
• Ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, un uz ko tā attiecas