JAUNUMI

Piektdien, 23.janvārī, eksperti un amatpersonas no valsts pārvaldes, tiesībsargājošām iestādēm, NVO, kā arī ārvalstīm diskusijā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) institucionālo attīstību atzinīgi novērtēja Valsts kancelejas vadītās darba grupas izstrādātos priekšlikumus, kas paredz iestādes nedalāmību, neatkarības un atbildības stiprināšanu. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka izstrādātie priekšlikumi KNAB likuma grozījumiem valdībā tiks iesniegti tuvāko nedēļu laikā. Tāpat Valsts kancelejas direktore izsaka cerību, ka beigsies „dažādu komisiju” laiks un sāksies konkrētas rīcības posms, atbalsot likumprojektu un ļaujot KNAB veikt savas funkcijas. „Viennozīmīgi nav pieļaujama KNAB institucionālā sadalīšana, jo tā būtu kārtējā „kāpšana uz pirms 12 gadiem pieredzētiem grābekļiem”. Jo pašā sākumposmā jau pastāvēja sadalītais modelis, kuru vadīja 1997.gadā izveidota Korupcijas novēršanas padome ar 16 valsts institūciju pārstāvju dalību, kā arī tika stiprināta policijas un Valsts ieņēmumu dienestu kapacitāte pretkorupcijas jomā, tomēr tas nenodrošināja korupcijas apkarošanu. Papildu Latvija saņēma starptautisko organizāciju rekomendācijas celt zemos korupcijas apkarošanas rezultātus, kā arī pilnveidot sadrumstaloto...

Šā gada 23.janvārī Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot disciplinārlietu pret tiesnesi par rupju ētikas normu pārkāpumu, nolēma uzlikt disciplinārsodu - rājienu. Disciplinārlietu pret rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ierosināja Tiesnešu ētikas komisija. Rupji ētikas normu pārkāpumi konkrētajā gadījumā bija tiesneses netaktiskā attieksme pret citiem tiesas darbiniekiem, proti, pazemojoša un agresīva komunikācija, nepamatota rīcība, t.sk., stažieru izraidīšana no zāles, bez iemesla neļaujot tiem klausīties tiesas sēdes, kā arī tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja rīkojumu nepildīšana, rezolūcijas veidā atsakoties pieņemt izskatīšanā nodotās lietas. Tāpat tiesnese nav sniegusi viņai pieprasīto paskaidrojumu.

Patentu valdē 20. janvārī tika rīkots seminārs tiesnešiem “Strīdu izskatīšana preču zīmju jomā”. Seminārs tika organizēts sadarbībā ar Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes un dizainparaugi) (OHIM) un Latvijas Tiesnešu mācību centru. Seminārā piedalījās tiesneši un viņu palīgi no Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas un Administratīvās apgabaltiesas. Tēmas aktualitāti noteica 2015. gada 1. janvārī spēkā stājušies grozījumi Civilprocesa likumā un rūpnieciskā īpašuma objektu likumos. Turpmāk Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskatīs lietas par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Savukārt Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance izskata lietas apelācijas kārtībā, un Augstākā tiesa kā kasācijas instance izskata lietas kasācijas kārtībā. Ar iepazīstināšanu ar preču zīmju strīdiem, kurus var nākties izskatīt tiesai, semināru atklāja Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte. Tika analizēti gan absolūtie pamatojumi preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu (balstoties uz tiem, prasību...

Ceturtdien Valsts ieņēmumu dienests prezentēja tradicionālo atskaiti par iepriekšējā gadā paveikto un jaunajā gadā iecerētajiem plāniem. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone informēja, ka labus rezultātus devusi ēnu ekonomikas apkarošana nozaru griezumā, kas tiks turpināta arī šogad, ķeroties klāt skaistumkopšanai, sabiedriskajai ēdināšanai un lietoto auto tirdzniecībai. Savukārt jau šopavasar VID plāno ieviest interesantu jauninājumu - dienests sāks publicēt visu juridisko personu topu pēc to samaksāto nodokļu apjoma. Kā sekmīgu pasākumu I. Pētersone atzīmēja arī lielo uzņēmumu atbrīvošanu no pastiprinātām VID pārbaudēm, un arī šī prakse tiks turpināta šogad. Savukārt, kā vienu no pēdējā laika negatīvajām tendencēm viņa atzīmēja darba devēju manipulācijas ar darbinieku patiesībā nostrādātajām stundām, kur uzrādītā statistika acīmredzami neatbilst reālajai dzīvei. Šokējošu ziņu preses konferencē atklāja VID Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis – itin visās VID janvārī veiktajās deviņu sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu pārbaudēs Rīgas centrā, atklātas līdzīgas kases aparātu krāpniecības manipulācijas kā decembrī izskanējušajā Gan Bei gadījumā. Turklāt paši Gan Bei arī...

Ceturtdien, 22.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.725 "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi". Sagatavotie grozījumi paredz tehniskus precizējumus atsevišķu pārbūvju nosacījumos, kā arī paredz atcelt vairākus aizliegto pārbūvju veidus, kas, vai nu ir pretrunā ar patreizējām tendencēm personu ar kustību traucējumiem integrēšanai sabiedrībā, vai arī tikai formāli ierobežo transportlīdzekļu pārbūves iespējas. Paredzēts noteikt, ka pēc attiecīga transportlīdzekļa izgatavotāja vai kompetenta tehniskā dienesta izdota slēdziena saņemšanas ir pieļaujama arī aizliegtas pārbūves reģistrācija, jo slēdziens tiek izdots pēc veiktiem attiecīgajiem drošības vai ekoloģijas testiem. Grozījumi precizēs, kādiem transportlīdzekļiem atļauts veikt pārbūvi, nosakot, ka to var darīt Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim, ārvalstīs reģistrētam transportlīdzeklim, kuram Latvijā izsniegta numurētā agregāta salīdzināšanas izziņa, kā arī iepriekš nereģistrētam transportlīdzeklim. Tāpat noteikumu projekts precizē pārbūves projektu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, radot pārbūves projektu izstrādātājiem, privātpersonām un komercsabiedrībām, iespēju pārbūves projekta saskaņošanas VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) veikt elektroniski, tādējādi paātrinot pārbūves procesu un samazinot administratīvo slogu....

Ceturtdien, 22.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti un tālākai saskaņošanai virzīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība". Lai veicinātu ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču pieejamību, ministrija izvirzījusi mērķi veicināt konkurenci farmaceitisko produktu tirgū un tā rezultātā panākt konsekventu zāļu cenu samazinājumu. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz noteikt atviegloto procedūru kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauto zāļu paralēlā importa un paralēlās izplatīšanas ceļā izplatāmo zāļu iekļaušanai kompensācijas kārtībā. Grozījumi paredz kārtību, kādā paralēlais izplatītājs vai paralēlais importētājs iesniedz informāciju par konkrēto zāļu izplatīšanas uzsākšanu kompensācijas kārtības ietvaros. Savukārt, lai uzlabotu kompensējamo zāļu A sarakstā iekļauto zāļu pieejamību, noteikumu projektā ir iekļauta norma, kas paredz, ka turpmāk vienas references grupas ietvaros references cena var tikt noteikta vairākām zālēm vai medicīniskajām ierīcēm. Arī pacientam un ārstam būs plašāka iespēja izvēlēties atbilstošāko medikamentu references grupas ietvaros. Paredzēts, ka A sarakstā iekļauto...

Ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola ceturtdien, 22.janvārī, piedalījās Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sēdē un iepazīstināja EP deputātus ar Latvijas prezidentūras galvenajiem rīcības virzieniem enerģētikā un rūpniecības politikā. "Latvijas prezidentūras galvenais izaicinājums un akcents enerģētikas sektorā būs Eiropas Enerģētikas Savienības izveide," sanāksmes laikā uzsvēra ministre. "Šajā darbā Latvija apņēmusies iesaistīt plašu nozares ekspertu loku, tāpēc jau pēc pāris nedēļām, 6.februārī, sadarbībā ar Eiropas Komisiju Rīgā tiks organizēta enerģētikas ministru konference, pulcējot vairāk kā 400 enerģētikas profesionāļus - ES dalībvalstu enerģētikas ministrus, ES institūciju un starptautisku organizāciju pārstāvjus, zinātniekus un citus enerģētikas politikas līdzveidotājus," norādīja Dana Reizniece - Ozola. Konferences laikā notiks plašas diskusijas par Eiropas Enerģētikas Savienības izveidošanu un tās galvenajām dimensijām - piegāžu drošību, solidaritāti un uzticēšanos, pilnībā integrētu un konkurētspējīgu enerģētikas iekšējo tirgu, energoresursu pieprasījuma mazināšanu ar energoefektivitātes palīdzību, kā arī energoresursu dekarbonizāciju un tehnoloģiju attīstību. Tāpat Latvijas prezidentūra turpinās iesāktās aktivitātes ES iekšējā enerģijas tirgus...

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir pieprasījis atsaukt Valsts sekretāru sanāksmē 2015.gada 15.janvārī izsludinātos un sabiedrībā pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", lai nodotu tos darba grupai papildu izvērtēšanai, iesaistot tās darbā žurnālistu profesionālās organizācijas - Latvijas Žurnālistu asociāciju un Latvijas Žurnālistu savienību. "Likumdošanas procesā vienmēr ir nepieciešams dialogs ar visām ieinteresētajām nevalstiskajām un profesionālajām organizācijām", uzskata tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Vēl jo vairāk, ja tiesiskā regulējuma izmaiņas vai tā precizēšana tieši skar attiecīgās profesijas darbu, uzsver tieslietu ministrs.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs 22.janvārī pieņēma Latvijas Zvērinātu advokātu padomē uzņemto advokātu Ingūnas Kronbergas un Kristīnes Patmalnieces zvērestu. Abas pirms tam bijušas zvērinātu advokātu palīdzes. Pēc zvēresta pieņemšanas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs jaunajām advokātēm vēlēja ar savu attieksmi pret darbu, klientiem un arī kolēģiem ieņemt stabilu vietu plašajā advokātu saimē. Tāpat Augstākās tiesas priekšsēdētājs atgādināja, ka advokāti ir būtiska tiesu sistēmas daļa, kam par tiesu sistēmas prestižu jārūpējas ar tikpat lielu atbildību kā tiesnešiem, prokuroriem un tiesu izpildītājiem. Lai kļūtu par zvērinātu advokātu, persona, kurai ir atbilstoša izglītība un darba stāžs, kārto advokātu eksāmenu. Pēc eksāmena nokārtošanas, ja Zvērinātu advokātu padome nav saņēmusi ziņas, ka pretendenta uzņemšanai ir Advokatūras likumā noteiktie šķēršļi, pretendentu uzņem zvērinātu advokātu skaitā. Saskaņā ar Advokatūras likuma 46.pantu Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem jaunuzņemto zvērināto advokātu zvērestu.

2014. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,4 %, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,2 %, bet eksportētajai produkcijai - par 0,5 %. Gada griezumā 2014. gada decembrī ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā bija par 0,6 % zemākas nekā gadu iepriekš. Kopumā vērtējot 2014. gadu, jāsecina, ka gada sākumā saglabājās salīdzinoši neliels apstrādes rūpniecības ražotāju cenu pieaugums. Pie tam ražotāju cenas auga straujāk eksportētajai produkcijai. Kopš aizvadītā gada vidus ražotāju cenas sāka samazināties. Eksportētās produkcijas ražotāju cenas 2014. gadā kopumā samazinājās par 0,4 %. Savukārt vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas 2014. gadā samazinājās par 0,8 %. Lai arī vietējā tirgū pieprasījums pakāpeniski palielinājās, tomēr lielāku spiedienu uz cenām radīja Krievijas embargo pārtikas produktiem. Ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā ietekmēja arī ekonomiskā situācija ES un Krievijā, kā arī izejvielu cenu kritums pasaulē. Jāatzīmē, ka 2014. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, bija vērojams enerģijas, rūpniecības un lauksaimniecības...

Saeima ceturtdien, 14.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Slīteres Nacionālā parka likumu. Tas precizē šī parka izveidošanas mērķi, platību, iekļauj jaunu normu par regulējamā režīma zonu un meža apsaimniekošanu un izmantošanu, kā arī saskaņo regulējumu ar citu likumu normām. Jaunais likums precizē nacionālā parka platību, izslēdzot no tā jūras akvatoriju, jo jūras daļa iekļauta aizsargājamās jūras teritorijās "Irbes šaurums" un "Rīgas līča rietumu piekraste". Turpmāk nacionālā parka kopējā platība būs 16 414 hektāri. Iepriekš tā kopējā sauszemes platība bija 16 360 hektāri, bet jūras akvatorijas - 10 130 hektāri. Līdz ar jauno regulējumu parka teritorijā izveidota jauna funkcionālā zona - regulējamā režīma zona, kuru būs aizliegts apmeklēt no 1.februāra līdz 31.jūlijam. Tas nepieciešams, lai šajā zonā nodrošinātu putnu netraucētu ligzdošanu un riestu. Patlaban parka teritorijā ir četras zonas - dabas rezervāta, dabas lieguma, ainavu aizsardzības, kā arī neitrālā zona. Dabas lieguma zona paplašināta piekrastes posmā no Mazirbes līdz Ķikāna (Sīkraga) upei. Šāds paplašinājums...

Eurostat dati liecina, ka 2014.gadā 54% Latvijas iedzīvotāju tiešsaistē ir sazinājušies ar publiskās pārvaldes iestādēm, apsteidzot pārējās Baltijas valstis, kā arī Eiropas Savienības (turpmāk - ES) vidējo rādītāju (46%). Veiktais pētījums rāda arī to, ka 2014.gadā 88,5% uzņēmēju izmantojuši e-pārvaldes iespējas, valsts un pašvaldību iestādēm iesniedzot veidlapas elektroniski. Šāda aktivitāte Latviju ierindo 4.vietā ES. 2014.gadā rudenī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk VARAM) veica atkārtotu pētījumu par e-pakalpojumu lietošanu Latvijā. Rezultāti apliecina, ka pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izmanto valsts un pašvaldību e-pakalpojumus. Pētījums rāda, ka 2014.gada otrajā pusgadā starp valsts un pašvaldības iestādēm iedzīvotāji visvairāk izmantojuši Ceļu satiksmes un drošības direkcijas un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) elektroniskos pakalpojumus. Pētījumā pirmo reizi respondentiem tika lūgts novērtēt apmierinātību ar valsts un pašvaldību klātienes un elektronisko pakalpojumu saņemšanu. Vidējais novērtējums bija augsts - 8,3 (skalā 1 apzīmē "ļoti neapmierināts" un 10 apzīmē "ļoti apmierināts"). Ar VARAM veiktās aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties infografikā...

Ceturtdien, 22.janvārī, Briselē, iepazīstinot Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) ar Latvijas prezidentūras prioritātēm ES Padomē, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica runāja par drošības un sociālā dialoga jautājumiem, Eiropas pilsoņu iniciatīvu un turpmāko saspringto darbu, izstrādājot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda regulu. Z.Kalniņa-Lukaševica norādīja uz EESK kā pilsoniskās sabiedrības pārstāves lomu un uz nepieciešamību sadarboties, lai vairotu pilsoņu uzticēšanos Eiropai un viņus plašāk iesaistītu ES norisēs. "Sociālajam dialogam Eiropā nepieciešams jauns impulss. Mums jāuzsver pilsoņu loma investīciju piesaistē, straujākā izaugsmē un strukturālo reformu veikšanā," norādīja parlamentārā sekretāre. Tika apspriests arī jautājums par EESK izpētes atzinumiem saistībā ar stratēģiju "Eiropa 2020", klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030.gadam un ES - Centrālāzijas stratēģiju. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 504.plenārsēdē ar īpašu uzrunu uzstājās bijusī Latvijas prezidente un Madrides kluba pašreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura iztirzāja Eiropas solidaritātes un drošības jautājumus. EESK dalībnieki pateicās V.Vīķei-Freibergai par mūža devumu sociāla dialoga veicināšanā...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarācija par 2014.gadā gūto ienākumu jāiesniedz VID no 2015.gada 1.marta, tādēļ arī šobrīd tā vēl nav pieejama VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (VID EDS). Arī papīra formātā gada ienākumu deklarāciju par 2014.gadu aicina iesniegt, sākot ar 2015.gada 2.martu (jo 1.marts ir brīvdiena). Pirms noteiktā gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa VID rīcībā var nebūt visa darba devēju un citu ienākumu izmaksātāju informācija, kas nepieciešama, lai VID varētu pilnvērtīgi apstrādāt iesniegtās deklarācijas un precīzi noteikt personai atmaksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas summu. VID aicina ievērot likumā noteikto deklarācijas iesniegšanas termiņu arī tādēļ, ka arī tām deklarācijām, kuras tiks iesniegtas līdz 1.martam, nodokļa atmaksas termiņš būs trīs mēneši pēc 1.marta. VID atgādina, ka fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, gada ienākumu deklarācija par 2014.gadu obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS...

Trešdien, 21. janvārī, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās un apmainījās viedokļiem ar Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) deputātiem. Tikšanās laikā būtiskākās diskusijas bija par vispārēju Eiropas Savienības (ES) ekonomisko izaugsmi un pārdomātas ekonomiskās, finanšu un fiskālās politikas īstenošanas nepieciešamību, kā arī par mērķi pēc iespējas drīzāk nodrošināt Investīciju plāna Eiropai iedzīvināšanu. Kā galvenos virzienus, kas raksturos sadarbību ar ECON komitejas deputātiem Latvijas prezidentūras laikā, ministrs minēja konkurētspēju, investīcijas, ekonomikas pārvaldību, banku savienību, finanšu tirgus regulējumu un nodokļu politikas jautājumus. Runājot par ES ekonomikas attīstību, ministrs norādīja, ka Eiropai ir jākļūst konkurētspējīgākai, lai panāktu izaugsmi. Ministrs skaidroja, ka ir jāveicina investīcijas, īpaši jaunos, konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos. “Tikai attīstot konkurētspējīgu rūpniecības un pakalpojumu sektoru, Eiropa var sekmēt darbavietu radīšanu un tādējādi nodrošināt sociālo kohēziju,” norādīja ministrs. Turpinot J. Reirs norādīja, ka šis kopīgais mērķis ir sasniedzams ar izaugsmi veicinošiem investīciju pasākumiem, kas stingri sakņojas efektīvās strukturālās reformās un pārdomātā fiskālajā...