JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi №1223 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos №298 «Noteikumi par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi №1199 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumos №773 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi №1212 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumos №309 «Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumi №773 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2011.gada 19.oktobri.

Liepājas pilsētas domes 2013.gada 19.septembra saistošie noteikumi №22 «Par grozījumiem Liepājas pilsētas domes 2011.gada 14.aprīļa saistošajos noteikumos №5 «Saistošie noteikumi par licencēto amatierzveju - makšķerēšanu - Liepājas ezerā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.oktobri.

Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi №1133 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos №836 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti «Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.novembri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi №1220 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumos №366 «Noteikumi par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi №1126 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos №1059 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.1.3.aktivitāti «Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.novembri.

Latvijas Bankas 2013.gada 4.novembra noteikumi №125 «Grozījums Latvijas Bankas 2009.gada 13.maija noteikumos №38 «Lata naudas zīmju apraksts»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.novembri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi №1221 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumos №949 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.3.1.7.aktivitāti «Darba tirgus pieprasījuma īstermiņa un ilgtermiņa prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi №1222 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.marta noteikumos №170 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.4.1.1.1.apakšaktivitāti «Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai sabiedrībā un darba tirgū»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 22.oktobra noteikumi №1177 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos №817 «Noteikumi par darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 2.novembri.

Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju vadītāji ir vienojušies par vairāku darba grupu veidošanu gan nodokļu, gan muitas jomā, lai tādējādi efektivizētu un pilnveidotu nodokļu un muitas administrāciju darbību un sasniegtu vēl augstākus rezultātus visās trijās Baltijas valstīs, informē Valsts ieņēmumu dienests. Viena no darba grupām ir par efektīvākas informācijas apmaiņas sistēmas izveidi nodokļu administrācijas vajadzībām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā. Tās mērķis ir papildus Eiropas Savienībā noteiktajam informācijas apmaiņas jomā izveidot operatīvu datu apmaiņu cīņā pret nodokļu nemaksātājiem. Šobrīd nereti ir situācijas, kad visu triju Baltijas valstu fiziskās personas dodas uz kaimiņvalstīm (Latviju, Lietuvu vai Igauniju), lai reģistrētu uzņēmumus, kuru mērķis nav veikt saimniecisko darbību, bet gan veidot „ķēdes”, tādējādi apgrūtinot nodokļu administrāciju darbu un padarot sarežģītāku, piemēram, PVN pārmaksu izkrāpēju atklāšanu. Šādos gadījumos īpaša svarīga ir informācijas apmaiņas kvalitāte un savlaicīgums. Latvijā, iesniedzot PVN deklarāciju, tiek atšifrēti iegāžu un piegāžu darījumi. Balstoties uz Latvijas pieredzi, arī Igaunijas likumdošanā tuvākajā laikā...

"Aizstāvot Latvijas "mazā" biznesa intereses, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 5.novembrī Saeimas deputātiem nodeva 2 644 iedzīvotāju parakstus pret deputātes Elīnas Siliņas virzīto un Saeimas 1.lasījumā apstiprināto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt no 9% līdz 15%," informē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Divu nedēļu laikā savākto parakstu lielākā daļa - 1 491 paraksts - saņemts klātienē - Uzņēmēju namā un Latvijas lielajās pilsētās - Jēkabpils, Jelgavas, Ventspils, Valmieras, Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes - dislocētajās reģionālajās nodaļās, savukārt 1 153 paraksti ienākuši elektroniski uz e-pasta adresi [email protected]. Starp lielajām pilsētām nodoto parakstu skaita ziņā visaktīvākā bijusi Jēkabpils. "Parakstu vākšanu pret mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu turpinām; ar savāktajām iedzīvotāju balsīm esam gatavi doties arī pie Valsts prezidenta, lai atgrieztu otrreizējai izskatīšanai Saeimā sīkbiznesam nedraudzīgos priekšlikumus," norāda J.Endziņš. Jau ziņots, ka ikviens Latvijas uzņēmējs un iedzīvotājs aicināts iegriezties Uzņēmēju namā (Kr.Valdemāra iela 35, Rīga), kā arī LTRK reģionālajās nodaļās, lai ar parakstu paustu atbalstu mikrouzņēmumu...

Vakar, 5. novembra valdības sēdē uz nedēļu tika atlikta likumprojekta "Šķīrējtiesu likums" un ar to saistītā likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" izskatīšana. Lai gan iepriekš Tieslietu ministrija, kura virza minētos likumprojektus, bija nolēmusi sasaukt preses brīfingu, tomēr tas saistībā ar šādu notikumu pavērsienu tika atcelts. Sociālajos tīklos likumprojektu atlikšanai minēti vairāki iemesli. Tiek uzskatīts, ka likumprojekts "uzradies" steidzamības kārtā tikai tāpēc, ka ir izskanējušas runas par tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisijas pieprasīšanu saistībā ar viņa izslēgšanu no Nacionālās apvienības biedru rindām. Tiek arī minēts, ka likumprojekts nav pārdomāts un saskaņots, kā arī to, ka sakarā ar tieslietu ministra rosinātiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, radusies noteiktu interešu grupējuma neapmierinātība ar rosinātajiem jauninājumiem, tostarp arī šķīrējtiesu darbības regulējumā. Atgādinām, ka Latvijas Uzņēmumu reģistra turētajā Šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 212 pastāvīgās šķīrējtiesas. Kā norādīts likumprojektu anotācijās, šis pastāvīgo šķīrējtiesu skaits ir liels salīdzinājumā ar jebkuru citu Eiropas valsti, piemēram, Zviedrijā darbojas 1, bet Igaunijā 3 pastāvīgās šķīrējtiesas....