JAUNUMI

Eiropas Banku iestāde (European Banking Authority (turpmāk tekstā – EBA)) ir publiskojusi detalizētāku skaidrojumu gaidāmajam ES mēroga banku stresa testam, kurā tiks iekļauts plašs ES banku loks. Stresa testa mērķis ir palīdzēt banku uzraugiem novērtēt ES banku noturību iespējami nelabvēlīgu tirgus attīstības scenāriju gadījumā, kā arī nodrošināt iespēju saskaņoti salīdzināt rezultātus starp bankām, izmantojot vienotu metodoloģiju un scenārijus un pastāvīgi sniedzot par to informāciju. 2014. gada ES mēroga banku stresa tests veidots tā, lai pastāvīgi nodrošinātu banku uzraudzības iestādes un tirgus dalībniekus ar atbilstošu informāciju, ko var izmantot, salīdzinot ES banku noturību nelabvēlīgos tirgus apstākļos. Tāpēc EBA nodrošinās nacionālās banku uzraudzības iestādes ar atbilstošu metodoloģiju, kas ļauj saskaņoti salīdzināt datus, rūpīgi izvērtējot banku noturību hipotētiski nelabvēlīgu scenāriju gadījumā. No Latvijas bankām šajā stresa testā ir iekļauta AS „ABLV Bank”, savukārt Latvijā strādājošās pārrobežu banku grupas tiks testētas konsolidētā līmenī. Tās ir – „Danske...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments kopsēdē mutvārdu procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības. Rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un septiņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests, Konkurences padome, Ārlietu ministrija, Vides ministrija un Satiksmes ministrija. Administratīvo lietu departaments 3.februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicēju kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA „RIMI Latvia”, SIA „SUPERNETTO” un SIA „Plesko Real Estate” pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu. Lieta ierosināta par Konkurences padomes lēmumu, ar kuru līdzpieteicējām (SIA „Rimi Latvia”, SIA „Supernetto” un SIA „Plesko Real Estate”) uzlikts pienākums izslēgt no telpu nomas līgumiem tirdzniecības centros nosacījumu, kas ierobežo telpu īpašnieku nodot telpas nomā citiem uzņēmumiem. Augstākajai tiesai pārbaudāms, vai tiesa pareizi interpretējusi Konkurences likuma 11.panta pirmo daļu attiecībā uz vienošanās mērķi un ietekmi uz konkurenci. Tāpat vērtējams, vai tiesa...

Atbilstoši operatīvajiem Valsts kases datiem 2013. gadā konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts bija 90,2 miljoni latu (128,4 miljoni eiro), kas ir par 22,4 miljoniem latu (31,9 miljonus eiro) mazāks nekā Finanšu ministrijas (FM) iepriekš veiktais novērtējums. Izšķirošā loma labākam kopbudžeta izpildes rezultātam, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, ir bijusi decembrī saņemtajiem darbaspēka nodokļiem. Minētie nodokļu ieņēmumi 2013. gada decembrī bija vidēji par 16% augstāki nekā šajā mēnesī iepriekšējos gados, kas saistāms ar gada pēdējā mēnesī savlaicīgi izmaksātajām darba algām un attiecīgi veiktajiem nodokļu norēķiniem budžetā. Tajā pat laikā tomēr jāpatur prātā, ka ikgadējie nodokļu ieņēmumu pieaugumu tempi, kaut joprojām ir pozitīvi, 2013. gadā bija uz pusi lēnāki nekā 2012. un 2011. gadā. Augstāki darbaspēka nodokļu ieņēmumi decembrī salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto noteica mazāku deficītu gan valsts speciālajā budžetā (40,7 miljoni latu jeb 57,9 miljoni eiro), gan pašvaldību budžetos (84,3 miljoni latu jeb 119,9 miljoni eiro). Valsts pamatbudžetā 2013. gads ir noslēdzies ar pārpalikumu (49,3...

Visas Latvijas 47 tiesas un 12 ieslodzījuma vietas (kopumā 323 zāles) Latvijas un Šveices sadarbības projekta ietvaros aprīkotas ar video konferenču un skaņas ieraksta iekārtām, informē Tiesu administrācija. Videokonferenci tiesas izmanto gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēj ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī. Videokonferences izmantošana ļauj saīsināt laiku, kas veltāms apsūdzēto sagatavošanai tiesas sēdei, uzlabot sabiedrības drošību, kā arī tiesu pieejamību, jo būtiski samazinās lietas dalībnieku ceļa izdevumi un patērētais laiks, tā kā nepieciešamības gadījumā piedalīties tiesas sēdē ir iespējams tuvākās pilsētas tiesā. Savukārt tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar skaņas ieraksta aparatūru palīdz uzlabot tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti. Samazināsies protokola sagatavošanai nepieciešamais laiks, un tiesas sēdes skaņu ieraksts jeb protokols lietas dalībniekiem būs pieejams pēc tiesas sēdes beigām daudz ātrāk. Tieslietu ministre Baiba Broka atzinīgi vērtē paveikto: „Taisnīga tiesa sevī ietver tiesas neatkarību, tiesas pieejamību un efektīvu tiesas procesu saprātīgā termiņā. Latvijas un Šveices...

Piektdien stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu. "Regulējums paredz, ka līdzšinējo piecu sarakstu vietā administratoru amata pretendentu maksātnespējas procesam izvēlēsies no "vienas rindas", kas nodrošinās nejaušības principa ievērošanu konkrētā maksātnespējas procesā visā Latvijas teritorijā", skaidro tieslietu ministre Baiba Broka. Līdz ar jauno kārtību visi administratora amata pretendenti, kuri atrodas līdzšinējos administratoru pretendentu sarakstos, ar datorprogrammas palīdzību tiks sarindoti nejaušā secībā, tādējādi izveidojot vienu sarakstu. Jau iepriekš ziņots, ka valdība 2013.gada 17.decembrī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu". Grozījumi bija nepieciešami, lai uzlabotu esošās administratora amata pretendenta izvēles un ieteikšanas sistēmas efektivitāti, kā arī nodrošinātu nejaušu administratora amata pretendentu izvēli un ieteikšanu. Līdz šim pastāvēja pieci atsevišķi administratora amata pretendentu saraksti atbilstoši apgabaltiesu darbības teritorijai un jebkuram administratoram bija tiesības izvēlēties, kurā no administratora amata pretendentu sarakstiem iestāties....

No 29.janvāra Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs visā Latvijā var arī klātienē pieteikties dalībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām”, kura ietvaros nodarbinātām un pašnodarbinātām personām tiek piedāvāta iespēja papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās. NVA filiālēs klātienes reģistrācijā būs pieejami ap 1000 kuponu, jo kā liecina iepriekšējā pieredze, 75% strādājošo kuponam pieteicās sev ērtākā veidā - elektroniski NVA mājas lapā. Piesakoties mūžizglītības pasākumiem klātienē, NVA filiālē jāiesniedz aizpildīts pieteikums (var aizpildīt arī filiālē uz vietas), kas atrodams NVA mājaslapas sadaļā "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" . Tāpat līdzi jāpaņem dokumentu kopijas, kas apliecina personas atbilstību vienam no minētajiem iesaistes kritērijiem: persona atzīta par trūcīgu, ir noteikta invaliditāte, ir divi vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Arī apstiprinošo dokumentu oriģināliem jābūt līdz, jo tie ir jāuzrāda. Maksimālā mūžizglītības apmācību atbalsta summa vienai personai - 355,72 euro. Apmācību kupona vērtību 100% apmērā...

Uzņēmumu reģistrs ir sagatavojis kalkulatoru uzņēmuma pamatkapitāla izteikšanai eiro, lai kapitālsabiedrībām būtu vieglāk pārreiķināt pamatkapitāla vērtību jaunajā valūtā. Kalkulatora darbībā ievērotas Euro ieviešanas kārtības likuma un Komerclikuma prasības, aprēķinos izmantojot Eiropas Savienības Padomes noteikto oficiālo maiņas kursu 0,702804 lati par 1 eiro. Kalkulatora veiktajiem aprēķiniem ir informatīvs raksturs. Šobrīd kalkulatoru var lietot tikai Mozilla Firefox vai Google Chrome pārlūkprogrammās. Kalkulators pieejams šeit.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2013.gada ekonomiskajiem rādītājiem, kuri izmantojami uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. VID informē, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām par 2013.taksācijas gadu ir piemērojami šādi rādītāji: Vidējās svērtās īstermiņa kredītu procentu likmes kredītiestādēs 2013.gada decembrī: 1.1. latos 5,1 %; 1.2. Eiro 4,3 %; 1.3. ASV dolāros 6,9 %. Patēriņa cenu indekss 2013.gada decembrī, salīdzinot ar 2012.gada decembri ir -0,4 %. Koeficientu noteikšanai izmantojama Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā publicētā informācija (Avota URL: http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/banku-raditaji-galvenie-raditaji-30180.html un http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/paterina-cenas-galvenie-raditaji-30385.html). Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējā svērtā procentu likme, kas nepieciešama likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta septiņpadsmitās daļas piemērošanai, ir 4,48 %. (Avota URL: http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/procentu-likmes-likuma-par-uznemumu-ienakuma-nodokli-un-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli-normu-piemerosanai). Kā arī procentu likmes noteikšanai nodokļa maksātājiem ar taksācijas perioda ilgumu īsāku par 12 mēnešiem ir izmantojama http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/procentu-likmes-likuma-par-uznemumu-ienakuma-nodokli-un-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli-normu-piemerosanai.

Saeima ceturtdien, 30.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas nosaka plašāku valsts amatpersonas deklarācijā obligāti norādāmās informācijas apjomu. Amatpersonām par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli turpmāk būs jāsniedz detalizētākas ziņas. Likuma izmaiņas nosaka, ka amatpersonai deklarācijā turpmāk būs jānorāda, ka tā ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas, kapitāla daļām, akcijām un citiem likumā noteiktiem finanšu instrumentiem. Tāpat amatpersonai deklarācijā būs jānorāda, ka tai ir uzkrājumi privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā. Savukārt, ja amatpersona vēlēsies, deklarācijā varēs norādīt arī informāciju, lai paskaidrotu ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai norādītu citus apstākļus, kas var izraisīt mantisko vai citu personisko ieinteresētību amata pienākumu veikšanā. „Ar šīm izmaiņām nodrošināsim to, ka arī valsts amatpersonai attiecīgajām iestādēm būs jānorāda tāds pat ziņu apjoms, kā fiziskajām personām tā saucamajā nulles deklarācijā,” iepriekš uzsvēra par grozījumu virzību atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs...

Kā jau iepriekš vēstījām, vakar Saeimas sēdē tika skatīts Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts, ko valdība bija atbalstījusi 7. janvāra sēdē (par to portālā var lasīt šeit). Deputāti likumprojektu nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vienlaikus ar minēto likumprojektu komisijai nodots arī likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā". Šī likumprojekta izstrādes mērķis ir noteikt, ka vienlaikus ar Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanos tiek izslēgta Konkurences likuma 13.panta otrā daļa (dominējošā stāvokļa izmantošana mazumtirdzniecībā), 14.panta otrās daļas 2. un 3.punkts, kā arī trešās daļas 2.punkts (sankcijas par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas pārkāpumiem). Tādejādi tiek novērsta pārkāpumu dublēšanās mazumtirdzniecībā starp Konkurences likuma 13.panta otro daļu un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā paredzētajos pārkāpumu un sankciju sastāvos. Pārejas noteikums gan nosaka, ka lietas par dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu (likuma 13.panta otrā daļa) Konkurences padome izskata atbilstoši likuma regulējumam, kurš ir spēkā līdz 2014.gada 31.decembrim. Atgādinām, ka juristi iesaka laikus gatavoties...

Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma tempi, vērtējot tos gada griezumā, kopš septembra kļuvuši aizvien straujāki. Decembrī, salīdzinot ar 2012. gada decembri, mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 4,3% un kopumā 2013.gadā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 3,7% lielāks nekā 2012.gadā (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati), ziņo Ekonomikas ministrija. Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu lielā mērā ietekmē iedzīvotāju ienākumu kāpums. Decembrī mazumtirdzniecības apjomi straujāk pieauga pārtikas preču grupā – par 7,3%, salīdzinot ar 2012.gada decembri. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi (bez auto degvielas) pieauga par 6%. Decembrī 75% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma nodrošināja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomu kāpums. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījumu ietekmēja arī dažādās svētku atlaides. Visstraujāk mazumtirdzniecības apjomi pieauga audio un video ierakstu kategorijā. Tāpat iedzīvotāji priekšroku devuši tirdzniecībai Interneta veikalos un pa pastu un dažāda veida mājsaimniecības piederumu iegādei. Sezonālu faktoru ietekmē ievērojami saruka tirdzniecība stendos un tirgos. Ievērojami saruka arī auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi, sasniedzot zemāko rādītāju gada laikā (-9,3%). Gada beigās mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu...

Saeima ceturtdien, 30.janvārī, pauda konceptuālu atbalstu jaunam likumprojektam "Šķīrējtiesu likums", kas paredz ieviest jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesu izveidei un darbam. Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu risināšanai valsts tiesu iestādēs, ko savstarpējo strīdu risināšanai labprāt izvēlas komersanti, jo šo procesu raksturo ātrums un konfidencialitāte, kā arī šķīrējtiesas sprieduma galīgums. Tomēr patlaban Latvijā šķīrējtiesas bauda salīdzinoši zemu reputāciju un sabiedrības uzticību, tiek kritizēta to darbība un lēmumu kvalitāte, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Zviedrijā darbojas viena, bet Igaunijā – trīs pastāvīgās šķīrējtiesas, norāda likumprojekta autori. Likumprojekts nosaka, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot biedrība, kura apvieno vismaz 10 juridiskas personas, tās biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav bijis mazāks par 71 vienu miljonu eiro un biedrība ir reģistrēta vismaz pirms trim gadiem. Apgrozījuma kritērijs izvirzīts, lai biedrība apvienotu nozīmīgus tautsaimniecības nozares spēlētājus, kuri parasti darbojas ilgtermiņā. Tieslietu...

Saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Eiropas Komisijas (EK) vēršanos pret Latvijas Republiku Eiropas Savienības tiesā jautājumā par notāru pilsonību, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi skaidrojumu par šo lietu. Latvijas Republikas diskusija ar Eiropas Komisiju par notāru pilsonības jautājumu ir aizsākusies jau 2006. gadā, norāda Tieslietu ministrija. Latvija Republika savu nostāju par pilsonības prasību notāriem ir uzturējusi visu laiku, atbildot uz Eiropas Komisijas formālo vēstuli 2006. gadā, argumentēto atzinumu 2008. gadā, kā arī 2012. gadā atbildot uz Komisijas papildus argumentēto atzinumu. Tā kā Eiropas Komisija nav spējusi vienoties ar Latviju par pilsonības prasības notāriem atbilstību ES tiesībām pirmstiesas procesā, Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības Tiesa ir vienīgā Eiropas Savienības iestāde, kas var konstatēt, vai Latvija ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību normas. Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pants nosaka: „Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, tā sniedz argumentētu...

Saeima ceturtdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", kas paredz par 30 gadiem pagarināt termiņu, kādā likumā noteiktā kārtībā iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (VDK) padomju laikā. Saskaņā ar spēkā esošo likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" redakcija nosaka - sākot no šī gada 3.jūnija sadarbības fakta konstatēšana ar VDK šajā likumā noteiktajā procedūrā vairs nav pieļaujama un personas iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu. Saeimas Nacionālas drošības komisijas izstrādātais likumprojekts paredz iespēju sadarbības faktu ar VDK konstatēt vēl 30 gadus. Neveicot likuma grozījumus, pēc šī termiņa nebūs tiesiska pamata vērtēt kādas personas iespējamo sadarbību ar VDK. Kā par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas deputātus iepriekš informēja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Zinta Ābola, sadarbību ar VDK...

Ekonomikas "labajos gados" valsts veidos uzkrājumus, ko varēs izmantot ekonomikas lejupslīdes posmā, paredz Saeimā ceturtdien, 30.janvārī, konceptuāli atbalstītais jaunais Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumprojekts. Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ņemot vērā principu, ka ekonomikas "labajos gados" valsts veido budžetu ar pārpalikumu un šos līdzekļus uzkrāj, lai tos tērētu ekonomikas "sliktajos gados". Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs iepriekš uzsvēra, ka uz likumprojekta "otro lasījumu ir jādomā, kā stiprināt parlamentāro kontroli pār rezervē uzkrāto līdzekļu pārvaldību un izlietojumu. Iesniegtais projekts paredz, ka gada pārskats par ilgtermiņa rezervi tiek iekļauts saimnieciskā gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem". Plānots, ka ilgtermiņa stabilizācijas rezervi veidos valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārpalikums pār faktiskajiem izdevumiem, ieņēmumi par rezerves līdzekļu pārvaldību un līdzekļi, ko rezervē paredz iemaksāt gadskārtējā valsts budžeta likums. Par to, vai valsts budžeta līdzekļus ieskaitīt ilgtermiņa rezervē vai arī novirzīt valsts parāda segšanai lems...