JAUNUMI

Maijā noslēgusies rekomendāciju un vadlīniju „Efektīva Eiropas Savienības tiesību aktu pārrobežu tiesiskās sadarbības jomā civillietās izstrāde, pārņemšana, ieviešana un piemērošana” (Vadlīnijas) izstrāde un tulkošana. Vadlīnijas izstrādāja zvērinātas advokātes Ingas Kačevskas birojs, un to izstrādes procesā tika iesaistītas Latvijas, Apvienotās Karalistes un Ungārijas Tieslietu ministrijas. Vadlīnijas izstrādātas Eiropas Komisijas īpašās programmas „Civiltiesības” projekta „Eiropas Savienības Tiesa un tās judikatūra pārrobežu tiesiskās sadarbības jomā civillietās” (Nr. JUST/2013/JCIV/AG/4691) ietvaros. Projekta mērķis ir novērst šķēršļus Eiropas Savienības (ES) civiltiesību jomā, analizēt Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu civiltiesību jomā nacionālajā līmenī, kā arī veicināt Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atbilstīgu piemērošanu nacionālo tiesu spriedumos un tiesību aktu izstrādē. Projekta īstenošana tika uzsākta jau 2014.gada 1.martā. Vadlīnijās apkopota un analizēta informācija un labā prakse ES tiesību aktu pārrobežu tiesiskās sadarbības jomā civillietās izstrādē, pārņemšanā, ieviešanā un piemērošanā nacionālajā līmenī Latvijā, Ungārijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un Vācijā. Tāpat Vadlīnijās apkopota un analizēta informācija, vai pastāv kontrole nacionālajā līmenī šo ES...

Ministru kabineta 2015.gada 12.maija noteikumi №220 «Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 19.maija noteikumi №234 «Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.maiju.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kas to paredz ieviest pakāpeniski līdz 2020. gadam. Atbilstoši valdības deklarācijai ministrijas speciālisti virza diskusijai priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai jau ar 2016. gadu. “Šobrīd esam izstrādājuši konceptuālo ziņojumu, lai jau no 2016. gada mēs varētu spert pārliecinošu soli pretī nodokļu progresivitātei Latvijā. Pamatojoties uz solidaritātes, taisnīguma un atklātības principiem, esmu gatavs sabiedrībai, valdības kolēģiem un sociālajiem partneriem piedāvāt izvērtēšanai izstrādāto diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada,” norāda ministrs Jānis Reirs, par to informējot speciāli sasauktajā preses konferencē. Priekšlikums paredz, ka 2016. gadā tiek piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā (tāpat kā līdz šim). 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums ir 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, līdz 2015.gada 1.jūnijam ieskaitot jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija. Latvijas nerezidentiem (ārvalstu nodokļu maksātājiem) iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāmaksā tikai par Latvijā gūto ienākumu. Savukārt Latvijas rezidentiem (iekšzemes nodokļu maksātājiem) iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts no visiem – gan Latvijā, gan ārvalstīs gūtiem – ienākumiem. Atgādinām, ka fiziskā persona tiek uzskatīta par rezidentu, ja: 1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija vai 2) šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai 3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valdība. VID vērš uzmanību, ka arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo un strādā ārzemēs, ir jāiesniedz VID Gada ienākumu deklarācija. Tāpat svarīgi zināt, ka viņiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā no visiem ienākumiem, bet tikai no tiem, kas gūti Latvijā. Latvijā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas tiek atbrīvoti algota...

Saeimas deputāti 21. maija plenārsēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz uz pusgadu atlikt normu par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem. Norma, ka maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām, ir noteikta Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.martā un paredzēja, ka valsts amatpersonu statusu administratoriem piešķirs jau no šā gada 1.jūlija. Tomēr Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstījusi ieceri šīs normas piemērošanu pārcelt uz 2016.gada 1.janvāri. Tieslietu ministrija (TM) ir paredzējusi leģitīmus izņēmumus valsts amatpersonu pienākumu izpildē attiecībā uz administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti. TM nav paredzējusi speciālus amatu savienošanas ierobežojumus maksātnespējas procesa administratoriem. Sākotnēji rosinājums grozīt likumu parādījies sakarā ar to, ka iekšlietu sistēmā tika izveidots Iekšējās drošības birojs un divas amatpersonas - biroja priekšnieks un biroja priekšnieka vietnieks, kas arī jāiekļauj valsts amatpersonu sarakstā, ko paredzēja attiecīgais likumprojekts.Pēc otrā lasījuma tika arī lemts izteikt likuma 4.panta otro...

No 2015.gada 1.jūlija atbilstoši valdībā apstiprinātajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" pilnveidos I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību, skaidro Labklājības ministrija (LM). Izmaiņas attieksies uz cilvēkiem, kuriem: 1) mainās invaliditātes grupa uz I vai II grupu un kuri līdz invaliditātes grupas maiņai ir strādājuši un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Lai šajā gadījumā pārrēķinātu pensiju, nav nepieciešams cilvēka iesniegums. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) līdz invaliditātes grupas maiņai veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ņems vērā, nosakot jauno invaliditātes pensijas apmēru; 2) noteikta I vai II invaliditātes grupa un kuri pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) strādājuši un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Šajā gadījumā, lai pārrēķinātu pensiju, nepieciešams cilvēka iesniegums. Grozījumi paredz, ja cilvēks ar invaliditāti turpina strādāt un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, pārrēķinot pensiju, tās apmērs palielināsies, piemērojot tos koeficientus, kuri piemēroti aprēķinot noteiktas grupas invaliditātes pensiju, t.i. 0,45 (I grupai) vai 0,4 (II grupai). Līdz ar to pārrēķinot...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus Profesiju klasifikatorā, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām tajā. Profesiju klasifikatorā plānots precizēt profesijas apsardzes jomā, t.i., 5414 atsevišķās grupas Apsardzes darbinieki aprakstu, profesionālās darbības pamatuzdevumus un profesijas, 9. pamatgrupas Vienkāršās profesijas aprakstu attiecībā uz apsardzes jomu, izmainot profesiju nosaukumus un iekļaujot jaunas profesijas, un papildinot (precizējot) šo grupu aprakstus un profesionālās darbības pamatuzdevumus. Jauno profesiju nosaukumu un kodu izmaiņas atspoguļotas noteikumu projekta anotācijas pielikumā tabulas veidā. Tāpat Profesiju klasifikatorā paredzēts no 3115 atsevišķās grupas pārcelt mehāniķus uz 7.pamatgrupas Kvalificēti strādnieki un amatnieki attiecīgām atsevišķām grupām, lai sakārtotu Profesiju klasifikatoru atbilstoši ISCO-08 (Starptautiskajai standartizētajai profesiju klasifikācijai). Vienlaikus Profesiju klasifikatoru paredzēts papildināt ar 10 profesiju standartu projektiem, piemēram,Grafikas dizainers, Kvalitātes vadītājs, Kuģa elektriķis, u.c. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 21.maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Noteikumos par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina...

Valsts zemes dienestā sagatavots nekustamā īpašuma tirgus pārskats "Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās Latvijā". Pārskatā analizēti dienesta rīcībā esošie dati un sniegta aktuālākā informācija par dalītajiem īpašumiem, tajos iesaistītajiem dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī citviet Latvijā. Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās radās Zemes reformas rezultātā, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Izveidojās situācija - dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Pavisam valstī identificētas aptuveni 3300 šādu daudzdzīvokļu mājas, kurās ir aptuveni 100 000 dzīvokļu. Šīs mājas atrodas uz 3 000 zemes vienībām. Lielākais piespiedu nomā skarto daudzdzīvokļu māju skaits ir Rīgā, kurai seko Jūrmala, Daugavpils, Jelgava un Ogre. Problēma pamatā skar daudzdzīvokļu mājas lielajās pilsētās, jo pārējās pilsētās un lauku teritorijās šādu gadījumu, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz dzīvokļu īpašniekiem nepiederošas zemes, skaits ir nenozīmīgs - pa kādai mājai mazpilsētā vai pagastā. No visām daudzdzīvokļu mājām,...

Ministru kabineta 2015.gada 12.maija noteikumi №221 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 23.augusta noteikumos №661 «Noteikumi par lidostai uzliekamām sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistībām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 19.maija noteikumi №231 «Grozījums Ministru kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumos №753 «Zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritēriji, kā arī ražotāju grupu darbības nosacījumi un tās kontroles kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 19.maija noteikumi №233 «Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumos №1455 «Medību saimniecības attīstības fonda nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 19.maija noteikumi №232 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra noteikumos №1015 «Kārtība, kādā izsniedz speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 19.maija noteikumi №229 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra noteikumos №55 «Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā tos lieto policijas darbinieki un robežsargi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 19.maija noteikumi №230 «Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos №7 «Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.maiju.