Jāsakārto zemnieku saimniecību darbības normatīvā bāze

Par tradicionālu kļuvušo speciālo balvu «Par mūža ieguldījumu» 2024. gadā žurnāla Bilance ikgadējās konferences noslēgumā svinīgi saņēma Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja. Viņas uzmanības lokā ikdienā vairāk ir jautājumu, kas saistīti ar grāmatvedības kārtošanu zemnieku saimniecībās. L. Puriņa uzskata, ka daudzi nodokļu jautājumi attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem nav sakārtoti, nav skaidras normatīvās bāzes. Valstij vajadzētu atrisināt arī pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas jautājumu.

Abas balvas bija pārsteigums. Jebkurš pozitīvs novērtējums dod stimulu strādāt un uzmundrina pat, ja jau iestājusies rutīna. Balva ar nosaukumu «Par mūža ieguldījumu» mani nedaudz samulsināja — nešķita, ka esmu tik «sena», lai tiktu pie šādas balvas. Viena mana bijusī kolēģe gan pajokoja: ja reiz nozarē saņemta balva par mūža ieguldījumu, tagad varu darīt blēņas.

Pēc vidusskolas beigšanas bija skaidrs, ka mācīšos augstskolā. Tā kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte bija tuvu mājām, izlēmu iesniegt dokumentus, lai iestātos Ekonomikas fakultātē. Matemātika labi padevās un izdomāju — kāpēc gan ne ekonomika? Nekādu konkrētu sapņu par nākotnes profesiju nebija.

Kad bija jāizvēlas specializācija, grāmatvedības novirziens likās vispraktiskākais, un domāju, ka šī izvēle bija pareiza. Man patīk izprast lietas būtību, iziet soli pa solim sarežģītus darījumus un salikt visus skaitļus pareizajās vietās. Ja kādas informācijas par darījumu trūkst, tad to prasu klientam vai kolēģim, kas uzdevis jautājumu. Ja uzreiz darījumu nevar īsti izprast, reizēm pietiek ar sarunu un tās gaitā jau saproti, kas un kā. Man nepatīk darīt liekus darbus — vienmēr cenšos sev atbildēt uz jautājumu: «Kāpēc tas ir jādara?»

Daudziem procesiem uzņēmumā ir jābūt aprakstītiem — tā top dažādas vadlīnijas, metodikas. Reizēm šķiet — kāpēc aprakstīt to, kas tiek darīts? Ja šie dokumenti tiešām tiek sagatavoti praktiskai lietošanai un atbilstoši konkrētajam uzņēmumam, tie noder, piemēram, kad darbu uzsāk jauns darbinieks, vai ja kādi darbi tiek veikti retāk.

Tikai parasti bēda ir tā, ka nesanāk šādiem rakstudarbiem pieķerties — vienmēr uzrodas kāds svarīgāks darbs. Tomēr dokumentus, ko gatavoju, parasti cenšos rakstīt tā, lai lasītājam būtu saprotams, kas kurā brīdī jādara, lai visā būtu loģika.

LLKC ir mana pamatdarba vieta. No praktiskā viedokļa man patīk, ka darba vieta atrodas tuvu mājām un nav jāpavada stunda vai divas, lai nokļūtu uz darbu un atpakaļ.

Tas, kas saista šajā darbā visvairāk: darbs ir dinamisks. Ir gan klienti, gan apmēram 125 kolēģi — grāmatveži, kuriem jāpalīdz ar padomu; uzturam savu izstrādāto grāmatvedības uzskaites datorprogrammu, kas nodrošina ne tikai divkāršā ieraksta, bet arī vienkāršā ieraksta grāmatvedībai visus nepieciešamos reģistrus.

Kā nodaļas vadītājai, protams, ir arī administratīvais darbs un atskaites. Domājam par to, kā ātrāk paveikt klientu dokumentu apstrādi, meklējam automatizācijas risinājumus. Arī šeit jāatrod līdzsvars, jo jebkuri digitalizācijas risinājumi ir samērā dārgs prieks. Ņemot vērā to, ka klientu lokā vairākums ir mazie vai vidējie uzņēmumi ar ļoti dažādu darbības specifiku, dažādiem darījumiem, rūpīgi jāizvērtē, kuri no risinājumiem tiešām ļaus ietaupīt laiku un no kuriem tomēr ieguvums nebūs liels un kuru ieviešanu varbūt jāatliek.

Darbu sāku jau studiju laikā. Sākumā strādāju nepilnu laiku, lai varētu apvienot ar mācībām. Kļūt par nodaļas vadītāju nebija pašmērķis — tā vienkārši notika darba gaitā.

Uzņēmumā ir pieaudzis darbinieku skaits, klientu skaits. Strādājam pie tā, lai klientiem tiktu nodrošinātas visas nepieciešamās konsultācijas lopkopībā, augkopībā.

Grāmatvedības programma, ar kuru šobrīd strādājam, ir kļuvusi par ērtu darba rīku grāmatvežiem, bet tas nenozīmē, ka nemeklējam risinājumus, kā sistēmu padarīt vēl ērtāku.

Mans darbs ir iemācījis nebaidīties uzstāties auditorijas priekšā. Bet, protams, vislabprātāk ar auditoriju runāju par to, ko pārzinu. Man nepadodas runāt par to, ko pati nesaprotu.

Sākumā, ap 1995. gadu, LLKC izmantoja datorprogrammu, kas bija adaptēta no Dānijas. Taču tā īsti neatbilda Latvijas likumdošanai. Sapratām, ka mums ir jātaisa sava datorprogramma. LLKC bija daudz klientu, kas grāmatvedību veic vienkāršā uzskaites sistēmā. Šādām prasībām neatbilda neviena grāmatvedības datorprogramma. Bija skaidrs, ka ekseļa žurnāls vai ar roku rakstīts grāmatvedības žurnāls īsti nederēs.

Jaunas datorprogrammas izstrāde nav tikai mans nopelns, tas ir visas manas nodaļas kolēģu darbs. Prioritāte bija tā, lai klientiem dokumentus varētu apstrādāt pēc iespējas ātrāk. Sapratām, ko tieši vēlamies, uztaisījām specifikāciju. Programmai ir ļoti strukturēts un detalizēts grāmatvedības kontu plāns — ja lietotājs to pareizi izmanto, viņam uzreiz ir gatavas visas atskaites, pašam nekas nav jādomā tieši attiecībā uz atskaišu formām. Lielai daļai citu sistēmu lietotājam pašam ir sistēmai «jāiemāca», kurš konts jāieliek attiecīgajās atskaišu rindās.

LLKC programmēšana ir ārpakalpojuma pakalpojums. Visu laiku datorprogrammu pilnveidojam. Lielai daļai klientu, kas mums ir ap 3000, joprojām dokumenti ir papīra veidā — kases čeki, ar roku rakstīti dokumenti. Datorprogramma nodrošina, ka informāciju no dokumentiem varam ievadīt un apstrādāt ļoti ātri.

Protams, sākotnēji viss darbs notika manuāli. Šobrīd varam ielādēt datorprogrammā digitalizētus dokumentus, automātiski iespējams ielādēt bankas izrakstus. Pēc iespējas vairāk meklējam automatizācijas iespējas, lai darbs būtu vēl ātrāks.

Ļoti labs jautājums. Pirmkārt, viens klients atved otru. Otrkārt, mūsu grāmatveži visu laiku izglītojas, izmantojam dažādas apmācības. Līdz ar to ir pārliecība, ka ir jaunākās zināšanas nozarē. Līdztekus grāmatvedības pakalpojumiem piedāvājam sagatavot dažādus projektu pieteikumus, kolēģi konsultē lauksaimniecības un mežsaimniecības jautājumos.

Ārpakalpojuma grāmatvežus, kas sadarbojas ar lauksaimniekiem, dažkārt mulsina, kā uzskaitīt dažādus atbalsta maksājumus, kas nozarē ir diezgan daudz. To LLKC grāmatveži labi pārzina, tāpat kā vienkāršās uzskaites grāmatvedības kārtošanu. Ļoti daudzi grāmatvedības biroji īsti nestrādā ar vienkāršās uzskaites grāmatvedības sistēmu.

Lielākais panākums ir tas, ka visu laiku, kopš strādāju LLKC, esam varējuši nodrošināt nepārtrauktu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Kolēģi novērtē, ka ir pieejama datorprogramma, vienmēr tiek nodrošinātas atjaunotās versijas. Kad sākām esošās programmas ieviešanu, viegli negāja gan ar dažādām tehniskām problēmām, gan ar kolēģu pārliecināšanu, ka jaunā programma viennozīmīgi būs labāka par iepriekšējo vai par ekseļa tabulām.

No 2025. gada 1. janvāra mainījās algu aprēķini. Jau decembra beigās bija pieejama jaunā datorsistēmas versija, LLKC grāmatvežiem par to «galva nesāpēja».

Kolēģi novērtē, ka var jebkurā laikā piezvanīt vai uzrakstīt Grāmatvedības un finanšu nodaļai — man vai citām grāmatvedēm — un vienmēr palīdzēsim ar padomu. Ja vajadzēs, palīdzēsim uzrakstīt uzziņas pieprasījumus Valsts ieņēmuma dienestam, palīdzēsim atšķetināt sarežģītus darījumus. Kolēģi novērtē, ka visu laiku ir atbalsts.

Darba diena ir ļoti dinamiska. Lai būtu praktiskā darba pieredze, pati vairākiem uzņēmumiem kārtoju grāmatvedību. Tas palīdz «izprast drēbi», saprast darba apjomu, iemācīties komunicēt ar klientiem, konsultēt kolēģus. Diezgan bieži saņemu arī telefona zvanus no lauku cilvēkiem par dažādiem neskaidriem jautājumiem un tad cenšos saprotami paskaidrot, kā labāk rīkoties vienā vai otrā situācijā.

Pagājušajā gadā piedalījos vairākās sanāksmēs Zemkopības ministrijā saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu tiem lauksaimniekiem, kas savus izaudzētos augļus un dārzeņus piegādā programmā «Piens un augļi skolai». Šī programma ļauj bērniem tikt pie bezmaksas augļiem, dārzeņiem un arī piena. 

Taču šajā projektā ir problēmas ar PVN uzskaiti, ar ko mazie lauksaimnieki ir neapmierināti. Vēl līdz galam situācija nav sakārtota, bet, iespējams, nākamajā mācību gadā jau būs atrasts risinājums.

Ļoti gribētu, lai valsts sakārtotu pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas jautājumu. Šobrīd, strādājot ar pašnodarbinātajiem, ar neskaidrībām saskaros ikdienā.

Pašnodarbinātiem ir problemātiska ienākuma aprēķināšana, lai veiktu sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai arī sociālās apdrošināšanas iemaksas deklarē par ceturksni, ceturkšņa ietvaros ir jābūt aprēķinātai katra mēneša peļņai. Bet ļoti bieži ieņēmumi ir vienā mēnesī, savukārt izdevumi — citā mēnesī. Tas nozīmē, ka mēnesī, kad ir ieņēmumi, bet izdevumu mazāk, ir jāsamaksā sociālās iemaksas, lai gan izdevumi ir bijuši iepriekš un varbūt nemaz nav līdzekļu, lai no ieņēmumiem veiktu iemaksas. 

Ražotājiem gada beigās ļoti bieži ir atlikumā dažādi krājumi — kaut ko nopirka un neizlietoja. Tad izdevumi ir jāprecizē. Visi šie aprēķini ir jāveic līdz 17. janvārim, lai par 4. ceturksni sarēķinātu sociālās iemaksas no visa gada saimnieciskās darbības rezultāta.

Sociālās iemaksas pašnodarbinātajiem veidojas no divām daļām. Ir pilnā likme 31,07%, kas apdrošina visiem veidiem — pensijām, slimību gadījumiem u.c. Ir arī mazā likme, kas ir 10%, tā paredzēta tikai pensiju apdrošināšanai. Lauksaimniekiem tajos mēnešos, kad ienākums pārsniedz minimālo algu, ir jāmaksā pilnā likme vismaz no minimālās algas. Kad ir sarēķināts gada rezultāts, no gada peļņas ir jānomaksā 10% pensiju apdrošināšanai.

Šāda iespēja pensijas apdrošināšanu samaksāt no gada rezultāta ir tikai lauksaimniekiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Pārējās nozarēs no mēneša faktiskā ienākuma ir jāaprēķina pilnā likme vismaz no minimālās algas un no pārējās ienākuma daļas — iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Manuprāt, uz jebkuru pašnodarbināto būtu jāattiecina tāda pati kārtība, kā lauksaimniekiem un autoriem — ka iemaksas pensiju apdrošināšanai rēķina no faktiskā gada ienākuma. Savukārt gada rezultātu jāļauj aprēķināt normālā termiņā, nevis uz 17. janvāri. Šis termiņš, piemēram, varētu būt marts vai aprīlis.

Problēmas ir lielākām zemnieku saimniecībām, kuras gatavo gada pārskatus attiecībā uz peļņas sadales jautājumiem. Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību viss ir pateikts Komerclikumā — kā dala dividendes, kurā brīdī tās skaitās kā sadalītas, kad tās var izmaksāt.

Zemnieku saimniecībām nav šāda regulējuma, bet privāti izņemtie līdzekļi ir jāapliek ar ienākuma nodokli. Šajā gadījumā sākas problēmas: kurā brīdī dalīt peļņu, vai var sadalīt peļņu un tad to izņemt, kā novilkt robežu, kad ir privātais patēriņš un kad sāk izņemt peļņu. Par šiem jautājumiem ik pa laikam lauzām galvas.

Ir skaidrs, kad no sadalītās peļņas ir jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis un kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet procedūra par peļņas sadali ir ļoti izplūdusi.

Diezgan daudz laika veltu, lai skaidrotu nodokļu un grāmatvedības jautājumus tieši zemnieku saimniecībām. Diemžēl likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību», kas regulē zemnieku saimniecību darbu, ir novecojis un pie jauna tā arī netiekam. Līdz ar to šobrīd diezgan daudz nākas skaidrot peļņas sadales jautājumus un nodokļu piemērošanu zemnieku saimniecības peļņai gadījumos, kad saimniecība ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja.

Manu tematu lokā ir arī skaidrojumi par vienkāršās uzskaites grāmatvedības kārtošanu. Vienā no Bilances rakstiem centos izklāstīt problēmas, ar kādām saskaras pašnodarbinātie, rēķinot sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Es gribētu nodalīt, ja tā var teikt, cilvēkus «parastos» un uzņēmumu vadītājus, īpašniekus. Ikdienā cilvēkiem varbūt mazāk jāpārzina grāmatvedības lietas, bet vairāk nodokļu jautājumi, juridiskās lietas. Jāsaprot, ka pirms kādu darījumu veikšanas, piemēram, dzīvokļa pārdošanas, ieteicams konsultēties, lai nav negaidītu pārsteigumu ar papildus aprēķinātiem nodokļiem vai neiesniegtām deklarācijām. Jo izdarīto jau vairs neatsauksi — labāk visu noskaidrot savlaicīgi un rēķināties ar nodokļu maksājumiem, ja tādi veicami.

Labi, ka atcelts diferencētais neapliekamais minimums, kas daudzos radīja neizpratni un reizēm pat izmisumu, saprotot, ka gada ienākumu deklarācijā aprēķināta liela piemaksājamā nodokļa summa.

Uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem jābūt vismaz elementārai izpratnei par to, ko īsti dara grāmatvedis. Ir jāsaprot, ka par visu, kas uzņēmumā notiek, atbildīgs ir tieši vadītājs.

Ļoti bieži uzņēmumā grāmatvedim ir vēl daudz citu pienākumu — ne tikai grāmatvedības darbi. Uzņēmuma vadībai jāsaprot, ka ļoti reti grāmatveža amatā esošais tiešām būs «universālais kareivis», kas ar visiem uzticētajiem pienākumiem tiks galā. Visbiežāk kaut kas tā arī paliks pusdarīts. Un diez vai tikpat bieži kā grāmatvedim uzliek ne–grāmatveža pienākumus, piemēram, darba aizsardzības speciālistam uzticēs grāmatvedības kārtošanu — sak’, tāda «papīru kārtošanas» lieta jau vien ir.

Un, protams, vadītājam ir jābūt izpratnei par uzņēmuma grāmatvedībā notiekošo, lai pamanītu to, ka grāmatvedis savus pienākumus pilda negodprātīgi vai nepilda vispār.

Agrāk ļoti patika dažādi rokdarbi. Tagad šī aizraušanās ir nedaudz apsīkusi, bet tomēr pēdējā laikā atkal sāku raudzīties adāmadatu, tamboradatu vai izšūšanas adatu virzienā un domāju, ko interesantu varētu uzradīt.

Ja ir iespējams un laiks atļauj, labprāt kopā ar ģimeni dodamies tuvākos vai tālākos ceļojumos — pa Latviju, pa citām Eiropas valstīm. Ceļojam gan ar auto, gan arī ar lidmašīnu. Vislabāk man patīk iepriekš sameklēt apmešanās vietu un jau galamērķī — atkarībā no apstākļiem un noskaņojuma — izdomāt, ko apskatīsim, kur dosimies. Reizēm izbaudu brīvdienas, vienkārši esot mājās, — bez steigas, palasot kādu grāmatu, padarot kādus sīkus mājas darbiņus vai pačubinoties dārzā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada marta (519.) numurā.

Jums arī varētu interesēt:

• PVN piemērošana programmā «Piens un augļi skolai»
• Saņemto atbalsta summu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē
• Dažādi jautājumi saistībā ar zemnieka saimniecības grāmatvedības uzskaiti