JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 16.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Ārlietu komisijas sagatavotos grozījumus Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, kas paredz noteikt, ka par diplomātu var būt Latvijas pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības. Tomēr izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams Latvijas valsts interesēs, pēc ārlietu ministra priekšlikuma Ministru kabinets varēs ļaut piešķirt diplomātisko rangu Latvijas pilsonim, kuram ir citas valsts pilsonība. Aizvadītā gada 1.oktobrī stājās spēkā grozījumi Pilsonības likumā, kas atzīst dubulto pilsonību, nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs, kā arī paredz izmaiņas naturalizācijas kārtībā. Lai nerastos situācija, ka Latvijas Republiku pārstāvošajiem diplomātiem varētu būt arī citas valsts pilsonība, grozījumi likumā noteic, ka diplomāts ir Latvijas pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības. Kā iepriekš norādījuši likumprojekta autori, diplomāts, kuram ir dubultpilsonība, situācijās, kurās Latvijas un otras pilsonību pārstāvošās valsts intereses vai viedokļi atšķiras, nevar būt lojāls abām valstīm vienlaikus, un līdz ar izmaiņām Diplomātiskā un konsulārā dienesta...

Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju aicina iedzīvotājus ziņot par pārkāpumiem būvniecībā oficiālās internetavietnes www.mazinamslogu.gov.lv speciāli izveidotajā sadaļā „Ziņo par pārkāpumiem būvniecībā”. Mājas lapā iesniegt sūdzību, kā arī ziņot par pārkāpumiem būvniecības procesā vai ēku ekspluatācijā var anonīmi. Iedzīvotāji tiek aicināti pievienot savam ziņojumam arī dokumentus un/vai foto, lai sniegtu pēc iespējas precīzāku un pilnīgāku informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem un tos varētu operatīvāk pārbaudīt. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver, ka Zolitūdes traģēdija ir iezīmējusi sistēmiskas problēmas būvniecības kvalitātē, kā arī nepārprotamus trūkumus iesaistīto atbildīgo amatpersonu un lietpratēju atbildības sasaistē ar konkrētu rīcību vai bezdarbību. „Identificētās problēmas ir steidzami jārisina, nodrošinot, ka tiek panākts fundamentālas, efektīvas izmaiņas. Labākā regulējuma un tā īstenošanas prakses pilnveidošanā būtiski nodrošināt sabiedrības, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību – gan pieredzes apmaiņai, gan daudzpusīgākam redzējumam,” norāda E.Dreimane. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka „līdzās oficiālām procedūrām un ekspertīzēm, kas...

Valsts sabiedriskā raidorganizācija - Latvijas Radio - paziņojusi, ka no šī gada 10.februāra Latvijas Radio pārtrauks Saeimas plenārsēžu translēšanu Rīgas frekvencē FM 93.1, kā arī ārpus Rīgas esošajās Latvijas Radio 3 - Klasika frekvencēs. Līdz ar jauniešu programmas Latvijas Radio 5 - Pieci.lv attīstību, plašu satura piedāvājumu, kā arī klausītāju paradumu maiņu, Latvijas Radio pieņēmis lēmumu vairs nenodrošināt Saeimas plenārsēžu translāciju FM frekvencēs. Tomēr vienlaikus Latvijas Radio turpinās sēžu raidīšanu internetā, kā arī joprojām piedāvās visu iepriekšējo sēžu ierakstu arhīvu. Saeimas kārtējās sēdes parasti notiek reizi nedēļā – ceturtdienās. Saeimas komisiju sēdes visvairāk notiek otrdienās, trešdienās un ceturtdienās. Saeimas plenārsēžu darba kārtība skatāma Saeimas mājaslapā.

Gadumijā un latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā no 1. līdz 14.janvārim iezīmējušās vairākas pozitīvas tendences Latvijas iedzīvotāju finanšu pakalpojumu izmantošanā. Liela daļa iedzīvotāju 2013.gada nogalē un janvārī kontā iemaksāto latu skaidro naudu eiro neizņēma, tā vietā būtiski biežāk norēķinoties ar maksājumu kartēm. Gan decembrī, gan janvārī aktīvi tika izmantoti naudas iemaksas bankomāti. Paralēli latiem jau janvāra sākumā tajos galvenokārt tika iemaksāti eiro. Rindas banku filiālēs bija daudz mazākas, nekā iepriekš plānots, jo vairums iedzīvotāju un uzņēmēju uzklausīja banku aicinājumu rīkoties racionāli, lietojot elektroniskos norēķinu līdzekļus un nesteidzoties ar naudas maiņu. "Pretēji bažām, vairums iedzīvotāju un uzņēmēju uzklausīja praktiskos ieteikumus, kā labāk sagatavoties eiro ieviešanai un ērti un droši aizvadīt latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodu. Jau, sākot ar savlaicīgu skaidrās naudas iemaksu kontā 2013.gada nogalē un norēķiniem ar maksājumu kartēm, kā arī neklātienes pakalpojumu izmantošanu 2014.gada sākumā, klienti nodrošināja to, ka rindas banku filiālēs un tirdzniecības vietās bija daudz īsākas, nekā...

Līdzšinējā Hipotēku un zemes bankai, kas pārveidota par valsts akciju sabiedrību „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, veiks ar zemes reformu saistītās darbības arī pēc tās reorganizācijas. To paredz ceturtdien, 16.janvārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi septiņos likumos. Grozījumi nodrošinās Hipotēku bankas saistību pēctecību, ņemot vērā, ka īpašumu reforma valstī nav pabeigta. Likumu grozījumi paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt institūciju, kura, sākot ar šī gada 1.martu, nodrošinās zemes izpirkšanas procesu. Līdz šim laikam šos uzdevumus veiks „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”. Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvji iepriekš norādījuši, ka arī pēc 1.marta tā būs „Altum”. Pašlaik „Altum” nodrošina zemes privatizācijas līgumu slēgšanu, ar dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju saistīto maksājumu administrēšanu, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu un apkalpošanu. Grozījumi likumos bija nepieciešami, lai sekmīgi nodrošinātu ar privatizāciju un zemes reformu saistītās darbības. Valdība pērn pavasarī nolēma veidot vienotu attīstības finanšu institūciju. Jaunā institūcija veidota, apvienojot Hipotēku banku, Latvijas Garantiju aģentūru, Lauku attīstības...

NODOKĻI Jaunās izmaiņas nodokļu likumos, kas stājas spēkā no 2014. gada. II Turpinām jūs iepazīstināt ar tām izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos, kas veiktas pagājušā gada nogalē un ir spēkā no šā gada 1. janvāra. Bilance lūdza nodokļu konsultantfirmu AAT sagatavot apkopojumu par visiem veiktajiem grozījumiem. Janvāra 1. numurā uzzinājāt par grozījumiem UIN, PVN, DRN, akcīzes nodoklī un NĪN. Šajā numurā par grozījumiem IIN, VSAOI un mikrouzņēmumu nodoklī – autori: ARTŪRS BREICIS, MĀRTIŅŠ KORSAKS un EDGARS VILNIS. GRĀMATVEDĪBA Grozījumi pamatlīdzekļa - vieglā pasažieru automobiļa uzskaitē Vieglie pasažieru automobiļi ir biznesa sastāvdaļa daudzos uzņēmumos, tāpēc to pareiza uzskaite ir īpaši svarīga. Šie pamatlīdzekļi ir izraisījuši visasākās diskusijas arī žurnāla Bilance rakstos. Tā kā atkal ir veiktas jaunas izmaiņas, atgriežamies pie jautājuma par vieglo pasažieru auto uzskaiti, lai gan ir virkne jautājumu, par kuriem gaidīsim VID skaidrojumus, lai labāk un pareizāk izpildītu neskaidrās likuma prasības. Par šo aktualitāti BILANCĒ raksta Biznesa augstskolas Turība docente ANNA...

No 17. līdz 19.janvārim ar daudzveidīgu un augstvērtīgukultūras pasākumu programmu tiks atklāts Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, kas visa gada garumā piedāvās īpaši sagatavotu kultūras programmu. Rīga 2014 programmas atklāšanā starptautiska mēroga notikumus papildinās Rīgai unLatvijai būtiski akcenti. Viens no centrālajiem atklāšanas notikumiem būs akcija „Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde” 18.janvārī, kurā no vecās Nacionālās bibliotēkas ēkas uz jauno bibliotēkas mājvietu – Gaismas pili roku rokā tiks nodotas grāmatas. Šajā akcijā, stāvot plecu pie pleca, apliecināsim kultūras un zināšanu vērtību, tradīcijas, kas mums svarīgas, atklājot jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku. Rīga 2014 atklāšanā Gaismas pils ēka pirmoreiz būs atvērta publiskai aplūkošanai. Plkst. 12.00 no vecās bibliotēkas ēkas savu ceļu uz jaunajām mājām uzsāks pirmās grāmatas. Stājoties plecu pie pleca izvietosimies kopīgajā grāmatu ceļā, caur Vērmanes dārzu, pa Merķeļa ielu, Brīvības bulvāri, gar Brīvības pieminekli cauri Vecrīgai, pāri Akmens tiltam grāmatas nogādājot uz Gaismas pili, kur to sagaidīs bibliotekāri ar bibliotēkas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums „Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka visām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, no 2014.gada 1.janvāra konkrētajos nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas obligāti jāiesniedz VID elektroniskā veidā, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS). Fiziskās personas, kas neveic nekādu saimniecisko darbību, arī šogad var izvēlēties un iesniegt Gada ienākumu deklarāciju papīra veidā vai elektroniski. Lai kļūtu par VID EDS lietotāju, personai ir jāaizpilda iesniegums un jānoslēdz līgums ar VID. Iesniegums un līgums pieejams VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā „Noderīgi / Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) / Kā kļūt par EDS lietotāju?”. Aizpildītas EDS līguma formas un pielikumus var iesniegt jebkurā personai tuvākajā VID Klientu apkalpošanas centrā, kā arī tās var iesniegt elektroniski, ja tiek lietots virtuālais eParaksts. Pēc līguma noslēgšanas piecu darba dienu laikā uz iesniegumā norādīto lietotāja elektroniskā pasta adresi tiks nosūtīts identifikators un sākotnējā parole, lai varētu uzsākt darbu EDS. VID atgādina,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 320 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 31,06% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 320 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 320 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 320 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Piemēram, ja līgumā noteiktā autoratlīdzība...

Saeima ceturtdien, 15.janvārī, galīgajā lasījumā skatīs likumu grozījumus, kas paredz atteikties no reģistrācijas apliecību obligātas izsniegšanas uzņēmumiem. Savukārt, lai mazinātu administratīvo slogu reģistrētajiem masu informācijas līdzekļiem un reliģiskajām organizācijām, Saeima otrajā lasījumā lems par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā un likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Šie grozījumi cita starpā arī paredz atteikšanos no reģistrācijas apliecību obligātas izsniegšanas medijiem un reliģiskajām organizācijām. Parlaments šodienas sēdē galīgajā lasījumā lems par grozījumiem septiņos likumos, lai līdzšinējā Hipotēku un zemes banka, kas pārveidota par valsts akciju sabiedrību „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, arī pēc reorganizācijas veiktu ar zemes reformu saistītās darbības. Lai efektivizētu patērētāju tiesību un interešu aizsardzības sistēmu, Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tāpat parlaments otrajā lasījumā skatīs jauno Arodbiedrību likumu, kas būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu un fundamentālus uzlabojumus nav pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodienas sēdē lūgusi iekļaut...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.janvārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja likumprojektu, ar kuru paredzēts ratificēt līgumu „Par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”. Līgums nosaka, ka visas dalībvalstis, iestājoties eirozonā, kļūst par Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Eiropas Stabilitātes mehānisma mērķis ir finansiāla atbalsta un stabilitātes sniegšana dalībvalstīm, kuras piedzīvo vai kurām draud smagas finanšu problēmas, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eirozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Plānots, ka pirmajos piecos gados pēc iestāšanās eirozonā Latvijai stabilitātes mehānismā ik gadu būs jāiegulda aptuveni 44 miljoni eiro (tātad kopā ap 220 miljoniem eiro), bet pēc 12 gadu pārejas perioda – 130 miljoni eiro. Savukārt, lai nodrošinātu Latvijas kā eirozonas dalībvalsts piedalīšanos Eiropas Stabilizācijas mehānismā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē”. Likumprojekts nosaka procedūru pilnvarojumu iegūšanai, lai Latvijas pārstāvis varētu balsot Eiropas Stabilitātes mehānisma padomēs....

Līdzšinējā Hipotēku un zemes bankai, kuras nosaukums mainīts uz valsts akciju sabiedrību „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, veiks ar zemes reformu saistītās darbības arī pēc tās reorganizācijas. To paredz trešdien, 15.janvārī, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi septiņos likumos. „Grozījumi nodrošinās Hipotēku bankas saistību pēctecību, ņemot vērā, ka īpašumu reforma valstī nav pabeigta. Bankas reorganizācijas process virzās sekmīgi uz priekšu, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem būs nepieciešami līdzekļi uzņēmējdarbības veikšanai, tas ļaus tos saņemt zināmā mērā ar valsts atbalstu,” norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Likumu grozījumi paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt institūciju, kura, sākot ar šī gada 1.martu, nodrošinās zemes izpirkšanas procesu. Līdz šim laikam šos uzdevumus veiks „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”. Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvji šodien sēdē deputātus informēja, ka arī pēc 1.marta tā būs „Altum”. Pašlaik „Altum” nodrošina zemes privatizācijas līgumu slēgšanu, ar dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju saistīto maksājumu administrēšanu, kā arī...

Ekonomikas „labajos gados” valsts veidos uzkrājumus, ko varēs izmantot ekonomikas lejupslīdes posmā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 15.janvārī, konceptuāli atbalstītais jaunais Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumprojekts. Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ņemot vērā principu, ka ekonomikas „labajos gados” valsts veido budžetu ar pārpalikumu un šos līdzekļus uzkrāj, lai tos tērētu ekonomikas „sliktajos gados”. „Likumprojektu komisijā vienojāmies atbalstīt, taču uz otro lasījumu ir jādomā, kā stiprināt parlamentāro kontroli pār rezervē uzkrāto līdzekļu pārvaldību un izlietojumu. Iesniegtais projekts paredz, ka gada pārskats par ilgtermiņa rezervi tiek iekļauts saimnieciskā gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Plānots, ka ilgtermiņa stabilizācijas rezervi veidos valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārpalikums pār faktiskajiem izdevumiem, ieņēmumi par rezerves līdzekļu pārvaldību un līdzekļi, ko rezervē paredz iemaksāt gadskārtējā valsts budžeta likums. Par to, vai valsts budžeta līdzekļus ieskaitīt ilgtermiņa rezervē vai arī novirzīt valsts parāda...

Eiropas Parlaments vakar, 15. janvārī, debatēs plenārsesijā Strasbūrā izvērtēja dažu ES dalībvalstu ieviestās investīciju programmas, saskaņā ar kurām trešo valstu pilsoņi var iegūt ES pilsonību vai termiņuzturēšanās atļaujas ES. Savukārt šodien, 16.janvārī, Eiropas Parlaments balsos par rezolūciju "Par ES pilsonības pārdošanu", kurā izteiktas bažas ne tikai par Maltas piekopto pilsonības tirgošanu tiešā veidā, bet arī par dažu citu dalībvalstu praksi piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā vai citās nozarēs. Kā atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, "Eiropas Parlamenta rezolūcijas projekts ir rezultāts ilgām politiskajam pārrunām, kuru rezultātā vienā dokumentā tika apvienota divas savstarpēji saistītas tēmas - Maltas uzsāktā pilsonības tirgošana par naudu un dažu citu dalībvalstu, arī Latvijas, piekoptā prakse tirgot termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā vai citās sfērās. Deputāti labi saprot, ka tās būtībā ir viena procesa divas pakāpes - termiņuzturēšanās atļaujas iegūšana daudzos gadījumos ir pirmais solis uz pilsonību". Rezolūcijas projektā uzsvērts, ka...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 15.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” priekšlikumu, kas paredz par vēl 30 gadiem pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (VDK) padomju laikā. Spēkā esošā redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņš beidzas 2014.gada 19.maijā. Neveicot likuma grozījumus, pēc šī termiņa nebūs tiesiska pamata vērtēt kādas personas iespējamo sadarbību ar VDK. Kā informēja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Zinta Ābola, sadarbību ar VDK tiesā konstatēt ir grūti, un šāds fakts pierādīts tikai 11 lietās no 400. Patlaban virkne likumu paredz tiesību ierobežojumu personām, kuras ir bijušas VDK darbinieki vai informatori. Termiņa pagarinājums nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisko iekārtu, norāda Saeimas Nacionālās drošības komisija, kas sagatavojusi likumprojektu. Komisijas sēdē izvērsās diskusija...