JAUNUMI

Līdz februāra vidum Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotajā ESF projektā 19 profesionālās izglītības iestādes organizē ziemas uzņemšanu 13 profesijās, lai gada laikā sagatavotu dažādu nozaru speciālistus. Mācības ir bez maksas, turklāt jauniešiem pieejama arī stipendija. Jaunieši varēs apgūt galdnieka, pavāra, apdares darbu strādnieka, mazumtirdzniecības komercdarbinieka, konditora, autoatslēdznieka, istabeņa, māsas palīga, kokapstrādes iekārtu operatora, dārzkopja, lietveža, rokas lokmetinātāja vai aukļa profesiju. Lai bez maksas apgūtu arodu, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 25 gadiem, ar vidusskolas vai pamatskolas izglītību. Viņš var būt reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs, taču gadu pirms uzņemšanas nav saņēmis stipendiju citā ESF projektā. Programmā var pieteikties arī tie profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, kuri kvalifikāciju ieguvuši ne agrāk kā gadu pirms mācību uzsākšanas projekta ietvaros. Mācību laikā jaunieši var saņemt stipendiju līdz 80 latiem (stipendijas lielums atkarīgs no sekmēm). Savukārt kvalifikācijas prakses laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi uz kvalifikācijas prakses vietu, izdevumi par naktsmītni, civiltiesiskā...

2012.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi faktiskajās cenās palielinājās par 5,3% un sasniedza 321 eiro (225 latus) uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, salīdzinot ar 304 eiro (214 lati) 2011.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze. Ienākumu pieaugums salīdzināmās cenās, ņemot vērā inflāciju, bija mērāms 3% apjomā. 2012.gadā mājsaimniecību ienākumi joprojām atpalika no pirmskrīzes gados reģistrētajiem, sasniedzot 90% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2008.gadā. 2004.-2011.gada ienākumu dati pārrēķināti, izmantojot tautas skaitīšanā iegūto iedzīvotāju skaita novērtējumu. 2012.gadā mājsaimniecību ienākumi nedaudz vairāk pieauga laukos nekā pilsētās (attiecīgi 5,7% un 5,2%), kas skaidrojams ar to, ka laukos bija straujāks nodarbinātības pieaugums nekā pilsētās. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums bija Rīgā (8,7%), bet viszemākais - Pierīgā (1,7%), Pārējos statistiskajos reģionos ienākumu pieaugums bija 3 - 5% robežās: Vidzemē - 4,6%, Kurzemē - 4,1%, Latgalē - 3,9%, Zemgalē - 3,4%. Mājsaimniecību ienākumu izmaiņas pēdējos gados liecina, ka Latvijā ir pieaugusi ienākumu reģionālā atšķirība....

Ceturtdien, 23. janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone iepazīstināja ar pagājušajā gadā paveikto un šogad iecerēto. 2013. gada VID darbības rezultāti iezīmē joprojām progresējošu makroekonomisko ainavu. Nodokļu ieņēmumu plāns pārpildīts par 3,6%, ēnu ekonomika pamazām samazinās, un atplaukst arī investīciju vide. Šajā gadā VID turpināšot aktīvi vērsties pret nodokļu nemaksātājiem, turklāt apsver arī rosināt iespējamas likumu izmaiņas, kas palīdzētu nodokļu parādu piedziņā. Šajā gadā VID klientus sagaida vairāki uzlabojumi. Pētersone sola gan uzlabot Klientu konsultāciju telefoncentra darbības kvalitāti, gan ieviest vairākus jaunus IT risinājumus - kā Vienotais nodokļu uzskaites konts un jauna tipa uzkrājumu sistēma.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2014.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1508 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājumu darījumiem ar naftas produktiem” (turpmāk – Noteikumi) (publicēti 2013.gada 28.decembra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.252 (5058)). 2014.gada 1.janvārī stājās spēkā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.2pants, kas nosaka jauna nodrošinājuma veida ieviešanu attiecībā uz iespējamā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) parāda samaksu darījumos ar naftas produktiem. Atbilstoši likumam nodokļu maksātājam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem un ir reģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar PVN jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) nodrošinājums, uzņemoties atbildību par iespējamā PVN parāda samaksu attiecībā uz naftas produktiem (turpmāk – Nodrošinājums). Ja Nodrošinājuma iesniedzējs nesamaksā radušos PVN parādu, VID ir tiesības pieprasīt, lai šo summu samaksā nodrošinātājs. Nodrošinājums ir jāiesniedz VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Par pieteikuma iesniegšanu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī un pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam" 2013.gada 17.decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.1514 „Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam” (turpmāk – Noteikumi), kas publicēti 2013.gada 28.decembra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.252 (5058)) un stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz likumu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2013.gada 6.novembrī un stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī. Ar minēto likumu izdarīti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113.pantā, tai skaitā redakcionāli precizēta šā panta otrā daļa, kas nosaka pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt: 1) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) saņem un izskata citas Eiropas Savienības (turpmāk –...

Jaunais Būvniecības likums stāsies spēkā šī gada 1.maijā. To paredz ceturtdien, 23.janvārī, Saeimā steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums Būvniecības likumā. Iepriekš jaunajā regulējumā tika noteikts, ka tas stājas spēkā šī gada 1.februārī. Saeima jauno būvniecības regulējumu pieņēma pagājušā gada jūlijā, bet valdība līdz šim nav pieņēmusi visus ar to saistītos noteikumus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu likuma darbību. Likumprojekta autori norāda – lai sabiedrība un būvniecības nozare laikus varētu iepazīties ar jauno regulējumu, likuma spēkā stāšanās jāpagarina par trim mēnešiem. Pērn rudenī daļa no likumam pakārtotajiem noteikumiem bijusi izstrādāta, lai pirms formālās saskaņošanas valdībā tos varētu apspriest ar nozari, taču Zolitūdes traģēdijas dēļ tie bija būtiski jāpārstrādā, iepriekš skaidroja pārstāvji Ekonomikas ministrijā. Kopumā līdz 1.februārim bija jāizstrādā 21 Ministru kabineta noteikums un 29 būvnormatīvi.

2014.gada 2.janvārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma lēmumu, ar kuru AS BIGBANK īstenotā prakse, izplatot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmu ar saukli "Tik vienkārši", atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi. Lai gan reklāmā minēts brīdinājums "aizņemies atbildīgi, izvērtējot nepieciešamību aizņemties", PTAC secinājis, ka reklāmas kopējais saturs un tās pasniegšanas veids, informācija un noformējums vērtējams kā bezatbildīgas aizņemšanās veicinošs un varēja negatīvi ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību. 2013.gada 21.jūnijā PTAC uzsāka izvērtēt AS BIGBANK īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem, izplatot kreditēšanas pakalpojumu reklāmu video formātā ar saukli "Tik vienkārši". Reklāmas sižetos tiek salīdzināta darbojošos personu "Mārtiņa - BIGBANK klienta" un "Kaspara - kaimiņa" ekonomiskā situācija, uzsverot atšķirības personāžu sadzīves precēs / tehnikā / transportlīdzekļos / furnitūrā u.tml. PTAC konstatēja, ka reklāmas vizuālais atspoguļojums un pasniegšanas veids rada iespaidu, ka patērētājam nav nepieciešams apsvērt un izvērtēt konkrētā kredīta nepieciešamību. Kredītsaistību uzņemšanās tiek uzsvērta kā iespēja nodrošināt ērtākus dzīves apstākļus, mudinot uz nepārdomātu lēmumu pieņemšanu, lai...

Zemkopības ministrija (ZM) ir aicinājusi Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādes asociāciju (LGRPA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju (LPUF), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un Latvijas Mājražotāju asociāciju iespējami (LMA) operatīvi (līdz šā gada janvāra beigām) apkopot Latvijas ražotāju paškontroles analīžu datus par pārtiku piesārņojošo vielu koncentrācijas līmeņiem kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos. ZM arī aicina ražotājus iesniegt pamatotus argumentus, kādēļ ražotāji nevarēs izpildīt pēc 2014.gada 1.septembra paredzamās jaunās normas. Ražotāju paškontroles analīžu datus un priekšlikumus vēlams elektroniski nosūtīt jebkurai no minētajām organizācijām (LGRPA, LPUF, LOSP, LMA). Ja pēc iegūto datu analīzes ZM secinās, ka pie izmantotajiem kūpināšanas tehnoloģiskajiem procesiem nav iespējams sasniegt jaunās normas, Latvija vērsīsies EK ar lūgumu pagarināt pārejas periodu un risinās ar EK jautājumu par atkāpes piemērošanu Latvijas kūpinātajiem pārtikas produktiem. ZM jau informēja, ka 2014.gada 1.septembrī saskaņā ar EK regulu stājas spēkā jauna benzo(a)pirēna norma kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos. Atļautā benzo(a)pirēna norma tiks samazināta no 5...

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, jo Latvijā par notāriem var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. ES Tiesa jau 2011.gada maijā ir lēmusi, ka šāda pilsonības prasība esot pretrunā principam par uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un ka uz notāru darbību neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 51. pantā noteiktais izņēmums saistībā ar valsts varas īstenošanu. Savā 2011.gada 24.maija spriedumā Tiesa nolēma, ka notāri Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Luksemburgā, Austrijā un Nīderlandē nepiedalās valsts varas īstenošanā. Saskaņā ar Tiesas spriedumu, jābūt tiešai un konkrētai saiknei starp veiktajām darbībām un dalību valsts varas īstenošanā. Notāru profesionālajā darbībā šajās septiņās valstīs šī prasība nav izpildīta. Komisija uzskata, ka notāru darbībai Latvijā nav raksturīgas pazīmes, kas jebkādā veidā atšķirtos no Tiesas izvērtētajām pazīmēm iepriekš minētajās lietās un kas viņu darbību tuvinātu valsts varas īstenošanai. Komisija 2007.gada 23.oktobrī nosūtīja Latvijai argumentētu atzinumu. Tomēr, tā kā pēc tam tika atzīts par lietderīgu sagaidīt tiesas spriedumu...

Ceturtdien, 23.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likumprojekts, kura mērķis ir noteikt 2014.-2020. gada perioda ES fondu vadības vispārējos pamatprincipus un veicināt efektīvāku ES fondu ieviešanu Latvijā. Likumprojekts nosaka ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus un sastāvu, deleģējumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti ES fondu vadības posmi. Tāpat likumprojekts regulē ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar projektiem. Salīdzinājumā ar 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periodu likumprojekts paredz skaidri nodalīt vadošās iestādes, atbildīgo iestāžu un sadarbības iestāžu tiesības un pienākumus. Tādējādi tiks novērsta funkciju dublēšanās un izslēgtas interpretācijas iespējas starp atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi attiecībā uz funkciju pārdali un atbildībām. Jāatzīmē, ka jaunajā plānošanas periodā Eiropas Komisija uzsver uz projekta rezultātu...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, 23.janvārī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā likumu grozījumus, kas paredz atteikties no reģistrācijas apliecību un to dublikātu izsniegšanas masu informācijas līdzekļiem un reliģiskajām organizācijām. Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un Reliģisko organizāciju likumā veikti, lai mazinātu administratīvo slogu reģistrētajiem masu informācijas līdzekļiem un reliģiskajām organizācijām. Reģistrācijas apliecības apliecina tikai reģistrācijas faktu, bet ne to, ka organizācija joprojām pastāv un darbojas, norāda likumprojekta autori. 2012.gada nogalē bija reģistrēti kopumā vairāk nekā 1400 masu informācijas līdzekļi un 1245 reliģiskās organizācijas - baznīcas, diecēzes un reliģisko organizāciju iestādes. Lai mazinātu administratīvo slogu arī uzņēmējiem un komercreģistra iestādes administratīvās izmaksas, Saeima 16.janvārī galīgajā lasījumā jau pieņēma grozījumus virknē likumu, nosakot, ka reģistrācijas apliecības saņemšana uzņēmumiem nav obligāta.

Ņemot vērā Latvijas pievienošanos eiro zonai un eiro kļūšanu par Latvijas nacionālo valūtu, mainījusies arī SEB bankas nodrošinātā starpbanku norēķinu kārtība, kas paredz, ka pārskaitījumu veikšana un saņemšana notiek ātrāk nekā iepriekš. Ja līdz šim maksājumu nodošanu citas bankas rīcībā ietekmēja datu apmaiņa ar Latvijas Banku divas reizes dienā, tad šobrīd SEPA sistēmas ietvaros, ko SEB banka izmanto eiro pārskaitījumu veikšanai, šī datu apmaiņa ar citām bankām notiek 5 reizes dienā. Tas nodrošina, ka eiro maksājumi citas bankas rīcībā, ja vien veikti līdz plkst.16.00 Ibankā vai plkst.15.00 filiālē, nonāk jau tajā pašā dienā. SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: "Mūsu līdzšinējā prakse bija šāda - ja klienti maksājumu iesniedza līdz 14.00 no rīta, tad cita banka Latvijā to saņēma tajā pašā dienā. Savukārt, ja maksājums tika veikts pēc 14.00, tad tā izpilde bija iespējama tikai nākamajā dienā. Šobrīd SEPA sistēma mums ļauj maksājumus apstrādāt gandrīz ik pēc divām stundām, kas nodrošina arī...

Saeima trešdien, 22.janvārī, ārkārtas sēdē izteica uzticību Laimdotas Straujumas izveidotajam Ministru kabinetam. Par balsoja 64 deputāti, pret bija 27, bet 2 deputāti balsojumā atturējās. L.Straujumas vadītajā valdībā aizsardzības ministra amatā strādās Raimonds Vējonis, ārlietu ministra amatu arī turpmāk ieņems Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs būs Vjačeslavs Dombrovskis, finanšu ministra amatā darbu turpinās Andris Vilks, bet iekšlietu ministra amatā - Rihards Kozlovskis. Izglītības un zinātnes ministre būs Ina Druviete, kultūras ministre arī turpmāk būs Dace Melbārde, bet labklājības ministra amatu ieņems Uldis Augulis. Satiksmes ministriju tāpat kā līdz šim vadīs Anrijs Matīss, tieslietu ministra amatu ieņems Baiba Broka, bet veselības ministra amatā darbu turpinās Ingrīda Circene. Einārs Cilinskis turpmāk būs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bet Jānis Dūklavs – zemkopības ministrs. Kā informē Valsts kanceleja, prmajā jaunās valdības svinīgajā sēdē trešdien, 22.janvārī, piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš savā uzrunā jaunajai valdībai uzsvēra, ka sagaida no tās konstruktīvu darbu, nevis populismu, ņemot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, grāmatvedības reģistros un ierakstos vērtības mērs ir euro un grāmatvedībā izmantojamais (ārvalstu valūtā izteiktu attaisnojuma dokumentu pārrēķinam, aktīvu un saistību pārvērtēšanai u..c.) ārvalstu valūtas kurss ir: Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) publicētais euro atsauces kurss. ECB publicētais euro atsauces kurss ir pieejams ECB interneta vietnē (http://www.ecb.int/stats/exchange/eurofxref/html/index.en.html). ECB publicētais euro atsauces kurss pieejams arī Latvijas bankas interneta vietnē (http://www.bank.lv/monetara-politika/valutas-kursa-politika/valutas-kursi). tām ārvalstu valūtām, kurām ECB nepublicē euro atsauces kursu – pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā interneta resursā publicētais valūtas tirgus kurss attiecībā pret euro (piemēram, Financial Times (www.ft.com), Bloomberg (www.bloomberg.com), Reuters (http://www.reuters.com)) publicētais valūtas kurss attiecībā pret euro). Uzņēmumiem, kuri saskaņā ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem sagatavo gada pārskatus atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, atļauts grāmatvedībā izmantojamā ārvalstu valūtas kursa vietā izvēlēties izmantot citu valūtas kursu avotu atbilstoši Starptautisko finanšu pārskatu...

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen juristi informē par 2014. gada 7. janvārī Ministru kabinetā apstiprināto Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu (likumprojekts). Vispārīgais likumprojekta princips nosaka, ka par aizliegtām tiek uzskatītas darbības, ar kurām mazumtirgotāju risks tiek uzlikts piegādātājiem, nosakot tiem papildu pienākumus vai ierobežotas to iespējas brīvi darboties tirgū. Pēc izskatīšanas un apstiprināšanas Saeimā, likumprojekts aizstās līdzšinējo Konkurences likuma 13. panta otrajā daļā ietverto dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā (DSM) regulējumu. Juristi sagatavojuši nelielu ieskatu likumprojektā, cerot, ka tas ļaus laikus gatavoties gaidāmajam regulējumam, kā arī izvērtēt un precizēt līdz šim izmantoto iepirkumu un piegādes līgumu noteikumus. Ar likumprojektu ir plānots attiecībā uz pārtikas mazumtirgotājiem un tirgotāju iepirkumu korporācijām, kā arī uz mazumtirgotājiem ar būtisku ietekmi nepārtikas preču tirdzniecībā piemērot prasības, kas jau pašreiz ir noteiktas DSM regulējumā. Būtiski, ka salīdzinot ar pašreizējo DSM regulējumu, likumprojektā ir ietverti arī papildu ierobežojumi pārtikas mazumtirgotājiem sadarbības noteikumos ar piegādātāju, proti, pārtikas mazumtirgotājam attiecībās ar piegādātāju aizliegts pieprasīt:...