JAUNUMI

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi nformatīvu video materiālu par darba aizsardzību noliktavās. Tajā attēlota labā prakse darba drošības noteikumu ievērošanā attiecībā uz smagumu pārvietošanu un citās ikdienišķās darbībās, kas prasa fizisku piepūli. Darba devējam un jebkuram nodarbinātajam jādomā, kā atvieglot ikdienu, ja tiek strādāts ar kravu pārvietošanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Lobēšanas atklātības likums", kas definē lobēšanas un lobētāja jēdzienus un nosaka lobētāja pienākumus un lobēšanas ierobežojumus. Lobēšana ir visā pasaulē izplatīta likumdošanas procesa un dažādu publiskās varas lēmumu pieņemšanas ietekmēšana noteiktu privātpersonu interesēs (piemēram, lēmumu par attīstības plānošanu vai publisko iepirkumu veikšanu valsts, pašvaldību, kapitālsabiedrību vajadzībām, publisko privāto partnerību), tomēr ne vienmēr šis jautājums ir tiesiski noregulēts. Visā pasaulē notiek diskusijas ne tikai par lobēšanas prakses tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem, bet arī par nepieciešamību lobēšanas jautājumu noregulēt, ar attiecīgu tiesību aktu nodrošinot to, ka lobēšana ir skaidri definēta, atklāta un visiem vienlīdz pieejama. Lai noregulētu lobēšanas jautājuma tiesisko regulējumu Latvijā, Ministru kabinets 2011.gada 12.decembrī atbalstīja KNAB izstrādāto koncepciju "Publiskās pieejamības nodrošināšana informācijai par lobētājiem", atzīstot nepieciešamību šī jautājuma noregulēšanai izstrādāt atsevišķu likumu. KNAB 2012.gadā izstrādāja likumprojektu "Lobēšanas atklātības likums" un tā gada 14.jūnijā tas tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Šajā...

Elektronisko sakaru komersantiem līdz kārtējā gada 1.februārim jāiesniedz Datu valsts inspekcijā statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem, kurus iepriekšējā gadā atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 71.prim panta pirmajai daļai veikušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa. Pamatojums tam ir Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumu Nr.820 “Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, kā arī kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu” 12.punkts. Datu valsts inspekcija lūdz elektronisko sakaru komersantus iesniegt šādu statistisko informāciju par 2013.gadu: kopējais pieprasījumu skaits; laikposms (mēnešos), kas pagājis no datu saglabāšanas datuma līdz datumam, kad pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, operatīvās darbības subjekts, valsts drošības iestāde, prokuratūra un tiesa pieprasījusi attiecīgos datus; gadījumu skaits, kad nav bijis iespējams izsniegt pieprasītos saglabājamos datus. Statistiskā informācija iesniedzama līdz 2014.gada 1.februārim Datu valsts inspekcijā Blaumaņa ielā 11/13-15, Rīga...

Pirmdien, 13. janvārī, Eiropas Centrālā banka publiskojusi jauno 10 eiro banknoti un paziņojusi, ka tā nonāks apgrozībā 2014. gada 23.septembrī. Lai gan jaunā 10 eiro banknote atgādina 2002. gadā emitēto banknoti, tai piešķirts jauns veidols, un tai ir vairāki jauni un uzlaboti pretviltošanas elementi. Piemēram, līdzīgi kā jaunajā 5 eiro banknotē, arī tās ūdenszīmē un hologrammā iestrādāts Eiropas portrets. Eiropa ir grieķu mitoloģijas tēls un mūsu kontinenta nosaukuma izcelsmes avots. Līdzīgi kā pirmā izlaiduma banknotes, arī jauno 10 eiro banknoti varēs ļoti viegli pārbaudīt, to aptaustot, apskatot un pagrozot. Papildus Eiropas portretam hologrammā un ūdenszīmē uz banknotēm redzams smaragdzaļš skaitlis, kas, banknoti pagrozot, maina krāsu no smaragdzaļas uz tumši zilu. Eiropas sērijas 5 eiro un 10 eiro banknotes ir izturīgākas, jo tām izmanto aizsargpārklājumu. Tas nozīmē, ka banknotes būs nepieciešams mainīt retāk, samazinot izmaksas un ietekmi uz vidi. Laika gaitā Eurosistēma pakāpeniski pieaugošā secībā nomainīs visas eiro banknotes. Eiropas sērijas jaunā 10...

Patēriņa cenu līmenis vidēji 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir palicis nemainīgs. Cenu svārstības vēl arvien turpina noteikt ārējie procesi jeb tā sauktā importētā inflācija. "Dažas preces vai pakalpojumi ir kļuvuši lētāki, citi, savukārt, ir kļuvuši dārgāki, tādējādi patēriņa groza ietvaros veidojot neitrālu rezultātu. Attiecībā uz eiro ieviešanu nav vienkārši sniegt objektīvu vērtējumu par cenu izmaiņām. Cenas var šķist dārgākas vājākas nominālās vērtības un līdz ar to arī lielāku ciparu pie cenrāža dēļ. Tomēr, lai varētu pierast pie jaunajām cenām, kā arī pārliecināties, ka cenas konvertācija veikta korekti, vēl līdz 30. jūnijam tiks turpināta cenu paralēlā atspoguļošana gan eiro, gan latos," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Iepriekšējā gadā pārtikas preču cenas pieauga par 1,3%, ievērojami cenu kāpumi virs vidējā bija novērojami dārzeņiem un zivīm - dārzeņu cenas ir kāpušas vidēji par 8,8%, tai skaitā kartupeļu cenas ir kāpušas pat par 20,2%, savukārt zivju un to izstrādājumu cenas ir kāpušas par 2,4%, tai skaitā...

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (66%) un uzņēmēju (64%) atzīst, ka pāreja uz eiro viņiem vai viņu uzņēmumam bijusi ērta. Tā liecina nedēļu pēc eiro ieviešanas veiktā Swedbank un TNS aptauja . Tikai ceturtā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju (attiecīgi 26% un 25%), pārejot uz jauno valūtu, saskārušies ar kādām neērtībām. Ērtākai pārejai uz eiro naudu glabāja kontā Lai pāreja uz eiro nesagādātu nekādas neērtības, lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu (attiecīgi 65% un 61%) naudas uzkrājumus turēja bankas kontā, lai tur tie 1.janvārī automātiski konvertētos eiro. Tāpat iedzīvotāji priekšroku deva norēķiniem ar karti nevis skaidru naudu (norādījuši 40%), bet piektdaļa (24%) vēl decembrī centās iztērēt atlikušos latus. Savukārt uzņēmumi vairāk izmantoja bezskaidras naudas norēķinus (28%), un latu banknotes iemaksāja bankomātos (19%). Arī iedzīvotāju vidū naudas iemaksas bankomāti bija populārākais veids latu iemaksai kontā - tos izmantoja piektdaļa (19%) respondentu. Iedzīvotājiem grūtības ar cenu pārrēķināšanu, uzņēmumiem - sistēmu pārprogrammēšanu Iedzīvotāji, kuriem pāreja uz eiro...

Rīkojoties ar administratīvā un kriminālprocesa ietvaros konfiscētajām mantām un valstij piekritīgo mantu, Valsts Ieņēmumu dienests (VID) nav nodrošinājis, ka valsts saņem visus tai pienākošos ieņēmumus, konstatējusi Valsts kontrole. VID 1,5 gadus nav aprēķinājis un nav iekasējis samaksu par konfiscēto mantu vai dokumentu glabāšanu gadījumos, ja administratīvajā lietā ir piemērots sods un pieņemts lēmums par mantas atdošanu. Revīzijā konstatēts arī, ka netiek nodrošināti vienoti reģistri visu VID struktūrvienību konfiscētās mantas uzskaitei, tāpēc nav iespējams kontrolēt tālāko rīcību ar šo mantu un pārliecināties, vai valsts budžetā ir nonākuši visi pienākošie ieņēmumi. Revidenti norāda: lai arī viens no VID uzdevumiem ir uzskaitīt valstij piekritīgo mantu, VID rīcībā nav rīku, lai gūtu pārliecību, ka visas atbildīgās iestādes ir nosūtījušas informāciju par pieņemtajiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās, kas paredz mantas konfiskāciju, un ka visi zvērinātie tiesu izpildītāji ir snieguši informāciju par konfiscēto mantu. Revidenti arī vērš uzmanību uz to, ka VID sagatavo divus pārskatus, kuros tiek iekļauta...

Ekonomikas ministrija Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros veido elektronisko Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), kas nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas apkopošanu un apriti starp būvniecības pārvaldes un kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī informēs sabiedrību par būvniecības procesiem. Sistēmas izstrāde un ieviešana notiek pakāpeniski, un pirmdien, 13.janvārī, Būvniecības informācijas sistēmas portālā www.bis.gov.lv publiski ir pieejami pirmie trīs reģistri - Būvkomersantu reģistrs, Būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu reģistru un Būvinspektoru reģistrs. Portālā publiski nav pieejami dati, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību, piemēram, publiski nebūs pieejama būvkomersanta, sertificētā speciālista vai būvinspektora kontaktinformācija, ja vien minētās personas nebūs piekritušas informācijas publiskošanai. BIS pirmā posma pabeigšana un ekspluatēšanas sākšana atvieglos un paātrinās reģistru iestādes lēmumu pieņemšanu, piedāvās to automātisku ģenerēšanu, kā arī nodrošinās datu validēšanu un apmaiņu ar citām valsts nozīmes informācijas sistēmām. Tāpat sistēma automātiski izsūtīs atgādinājuma paziņojumus būvkomersantiem par nodarbinātā sertificētā speciālista būvprakses un arhitekta prakses...

Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) janvārī Jelgavā un Jēkabpilī organizē bezmaksas semināru par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Seminārā IUB Metodoloģijas departamenta pārstāve stāstīs par: Aktuāliem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā; Administratīviem pārkāpumiem publisko iepirkumu, kā arī publiskās un privātās partnerības jomā. Savukārt VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta pārstāve stāstīs par: Elektronisko iepirkumu sistēmas un e-izziņu izmantošanu iepirkumos, tostarp ES fondu projektu ieviešanā. Semināra norises vieta un laiks: Jelgavā - 20.janvārī pulksten 10, Svētes ielā 33 , Zemgales Reģionālā kompetenču attīstības centra konferenču zālē; Jēkabpilī – 24.janvārī pulksten 10, Rīgas ielā 150a , Krustpils novada domes konferenču zālē. Seminārā aicināti piedalīties pašvaldību iepirkumu speciālisti, izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, esošie un topošie uzņēmēji, kā arī ikviens interesents. Dalībnieki aicināti lektoriem iesūtīt sev interesējošus jautājumus, izmantojot tālāk norādīto reģistrācijas E-pastu vai elektronisko reģistrācijas formu pie sadaļas Jaunumi/Ieteikumi ne vēlāk kā divas...

Pēdējās dienās Latvijā atkal sākušas izplatīties e-pasta vēstules, kas aicina atvērt inficētus failus, izplatot paroļu zagšanas vīrusu. Vēstules satur tekstu ar aicinājumu atvērt saiti uz files.inbox.lv. Vēstules nosaukums (subject) var saturēt „Re:par problematisko situāciju”, „Re:tikai starp mums” u.c. Inficētas vēstules teksta piemērs: Ja norādītā saite tiek apmeklēta, fails lejupielādēts un atvērts, dators tiek inficēts ar vīrusu. Vīruss zog pārlūkprogrammās saglabātās FTP un tīmekļa vietņu pieejas paroles, kā arī inficē datoram pievienotos ārējos datu nesējus, novietojot uz tiem savu kopiju. Inficēšanās riskam pakļauti datori, kuri izmanto Microsoft Windows operētājsistēmu. Lai pasargātu datoru no inficēšanās, CERT.LV aicina ignorēt e-pastus, kas satur šādu vai līdzīgu tekstu ar aicinājumu atvērt saiti uz files.inbox.lv vai citām failu apmaiņas vietnēm. Ja fails tomēr ir ticis atvērts un izmantotā antivīrusa programmatūra nav brīdinājusi par inficēšanās draudiem, jāpārtrauc darbs ar datoru un jādodas meklēt datorspeciālista palīdzība. Darbs ar datoru var tikt atsākts tikai pēc pārliecināšanās, ka vīruss un visas tā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2014.gada 15.janvārim VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2013.gada decembrī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus. Tāpat līdz 2014.gada 15.janvārim VID ir jāiesniedz deklarācija...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visiem uzņēmumiem un fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - līdz 2014.gada 1.februārim būs jādeklarē VID tie darījumi, kas 2013.gadā veikti ar fiziskām personām vairāk kā 2000 latu apmērā skaidrā naudā. No 2013.gada 1.janvāra ir spēkā likuma par "Par nodokļiem un nodevām" norma, kas nosaka, ka nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi" noteikto līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2 000 latu. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem un fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.februārim jādeklarē VID visus 2013.gadā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedza 2000 latu....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2013.gada 5.decembrī Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī. Likumā „Par grāmatvedību” veikti šādi grozījumi saistībā ar jauno regulējumu Komerclikumā (XIV sadaļa „Komersanta darbības apturēšana un atjaunošana”), atbilstoši kuram komersanti, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, ievērojot Komerclikumā noteikto kārtību un atbilstošos nosacījumus, var apturēt komersanta darbību patstāvīgi, pamatojoties uz savu lēmumu: papildināta likuma 11.panta pirmā daļa nosakot, ka arī gadījumā, ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta vai atjaunota komersanta darbība, veicama inventarizācija; likuma 13.panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, paredzot, ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta komersanta darbība, sagatavojams saimnieciskās darbības pārskats saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem un, papildus tiem, šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ; papildināta likuma 13.panta trešā daļa, nosakot, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo šo komersantu no...

No 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 7.janvārim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis 425 ziņojumus no patērētājiem par dažādiem ar eiro saistītiem jautājumiem. Īpaši aktīvi iedzīvotāji ir bijuši sākot no 1.janvāra, kad norēķini notiek abās valūtās un tiek pastiprināti pievērsta uzmanība cenu norādēm un valūtas konvertācijas precizitātei. Kopā šogad saņemti 152 e-pasti un zvani, kur 40% bijuši par cenu izmaiņām, 25% - par nekorektu konvertāciju vai abu valūtu nenorādīšanu atsevišķās cenu norādēs, tāpat bijuši jautājumi par latu vai eiro lielu banknošu vai sīknaudas nepieņemšanu. PTAC norāda, ka patērētāju sniegtā informācija ir īpaši būtiska, jo palīdz efektīvāk veidot gan pārbaužu plānus, novērot tendences un identificēt specifiskas jomas, kur nepieciešami papildus komunikācijas pasākumi ar iedzīvotājiem. Gandrīz puse no 1.oktobra saņemto ziņojumu ir par iespējamiem cenu pieauguma gadījumiem. Komersanti brīvā tirgus ekonomikas apstākļos ir tiesīgi noteikt tādu cenu, kāda tiem ir ekonomiski izdevīga, un patērētāja ziņā ir izvēle, vai iegādāties konkrēto preci par noteikto cenu. PTAC...

Apkopotie janvāra pirmā cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos decembra ceturtā monitoringa datiem, vairākumam - 91,2% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 3,8% gadījumu, savukārt 5% gadījumu cena ir samazinājusies. Kopumā jāsecina, ka pēc 1.janvāra pārtikas precēm cenas, lielākoties, nav mainījušās - konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena pieaugusi griķiem, savukārt cena atsevišķos gadījumos samazinājusies krabju nūjiņām, cūkgaļas karbonādei, biezpienam, kafijai un minerālūdenim. Cepumu cena svārstījusies abos virzienos. Sezonalitātes ietekmē lētāki kļuvuši apelsīni, sadārdzinājušies tomāti, bet sarkano piparu cena svārstījusies abos virzienos. Atsevišķos gadījumos cena pieaugusi medikamentiem. Janvāra pirmajā nedēļā novērotas cenu svārstības praktiski visās pakalpojumu grupās, kas varētu būt skaidrojamas ar eiro cenu noapaļošanu abos virzienos. Kopumā cenu pieaugums visizteiktākais bija ēdināšanas un skaistumkopšanas pakalpojumiem. Savukārt ievērojami lētāki kļuvuši atsevišķi finanšu pakalpojumi, kā arī samazinājušās mobilo sakaru pakalpojumu cenas. Cenas uz leju biežāk noapaļotas ir starppilsētu autobusu pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī sabiedriskā transporta biļetēm pilsētu...