Izstrādātas vadlīnijas mākslīgā intelekta ieviešanai iestāžu darbā

Lai vienkopus apkopo praktiskus principus, metodes un labās prakses piemērus mākslīgā intelekta (MI) risinājumu atbildīgai ieviešanai publiskajā pārvaldē, izstrādātas “Praktiskās vadlīnijas MI ieviešanai iestāžu darbā un pakalpojumos”.

Vadlīniju mērķis ir nodrošināt, lai visas publiskās pārvaldes iestādes MI risinājumus ieviestu un pielietotu vienoti, atbildīgi un droši. Vadlīnijas izstrādātas pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas, sadarbībā ar Mākslīgā intelekta Latvijas asociāciju (MILA), valsts pārvaldes iestādēm, apvienojot ekspertu un praktizējošu speciālistu pieredzi.

Praktiska ceļa karte atbildīgai izmantošanai

Vadlīnijas sniedz praktisku ceļa karti kā izmantot MI atbildīgi un ar skaidru pievienoto vērtību sabiedrībai – no idejas līdz risinājuma ieviešanai, uzturēšanai un drošai lietošanai. Tās var ņemt kā noderīgu pamatu, izstrādājot līdzīgus ieteikumus arī privātajās struktūrās. Vadlīnijām ir izstrādāti arī vairāki pielikumi, kas izmantojami, lai izprastu MI pielietojuma iespējas.

Ja tiek izmantoti MI čatboti, lietotājiem jābūt skaidri informētiem, ka atbildes sagatavojis MI un ka tās ir informatīvas, nevis juridiski saistošas, kā arī jānodrošina iespēja sarežģītākos gadījumos sazināties ar cilvēku.

MI drīkst izmantot analīzes, kopsavilkumu vai priekšlikumu sagatavošanai, bet gala lēmumu vienmēr pārbauda un pieņem cilvēks, ja vien normatīvajos aktos nav paredzēts citādāk, uzsvērts vadlīnijās. Tas ir īpaši svarīgi, ja lēmums var ietekmēt personas pamattiesības vai radīt juridiskas sekas.

Tāpat vadlīnijās izskaidrotas riska kategorijas, kurās izmantotās vai nākotnē plānotās MI sistēmas ietilpst, un savlaicīgi tam sagatavoties

MI sistēmas klasificētas četrās riska kategorijās atkarībā no riska nopietnības pakāpes, ko rada attiecīgās sistēmas izmantošana.

Aizliegta MI prakse rada nepieņemamu riska līmeni un ir aizliegta pilnībā. Piemēram, MI balstīta manipulācija un maldināšana, kaitīga neaizsargātības izmantošana, sociālā vērtēšana, atsevišķu noziedzīgu nodarījumu riska novērtējums vai prognozēšana, sejas atpazīšanas datu bāzes, kas iegūtas no interneta vai drošības kamerām u.c.

Augsta riska MI sistēmas ir atļautas, taču izmantojamas tikai ar stingrām drošības un pārredzamības prasībām, piemēram, jomās, kur ir iespējama ietekme uz pamattiesībām, drošību un veselību. Ierobežota riska MI sistēmas ir atļautas, taču obligāti jānodrošina lietotāju informēšana un pārredzamība, piemēram, čatboti, MI sistēmas, kas ģenerē sintētisku audio, attēla, video vai teksta saturu. Savukārt MI sistēmas ar minimālu risku vai bez riska ir brīvi izmantojamas, piemēram, mēstuļu filtri, automātiska formatēšana.

Piemērs

• Rīgas 1. slimnīcā darbojas virtuālais asistents “MAIJA”, kas ir MI rīks, balstīts teksta un audio formātos. Tehnoloģiju uzņēmuma Tilde radītais virtuālais asistents “Maija” ir pirmais Baltijā mākslīgajā intelektā balstītais sarunbots, kas izstrādāts medicīnas iestādei. Asistents māk rakstīt un atbildēt uz jautājumiem reāllaikā ar čata palīdzību par ārstu pieņemšanām, attēlot ārstu pieņemšanas kalendārus, attēlot lokāciju kur un kad pieņem speciālisti, kur novietot auto, kā ērtāk atrast reģistratūru, kā sagatavoties izmeklējumiem un cik tie maksā. Virtuālais asistents ik dienas sniedz atbildes uz 70 – 100 pieprasījumiem, tas ir uz pacientu orientēts rīks, kas pieejams jebkurā diennakts laikā. Maija vizuāli atbilst slimnīcas grafiskai identitātei un komunikācijā ar pacientu izmanto saprotamu un vienkāršu latviešu valodu.

Noderīgas visiem iestāžu darbiniekiem

Vadlīnijas paredzētas vadītājiem, stratēģiskajai plānošanai un uzraudzībai, IT un kiberdrošības speciālistiem, tehnisko un drošības prasību nodrošināšanai, juristiem un datu aizsardzības speciālistiem, normatīvo prasību ievērošanai, kā arī visiem iestāžu darbiniekiem, drošai ģeneratīvā MI un citu MI rīku lietošanai.

MI var būt nozīmīgs atbalsts valsts pārvaldes darbā – palielināt efektivitāti, uzlabot pakalpojumu kvalitāti un mazināt administratīvo slogu. Vienlaikus tas prasa pārdomātu pieeju risku vadībai, jo MI izmantošana skar personas datus, informācijas drošību un sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām.

Darbinieku ikdienā MI visbiežāk izpaužas kā praktiski MI rīki – virtuālie asistenti, teksta kopsavilkumu ģeneratori, kvalitātes monitoringa rīki u.c. Vadlīnijas palīdz noteikt, kā un kādus datus drīkst ievadīt šādos rīkos, kā arī kā organizēt iekšējos noteikumus un apmācības, kā arī kursos gadījumos MI vietā efektīvāk būtu izmantot citu digitalizācijas pieeju.

MI risinājumu ieviešanā īpaša uzmanība pievērsta:

•   atbilstībai Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta aktam – riska līmeņu noteikšana un risku pārvaldība;
•   personas datu aizsardzībai saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu;
•   kiberdrošībai, uzticamībai un iestāžu reputācijas aizsardzībai;
•   cilvēka atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un lietotāju informēšanu.

Vadlīnijas ir ieteikuma rakstura dokuments, kas kalpo kā vienots labās prakses standarts valsts pārvaldes iestādēm, un tās nepieciešamības gadījumā var tikt papildinātas un precizētas, lai atspoguļotu straujo tehnoloģiju attīstību. To īstenošana balstās uz iestādē atļautajiem MI rīkiem, kurus darbinieki drīkst izmantot ikdienas darbā.

Vadlīnijas tapušas sadarbībā ar Valsts administrācijas skolas Atveseļošanas fonda projektu “Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija”.