JAUNUMI

Maksājumu karšu lietošana ir kļuvusi par patērētāju ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, kas piedāvā patērētājiem nozīmīgas priekšrocības salīdzinājumā ar skaidru naudu, to skaitā lietošanas ērtumu, lielāku drošību, iespēju iepirkties internetā, apdrošināšanu, kredītlīniju. Tomēr salīdzinājumā ar citām Rietumeiropas valstīm, Latvijā maksājumu kartes vēl aizvien ir salīdzinoši jauns maksājumu veids, un to lietošanā sastopamies ar šķēršļiem. Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas veiktajā pētījumā par Latvijā dzīvojošo patērētāju viedokli par maksājumu karšu lomu respondenti atzīst, ka visbiežāk par pirkumiem un pakalpojumiem izvēlas norēķināties ar maksājumu kartes starpniecību (60%), tomēr samērā aktuāla ir arī norēķināšanās skaidrā naudā (34%). Iedzīvotāji atzīst, ka labprāt lieto maksājumu karti, tomēr makā tur arī skaidru naudu mazākiem norēķiniem vai gadījumiem, kad norēķinu vieta nav aprīkota ar maksājumu karšu termināli. Vairums respondentu (70%) apgalvoja, ka norēķināties par precēm un pakalpojumiem ar maksājumu karti (kredīta vai debeta) ir viegli, un 18 % respondentu atzina, ka tas ir drīzāk viegli nekā grūti. Tikai 3% aptaujāto uzskatīja,...

No šā gada 2.janvāra Lauku atbalsta dienestā (LAD) var pieteikties subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likmes 5% apmērā piemērošanai. Saņemt minēto atlaidi var subsidētās elektroenerģijas ražotāji, kas atbilst Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 5.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētajām prasībām. Lai saņemtu SEB nodokļa atlaidi elektroenerģijas ražotājiem ir jāaizpilda un jāiesniedz LAD sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai, un informācija par saņemto de minimis atbalstu. Nodokļa maksātājus, kuri ir tiesīgi apliekamajiem ienākumiem piemērot SEN likmi 5 % apmērā, administrēs un kontrolēs LAD. Tā kā nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis, 2013.gada 17.decembra MK noteikumi Nr.1521 „Noteikumi par subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanu” paredz, ka nodokļa maksātājam piecu dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām būs jāiesniedz LAD informācija, lai dienests varētu izvērtēt nodokļa maksātāja taksācijas periodā izpildīto prasību un veikto darbību atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD ne retāk kā vienu reizi mēnesī apsekos vismaz 1% nodokļa maksātāju, kam...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) noslēgusi līgumu ar ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāli „Par sadarbību mūža pensijas apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībniekiem”. VFPS dalībnieks, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, var izmantot savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, pievienojot vecuma pensijai vai dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polises iegādei. Pašlaik VSAA ir noslēgusi līgumu ar divām apdrošināšanas sabiedrībām: 1) AAS „SEB Dzīvības apdrošināšana”. Minimālais uzkrātais kapitāla apmērs, kas dod tiesības iegādāties mūža pensijas polisi ir 4500,00 eiro. Pakalpojuma sniegšana uzsākta no 2013.gada 23.septembra. Mūža pensiju mēneša izmaksu noteikšanas kalkulatoru un kārtību, kādā VFPS dalībnieks var noslēgt mūža pensijas apdrošināšanas līgumu ar apdrošinātāju, var atrast interneta vietnē http://www.seb.lv/muzapensija. 2) ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle. Minimālais uzkrātais kapitāla apmērs, kas dod tiesības iegādāties mūža pensijas polisi ir 5000,00 eiro. Pakalpojuma sniegšana tiek uzsākta no 2014.gada 2.janvāra. Mūža pensiju mēneša izmaksu noteikšanas kalkulatoru un kārtību, kādā shēmas...

2014.gada 1.janvārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis kontroles pasākumus 25 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, lai pārliecinātos, vai pircējiem, norēķinoties latos, tiek izdots precīzs atlikums eiro valūtā. Pārbaužu ietvaros pārkāpumi nav konstatēti, un visu kontrolpirkumu gadījumos, komersantu pārstāvji bijuši precīzi savos aprēķinos. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, Latvijas Valsts oficiālā valūta ir eiro, tādēļ valūtas maiņas periodā PTAC pastiprināti veic uzraudzības pasākumus, lai pārliecinātos, vai iedzīvotājiem ir pieejama pilnīga un patiesa informācija par preču un pakalpojumu cenām, paralēlo cenu atspoguļošanas periodā gala cenas precēm un pakalpojumiem tiek norādītas gan latos, gan eiro, komersanti īsteno godīgu praksi un netiek veikti apskaitījumi, par pirkumu izdodot naudas atlikumu. Jau iepriekš ziņots, ka laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 14.janvārim iedzīvotāji var norēķināties par pirkumiem gan latos, gan eiro. Veicot samaksu par pirkumu latos, komersantu pienākums ir atlikumu izdot eiro valūtā, kas sarežģī aprēķina procesu komersantam un apgrūtina patērētājam iespēju izsekot izdotā atlikuma precizitātei. PTAC, lai...

Eiro ieviešanai 2. janvārī pievienojušies arī mazie veikali, kas tradicionāli 1.janvārī nestrādā, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Vērojama pakāpeniska eiro iekļaušanās apritē - jau aptuveni 10 procentu pircēju maksājumos izmanto eiro. Atsevišķi pārpratumi vērojami tad, kad klienti vēlas norēķināties par mazas vērtības pirkumu ar proporcionāli lieliem banknošu nomināliem. Atsevišķi klienti pieprasa pilnībā izdot eiro un pat piesaista kontrolējošās iestādes savu prasību realizācijai. LTA aicina pircējus būt saprotošiem un uzņēmējus informē, ka šajos gadījumos nav piemērojami naudas sodi, kā, piemēram, tiekot biedēts ar 10 000 latu sodu. LTA saņēmusi no tirgotājiem reģionos viedokļus, ka, iespējams, ir nepietiekoša eiro monētu "iepludināšana" apritē. Pirmkārt, daudzviet iedzīvotājiem vairs nav iespējams iegādāties eiro sākuma komplektus. Otrkārt, uzņēmējiem par eiro monētu saņemšanu banku nodaļās komerciestādes ir noteikušas komisijas maksu. Jāatgādina, ka eiro ieviešanas plānā bija paredzēts - katra nozare sedz izmaksas atbilstoši savai kompetencei. Bankas vēlas nopelnīt iepludinot eiro Latvijas tautsaimniecībā, bet tirgotāji taču neņem komisijas maksu par...

Pēc straujā jaunreģistrēto uzņēmumu pieauguma 2011.gadā, kad divpadsmit mēnešu laikā Latvijā tika reģistrēti 18 045 jauni subjekti, pēdējie divi gadi nesuši zināmu stabilitāti. Vairs netiek atkārtots 2011.gada rekords, taču netiek novērots arī straujš jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums, liecina Lursoft veiktā pētījuma ietvaros apkopotie dati. 93,77% no pērn reģistrētajiem uzņēmumiem - SIA Lursoft pētījums parāda, ka 2013.gadā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā kopumā ierakstīti 16 365 jauni subjekti, kas ir par 9,31 % mazāk nekā 2011.gadā un par 3,11% mazāk nekā 2012.gadā. Tradicionāli, tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākā daļa no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA. 2013.gadā valstī reģistrētas 15 345 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas veido 93,77 % no kopējā jauno uzņēmumu skaita. Jāpiebilst, ka no visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti aizvadītajā gadā, 16 175 jeb 98,84% ierakstīti Komercreģistrā. Vērtējot pagājušajā gadā likvidēto uzņēmumu skaitu, jāsecina, ka, salīdzinājumā ar 2012.gadu, kad likvidēti 4 307 uzņēmumi, pagājušais gads iezīmējies ar nepilnu 4% kritumu. Lursoft...

Banku nozarē Latvijā 2013. gadā turpinājās stabilizācija un mērena izaugsme, kā arī notika gatavošanās pārejai uz eiro un virknes jaunu banku uzraudzības un vispārējo likumdošanas aktu ieviešana, informē Latvijas Komercbanku asociācija. Latvijas ekonomikas pieauguma tempi atspoguļojas arī banku darbībā - kaut arī 2013.gadā banku kopējais kredītportfelis turpina sarukt veco parādu norakstīšanas dēļ, ievērojami pieauga jaunizsniegto kredītu apjoms. Tā, piemēram, gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas uzņēmumiem izsniegts par 14% lielāks aizdevumu apjoms nekā pērn, bet jauno mājokļu kredītu darījumu apjoms audzis par 29%. Kopējais noguldījumu apjoms bankās trešā ceturkšņa beigās gandrīz par 4% pārsniedza noguldījumu apjomu 2012.gada beigās. Šajā laika periodā Latvijas bankas kopumā ir strādājušas ar peļņu (3 ceturkšņos - 134 miljoni latu), tomēr būtiski ir analizēt peļņas avotus un kapitāla atdeves rādītājus. Tendences 2013.gadā liecināja, ka augstāki kapitāla un aktīvu atdeves rādītāji ir tām bankām, kas savu darbību ir orientējušas uz finanšu pakalpojumu eksportu, nevis uz universālo iekšzemes bankas pakalpojumu piedāvājumu...

Ar 2014. gada 1.janvāri ir ieviests pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājums PVN maksātājam, kurš darbojas vai paredzējis veikt darbības ar naftas produktiem kā apstiprināts noliktavas turētājs, reģistrēts nosūtītājs vai saņēmējs atbilstoši likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktajam. Minētais nodrošinājums ir paredzēts 12 mēnešu periodam, un tas ir fiksēts apmērs - 1 000 000 eiro. Nodrošinājums ir vērsts uz komercdarbības un saimnieciskās darbības vides sakārtošanu ar mērķi izslēgt no tās negodprātīgus komersantus. Tādējādi ir paredzēts, ka nodrošinājums tiks piemērots tikai komersantiem ar augstu nodokļu nemaksāšanas riska pakāpi. Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) ir tiesības pieprasīt pievienotās vērtības nodokļa parādu, vēršoties pie nodrošinātāja. Savukārt uz tiesībām neiesniegt nodrošinājumu vai piemērot nodrošinājuma apmēra samazināšanu var pretendēt personas, kurām VID vērtējumā šāds risks ir minimāls. Nodokļu maksātājam, kurš ir reģistrēts VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nodrošinājums iesniedzams ne vēlāk kā kalendārā mēneša laikā pēc tam, kad nodokļu maksātājs saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta...

No 2014.gada 1.janvāra 251 Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautam medikamentam ir samazināta cena no 1% līdz 51%, kas ļaus zāles saņemt lielākam pacientu skaitam. Kompensējamo zāļu saraksts papildināts ar 54 medikamentiem un 12 medicīniskajām ierīcēm, kas palielina izvēles iespējas ārstiem un pacientiem. 50%, 75% vai 100% apmērā (atkarībā no konkrētās diagnozes kompensācijas apmēra) valsts kompensē lētākās no zālēm ar līdzvērtīgu efektivitāti. Ja pacientam ir izvēlētas dārgākas zāles, starpība starp lētākajām un dārgākām zālēm jāsedz viņam pašam. Tāpēc jāpārrunā ar ārstu un farmaceitu iespēju lietot lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāles. Kopumā Kompensējamo zāļu sarakstā no 2014.gada 1.janvāra ir 1460 medikamenti un 146 medicīniskās ierīces. No 2014.gada bērniem līdz 18 gadiem zāles un medicīniskās ierīces no Kompensējamo zāļu saraksta tiek apmaksātas 100% apmērā. Līdzvērtīgas efektivitātes zāļu grupās 100% tiks apmaksāti lētākie medikamenti. Ar Kompensējamo zāļu sarakstu var iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Aizvadīto gadu Augstākā tiesa noslēdza ar nozīmīgu notikumu - augstākās tiesu instances - Latvijas Senāta - 95.gadadienu. Taču 2014.gads nesis izmaiņas Latvijas tiesu sistēmai - ar 2013.gada 13.jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas stājušies spēkā 2014.gada 1.janvārī, no kasācijas instances nosaukuma tiek dzēsts Senāta vārds. Likumdevējs neuzskatījis par vajadzīgu ieklausīties Tieslietu padomes un Augstākās tiesas aicinājumā saglabāt vēsturisko Senāta nosaukumu, kāds kasācijas instancei Latvijā bijis gan Latvijas brīvvalsts pirmajā posmā 1918.-1940.gadā, gan atjaunotajā Latvijas Republikā. Līdz ar šiem likuma grozījumiem no 2014.gada 1.janvāra ir pārmaiņas Augstākās tiesas struktūrā un darba organizācijā. Kasācijas instance ir Augstākās tiesas Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments. Kasācijas instances nosaukumā vairs nav Senāts, kasācijas spriedumus un lēmumus pieņems nevis Senāts, bet attiecīgais Augstākās tiesas departaments. Kasācijas instances tiesneši vairs nav Augstākās tiesas senatori, bet tiesneši, tāpat senatoru palīgi - tiesnešu palīgi. Augstākajā tiesā turpmāk būs viena Kanceleja Sakarā ar to, ka nav kopīgas struktūrvienības...

2014. gada 1. janvārī stājušies spēkā grozījumi Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pārstāvības līgumā par Šengenas vīzu izsniegšanu. Saskaņā ar šiem grozījumiem Zviedrija Latvijas vārdā izsniegs vīzas Abudžā, Nigērijas Federālajā Republikā. Savukārt 2014. gada 7. janvārī stāsies spēkā grozījumi Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības līgumā par vīzu pārstāvību, pilnvarojot Poliju izsniegt vīzas Latvijas vārdā Luandā, Angolas Republikā. Pašlaik Latvija ir noslēgusi vīzu pārstāvības līgumus ar 13 Šengenas līguma dalībvalstīm: Austriju, Beļģiju, Franciju, Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju, Ungāriju, Vāciju un Zviedriju, kuras izsniedz Šengenas vīzas ceļošanai uz Latviju 88 dažādās pasaules vietās. Savukārt Latvija pārstāv 10 Šengenas līguma dalībvalstis 9 vietās. Vietu skaits, kurās Šengenas līguma dalībvalstu pārstāvniecības izsniedz vīzas Latvijas vārdā, 2013. gadā ir palielināts par 26 vietām. 2013. gada jūnijā stājās spēkā vienošanās par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu. Saskaņā ar vienošanos Latvijas konsulāts Pleskavā ir...

Aizvadītajā sesijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādāja likuma grozījumus, lai no nākamā gada stātos spēkā jaunais virszemes televīzijas apraides modelis. Tomēr tas, kādi televīzijas kanāli būs pieejami skatītājiem, ir nevis politiķu, bet Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ziņā, komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Lai bezmaksas virszemes televīzijas apraidē no 2014.gada 1.janvāra būtu vairāk nekā divi televīzijas kanāli – LTV1 un LTV7, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma komisijas izstrādātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar ko tika izveidots jauns televīzijas bezmaksas apraides modelis. Grozījumi noteica pienākumu NEPLP organizēt konkursu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros uz trim bezmaksas televīzijas apraidē esošajām kanālu vietām, piešķirot valsts budžeta finansējumu reģionālā satura, bērnu un jauniešu, kā arī informatīvo un dokumentālo raidījumu veidošanai. Tāpat Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Tie saistīti ar bērnu aizsardzību - lai bērni, kas cietuši, piemēram, saistībā ar pornogrāfisku materiālu izveidošanu, tiktu aizsargāti - viņu attēli netiktu...

GADA GRĀMATVEDIS 2013 Grāmatvedība kā atbildīga spēle Jau trešo gadu noteicām, kurš ir Gada grāmatvedis, viņam piešķirot simbolisko balvu. Pērn starp balvai izvirzītajiem pirmoreiz bija arī divi vīrieši. Sācies jaunais 2014. gads, kurā atkal aicinām ieraudzīt starp mums labākos. Gadu sākam ar interviju ar titula Gada grāmatvedis 2013 ieguvēju ANNU BRAĶI. Jau ceremonijā Bilances galvenais redaktors Guntis Rozenbergs pavēstīja, ka tie pieci finālisti, kuri 2013. gada konkursā saņēma visvairāk punktu, bet neieguva balvu, tiek automātiski iekļauti 2014. gada konkursā Gada grāmatvedis 2014 (alfatēta secībā): Vija Grišāne, SIA Staļi galvenā grāmatvede; Diāna Grundule, Jelgavas sociālo lietu pārvaldes galvenā grāmatvede; Anita Skrjabe, Madonas novada Barkavas pagasta pārvaldes galvenā grāmatvede; Daina Skutele, SIA RICA NAMS galvenā grāmatvede, valdes locekle, un Ginta Unda, AS Nordeka galvenā grāmatvede. Ceram, ka gada gaitā šīm pretendentēm piepulcēsies daudzi citi, kuri pelnījuši visu mūsu kopējo lielo PALDIES! „Grāmatvedība ir ļoti atbildīga profesija, taču arī tā ir rotaļa - tā ir...

Latvijas Banka publicējusi noderīgu informāciju par eiro ieviešanu un vairākus padomus, kā bez liekiem uztraukumiem un ērti pāriet uz jauno naudu. 2014.gada pirmās divas nedēļas apgrozībā būs abas valūtas; atlikums gandrīz visos skaidras naudas darījumos (izņemot sabiedrisko transportu) tiks izdots eiro; lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 2014.gada 15.janvārī.Detalizēta informācija par eiro naudas zīmēm, to izskatu un drošības pazīmēm - Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē www.jaunas-euro-banknotes.eu un Latvijas Bankas vietnē www.bank.lv.

Latvijas pievienošanās eirozonai simbolizē vēl viena reformu cikla noslēgumu Latvijas ekonomikā un vienlaikus arī jauna cikla sākumu. Tomēr mūsu ekonomikas attīstība arī turpmāk būs ne tik daudz saistīta ar valūtu, kādā veicam norēķinus, bet ar Latvijas uzņēmumu attīstību. Latvijas ekonomikas izaugsmi tāpat kā līdz šim pamatā noteiks tas, cik konkurētspējīgi, eksportspējīgi un produktīvi ir mūsu uzņēmumi un uzņēmējdarbības vides kopumā,uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. „Eiro ieviešana nav mūsu ilgi gaidītā zelta atslēdziņa, kas pati uzreiz atslēgs mums visas durvis uz augstāku labklājību un sociālo vienlīdzību. Eiro arī neatrisinās korupcijas problēmas, iedzīvotāju neuzticību valsts varai, tieslietu sistēmas problēmas vai zemo dzimstību. Mums pašiem būs jāizdara savs darbs, lai izveidotu labklājīgu, labi pārvaldītu un veiksmīgu valsti, ar kuru mēs visi lepojamies ne tikai svētkos, bet katru dienu. Eiro ir ieguvums Latvijas ekonomikai, bet reāli ilgtermiņa ieguvumi mūsu valstij un iedzīvotājiem no eiro būs tad, ja tālredzīgi izmantosim eiro sniegtās iespējas – gan iekšpolitikā, gan...