JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №952 «Noteikumi par gaisa kuģu, kuģu, mazo kuģu un jahtu reģistrācijas valsts nodevu»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №955 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos №1250 «Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №956 «Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumos №561 «Noteikumi par valsts nodevu par kadastra izziņu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №934 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos №302 «Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №937 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumos №774 «Noteikumi par muitas iestāžu pakalpojumu valsts nodevu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №949 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumos №892 «Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №932 «Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 8.aprīļa noteikumos №138 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 28.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №933 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos №320 «Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №931 «Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumos №336 «Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis informatīvo materiālu "Kases aparāti, kuru konstrukcija nenodrošina darījuma kopsummas norādīšanu latos un euro" Ar grozījumiem Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumi Nr.483 „Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība””), ir apstiprināts kases aparātu modeļu saraksts, kuru konstrukcija nenodrošina darījuma kopsummas norādīšanu latos un euro, tādējādi uz tiem neattiecina Euro ieviešanas kārtības likumā noteikto preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas perioda prasību kases čekā norādīt darījuma kopsummu latos un euro. VID vērš uzmanību, ka sarakstā minētajam kases aparāta lietotājam pēc patērētāja – fiziskas personas pieprasījuma ir jāveic ar roku papildu ieraksts kases čekā, darījuma kopsummu norādot latos un euro un apstiprinot ierakstu ar ierakstu veikušās personas parakstu. Nr. p.k. Marka Modelis (modifikācija) 1.

Ceturtdien, 26. septembrī, Saeima pirmajā lasījumā ar 86 balsīm "par", nevienam nebalsojot pret un neatturoties, pieņēma apjomīgus grozījumus Komercķīlas likumā. Grozījumi paredz, ka par komercķīlām varēs reģistrēt arī preču zīmes, patentus, dizaina paraugus un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas - šos objektus varēs ieķīlāt jebkura persona, kam tie pieder. Savukārt finanšu ķīlas līdz ar šiem grozījumiem tiek skaidri nodalītas no komercķīlām - likuma izpratnē ar finanšu instrumentiem ir saprotami tie finanšu instrumenti, par kuriem var noslēgt finanšu ķīlu atbilstoši Finanšu nodrošinājuma likumam, proti, tie ir finanšu instrumenti, kas tiek iegrāmatoti finanšu instrumentu kontos. Likumprojekts paredz, ka arī kredītprasības Finanšu nodrošinājuma likuma izpratnē nevar būt par komercķīlas priekšmetu. Tāpat grozījumi paredz jaunu kārtību SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanai - SIA pamatkapitāla daļas tiek pielīdzinātas reģistrācijai pakļautām kustamām lietām. Līdz ar to uz tām attieksies arī citi Komercķīlas likuma īpašie noteikumi, kas reglamentē reģistrācijai pakļautās kustamās lietas, un Uzņēmumu reģistrs likumā noteiktajos gadījumos varēs atteikt attiecīgi komercķīlas...

Ekonomikas ministrija (EM) atgādina, ka no šā gada 1.oktobra sākas cenu paralēlās atspoguļošanas periods, kad cenas precēm un pakalpojumiem būs jānorāda gan latos, gan eiro, lai patērētāji varētu ātrāk pierast pie jaunās valūtas. Aprēķinot cenas, komersanti drīkst izmantot tikai Eiropas Savienības Padomes noteikto fiksēto valūtas kursu: 1 EUR = 0,702804 LVL, strikti ievērojot matemātiskos pārrēķināšanas principus. Paralēlās atspoguļošanas periodā preču un pakalpojumu cenu norādīšana gan latos, gan eiro palīdzēs patērētājiem sekot līdzi cenām un aprast ar jauno valūtu, kā arī ļaus sabiedrībai jau laikus sagatavoties norēķinu valūtas maiņai un atvieglos preces vērtības salīdzināšanu eiro un latos. Laika periodā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 31.decembrim pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem papildus cenu norādīšanai latos būs jānorāda gala cena arī eiro. Laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam papildus cenu norādīšanai eiro būs jānorāda gala cenas arī latos. Tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi izvēlēties sev ērtāko un izdevīgāko risinājumu cenu norādīšanā un cenu...

Šā gada 1.oktobris ir diena, kad Latvijā stājas spēkā paralēlais cenu atspoguļošanas periods, atgādina Ekonomikas ministrija (EM). Iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību jaunajām cenu zīmēm un cenrāžiem, arī valsts kontrolējošās institūcijas no savas puses veiks plānotās pārbaudes. Valsts iestāžu attieksme perioda sākumā būs iecietīga, arī iedzīvotājus aicina būt iecietīgiem un iesākumā uz kļūdām norādīt vispirms pašam uzņēmējam. Ekonomistu aprēķini un citu valstu pieredze liecina, ka eiro ieviešanas ietekmei uz cenām nevajadzētu pārsniegt 0,2 - 0,3% no cenas. Tomēr cik godīga būs pāreja uz eiro? Uzņēmēju vidū sastopama dažāda prakse, tieši tāpat kā sabiedrībā. Mēs katrs esam gan pircējs, gan darbinieks vai pat darba devējs. Cik godīgi mēs katrs esam? Un vai par godīgiem uzskatām savus līdzcilvēkus? Kā liecina veiktās socioloģiskās aptaujas rezultāti, 96% iedzīvotāju uzskata sevi un savus tuvākos pat godīgiem, tupretim sabiedrību par kopumā godīgu uzskata 43%, uzņēmēju godīgumam tic 31% respondentu. Paralēlo cenu atspoguļošanas periodu atklās ar Godīguma dienu, kad drosmīgi...

Šā gada augustā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums palielinājās par 53,0 miljoniem latu un janvārī-augustā veidoja 250,6 miljonus latu, informē Finanšu ministrija. Pārpalikumu kopbudžetā var skaidrot ar pēdējo gadu laikā novērotu tendenci, kad gada pirmajā pusē ieņēmumi pieaug straujāk nekā izdevumi. Savukārt gada pēdējos mēnešos situācija ir diametrāli pretēja - izdevumu pieaugums pārsniedz ieņēmumu pieaugumu, kā rezultātā gada nogalē situācija budžetā pasliktinās. Šāda budžeta izdevumu attīstība sagaidāma arī šogad, tādēļ pozitīvā situācija budžetā pēc naudas plūsmas šā gada astoņos mēnešos būtu jāvērtē piesardzīgi. Vērtējot budžeta iespējas, papildus augstāk minētajam konsolidētā kopbudžeta rezultātam jānovērtē vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums atbilstoši vienotajai Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, kas ietver arī tādus vispārējās valdības darījumus un institucionālās vienības, ko neatspoguļo konsolidētais kopbudžets. Būtiskākie elementi, kas lielā mērā samazina šā gada konsolidētā kopbudžeta naudas plūsmas pārpalikumu ir ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu un izdevumu nesabalansētība, vispārējās valdības sektorā ietilpstošo valsts un pašvaldību uzņēmumu paredzamie zaudējumi, nomaksātās AS...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pagājušajā ceturtdienā organizētajā diskusijā ar nozaru un Saeimā pārstāvēto politisko partiju pārstāvjiem uzņēmēji aicināja politiķus nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus lēmumus termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, norādot, ka pašreizējie pretrunīgie izteikumi rada nestabilitāti uzņēmējdarbības vidē un kaitē Latvijas reputācijai starptautiskajā investīciju vidē. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs pauž, ka „Vairāku pasaulē respektablu auditorkompāniju veikti pētījumi liecina, ka uzturēšanās atļauju piešķiršana ir vispārpieņemta un pozitīva pasaules prakse, un pašreizējā veidolā Latvija spēj būt konkurētspējīga vairāk nekā 30 citu pasaules valstu vidū. Tomēr jebkādas sasteigtas un nepārdomātas izmaiņas šajā sistēmā negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko reputāciju, ārvalstu investīciju piesaistes iespējas un, galvenais, valsts budžeta ieņēmumus.” V.Gavrilovs uzsver, ka investīcijas, tostarp nekustamajā īpašumā veicina gan citu nozaru attīstību, gan liek pamatu turpmākām investīcijām uzņēmējdarbībā. Nozare neapšaubāmi piekrīt, ka ilgtermiņā valstij stratēģiski nozīmīgi ir veicināt augstas pievienotās vērtības ekonomikas izaugsmi, taču tās pamati liekami, atbalstot nozares, kas spēj tūlītēji radīt darba vietas un pienesumu ekonomikai. Diskusijas...