JAUNUMI

Laimes sajūtu veicina ciešas ģimenes attiecības, liecina pirmā padziļinātā laimes un ģimenes attiecību mērījuma Latvijā - Amigo laimes indeksa - rezultāti. Pētījumu veikusi Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm, piesakot fundamentāli jaunu pieeju sabiedrības labklājības novērtēšanā. Par laimīgiem Latvijā sevi uzskata 59% cilvēku, un vislaimīgākie ir jauni cilvēki, precētie pāri, cilvēki ar bērniem un tie, kuri dzīvo lielās ģimenēs - vismaz četri cilvēki zem viena jumta. Taču lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (62%) mēdz justies vientuļi, un katrs trešais baidās no vienatnes. Vientuļie cilvēki nesaņem atbalstu no līdzcilvēkiem, kas tiešā veidā ietekmē arī laimes sajūtu. Cilvēki, kas sevi uzskata par ļoti laimīgiem apmēram 20 reizes biežāk atzinuši, ka līdzcilvēku atbalstu saņem pilnīgi pietiekami. Diemžēl 37% Latvijas iedzīvotāju jūtas nelaimīgi. Starp tiem visbiežāk ir tie, kam trūkst ģimenes atbalsta un saskarsmes ar citiem - šķīrušies cilvēki, atraitņi, ģimenes bez bērniem, veci cilvēki. "Pasaulē ir virkne piemēru, kas pierāda, ka iekšzemes kopprodukta pieaugumā vien nevaram mērīt dzīves...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) 28. un 29.aprīlī norisināsies Naturalizācijas dienas, kurās visi interesenti varēs saņemt konsultācijas par Latvijas pilsonības iegūšanas iespējām naturalizācijas kārtībā. Par naturalizācijas procesu atbildīgie PMLP speciālisti sniegs individuālas konsultācijas nepilsoņiem un ārzemniekiem par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā. PMLP jau vairākus gadus regulāri organizē informācijas dienas. To ietvaros interesenti var saņemt informāciju par naturalizācijas eksāmenu prasībām un var arī praktiski pārliecināties par savām spējām nokārtot naturalizācijas eksāmenus. 2014. gadā informācijas dienas apmeklēja vairāk nekā 600 interesenti. Naturalizācijas dienu ietvaros 28.aprīlī no plkst.13.00 līdz 15.00 notiks "Twitter sesija", kuras laikā PMLP twitter.com kontā - @IeM_PMLP, būs iespējams saņemt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. 29. aprīlī no plkst.10.00 līdz 13.00 Rīgas 1. nodaļā (111.kab.) PMLP darbinieki interesentiem par Latvijas pilsonības iegūšanas jautājumiem sniegs individuālas konsultācijas. Piedalīties Naturalizācijas dienās aicināti visi, kas vēlas saņemt informāciju pilsonības iegūšanas jomā.

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, turpinās izskatīt 16.aprīļa sēdes darba kārtību, kuru pirms nedēļas tā arī nesāka skatīt Saeimas prezidija lēmuma dēļ. Sēde tika pārtraukta, jo radās nesaskaņas starp deputātiem. Saeimas 23.aprīļa sēde sāksies 10 minūtes pēc 16.aprīļa sēdes turpinājuma beigām. Saeimas 16.aprīļa sēdē pagājušajā nedēļā tika izsludināts pārtraukums līdz šodienas plkst.9.00. Sēdes 23. aprīļa sēdes darba kārtībā iekļauti 18 jautājumi, un darba kārtība pieejama šeit. Savukārt pārtrauktās 16. aprīļa sēdes turpinājumā caurskatāmi 48. jautājumi, darba kārtība skatāma šeit. Līdz ar to galīgajā lasījumā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz izmaiņas attiecībā uz nodokļa likmi un noteiks nozares, kurās nevarēs dibināt mikrouzņēmumus, skatīs šodien. Deputāti arī lems par profesionālās izglītības reformu, caurlūkojot grozījumus Profesionālās izglītības likumā un grozījumus Izglītības likumā, kā arī vietējo pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Tāpat deputāti lems par vairāk nekā 20 iesniegto likumprojektu nodošanu Saeimas komisijām. Deputāti galīgajā lasījumā arī skatīs grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz...

Atsaucoties uz vakardienas, 22.aprīļa, laikrakstā "Dienas Bizness" publicēto rakstu "Ar lielgabalu pa zvirbuļiem?", Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nav korekti salīdzinātu abas rakstā aplūkotās VID darbības - negodprātīgi darbojošos autoservisu saimnieciskās darbības apturēšanu administratīvā procesa ietvaros un lēmumu attiecībā uz restorānu tīklu, pret kuru VID Finanšu policijas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana. Administratīvais process un kriminālprocess ir divi viens no otra neatkarīgi procesi, un katrā no tiem likumos ir noteiktas atšķirīgas VID tiesības un pārkāpumu pierādīšanas iespējas. Autoservisu gadījumā ir runa tikai un vienīgi par administratīvo procesu un tā ietvaros veiktajām VID darbībām. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 pantā paredzētā saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos ir viens no instrumentiem, kuru VID izmanto administratīvā procesa ietvaros kā galējo līdzekli gadījumos, kad preventīvie uzraudzības un kontroles pasākumi, kas veikti negodprātīgiem saimnieciskās darbības veicējiem, nav devuši vēlamo rezultātu. Nav pamata rakstā minētajam apgalvojumam, ka aptuveni divarpus tūkstoši...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 22.aprīlī, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums", kas paredz ieviest vienotu izdienas pensiju regulējumu drošības iestāžu amatpersonām. Tiesības uz izdienas pensiju vispārējā gadījumā būs valsts drošības amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci nodienēti amatpersonas statusā. Likums noteiks izdienas stāža aprēķināšanas kārtību, kā arī pensijas pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Kā norāda likumprojekta autori, valsts drošības iestāžu kopumu veido Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Drošības policija. Taču pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums ir nepilnīgs, jo paredz tiesības uz izdienas pensiju tikai daļai no šajās iestādēs strādājošajiem. Turklāt pašreizējais regulējums atsevišķām amatpersonām pieļauj iespēju vienlaikus strādāt valsts drošības iestādē un saņemt izdienas pensiju. Jaunais likums nodrošinās vienlīdzīgas tiesības uz izdienas pensijām, motivēs drošības iestāžu amatpersonas turpināt dienestu, sekmēs amatpersonu rotāciju un...

Ceturtdien, 23.aprīlī, Saeimā plānots trešajā lasījumā balsot par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz atņemt iespēju vidējiem un lieliem uzņēmumiem pašiem izvēlēties savu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju. Šādi grozījumi var neatgriezeniski sagraut tirgus struktūru, izspiežot no tā privātos atkritumu apsaimniekotājus, tāpēc Konkurences padome (KP) atkārtoti aicina Saeimu nepieļaut konkurences likvidēšanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kas izriet no minētā likumprojekta. Šobrīd patērētāji un nelielie uzņēmumi izmanto pašvaldību izvēlētus atkritumu apsaimniekotājus, bet noteiktiem kritērijiem atbilstošiem lielākajiem uzņēmumiem likums paredz iespēju savu atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties pašiem. Tādējādi, pat ja pašvaldība bez iepirkuma rīkošanas izmanto sev piederoša atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, tirgū var darboties un konkurēt arī privātie uzņēmumi, kas apkalpo tieši uzņēmumus. Ja šī iespēja tiks atņemta, privātie atkritumu apsaimniekotāji tiks pilnībā izslēgti no tirgus tajās pašvaldībās, kur bez iepirkuma darbojas pašvaldības uzņēmums – šobrīd tādas ir 56 no 119 Latvijas pašvaldībām. Pēc Rīgas pašvaldības lēmuma atkritumu apsaimniekošanu organizēt publiskās un privātās partnerības formā īstenošanas arī šis tirgus...

Portāla lasītājus aicinām iesūtīt jautājumus Latvijas Zvērinātu Notāru padomes priekšsēdētājai Sandrai Stīpniecei, ar kuru plašāku sarunu par notāru iesaisti darījumu drošības vairošanā varēsit lasīt žurnāla Bilances Juridiskie Padomi maija numurā. S. Stīpnieces un citu zvērinātu notāru sagatavotās atbildes uz lasītāju iesūtītiem jautājumiem publicēsim portālā. Izmantojiet iespēju bez maksas gūt zinošu profesionāļu padomus, lai labāk orientētos sarežģītajās juridiskajās niansēs! Jautājumus sūtiet līdz 30. aprīlim uz e-pastu: [email protected], vai arī aizpildiet jautājumu uzdošanas formu portālā. Atgādinām, ka zvērināts notārs: taisa notariālos aktus un apliecinājumus; pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus, kā arī priekšmetu; ved mantojuma lietas un sastāda mantas dalīšanas projektus; ved laulības šķiršanas lietas un veic citas likumos paredzētās darbības. Zvērinātam notāram ir atļauts arī : gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī tiesību, tiesību nodrošinājumu vai ziņu ierakstīšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā un Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros; gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un...

Gadījumos, kad Latvijā reģistrēts uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājs izmaksā ārvalstīs reģistrētam uzņēmumam nomas, vadības un konsultāciju maksājumus, kā arī citus maksājumus, uz kuriem attiecas atbrīvojumi vai samazinātas ienākuma nodokļa likmes (piem., nodokļu konvencijā noteiktas mazākas likmes, nekā to paredz Latvijas likums "Par uzņēmuma ienākuma nodokli"), nepieciešams Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt aizpildītu noteikta parauga rezidenta apliecību - iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai. Atgādinām, ka atbrīvojumi vai samazinātas nodokļu likmes drīkst piemērot tikai tad, kad Valsts ieņēmumu dienests ir šo iesniegumu apstiprinājis. Palīdzību rezidenta apliecības aizpildīšanā vai, ja rodas papildus jautājumi saistībā ar šīm apliecībām, var saņemt, sazinoties ar Grant Thornton Rimess. Mēs piedāvājam pilna servisa grāmatvedības, audita, nodokļu un juridiskos pakalpojumus vienuviet! Lasīt vairāk ŠEIT.

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.aprīlī, sāka diskusiju par Latvijas ekonomiskās pārstāvības ārvalstīs veicināšanas nepieciešamību un sadarbību starp mūsu valsts iestādēm, kuras nodarbojas ar Latvijas ekonomisko interešu pārstāvību. "Patlaban, kad Eiropa saskaras ar jauniem drošības izaicinājumiem un mūsu valsts uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu meklēšana ir kļuvusi īpaši aktuāla, darba kārtībā nokļuvis jautājums par Latvijas ekonomiskās pārstāvības veicināšanu ārvalstīs, proti, mūsu uzņēmējiem mērķa valstīs ir nepieciešams praktisks atbalsts," uzsver Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš, atzīmējot, ka to var nodrošināt Latvijas diplomāti un arī, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tāpat mūsu valsts diplomāti un Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ir informācijas avots ārvalstu uzņēmējiem par investīciju iespējām mūsu valstī, saka O.Ē.Kalniņš. Komisijas sēdē tika aktualizēts jautājums par LIAA pārstāvniecības iespējamu atjaunošanu Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kam atbalstu pauda Amerikas Tirdzniecības Palāta Latvijā. Tiesa, LIAA direktors Andris Ozols atzina, ka prioritāte ir nodrošināt jau veiksmīgi strādājošu LIAA pagaidu pārstāvniecību Azerbaidžānā, Somijā, Singapūrā, Apvienotajos Arābu...

No 23. līdz 25.aprīlim Latvijas prezidentūras laikā Rīgā norisināsies vairākas augsta līmeņa sanāksmes, kas pulcēs Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministrus un citus augsta līmeņa finanšu jomas ekspertus, informē Finanšu ministrija. Ceturtdien, 23.aprīlī, finanšu ministrs Jānis Reirs ar uzrunu atklās starptautiska līmeņa semināru (thinktank) finanšu regulējuma un pakalpojumu jomā (Eurofi) un iepazīstinās tā dalībniekus ar Latvijas prezidentūras sasniegumiem šajā sfērā. Tāpat ministrs informēs par būtiskākajiem neformālajā Ekonomikas un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. Piektdien, 24.aprīlī, finanšu ministrs piedalīsies Eirogrupas sanāksmē, kurā plānots pārrunāt Banku savienības, Grieķijas aktuālās finanšu situācijas, Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmes aktualitātes, kā arī citus jautājumus. Viens no svarīgākajiem Latvijas prezidentūras notikumiem ir neformālā ECOFIN padomes ministru sanāksme, kas Rīgā norisināsies no 24. līdz 25.aprīlim. Sanāksmi vadīs ECOFIN prezidents, Latvijas Republikas finanšu ministrs Jānis Reirs. Pirmajā sanāksmes dienā tās dalībnieki apspriedīs ekonomisko situāciju ES, potenciālo tās izaugsmi, kā arī nepieciešamās strukturālās reformas ES dalībvalstīs izaugsmes veicināšanai. Savukārt...

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības līmeni valstī, novēršot nepilnības un kļūdas satiksmes drošības un organizācijas risinājumos ceļa plānošanas un projektēšanas stadijās, Ministru kabineta (MK) sēdē 22.aprīlī pieņemti grozījumi MK 2008.gada 25.novembra noteikumos Nr.972 "Ceļu drošības audita noteikumi", informē Satiksmes ministrija. Spēkā esošie MK 2008.gada 25.novembra noteikumi Nr.972 "Ceļu drošības audita noteikumi" ir vienreiz grozīti 2011.gada, par nepieciešamību aktualizēt noteikumus lēma Ceļu satiksmes drošības padome, kurā līdzdarbojās gan valsts institūcijas, gan sabiedrības pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām. Noteikumi tiek papildināti ar normu, kura nosaka, ka esošā ceļa audits nepieciešams galvenajiem un reģionālajiem valsts autoceļiem, kuriem paredzēta rekonstrukcija, kā arī pārējiem esošiem ceļiem pēc ceļa pārvaldītāja iniciatīvas. Projekts precizē nosacījumus kādus apstākļus auditori izvērtēs, veicot esošo ceļu auditu. Tiks ņemti vērā pēdējo trīs gadu laikā notikušie ceļu satiksmes negadījumi un to analīze, analīzes rezultātus maksimāli saistot ar autoceļa (autoceļa posma) esošā stāvokļa izvērtējumu. Tāpat izvērtēs ceļa zīmju, apzīmējumu, signālstabiņu un drošības barjeru, kā arī citu...

Pēdējos četros gados Latvijā pieaudzis noslēgto laulību skaits - no 10,8 tūkstošiem laulību 2011.gadā līdz 12,5 tūkstošiem laulību 2014.gadā. Šī gada trīs mēnešos jau reģistrētas 1 757 laulības, kas ir par 307 laulībām jeb par 21% vairāk nekā 2014.gada pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji 2014.gadā un 2015.gada pirmajos trīs mēnešos. Kopš 2011.gada vērojama dzimstības pieauguma tendence - no 18,8 tūkstošiem bērnu 2011.gadā līdz 21,5 tūkstošiem jaundzimušo 2014.gadā. Tendence turpinās arī 2015.gada pirmajos trīs mēnešos, kad reģistrēti 5 226 jaundzimušie - par 158 mazuļiem jeb 3% vairāk nekā 2014.gada pirmajā ceturksnī. 2014.gadā ir reģistrēti 28,4 tūkstoši mirušo, un tas ir par 250 cilvēkiem mazāk nekā 2013.gadā. Mirušo skaits uz 1000 iedzīvotāju ir 14,3, kas salīdzinājumā ar 2013. gadu nav mainījies. Tomēr šī gada pirmajos trīs mēnešos mirstība ir pieaugusi - jau reģistrēti 7 762 mirušie, kas ir par 349 jeb 4,7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī....

Jau 2013. gadā atsākās pakāpenisks Latvijas mājsaimniecību kopējo noguldījumu pieaugums. Šī tendence līdzekļu novirzīšanā uzkrājumiem 2014. gadā ir nostiprinājusies, un Latvijas mājsaimniecības šajā gadā savus kopējos uzkrājumus ir palielinājušas teju par miljardu, sasniedzot 8.1 miljardu eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Latvijas iedzīvotāji 2014. gada beigās gan noguldījumos, gan cita veida ieguldījumos kopumā ir uzkrājuši 8.1 miljardu eiro (2013 - 7.3 mljrd.). Visvairāk līdzekļu uzkrāti noguldījumos - 5 mljrd. eiro, seko valsts fondēto pensiju plāni ar 2 mljrd. eiro, 281 miljons eiro ieguldīti privāto pensiju plānos, 241 miljoni - ieguldījumu fondos, 193 miljoni - parāda vērtspapīros, mazliet samazinājušies ieguldījumi akcijās - 131 miljons, dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu iekrāti 177 miljoni, 15 miljonus glabā krājaizdevu sabiedrības, bet 3 miljoni eiro ieguldīti tirgum piesaistītajos apdrošināšanas līgumos. Mājsaimniecību kredītu sloga pakāpeniska samazināšanās, Latvijas ekonomiskā izaugsme un tai atbilstošs darba algu pieaugums pēdējos gados, kā arī zemā inflācija ļauj iedzīvotājiem vairāk līdzekļu novirzīt uzkrājumiem un...

Otrdien, 21. aprīlī, Valsts ieņēmumu dienests informēja sabiedrību par pirmo trīs mēnešu darbības rādītājiem. Kā atklāja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, nodokļu ieņēmumi janvārī, februārī un martā salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo laika periodu kopumā ir auguši par 100 miljoniem eiro jeb 6,3%, sasniedzot 1,70 miljardus eiro. Tomēr nodokļu ieņēmumi ir par pusprocentu mazāki nekā plānotais apjoms. Vissliktāk pildījies pievienotās vērtības nodoklis, kas no prognozētā atpalicis par vairāk nekā 4 %. Tāpat plāns nav ticis izpildīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (99,1%) un sociālās apdrošināšanas iemaksu (98,9%) jomā, savukārt pārpildīts ir uzņēmumu ienākuma nodoklis (110%) un muitas nodoklis (116%). Vairāk informācijas preses konferences prezentācijā un izdales materiālos, kā arī video sižetā:

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka lēmums šobrīd neapturēt restorānu tīkla saimniecisko darbību ir pieņemts administratīvā procesa ietvaros. Atbildība par nodarīto ir jāuzņemas tieši noziedzīgo nodarījumu organizētājiem, nevis aptuveni 700 uzņēmuma darbiniekiem vai citiem ar uzņēmumu saistītiem nodokļu maksātājiem, kurus negatīvi ietekmētu uzņēmuma slēgšana. Uzņēmumam par noziedzīgajiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā un to rezultātā valstij nodarīto kaitējumu būs jāatbild kriminālprocesa ietvaros. VID Finanšu policijas pārvalde, izmeklējot konkrēto kriminālprocesu, vērsīsies pret noziedzīgu nodarījumu izdarījušām personām, lai tās sauktu pie likumā paredzētās kriminālatbildības. Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma smagumu, sabiedrisko bīstamību, kā arī noskaidrojot precīzus nodarītā zaudējuma apmērus, tiks risināts arī mantiskais jautājums kriminālprocesā, lai panāktu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Var tikt vērtēta arī iespēja vērsties pret juridisko personu, kuras interesēs pastrādāts noziedzīgais nodarījums (iespējams, uzsākot procesu par piespiedu līdzekļu ietekmēšanu juridiskajai personai). Šobrīd kriminālprocesā notiek aktīvas izmeklēšanas darbības, lai iegūtu jaunus un nostiprinātu jau esošos pierādījumus. Notiek darbs pie izņemto pierādījumu...