JAUNUMI

PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU GRĀMATVEDĪBĀ Grāmatvede ar akcentu uz ražošanu Aizvadītā gada nogalē tika rīkota žurnāla Bilance jau piektā ikgadējā konference Aktuālās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi, kuras noslēgumā pasniedza balvas arī izcilākajiem grāmatvedības nozares profesionāļiem. Otro gadu konkursā Gada grāmatvedis piešķīrām balvu arī nominācijā „Mūža ieguldījums grāmatvedībā”. Par šīs nominācijas aizvadītā gada laureāti kļuva Irēna Losseviča, AS Latvijas balzams grāmatvede, kura profesijai ziedojusi 40 mūža gadus, no tiem lielāko daļu aizvadot vienā darbavietā. Irēnu Losseviču konkursam Gada grāmatvedis 2013 pieteica kolēģi, atsūtot pat veselas trīs ieteikuma anketas. Taču Irēnas kundzei nominācija sagādāja lielu pārsteigumu. Saņemot balvu un ziedus, viņai grūti nācās rast vārdus atbildes runai. Ilggadējā uzņēmuma grāmatvede pieradusi vairāk darīt nekā runāt, tāpēc arī intervijai piekrita negribīgi, ar lielu pierunāšanu. Visus šos gadus strādājot grāmatvedes amatā, viņa atzīst, ka, iespējams, nemaz nebūtu šai profesijai tā piesaistīta, ja vien tā nebūtu ciešā saskarē ar ražošanu, kur katra darbadiena nāk...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka 2014.gada 1.martā ir sākusies gada ienākumu deklarācijas iesniegšana gan tiem nodokļu maksātājiem, kam tas jādara obligāti (šogad arī visām fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem), gan tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi, lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par ārstniecības, izglītības un citiem attaisnotajiem izdevumiem. Lai deklarācijas aizpildīšana būtu daudz ērtāka un vienkāršāka, VID aicina iedzīvotājus noslēgt līgumu par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk - EDS) izmantošanu. VID atgādina, ka gada ienākumu deklarācija par 2013.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti laikā no 2014.gada 1.marta līdz 2014.gada 2.jūnijam ieskaitot ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Fiziskās personas, kuras neveic...

Nelicencētu datorprogrammu lietošanas cēlonis uzņēmumos ne vienmēr ir apzināta un ļaunprātīga komersantu izvēle, bet komersantu neinformētība vai vieglprātīga attieksme pret uzņēmumam nepieciešamo programmnodrošinājumu. Pie šāda secinājuma nonākuši Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Pērn ENAP darbinieki, īstenojot vienu no savām funkcijām - datorpirātisma apkarošanu –, Latvijā veikusi 79 datorprogrammu lietošanas likumības pārbaudes. Pērn veikto pārbaužu laikā kopumā uzsākti 47 kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 148. panta par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem. Tāpat kriminālvajāšanai par minētajiem pārkāpumiem nosūtīti 45 kriminālprocesi. To ietvaros konstatēts, ka autortiesību subjektiem nodarīti zaudējumi vairāk nekā 670 tūkstošu eiro apmērā. No veiktajām pārbaudēm secināms, ka komersanti bieži nepievērš pienācīgu uzmanību un nepārzina veidus, kā likumīgi nodrošināt uzņēmuma datorus ar nepieciešamo programmatūru, vai arī vieglprātīgi, nepārbaudot paļaujas uz programmnodrošinātāju sniegtajiem pakalpojumiem. Par būtiskiem nelicencētas programmatūras izmantošanas cēloņiem uzskatāms arī nepietiekamais izvērtējums pirms komercdarbībai nepieciešamā programmatūras risinājuma izvēles, kā arī pārlieku reti veiktās izmantojamā programmnodrošinājuma revīzijas. Komersanti nereti cenšas attaisnoties, ka komercdarbībai...

Apkopotie februāra trešā cenu monitoringa rezultāti, salīdzinot tos ar februāra otrā cenu monitoringa datiem, liecina, ka 95,2 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,5 % gadījumu, savukārt 2,3 % gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu svārstības saistībā ar eiro ieviešanas procesu un cenu noapaļošanu tiek novērotas arvien retāk. Jaunākie monitoringa dati rāda, ka pārtikas preču cena, lielākoties, saglabājusies nemainīga. Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena svārstījusies svaigai gaļai. Dārgāks februāra trešajā nedēļā atsevišķos gadījumos kļuvis Holandes siers, kausētais siers un alus, bet cena atsevišķos gadījumos samazinājusies sviestam un kafijai. Sezonalitātes ietekmē dārgāki atsevišķos gadījumos kļuvuši āboli, savukārt dārzeņi – tomāti, pipari un kartupeļi - atsevišķos gadījumos kļuvuši lētāki. Cenas nav mainījušās saimniecības precēm (veļas pulveris, trauku mazgājamais līdzeklis un cauruļu tīrāmais līdzeklis), personīgās aprūpes precēm (zobu pasta, ziepes, šampūns), kā arī tabakas izstrādājumiem un presei. Atsevišķos gadījumos dārgāka kļuvusi dušas želeja. Februāra trešajā nedēļā arī pakalpojumu cenas,...

Tieslietu ministre Baiba Broka šodien, 4.martā, dosies uz Briseli (Beļģija), lai piedalītos Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomes sanāksmē un aicinātu ES dalībvalstis sniegt nekavējošu atbalstu tiesiskuma nodrošināšanā Ukrainā "kas vainagotos ar starptautisko tiesību ievērošanu un likuma varas un miera nodrošināšanu Ukrainā!" Kārtējā ES Tieslietu ministru padomes sanāksmē ir iekļauti tādi Tieslietu ministrijas kompetencē esošie jautājumi kā datu aizsardzības regulējuma reforma, Eiropas Prokuratūras izveide, kriminālprocesuālu garantiju bērniem noteikšana. Vienlaikus plānota arī līguma parakstīšana par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveidi. Dalībvalstu ministri diskutēs par Eiropas Prokuratūras izveidošanu, kuras mērķis būs nodrošināt pietiekami efektīvu ES finanšu interešu aizsardzības ievērošanu. Šobrīd pastāvošo organizāciju - Eurojust un OLAF mandāts nosaka informācijas apmaiņu un nacionālo kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanas koordinācijas atvieglošanu, taču nedod pilnvaras veikt izmeklēšanas un ar kriminālvajāšanu saistītās darbības. Latvijas tieslietu ministre uzskata, ka Eiropas Prokuratūrai jābūt spēcīgai un efektīvai, pretējā gadījumā funkcionāli un saturiski vāja iestāde nespētu novērst finanšu krāpšanas gadījumus Eiropā....

Valsts reģionālās attīstības aģentūra informē, ka no 27.februāra, vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.Latvija.lv ir pieejami šādi Lauksaimniecības datu centra (turpmāk - LDC) e-pakalpojumi: 1. "Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas adreses maiņas reģistrācija"; 2. "Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieku īpašumtiesību maiņas reģistrācija"; 3. "Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka nāves vai eitanāzijas reģistrēšana"; 4. "Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka pazušanas vai atrašanas reģistrācija"; 5. "Mani reģistrētie mājas (istabas) dzīvnieki"; 6. "Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka turētāja maiņas reģistrācija". Jaunie e-pakalpojumi izveidoti Eiropas reģionālā attīstības fonda programmas "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projekta ietvaros, ko īsteno Zemkopības ministrija un Lauksaimniecības datu centrs. Projekta mērķis ir radīt iespēju LDC klientiem, izmantojot portālu www.Latvija.lv, tiešsaistē veikt darbības ar viņiem piederošiem mājas dzīvniekiem. Izstrādātie e-pakalpojumi palīdzēs ietaupīt laiku, cilvēki pēc vajadzības varēs nomainīt dzīvnieku īpašumtiesības, dzīvnieku turēšanas vietas adresi, reģistrēt dzīvnieka nāvi vai eitanāziju. Portāla lietotāji varēs apskatīt LDC pieejamo informāciju par saviem reģistrētajiem mājas (istabas) dzīvniekiem. Dzīvnieka pazušanas/atrašanas...

Pirmdien, 3.martā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, tiekoties ar Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) vadītāju Klausu Reglingu (Klaus Regling), pauda, ka Latvija ir gatava 13.martā kļūt par pilntiesīgu ESM dalībvalsti. Pēc pievienošanās eirozonai Latvija būs arī astoņpadsmitā valsts, kas pievienojas ESM. Premjerministre uzsvēra, ka nozīmību Latvijas dalībai ESM nosaka ne tikai pienākums un izdevīgums, bet arī solidaritātes un ekonomiskie apsvērumi. Amatpersonas bija vienisprātis, ka neviena valsts nav pasargāta no ekonomiskiem satricinājumiem un tai var būt nepieciešama palīdzība no ESM. Tādēļ dalība ESM ir sava veida apdrošināšanas līdzeklis. Ministru prezidente informēja arī par aktualitātēm saistībā ar Latvijas pievienošanos eirozonai. K.Reglings apsveica Latviju ar veiksmīgu pāreju uz eiro, uzsverot ievērojamos Latvijas sasniegumus pēc finanšu krīzes pārvarēšanas. Viņš pauda, ka tas pierāda, ka, īstenojot nepieciešamos pasākumus īstajā brīdī, var veiksmīgi atgriezties pie ekonomikas izaugsmes. Par ESM: Latvijas Saeima 2014.gada 30.janvārī pieņēma likumu "Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu", tādējādi ratificējot "Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānismu izveidošanu"...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) aicina Latvijā reģistrētus komersantus, pārvaldes iestādes un atvasinātas publiskas personas pieteikties Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk - KPFI) finansiālam atbalstam elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai Latvijā. Projekta iesniegumus aicina iesniegt KPFI finansēto projektu atklātā konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā - atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" līdz 2014.gada 1.aprīlim (ieskaitot). Konkursa mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisijas samazināšanu, atbalstot transportlīdzekļu, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un kuru SEG emisijas ir 0 g/km (turpmāk - elektromobilis) un uzlādes staciju, kas neatkarīgi no to faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai personai, kura nav attiecīgās uzlādes stacijas īpašnieks (turpmāk - publiski pieejama uzlādes stacija) ieviešanu Latvijā. Konkursā kopējais pieejamais finansējums ir 5 012 238,12 eiro....

Lai Latvijā uzlabotu ceļu satiksmes drošību un atbilstoši valdības uzdotajam, izvēlētas pirmās 20 ātruma kontroles mērierīču atrašanās vietas uz valsts ceļiem un Rīgas pilsētas ielām. Ar šīm vietām un to izvēles principiem vakar, 3.martā, iepazīstināja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, Ceļu satiksmes un drošības dienesta (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš un Valsts policijas galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs. Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām - Valsts policijai, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un Rīgas domes Satiksmes departamentam, kā arī sadarbībā ar satiksmes drošības ekspertiem. Stacionāro fotoradaru karte (Google Maps) atrodama šeit: http://ej.uz/zzrc. Tajā redzamas 20 mērierīču atrašanās vietas, savukārt, uzspiežot uz katras vietas, atrodams skaidrojums par katru konkrēto vietu - ceļu satiksmes negadījumu skaits, cietušo un bojā gājušo skaits, ceļa posma funkcionālā nozīme satiksmē. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošana ir vairāku pasākumu kopums, kurā vienlīdz nozīmīga...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ielūdz uzņēmējus, kurus interesē eksports uz Igauniju un biznesa attīstība šai kaimiņvalstī, š.g. 6.martā apmeklēt Igaunijas - Latvijas uzņēmējdarbības konferenci: partneri vai konkurenti? Konferences ietvaros tiks analizēta abu valstu uzņēmēju, to pārstāvošo organizāciju sadarbība, makroekonomiskie Baltijas valstu rādītāji uzņēmējdarbības jomā, tiks diskutēts par mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem, to iespējamās sadarbības partneriem - Igaunijas uzņēmumiem, konferences dalībnieki dalīsies praktiskajā sadarbības pieredzē un informācijā par ES atbalsta instrumenta - Igaunijas - Latvijas programmas uzņēmējdarbības projektiem - nākotni nākamajā ES fondu plānošanas periodā. Konference norisināsies Puhjarvē (Igaunija). Konferences darba valodā - angļu. Dalība - bez maksas. Dalībai konferencē pieteikties elektroniski, sūtot e-pastu uz: [email protected] vai zvanot: 27766877. Konferenci finansē Igaunijas - Latvijas programmas projekts DLEBI.

Lai aktualizētu jautājumu par sievietes veselību darba vidē, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 4.martā plkst.12.00 organizē diskusiju "Darba vide un sievietes veselība", veltītu Starptautiskajai Sieviešu dienai. Diskusija notiks Rīgā, Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, 2.stāva konferenču zālē. Diskusijā piedalīsies eksperti no RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Arodslimību ārstu asociācijas, Ģimenes ārstu asociācijas un Valsts darba inspekcijas, LBAS Dzimumu līdztiesības padomes un LBAS dalīborganizācijām. "Arodslimības ir liela problēma, īpaši sieviešu vidū," saka LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. "Ir daudz nozaru, kurās galvenokārt strādā sievietes, piemēram, - izglītībā, tirdzniecībā. Notiek pieļaujamo darba stundu pārstrāde, stress darbavietā aizvien pieaug - līdz ar to veselības problēmas saasinās. Diskusijā vēlamies runāt, kā šo situāciju mainīt - izmaiņas noteikti nepieciešamas gan normatīvajos aktos, gan finansējuma pieejamībā." Praktiskos risinājumus un arodbiedrību viedokļus diskusijas gaitā sniegs Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Maira Muceniece un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve. Pašreizējo situāciju sievietes veselībā raksturos Svetlana Lakiša, RSU Darba...

SIA "BCG Riga" savā interneta mājaslapā publiskojusi elektroenerģijas piedāvājumus mājsaimniecībām, tādējādi jau trīs tirgotāji AS "Latvenergo", SIA "Baltcom" TV", SIA "BCG Riga" ir izstrādājuši elektroenerģijas cenu piedāvājumus iedzīvotājiem. Savukārt ceturtais tirgotājs - SIA "220 Enerģija" - savus elektroenerģijas piedāvājumus varētu publicēt šonedēļ. "Jau šobrīd, vēl pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām, iedzīvotājiem ir nodrošināta izvēles brīvība, proti, ikviens var izvēlēties sev piemērotāko elektrības piedāvājumu no vairāk nekā desmit dažādiem tarifiem, un, kolīdz savu piedāvājumu publiskos SIA "220 Enerģija", izvēles brīvība būs vēl lielāka," skaidro Ilvars Pētersons, AS "Sadales tīkls" valdes loceklis. "Četri tirgotāji - tas ir daudz, ko salīdzināt un no kā izvēlēties." Gadījumā ja iedzīvotāji vēl marta sākumā nav saņēmuši piedāvājumus, viņiem jāsazinās ar tirgotājiem. Visa nepieciešamā informācija par tirgotājiem atrodama interneta mājaslapā www.sadalestikls.lv. Skat. arī BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI elektroenerģijas tirgus atvēršanas sakarā. AS "Sadales tīkls" ir elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā, kā arī sadarbības partneris visiem elektroenerģijas tirgotājiem. Pēc tirgus atvēršanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu izklāstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka agrāk, kad bija spēkā Latvijas grāmatvedības standarts Nr.6 „Ieņēmumi”, tur bija rakstīts par līgumsodiem, pielikumā, II daļā, 17.punktā: Līgumsodus atzīst ieņēmumos pēc to saņemšanas. Bija saprotams, ka ienākošās soda naudas atspoguļo grāmatvedības uzskaitē datumā, kad nauda ienāk bankas kontā. Iesniedzējs norāda, ka sakarā ar to, ka Latvijas grāmatvedības standarts Nr.6 „Ieņēmumi” zaudējis spēku ar 2011.gada 1.jūliju un stājas spēkā Ministru kabineta 2011.gada 21.jūlija noteikumi Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, kur nav rakstīts atsevišķi par līgumsodiem, Iesniedzējam rodas jautājums vai noteikumi attiecībā uz līgumsodiem paliek spēkā (jāatspoguļo grāmatvedībā pēc to saņemšanas), vai ar tiem jārīkojas kā ar pārējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības (izraksta rēķinu un atspoguļo to grāmatvedībā ieņēmuma rašanās brīdī). VID uzziņā norāda, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma 22.panta trešajai daļai posteņos „Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” un „Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas” iekļauj attiecīgi sabiedrības saimnieciskās darbības...

Vidējā darba samaksa jau trešo gadu pēc kārtas aug vienmērīgi un kopš 2012.gada pārsniegusi pirmskrīzes vidējā rādītāja līmeni. 2013.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2012. gadu pieauga par 4,6% no 685 eiro (481 lata) līdz 716 eiro (503 latiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk - par 4,7% gadā, savukārt sabiedriskajā - par 4,6%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2013.gadā bija 766 eiro (538 lati), bet privātajā - 689 eiro (484 lati). Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,9% no 663 eiro (466 latiem) līdz 701 eiro (493 latiem). Vidējā neto darba samaksa 2013. gadā bija 516 eiro (362 lati) jeb 72% no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas, turklāt tās īpatsvars gada laikā palielinājās par vienu procentpunktu, samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 25% līdz 24% kopš 2013. gada 1.janvāra un no 2013. gada 1.jūlija pieaugot atvieglojumiem par apgādājamiem no 100 eiro...

Piektdien, 28.februārī, premjerministre Laimdota Straujuma un veselības ministre Ingrīda Circene tikās ar tiesībsargu Juri Jansonu, lai pārrunātu Veselības ministrijā (VM) izstrādātā, Ministru kabinetā apstiprinātā un šobrīd Saeimā skatāmā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta tālāko virzību. Latvijas Republikas Satversmes 111.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Satversmes tiesa vairākkārt (Satversmes tiesas 2002.gada 22.oktobra spriedums un 2004.gada 23.aprīļa spriedums, kā arī Satversmes tiesas spriedums 2008.gada 29.decembrī) ir norādījusi, ka valstij nav pienākums nodrošināt ikvienam iespējami augstāko veselības līmeni, uzsver VM. Ierobežota finansējuma apstākļos valstij ir tiesības noteikt prioritātes un finansējumu plānot atbilstoši tām. Savukārt par medicīniskās palīdzības minimumu uzskatāmi tie ārstniecības pakalpojumu veidi un apjomi, kuri tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta. VM uzsver, ka ANO eksperti, 2013.gada vasarā tiekoties ar veselības ministri Ingrīdu Circeni, norādīja, ka Veselības ministrijas piedāvājums par veselības aprūpes minimumu koncepcijā esot traktējams pat vairāk nekā minimums, jo tiek aizsargātas gan hronisko pacientu, gan sociālā riska...