JAUNUMI

Ministru kabineta sēdē 19.maija valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Energoefektivitātes likumprojektu, kas izstrādāts ar mērķi paaugstināt izmaksu ziņā efektīvu energoefektivitāti enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā. Likumprojektā iekļautās normas attiecas gan uz valsti un pašvaldībām, gan uz komersantiem, kas ir iesaistīti enerģijas mazumtirdzniecībā un sadalē, gan uz galapatērētājiem. Saskaņā ar likumprojektu, valsts izstrādās un regulāri aktualizēs energoefektivitātes plānu, definējot pasākumus, kā sasniegt Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij aprēķināto obligāto enerģijas ietaupījuma mērķi - līdz 2020. gadam ietaupīt 2474 GWh enerģijas galapatēriņā. Arī pašvaldības var izstrādāt savus energoefektivitātes plānus, lai plānveidīgi un efektīvi ieviestu enerģijas taupīšanas pasākumus. Lai atbalstītu dažādu energoefektivitātes pasākumu veikšanu, ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā paredzētas vairākas atbalsta programmas, piemēram, energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu ēkās, industriālajos objektos, kā arī valsts un pašvaldību ēkās. Papildu likumprojektā ietverts pienākums republikas nozīmes pilsētām ieviest un sertificēt energopārvaldības sistēmas, savukārt, pašvaldībām ar attīstības indeksu virs 0,5 un iedzīvotāju skaitu virs 10...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19.maijā, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem plānots ieviest elektronisku nekustamā īpašuma izsolīšanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos. Civilprocesa likuma grozījumi paredz izveidot elektronisko izsoļu vietni un nosaka izsoles izziņošanas, dalībnieku autorizācijas un izsoles norises procesu. Tāpat likumprojekts noteic, ka elektronisko izsoļu portāla ietvarā tiek uzturēts Izsoļu dalībnieku reģistrs, kas satur ziņas par fiziskām un juridiskām personām, kas reģistrētas kā izsoļu dalībnieki. To, kā tiks veiktas darbības elektronisko izsoļu vietnē un kā ziņas par attiecīgajam personām tiks iekļautas Izsoļu dalībnieku reģistrā, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Ievērojot zvērinātiem tiesu izpildītājiem un administratoriem deleģēto funkciju raksturu, elektronisko izsoļu portālu plānots veidot kā valsts informācijas sistēmas daļu. Nekustamā īpašuma izsolīšanu elektroniski plānots uzsākt no šī gada 1.jūlija, savukārt maksātnespējas procesos - no 2016.gada 1.janvāra. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš iepriekš uzsvēra, ka pāreja uz elektroniskām izsolēm ļaus...

Iepazīstoties ar nesen publiskotā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultātiem par darba tirgu un statistiku šajā jomā, samērā skaidri ir redzama tendence, ka Latvijas iedzīvotāju subjektīvais vērtējums ekonomiskajai situācijai valstī ir visai cieši saistīts ar vidējās algas izmaiņām. Būtībā atalgojums ir galvenā mēraukla, pēc kuras iedzīvotāji vērtē ekonomisko situāciju un tās izmaiņas. Tas sasaucas ar ekonomistu tēzi, ka ikvienas izmaiņas ekonomikā iedzīvotāju uztverē attēlojas ar zināmu laika nobīdi, jo makro līmeņa procesi tikai pēc laika jūtami ietekmē cilvēku maciņus, uzskata Līga Menģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore. Šāda tendence redzama arī atbildēs uz jautājumu, kuri ir trīs būtiskākie faktori, lai respondents kādu darbavietu uzskatītu par labu. Arī šeit galvenā vērtējuma pozīcija ir atalgojums, un tikai pēc tam seko darba saturs, kolektīvs un citi aspekti. Līdzīga aina vērojama arī, vērtējot, kādai darbavietai respondenti dotu priekšroku - atkal dominē atalgojums, kuram prioritārā secībā seko faktori, kas saistīti ar finansiālo drošību un iespējamo materiālo atbalstu (sociālās...

Valdība otrdien, 19.maijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu precizēt un pilnveidot I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību. Savukārt izmaiņas pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumu valdība vienojās skatīt kontekstā ar 2016.gada budžeta izstrādi šī gada vasarā. Līdz ar to LM virzītais likumprojekts "Par valsts pensijām" būs jāsadala un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanā turpināsies. Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli. “Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri. Mans uzdevums ir pildīt valdības deklarācijā noteikto, tāpēc diskusijas vēl turpināsim nākamā...

Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja. Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība. Grozījumi arī noteic, ka Zemkopības ministrijai jāiesniedz prasība Eiropas Komisijai, lai panāktu, ka ES atļauju par konkrētā ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanu neattiecina uz Latviju vai daļu tās teritorijas. Likumprojekta autori norāda, ka šī gada martā pieņemtā ES direktīva sniedz dalībvalstīm lielāku...

Žurnāla BILANCE 2015. gada 10. (358.) numurā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Kāda būs grāmatvežu un revidentu dzīve pēc jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma stāšanās spēkā Ievērojami samazinoties revidējamo uzņēmumu skaitam, tas var rezultēties turpmākā finanšu informācijas kvalitātes kritumā Vairāku gadu garumā finanšu un grāmatvedības speciālistu, kā arī revidentu vidū norisinās diskusijas par sniegtās finanšu informācijas kvalitāti, apjomu, ticamību, kā arī īpaši tiek runāts par finanšu pārskatu kvalitāti un nepieciešamību veikt revīzijas sabiedrībās. Patlaban finiša taisnē tiek virzīts jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Ko tas jaunu mums visiem nesīs un viesīs - par to žurnālā BILANCE raksta FCCA, PricewaterhouseCoopers SIA revīzijas nodaļas vecākā menedžere, zvērināta revidente TERĒZE LABZOVA. Grāmatvedības dokumentu izvērtēšana, glabāšana un iznīcināšana Kuri grāmatvedības dokumenti jāglabā tikai piecus gadus, kuri - 10 gadus, bet kuri mūžīgi Nereti saņemam jautājumus, kā jāglabā dažādi grāmatvedības dokumenti - algu saraksti, personāla un inventarizāciju saraksti, grāmatvedības politikas un attaisnojuma dokumenti, kā...

Liepājas pilsētas domes 2015.gada 16.aprīļa saistošie noteikumi №12 «Par grozījumiem Liepājas pilsētas domes 2010.gada 21.janvāra saistošajos noteikumos №2 «Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 14.maiju.

Latvijas Bankas 2015.gada 12.maija noteikumi №142 «Grozījumi Latvijas Bankas 2013.gada 12.decembra noteikumos №130 «Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūliju.

Liepājas pilsētas domes 2015.gada 16.aprīļa saistošie noteikumi №11 «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 28.aprīļa noteikumi №206 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumos №598 «Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014. - 2020.gada plānošanas periodā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 15.maiju.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādājis apjomīgu pasākumu kompleksu, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku Latvijā, kas, kā liecina pagājušonedēļ publicētais Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījums, Latvijā pēdējā gada laikā saglabājusies nemainīgi augsta. Būvniecības nozarē, kur galvenās problēmas vērojamas nodokļu maksātāju reģistrācijā, peļņas neuzrādīšanā, nostrādāto stundu neuzrādīšanā un "aplokšņu algu" izmaksā, VID piedāvā vairākus risinājumus. Pirmkārt, būvniecības normatīvajos aktos varētu reglamentēt norēķinu kārtību starp pasūtītāju, ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju, nosakot, ka turpmāk apmaksu par veiktajiem darbiem apakšuzņēmējam veic pasūtītājs vai ieviešot normu, ka ģenerāluzņēmējs nevar nodot objektu, kamēr nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem. Tāpat VID iesaka ieviest apakšuzņēmumu piesaistes ierobežojumus, ja būvdarbi veikti valsts pasūtījumos - šādos gadījumos pamatdarbu lielākajai daļai jābūt veiktiem pašu spēkiem. Savukārt publiskajos iepirkumos jāievieš pastiprināta nodokļu nomaksas vērtēšana. VID uzskata, ka būvniecībā un citos iepirkumos jābūt noteiktām izdevumu pozīcijām tāmē. Tāpat būvniecības nozares sakārtošanai VID iesaka ieviest: transporta plūsmas elektronisko uzskaiti valsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādājis apjomīgu pasākumu kompleksu, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku Latvijā, kas, kā liecina pagājušonedēļ publicētais Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījums, Latvijā pēdējā gada laikā saglabājusies nemainīgi augsta. Plānotajos pasākumos VID iekļāvis dažādus darbības virzienus - gan aktīvāku cīņu ar nozarēm, kurās situācija ir vissliktākā, īpaši būvniecībā un tirdzniecībā, gan uzmanības pievēršanu nedeklarētajiem fizisko personu ienākumiem, gan austrumu robežas stiprināšanu, lai novērstu kontrabandas preču ieplūšanu un citus pasākumus. Kā vienu no pēdējā laikā aktuālākajām nozarēm un iespējamiem ēnu ekonomikas bastioniem sevi parādījusi tirdzniecības un pakalpojumu nozare, kurā konstatētas masveida iejaukšanās elektronisko kases aparātu (EKA) darbībā. Nozares sakārtošanā VID plāno veikt virkni normatīvo aktu grozījumu. Pirmkārt, plānots noteikt stingrākas prasības EKA lietošanā. Likumdevējiem ticis iesniegts grozījumu projekts MK 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 „Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām" (sīkāk par to lasiet šeit: Plāno...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atgādina, ka sākot ar šo gadu vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Atgādinām, ka, sasniedzot 18 gadu vecumu, lai skolēns varētu palikt apgādībā, ir jāiesniedz izglītības iestādes izsniegta izziņa VID par to, ka skolēns turpinās izglītoties konkrētajā izglītības iestādē. Pretējā gadījumā - apgādājamā statuss tiek anulēts. Šādu pienākumu nosaka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13.panta 3.3 daļa. Šāda izziņa nav jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, jo tā saņem ziņas no izglītības iestāžu reģistriem. Ja nodokļu maksātājs nav izmantojis nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošo personu, kas turpina studijas augstākās vai speciālās izglītības iestādē, tad ir iespējams atgūt pārmaksāto nodokli, iesniedzot precizētu gada ienākumu deklarāciju par trim iepriekšējiem gadiem. Nosacījumi, kas jāievēro, par bērnu darbu vasarā Ņemot vērā, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēlreiz vērš uzmanību, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija par 2014.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti jāiesniedz nākamo divu nedēļu laikā - līdz 1.jūnijam ieskaitot. Lai deklarācijas aizpildīšana būtu ērtāka, ātrāka un vienkāršāka, VID aicina to darīt elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS). Atgādinām, ka Gada ienākumu deklarācija par 2014.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti līdz 2015.gada 1.jūnijam ieskaitot jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa), guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2014.gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas), guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, ienākumi no īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas), un no...

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi AS "Laima" prasību pret uzņēmumu "Krasniy oktyabr" un SIA "Russian Sweet" lietā par preču zīmes "Lācītis ķepainītis" aizsardzību, atzīstot preču zīmi ""Miška kosolapij" par spēkā neesošu. "Laima" bija iesniegusi prasības pieteikumu par preču zīmes "Miška kosolapij" dzēšanu Latvijas teritorijā uzņēmumam "Krasniy oktyabr", jo šī preču zīme ir sajaucami līdzīga "Laimas" reģistrētajai preču zīmei "Lācītis ķepainītis". Tādējādi tiek veikta preču zīmes aizsardzība, lai patērētājiem un arī pārdevējiem nodrošinātu nesajaucamu produktu identitāti. "Lācītis Ķepainītis" pieejams konfekšu, vafeļu tortes un mini vafeļu tortes veidā. Visus produktus raksturo īpašā "Lācīša Ķepainīša" garša un lāču attēlojums uz iepakojuma. AS "Laima" tāpat kā AS "Staburadze", AS "Gutta", SIA "Staburadzes konditoreja", SIA "Saldumu tirdzniecība" un SIA "NP Logistics" ir SIA "NP Foods" grupas uzņēmumi. Kā ziņots, šī gada 11.martā noslēdzās norvēģu koncerna Orkla un kompānijas "NP Foods" apvienošanās darījums, norvēģiem iegādājoties "NP Foods" piederošos uzņēmumus AS "Laima", AS "Gutta", SIA "NP Foods", AS "Staburadze", SIA "Staburadze...