JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 30.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu", tādējādi Latvija kā eirozonas valsts kļūst par pilntiesīgu Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalsti. Galīgajā lasījumā pieņemts arī regulējums, kas nosaka Latvijas pārstāvības jautājumus Eiropas Stabilitātes mehānisma institūcijās - valdē un direktoru padomē. Līgums nosaka, ka visas dalībvalstis, iestājoties eirozonā, kļūst par Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Eiropas Stabilitātes mehānisma mērķis ir finansiāla atbalsta un stabilitātes sniegšana dalībvalstīm, kas piedzīvo vai kurām draud smagas finanšu problēmas, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eirozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Plānots, ka pirmajos piecos gados pēc iestāšanās eirozonā Latvijai stabilitātes mehānismā ik gadu būs jāiegulda aptuveni 44 miljoni eiro, bet pēc 12 gadu pārejas perioda - 130 miljoni eiro. Saskaņā ar ratificēto līgumu Ministru kabinetam (MK) par Latvijas pārstāvi valdē būs jāieceļ finanšu ministrs, bet pārstāvja vietnieku valdē MK iecels pēc finanšu ministra priekšlikuma. Savukārt Latvijas pārstāvis un viņa...

Ceturtdien, 30.janvārī, VSS izsludinātais MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumos Nr.940 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību"" paredz stingrāku pirmstermiņa veselības pārbaužu kārtību, nosakot, ka psiholoģiskos un psihodiagnostiskos testus personai, kas ieradusies uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, ir jāveic obligāti. Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz, ka transportlīdzekļa vadītāja, kas braucis alkohola reibumā un sodīts par to, pienākums pirms vadīšanas tiesību atgūšanas veikt pirmstermiņa veselības pārbaudi. Ievērojot to, ka psiholoģiskie un psihodiagnostiskie testi nav jāveic obligāti un arī bioķīmiskie izmeklējumi nav obligāti, tie praksē netiek veikti un pārbaudi ir iespējams iziet pietiekami formāli un ļoti ātri. Ņemot vērā apstākli, ka formāla pārbaudes veikšana neattur personas no transportlīdzekļa vadīšanas alkohola reibumā vai atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē atkārtoti, testu veikšanai nepieciešami stingrāki nosacījumi. Obligāti turpmāk būs arī bioķīmiskie izmeklējumi un ķīmiski...

Pamatojoties uz "Latvenergo" un "Baltcom" piedāvātajām elektroenerģijas cenām mājsaimniecībām pēc šī gada 1.aprīļa, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir veicis aprēķinus par jauno elektrības tarifu ietekmi uz dažāda patēriņa Latvijas mājsaimniecību izdevumiem. "Kaut arī elektroenerģijas tirgus atvēršana manāmi ietekmēs mājsaimniecību izdevumus par elektrību, sadārdzinot tos par vairāk kā 40% mājsaimniecībām ar mazu patēriņu (80 kWh mēnesī) un par ceturto daļu mājsaimniecībām ar vidēju patēriņu (175 kWh mēnesī), konkrēta tarifa izvēlei nav kritiska nozīme, jo piegādātāju dažādie piedāvājumi atšķiras par eirocenta desmitdaļām. Tomēr jau šobrīd piedāvātajos tarifos pamanāmas dažas sakarības, uz kurām mājsaimniecībām ir vērts vērst uzmanību, apsverot izdevīgākā tarifa izvēli", uzskata Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa. • Tarifa izvēle pretstatā automātiskai "Latvenergo" saistību turpināšanai var samazināt mājsaimniecības elektrības rēķinu, tomēr ar izvēles izdarīšanu mājsaimniecībām nav jāsteidzas, jo tarifu atšķirību ietekme uz mājsaimniecības rēķinu nebūs kritiska - piemēram, mājsaimniecībai ar vidēji lielu 175 kWH patēriņu pāriešana no automātiskā jeb klasiskā uz ekonomisko...

Piecu gadu laikā kopš Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra izveidošanas būtiski pieaudzis saņemto iesniegumu skaits un ieviesta virkne jaunu iespēju iedzīvotāju saziņai ar parlamentu. Parlamentā saņemto privātpersonu iesniegumu skaits ir pastāvīgi audzis un piecu gadu laikā pārsniedzis 34 000. Aizvien biežāk iedzīvotāji dod priekšroku saziņai elektroniski - ja 2009.gadā e-pastā nav saņemti pat 100 iesniegumi, tad 2013.gadā to skaits pārsniedzis 3000. Tāpat Saeima ir atvērta saziņai tviterī, un @Jekaba11 konta sekotāju skaits jau ir pāri 9000. Kopumā centra apmeklētāju skaits šajā laika posmā pārsniedz 15 000. Parlaments piedāvā arī iespēju pēc iepriekšējās vienošanās centra telpās tikties ar Saeimas deputātiem, un šo iespēju izmantojuši vairāk nekā 2800 iedzīvotāji. Kopš centra darbības sākuma parlaments ieviesis arī virkni izglītojošu projektu, piemēram, skolu programmu "Iepazīsti Saeimu", kurā piedalījušies vairāk nekā 2300 jauniešu no 43 skolām. Šogad pavasarī sanāks jau 4.Jauniešu Saeima - projekts, kas caur personīgo pieredzi ļauj jauniešiem izprast parlamenta darbu un likumdošanas procesu. Tāpat...

Saeima ceturtdien, 30.janvārī, galīgajā lasījumā lems par likumprojektu, ar kuru paredzēts ratificēt līgumu „Par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”. Tādējādi Latvija kā eirozonas valsts kļūs par Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalsti ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Galīgajā lasījumā Saeima arī lems par likumprojektu, kas regulēs Latvijas pārstāvības jautājumus Eiropas Stabilitātes mehānisma institūcijās - valdē un direktoru padomē. Pirms Saeimas sēdē iekļauto jautājumu izskatīšanas pulksten 9.00 deputāti turpinās lemt par dažiem 23.janvāra Saeimas sēdē neizskatītajiem jautājumiem. Galīgajā lasījumā tiks skatīti grozījumi “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz paplašināt valsts amatpersonas deklarācijā obligāti norādāmās informācijas apjomu, un likumprojekts, kas paredz par 30 gadiem pagarināt termiņu, kādā likumā noteiktā kārtībā iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju. Tāpat Saeima izskatīs Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā gala ziņojumu. 30.janvāra Saeimas sēdē deputāti lems par vairāku jaunu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās. To vidū Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts, kas izstrādāts valdībā, lai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu, kurā apkopotas atbildes par atsevišķiem jautājumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas aizpildīšanā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijas reģistrēti nodokļa maksātāji no 2014.gada 1.janvāra iesniedz, tikai izmantojot VID EDS. Kārtību, kādā aizpildāma PVN deklarācija un tās pielikumi nosaka Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju”. Lejuplādējiet VID apkopotāss nodokļu maksātājiem sniegtās atbildes uz dažādiem neskaidriem jautājumiem par PVN deklarāciju aizpildīšanu EDS: infomaterials PVN deklaraciju labosana EDS

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatāmu informatīvo materiālu par reģistrācija VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Tajā apkopoti reģistrēšanās nosacījumi un reģistrēšanās brīdis dažādām nodokļu maksātāju kategorijām. Atgādinām, ka fiziskā persona, juridiskā persona, personālsabiedrības, personu grupas pilnvarotā persona reģistrējas VID PVN reģistrā, pastāvot šādiem nosacījumiem: Ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vai pārsniegusi 50000 euro (neiekļaujot šajā summā piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību, ja šādu piegādi veic vienu reizi 12 mēnešu laikā). Taču pastāv arī vēl citi nosacījumi, piemēram, ja preču iegādes ES teritorijā vērtība bez PVN kārtējā kalendārā gadā pārsniedz 10000 euro. Informatīvo materiālu var lejuplādēt: PVN registracija.    

Zemkopības ministrija informē - lai patērētāji varētu iegūt saprotamu un viegli salasāmu informāciju par pārtikas produktiem, sākot ar 2014. gada 13. decembri obligāti jāizmanto marķējumi atbilstoši jaunās, 2011. gada decembrī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra regulas (ES) Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem prasībām. Regulas ieviešanai bija noteikts trīs gadu pārejas periods, lai uzņēmumi savlaikus varētu pielāgoties. Būtiskākās izmaiņas pārtikas produktu marķēšanā: lai nodrošinātu marķējuma skaidru salasāmību, ir noteikts minimālais burtu lielums, drukai un fonam ir būtiski jākontrastē;saldētai gaļai, gaļas izstrādājumiem un saldētiem neapstrādātiem zvejniecības produktiem jāpievieno norāde par sasaldēšanas datumu vai pirmās sasaldēšanas datumu, ja produkts ir saldēts vairāk nekā vienu reizi. Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti noteic, ka uzturvērtības paziņojums ir brīvprātīgs, bet no 2016. gada 13. decembra pārtikas uzturvērtības paziņojums būs jānorāda obligāti, tādēļ Zemkopības ministrija vērš uzmanību – ja laika posmā no 2014. gada 13. decembra līdz 2016. gada 13. decembrim pārtikas apritē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir noraidījusi kā acīmredzami nepamatotu un tādēļ nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības Ineses Gailes (iesniedzēja) sūdzību par viņas tiesību uz "pieeju tiesai" pārkāpumu. 2007.gada 8.augustā Tiesā iesniegtajā pieteikumā iesniedzēja sūdzējās par Konvencijas 6.panta 1.punkta (tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz pieeju tiesai) iespējamu pārkāpumu Latvijā. Iesniedzēja uzskatīja, ka valsts nodevas apmērs, kas viņai bija jāsamaksā par prasības iesniegšanu tiesā, bija nesamērīgi liels salīdzinājumā ar viņas materiālo stāvokli. Tāpēc nacionālo tiesu atteikums samazināt civilprocesa ietvaros noteikto valsts nodevas apmēru vai pilnībā atbrīvot no tās samaksas, kā rezultātā iesniedzējas prasības pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas, pārkāpa viņas Konvencijā garantētās tiesības uz "pieeju tiesai". Vērtējot iesniedzējas sūdzību, Tiesa atgādināja, ka pienākums samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu civillietā pats par sevi nav uzskatāms par tiesību uz pieeju tiesai pārkāpumu. Tiesa arī atzīmēja, ka Civilprocesa likumā paredzētais valsts nodevas aprēķina mehānisms ir balstīts uz kopējo prasījuma summu. Tāpēc, kaut arī nesaistīts...

Tikai 17% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Laimdotas Straujumas veidotās valdības ministri ir profesionāli (1% - ļoti profesionāli; 16% - drīzāk profesionāli). Salīdzinoši biežāk starp tiem, kas jaunizveidotās valdības ministrus vērtē kā profesionālus, ir latvieši. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, janvārī veiktais pētījums. Ceturtā daļa (26%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vērtē, ka L.Straujumas veidotās valdības ministri nav ne profesionāli, ne neprofesionāli. Savukārt 29% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pauž viedokli, ka L.Straujumas veidotās valdības ministri nav profesionāli (19% - drīzāk neprofesionāli; 10% - nemaz nav profesionāli). Salīdzinoši biežāk starp šādi domājošajiem ir cittautieši, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem ienākumiem. 28% iedzīvotāju nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu. Gandrīz puse jeb 48% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem prognozē, ka Laimdotas Straujumas veidotā valdība spēs sekmīgi strādāt līdz 12. Saeimas vēlēšanām šī gada 4. oktobrī...

Eiropas Komisija vakar, 29. janvārī, ierosināja jaunus noteikumus, lai nepieļautu, ka vislielākās un strukturāli sarežģītākās bankas iesaistās riskantā tirdzniecībā savā vārdā. Jaunie noteikumi arī pilnvaro uzraudzītājus pieprasīt minētajām bankām nošķirt konkrētas iespējami riskantas tirdzniecības darbības no noguldījumu pieņemšanas darījumiem, ja šādas darbības apdraud finanšu stabilitāti. Komisija līdztekus šim priekšlikumam ir pieņēmusi papildu pasākumus, kuru mērķis ir palielināt noteiktu darījumu pārredzamību paralēlajā banku sistēmā. Minētie pasākumi papildina jau uzsāktās vispārējās reformas ES finanšu nozarē. Sagatavojot savus priekšlikumus, Komisija ņēma vērā lietderīgo ziņojumu, kuru izstrādājusi augsta līmeņa grupa, ko vadīja Somijas Bankas vadītājs Erki Līkanens , kā arī dažās dalībvalstīs spēkā esošos valstu noteikumus, globālo vienprātību šajā jomā (Finanšu stabilitātes padomes principus) un jaunākās tendences citās jurisdikcijās. Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: "Šodienas priekšlikumi ir pēdējie punkti uz "i" Eiropas banku sistēmas regulējuma pilnveidošanā. Tiesību akti attiecas uz nelielu skaitu ļoti lielu banku, kuras, ja tām nepiemēro šos noteikumus, iespējams, ir...

Otrdien, 28.janvārī, tieslietu ministre Baiba Broka tikās ar Latvijas tiesnešu mācību centra vadītāju Solvitu Kalniņu - Cauni, lai apspriestu tiesnešu mācību procesa organizēšanu un tā pilnveides iespējas, informē Tieslietu ministrija. Sarunā atklājies, ka esošais tiesnešu mācību organizācijas veids, slēdzot terminētus līdzdarbības līgumus, nav pietiekami efektīvs ilgtermiņā, jo liedz izstrādāt un ieviest ilgtermiņa stratēģijas mācību procesa kvalitātes uzlabošanai. Tikšanās laikā ministre un Latvijas tiesnešu mācību centra vadība vienojās, ka tuvākajā laikā rodami risinājumi mācību organizācijas stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai. Tāpat par perspektīvu attīstības virzienu tika atzīta vienota tiesnešu un prokuroru apmācību organizācija.

Lai panāktu Latvijai labvēlīgas izmaiņas Eiropas Komisijas normās attiecībā uz kūpinātas gaļas un zivju produktiem, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 29.janvārī, komisijas sēdē mudināja Zemkopības ministriju sadarbībā ar Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociāciju un citiem nozarē strādājošajiem papildus pētīt benzopirēna līmeni mūsu valstī ražotajos kūpinātas gaļas un zivju produktos un rast pamatotus argumentus izmaiņām. Šī gada septembrī Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā jaunas normas attiecībā uz kūpinātas gaļas un zivju produktiem, kas paredz samazināt tajos atļautā benzopirēna līmeni. Tās pieņemtas 2011.gadā, un to piemērošanai tika dots trīs gadu pārejas periods, kurā ražotāji var pārskatīt ražošanas procesu, lai izvērtētu, vai tas atbilst labai ražošanas praksei, un panākt pēc iespējas zemāku kaitīgo vielu līmeni gala produktos. Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš komisijas sēdē deputātus informēja, ka jauno normu izstrādes gaitā ministrijas rīcībā esošie dati neliecināja par problēmām saistībā ar benzopirēna līmeni Latvijā ražotajos kūpinātas gaļas un zivju produktos, turklāt...

Baltijas valstu mazie un vidējie uzņēmumi nākotnē raugās ar optimismu, vērtējot ekonomikas un uzņēmējdarbības vides attīstību. Tas skaidrojams ar to, ka Baltijas valstu reģions kļūst arvien izturīgāks pret Eiropas ekonomikas svārstībām, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka mazā un vidējā uzņēmuma (MVU) segmentā aptaujāto 3680 lēmumu pieņēmēju vidū dominē pozitīvas apgrozījuma pieauguma prognozes 2014. gadam, it īpaši Igaunijā, kur aptuveni 25% no MVU pārstāvjiem sagaida pārdošanas pieaugumu vismaz 15% apmērā. Sava biznesa apgrozījumu plāno palielināt arī 19% Lietuvā strādājošie uzņēmēji un mazākā - 13% apmērā Latvijā. Tomēr Baltijas valstīs lielāku apgrozījumu galvenokārt veicinās iekšzemes pieprasījums, ne tik daudz eksports. Apmēram divas trešdaļas Igaunijas un Lietuvas, tāpat kā trīs ceturtdaļas Latvijas MVU atzina, ka turpinās iesākto uzņēmējdarbības koncentrēšanu tieši iekšējos tirgos. Pavisam neliels ir to mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kuri plāno izvērst savu uzņēmējdarbību arī ārējos tirgos, paplašinot darbību...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo skaidrojumu par naudas vienību lietošanu gada pārskatā un nodokļu un informatīvajās deklarācijās pēc euro ieviešanas dienas. VID atgādina, ka gada pārskats par 2013.gadu, kas sakrīt ar kalendāro gadu (t.i., beidzas pirms euro ieviešanas dienas), sagatavojams latos. Savukārt, ja sabiedrības pārskata gads nesakrīt ar kalendāro gadu un noslēdzas euro ieviešanas dienā vai pēc tās (t.i., pēc 2014.gada 1.janvāra), gada pārskatā kā naudas vienība jālieto euro un ietvertās summas naudas izteiksmē jānorāda euro. Sagatavojot pirmo gada pārskatu euro, kā salīdzināmie rādītāji uzrādāmi iepriekšējā pārskata gada rādītāji, kas pārrēķināti no latiem uz euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto oficiālo maiņas kursu (0,702804 lati par 1 euro) un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2013.gadu kā naudas vienība jālieto lati Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par 2013.taksācijas periodu ir aizpildāma un iesniedzama EDS sistēmā latos, kā arī nodokļa summa...