Šā gada 1. maijā stājas spēkā 2021. gada 17. martā Saeimā pieņemtais Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – jaunais likums), kas cita starpā paredz atvieglotu kārtību īres līguma izbeigšanai un īrnieka izlikšanai no dzīvokļa, ja īrnieks neveic dzīvojamās telpas īres maksas un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, informē Evija Kolberga, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte.

Ar jauno likumu noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu apmēru vai ja neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus un maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus. Tātad likumdevējs iepretim likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (turpmāk – Īres likums) regulējumam ir no trīs uz diviem mēnešiem samazinājis maksājumu kavējumu termiņu, kuram iestājoties, izīrētājs ir tiesīgs ar īrnieku izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu.

Jaunajā likumā, tāpat kā Īres likumā (zaudē spēku 1. maijā) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu maksājumu kavējuma dēļ izīrētājs brīdina īrnieku vienu mēnesi iepriekš, kā jauninājumu paredzot brīdinājuma nosūtīšanu gan pa pastu uz īres līgumā norādīto pasta adresi, gan uz elektroniskā pasta adresi, pieļaujot iespēju brīdinājumu nodot īrniekam arī ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību.

Līdz ar jauno likumu pakāpeniski tiks izskausti pagātnē slēgtie beztermiņa īres līgumi, nosakot pārejas periodu pusēm vienoties par beztermiņa īres līgumu pārslēgšanu par terminētiem vai  iesaistot tiesu, kas noteiks konkrētu īres līguma termiņu ne ilgāku par 10 gadiem.

Tomēr par būtiskāko jauninājumu saistībā ar īres līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu no dzīvokļa īrnieka pieļauto maksājumu kavējuma dēļ ir uzskatāma vienkāršotā kārtība tiesas nolēmuma saņemšanai bezstrīdus piespiedu izpildes kārtībā.

Tiesas lēmumam stājoties spēkā, īres līgums uzskatāms par izbeigtu, ja vien īrnieks nebūs cēlis tiesā prasību par īres maksas parāda apstrīdēšanu.

Jāpatur prātā, ka bezstrīdus piespiedu izpilde būs iespējama tikai tad, ja īres līgums būs apliecināts notariālā kārtībā vai ierakstīts zemesgrāmatā. Savukārt tas nozīmē, ka izīrētāju interese būs pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos ar īrniekiem par spēkā esošo īres līgumu grozīšanu atbilstoši jaunā likuma prasībām, kā to nosaka likuma pārejas noteikumi, un līgumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, vai arī panākot ar īrnieku vienošanos par jauna īres līguma noslēgšanu notariālā kārtībā.

Tāpat jāuzsver, ka Saeimā tiek gatavoti grozījumi Civilprocesa likumā, lai izlikšana no dzīvokļa būtu iespējama tieši bezstrīdus tiesvedības ceļā.

Vairāk par jaunā likuma regulējuma viestajām izmaiņām izīrētāju un īrnieku attiecības var lasīt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā.