JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 12.septembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus 60 likumos un konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja 56 likumprojektus, kas paredz latus nomainīt pret eiro. Grozītajos likumos vārds "lats" aizstāts ar vārdu "euro", savukārt, ņemot vērā Euro ieviešanas kārtības likumā noteikto noapaļošanu, vairākos likumos minētās summas no latiem uz eiro konvertētas precīzi pēc matemātikas principiem. Piemēram, likumā "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli" noteiktā nodokļa likme vieglajiem automobiļiem ar motora tilpumu virs trīs tūkstošiem kubikmetru līdzšinējo 600 latu vietā no nākamā gada būs 853,72 eiro. Savukārt virknē likumu minētās summas konvertētas un papildus pārrēķinātas, noapaļojot gan uz augšu, gan uz leju līdz veseliem vieniem, pieciem, desmitiem, simtiem vai attiecīgi tūkstošiem eiro un par labu privātpersonai. Piemēram, līdzšinējais naudas sods par strādāšanu bez darba atļaujas, kas patlaban paredzēts no simt līdz piecsimt latiem, turpmāk pēc konvertācijas un noapaļošanas uz leju būs robežās no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro. Ņemot vērā, ka no nākamā gada...

Lai veicinātu uzņēmēju izpratni un vienotu pieeju noteikto prasību realizēšanā Eiro ieviešanas procesa gaitā, ir izstrādāti apjomīgi skaidrojošie materiāli. Taču uzņēmumiem patstāvīgi ir jāsastāda savs individuāls Eiro ieviešanas plāns, turklāt būtiskas tā sastāvdaļas ir informācijas sistēmu piemērošana un uzņēmumu grāmatvedības un finanšu datu konvertācija, uzskata grāmatvedības uzskaites eksperte Arta Spilberga. Tuvojoties pirmajam uzņēmējiem svarīgajam Eiro ieviešanas posmam- paralēlo cenu atspoguļošanas perioda sākumam- 1.oktobrim, vēl jo vairāk aktualizējas jautājums: "Cik gatavs ir uzņēmums pārejai uz Eiro?". Sekmīgai katra individuāla uzņēmuma Eiro ieviešanas plāna realizācijai informāciju sistēmu jomā, būtu jādomā un jāspēj pozitīvi atbildēt uz pamatjautājumiem: 1. Vai ir apzinātas visas uzņēmumā lietotās informāciju sistēmas un to savstarpējā ietekme? 2. Vai ir apzināti un izvēlēti informāciju sistēmu pārejas scenāriji? 3. Vai izvēlētais informāciju sistēmu konvertācijas risinājums ir atbilstošs Latvijā izvirzītajām pārejas prasībām? 4. Vai ir atvēlēts un paredzēts laiks konvertācijas scenārija testēšanai un vai šajā procesā tiks iesaistīti sistēmu lietotāji, t.sk. grāmatvedības un finanšu...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju šā gada septembrī, oktobrī un novembrī rīko semināru ciklu reģionos par eiro banknotēm, monētām un to ieviešanas procesu, kā ietvaros Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertu komanda apmeklēs 26 pilsētas visos Latvijas reģionos. Pirmais seminārs plānots 24.septembrī Salacgrīvā. Semināru "Kas jāzina par eiro drošību - kasieriem un ikvienam no mums" pirmajā daļā kasieri un citi speciālisti, kuriem ar skaidru naudu jāstrādā ikdienā, tiks iepazīstināti ar eiro banknošu un monētu dizainu, drošības pazīmēm, atšķirībām jaunās (Eiropas) sērijas eiro banknošu dizainā un drošībā, kā arī izmaiņām kases aparātu un cenu norādīšanas kārtībā. Semināru otrajā daļā tiks sniegta informācija par ikvienam svarīgiem pamatjautājumiem par pāreju uz eiro: kā samainīt skaidru un bezskaidru naudu; kas mainīsies norēķinos, izmantojot banku; kas jāzina par kredītiem un noguldījumiem; kas notiks ar ienākumiem (algu, pensiju, pabalstiem); vai mainīsies cenas u.c. Seminārus aicināti apmeklēt tirdzniecības uzņēmumu un pašvaldību darbinieki,...

Saeima ceturtdien, 12.septembrī, otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas likumā, nosakot, ka bibliotēkas projekts īstenojams līdz 2014.gada 31.decembrim. Likums grozīts, ņemot vērā, ka līdz šī gada beigām LNB projektu nebūs iespējams pabeigt. Grozījumi nosaka, ka bibliotēkas projekts kopumā jānoslēdz līdz nākamā gada beigām saskaņā ar projekta īstenošanas Uzraudzības padomes apstiprināto projekta īstenošanas darbu un to finansējuma plānu un grafiku. Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts ietver gan ēkas būvniecību, ko plānots pabeigt līdz šī gada 20.decembrim, un infrastruktūras izveidi un nodošanu ekspluatācijā, gan arī bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm un iekārtām, līdzšinējās bibliotēkas pārcelšanos un grāmatu krājumu pārvietošanu uz jaunajām telpām. Grozījumi arī nosaka, ka ar projekta īstenošanu saistītie norēķini būs jāveic līdz 2016.gada beigām, kad tiks slēgts Kultūras ministrijas konts Valsts kasē, kurā uzkrāti valsts budžeta līdzekļi.

Saeima ceturtdien, 12.septembrī, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas atļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, nevis tikai pieciem gadiem, kā tas to noteica līdzšinējais regulējums. Grozījums paredz, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noslēgt līgumu uz ilgāku laiku, ja tas ir būtiski nepieciešams līguma izpildes nodrošināšanai tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ. Tāpat līgumu varēs noslēgt uz ilgāku laiku, ja šāds nosacījums būs paredzēts citā likumā. Kā norādījuši likumprojekta autori, grozījums sagatavots, lai nodrošinātu iespēju realizēt ilgtermiņa kapitālieguldījumus sabiedrības un tautsaimniecības attīstības interesēs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Likuma izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.

Saeima ceturtdien, 12.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”, nosakot, ka no nākamā gada vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par medību trofeju izvešanu no Latvijas. Likums grozīts, lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu medību tūrisma attīstību, jo patlaban gadā tiek izsniegts mazāk nekā 30 šādu atļauju un šāda nodokļa administrēšana nav lietderīga. Grozītais nodokļu un nodevu likums arī nosaka, ka valsts nodeva turpmāk būs jāmaksā arī par medību vadītāja apliecības izsniegšanu. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, lai saskaņotu medību nozari regulējošos normatīvos aktus, jo medību vadītāju eksaminācija un apliecību izsniegšana veikta jau līdz šim, taču nodeva medību vadītājam bija jāmaksā tikai par eksamināciju. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Privātbanku asociācija un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA ir vērsušās pie valsts augstākajām amatpersonām, vēršot uzmanību uz to, ka pašreizējās emocionālās diskusijas par līdzšinējās termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas iespējamo pārtraukšanu ir nevēlamas Latvijas tautsaimniecībai un šāds solis būtiski kaitētu Latvijas starptautiskajai konkurētspējai, uzticamībai investoru acīs un tautsaimniecības attīstības perspektīvām nākotnē. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Trīs gadu laikā programma, kura paredz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem noteikta investīciju apjoma gadījumā, ir pierādījusi savu pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot jaunu investīciju plūsmu un pieaugošu labvēlīgo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Tādēļ mēs aicinām pēdējā laikā izskanējušos pārspriedumus un spekulācijas par šīs programmas riskiem un iespējamo slēgšanu pavērst auglīgas, argumentētas diskusijas gultnē, izvērtējot tās līdzšinējo pienesumu ekonomikai un nākotnes perspektīvas." Kā liecina neatkarīgu ekspertu veikti pētījumi, trīs gadu laikā, kopš darbojas programma, valsts budžetā tās ietekmē ieplūduši vairāk nekā 145 miljoni latu un šī...

Jaunieši 15 - 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, plānots, ka to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā. To paredz Labklājības ministrijas (LM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādātie priekšlikumi iniciatīvas "Jauniešu garantija" ieviešanai. Jaunieši, kuri garantijas pasākumu uzsākšanas brīdī, kas plānots 2014.gada sākumā, nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 - 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei. Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas, saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā. Visiem jauniešiem NVA piedāvās atbalstu darba meklēšanā un pamatkompetenču apgūšanā, karjeras konsultācijas, kā arī atbilstoši profilēšanas rezultātiem ļaus iesaistīties atbilstošākajā pasākumā. Jaunieši varēs piedalīties gan īstermiņa apmācību programmās, kuras administrē NVA, gan 1 - 1,5...

"Mēs gribam atbalstīt Latvijas izglītības sistēmu un dāvinām skolām bezmaksas interaktīvus mācību materiālus par finanšu un ekonomikas jautājumiem, lai mūsu bērni augtu zinošāki un varošāki," tā, pasniedzot izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim simbolisku mācību līdzekļu apkopojumu, 11. septembrī tikšanās laikā teica Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) padomes priekšsēdētājs, Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis. "Mēs izmantojam starpdisciplināru pieeju, tas ir, neaicinām veidot jaunu mācību priekšmetu, bet piedāvājam interesantu mācību saturu citiem priekšmetiem, jo par naudu un citām ekonomikas tēmām var runāt daudzās citās mācību stundās, piemēram, matemātikā par procentu rēķināšanu, angļu valodā par taupīgu iepirkšanos, informātikā par drošu interneta iepirkšanos. Visi mācību materiāli būs oficiāli saskaņoti ar izglītības vadības institūcijām, lai būtu atzīti lietošanai skolās, un tie nav banku pakalpojumu reklāma," uzsver LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis. Šogad ar LKA finanšu atbalstu ir izveidota animācijas mācību filma sākumskolām "Ziņkārīgi jautājumi par naudu", brīvi pieejama internetā: • Latviešu valodā http://ej.uz/t7k8 • Krievu valodā http://ej.uz/fxzx Filmu...

Ministru kabineta 2013.gada 7.augusta rīkojums №362 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 11.marta rīkojumā №177 «Par nekustamo īpašumu Rīgā, Miera ielā 58 un Lubānas ielā 80, saglabāšanu valsts īpašumā»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 7.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 19.augusta rīkojums №375 «Par iemaksu starptautiskajā organizācijā «Ženēvas Drošības politikas centrs»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 19.augustu.

Ārlietu Ministrijas 2013.gada 23.augusta informācija «Par līgumu spēkā stāšanos»

Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta rīkojums №397 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija rīkojumā №560 «Par neapdzīvojamo telpu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Vides ministrijas valdījumā»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 27.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 22.augusta rīkojums №394 «Grozījumi Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010. - 2013.gadam»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 22.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 14.augusta rīkojums №371 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 3.septembra rīkojumā №418 «Par publiska nodibinājuma «Valsts kultūrkapitāla fonds» padomi»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 14.augustu.