JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija instrukcija №5 «Kārtība, kādā Valsts atbalsta programmu koordinācijas un pilnveidošanas konsultatīvajā padomē piesaka un izvērtē valsts atbalsta programmas, kuras īsteno finanšu instrumentu veidā»Instrukcija stājas spēkā ar 2013.gada 31.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №279 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumos №197 «Noteikumi par darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma 2.3.2.2.aktivitāti «Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.maiju.

Fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai. To paredz Saeimas ceturtdien, 30.maijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Šī likuma norma aizsargā bērna tiesības uzaugt no tabakas dūmiem brīvā vidē. „Jācer, ka likuma grozījumi veicinās izpratni par smēķēšanas kaitīgumu un liks cilvēkiem atbildīgāk izturēties pret bērnu veselību. Vēlos uzsvērt, ka šie likuma grozījumi nenozīmēs automātisku bērnu izņemšanu no ģimenes, kurā viens vai abi vecāki smēķē, kā vairākkārt nepatiesi izskanējis medijos,” sacīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi paplašina arī emocionālās vardarbības definīciju, nosakot, ka tā ir arī bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties arī pret viņa tuvinieku. Lai veicinātu bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, grozījumi nosaka – bez vecāku gādības palikušam bērnam primāri tiek nodrošināta...

Vakar, 30.maijā, Saeima 1.lasījumā atbalstīja grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz izslēgt deputātu aizklātos balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu. "Atklāti Saeimas balsojumi liek katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošina parlamentāras debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicina arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu. Tieši atklāti Saeimas balsojumi mazina negodprātīga lēmuma pieņemšanas risku un dod iespēju vēlētājiem kontrolēt deputāta darbības raksturu," uzskata Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre. Pēc Saeimas kārtības ruļļa grozījumu spēkā stāšanās 2012.gada 2.februārī Saeima atklātā procedūrā vēlējusi gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus, gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un tās locekļus, gan Valsts kontrolieri un vēl citas amatpersonas. Tāpat Saeima atklātā procedūrā jau vairāk kā gadu ieceļ vai apstiprina amatā pārējās tiesu varas amatpersonas. Ņemot vērā šo pozitīvo pieredzi, Reformu partija uzskata, ka nav pamata kavēties ar grozījumu pieņemšanu Latvijas Republikas Satversmē, lai arī Satversmes tiesas tiesneši tāpat kā citas tiesu varas...

No šī gada 1.septembra tiesām visus atklātās sēdēs pieņemtus un spēkā stājušos tiesas spriedumus būs jāpublicē internetā. Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas Juridiskās komisijas ceturtdien, 30.maijā, trešajam galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Likuma grozījumi paredz arīdzan palielināt tiesu priekšsēdētāju pilnvaras un atbildību, paaugstināt tiesneša amata pildīšanas maksimālo vecumu līdz 70 gadiem, paredz uz disciplinārlietas izskatīšanas vai kriminālprocesa laiku atstādinātiem tiesnešiem piedāvāt citu darbu vai maksāt minimālo algu, kā arī līdz 2017.gadam pilnībā pabeigt pāreju uz „tīro instanču” tiesām. Likumprojekts paredz tiesām pienākumu no šī gada septembra internetā publicēt visus atklātā sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās. Tāpat tiks publicēti arī tiesas lēmumi Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Lai arī patlaban tiesas spriedumi ir vispārpieejama informācija, internetā obligāti jāpublicē tikai administratīvajās lietās pieņemtie spriedumi, kā arī var tikt publicēti citi spriedumi pēc pašas...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir apkopojusi galvenos uzdevumus, kuri jau šovasar jaunievēlētajām pašvaldību domēm būtu jāsāk risināt, lai nodrošinātu ilgtspējīgu reģionālās un līdz ar to arī nacionālās tautsaimniecības attīstību un radītu priekšnoteikumus stabilai uzņēmējdarbības attīstībai. LDDK arī aicina iedzīvotājus sestdien, 1.jūnijā veikt savu izvēli atbildīgi un rūpīgi izvērtēt, kuras politiskās partijas vai apvienības spēs efektīvi risināt jautājumus, kas svarīgi vietējās pašvaldības un visas sabiedrības ekonomiskās izaugsmes kontekstā. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Lielākais pašvaldību partneris ir organizēta pilsoniska un biznesa sabiedrība, kas velta savu laiku un zināšanas, lai palīdzētu attīstīt savu pilsētu vai novadu kā labu dzīves un darba vietu. Efektīvākais veids, kā to īstenot, ir trīspusējās konsultatīvās padomes, kas palīdz pašvaldībām pieņemt sabalansētus attīstības lēmumus." LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Atšķirībā no valsts politikas, kas ir komplicēta, saistīta ar ārējām attiecībām un citiem būtiskiem faktoriem, pašvaldību galvenais uzdevums ir pārdomāti un racionāli saimniekot savā novadā, radot vislabākos iespējamos priekšnoteikumus cilvēku dzīvei, darbam...

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un ekspertiem izstrādāja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas ceturtdien, 30.maijā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Plānots paplašināt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū, paaugstinot limitus augstāka riska ieguldījumiem. Vienlaikus būs noteiktas arī papildu prasības līdzekļu pārvaldītājiem jeb risku samazināšanas mehānismi dalībnieku interešu aizsardzībai. Likumprojekts paredz līdzekļu pārvaldītājiem pienākumu segt zaudējumus, kas radušies ieguldījumu plāna dalībniekiem ieguldījumu noteikumu pārkāpumu dēļ, kā arī palielināt līdzekļu pārvaldītājiem noteikto minimālā kapitāla prasību. Tādējādi būs iespējams nodrošināt, ka līdzekļu pārvaldītājs spēj pildīt likumā iestrādātās prasības. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jāizstrādā detalizēts ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas formāts un saturs. Tas nepieciešams, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu. Plānots mainīt līdzekļu pārvaldītāju komisijas maksu par valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanu, t.i., tās...

Augsti standarti bērnu drošības, izglītības, uzraudzīšanas jomā - šādus kritērijus Labklājības ministrija (LM) izvirzījusi cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri vēlēsies sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumus. Bērnu uzraudzīšanas pakalpojumu varēs sniegt tikai tādi cilvēki, kas nav izdarījuši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktus noziedzīgus nodarījumus un pārkāpumus. Tāpat vērtēs, vai cilvēkam nav pārtrauktas vai atņemtas paša bērnu aizgādības tiesības vai ar bāriņtiesas lēmumu cilvēks nav atcelts no aizbildņa pienākumiem to nekārtīgas pildīšanas dēļ, vai nav atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība", kas ceturtdien, 2013.gada 30.maijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka šie noteikumi stāsies spēkā 2013.gada 1.augustā. Plānots, ka pakalpojums varēs būt gan īslaicīgs, proti, līdz četrām stundām dienā, gan pilna laika, ja bērnu pieskatīs ilgāk nekā četras stundas. Pilna laika pakalpojuma sniedzējam būs jāspēj mājās audzināta bērna vecākiem sniegt atbalstu...

Valsts sekretāru sanāksmē vakar, 30.maijā, izskatīja grozījumus Meliorācijas likumā. Tos Zemkopības ministrija sagatavoja, lai risinātu problēmsituācijas tajās Latvijas administratīvajās teritorijās, kurās noteiktai administratīvajai teritorijai nozīmīgas koplietošanas meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas nosacījumi netiek ievēroti. Šādās situācijās iniciatīvu varēs uzņemties vietējās pašvaldības. Līdz ar to likumprojektā uzsvars likts uz jauna meliorācijas sistēmas statusa veida - pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma - ieviešanu. Likumprojekts paredz jaunā meliorācijas sistēmas statusa veida noteikšanu koplietošanas meliorācijas sistēmām atstāt pašu pašvaldību pārziņā. Grozījumi pavērs iespēju apzinīgākajām pašvaldībām ekspluatēt un uzturēt arī tādas meliorācijas sistēmas, kas nav pašvaldības īpašumā, bet to normāla funkcionēšana ir nozīmīga attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Zemkopības ministrijas ieskatā grozījumi ir nozīmīgi, jo ļaus pašvaldībām aktīvi iesaistīties aktuālas problēmas risināšanā, nevis būt pasīvām situācijas vērotājām. Grozījumi paredz, ka pašvaldībai, nosakot koplietošanas meliorācijas sistēmai pašvaldības nozīmes statusu, būs jāpieņem attiecīgi saistošie noteikumi. Tāpat grozījumi ļaus pašvaldībām izdod saistošos noteikumus, nosakot uzturēšanas un ekspluatācijas prasības viena īpašnieka meliorācijas sistēmu...

Saeima ceturtdien, 30.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas paredz Valsts robežsardzei jaunu pienākumu – reģistrēt transportlīdzekļus rindā pie valsts ārējās sauszemes robežas. Likuma grozījumi arī paredz pienākumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kā transportlīdzekļi būs jāreģistrē rindā un kā tiem jāšķērso robeža. Tāpat grozījumi nosaka pienākumu autovadītājam pirms iebraukšanas robežšķērsošanas vietā reģistrēt rindā kravas transportlīdzekli.

Lielākā daļa uzņēmumu nevelta pietiekamu uzmanību tam, kādas programmas un ierīces tiek izmantotas to korporatīvajos tīklos. Šādu secinājumu izdarīja Kaspersky Lab un neatkarīgās aģentūras B2B International eksperti 2012. gada beigās veiktā kopīgā pētījuma gaitā]. Analizējot rezultātus, atklājās, ka 57% uzņēmumu neizmanto speciālos programmu uzraudzības līdzekļus, bet 56% neseko līdzi ārējo ierīču pievienošanai. Tajā pašā laikā kibernoziedznieki liek lietā neskaitāmas viltības, lai inficētu sistēmas. Piemēram, kaitīgā programmatūra var iekļauties kādā populārā programmā, un jebkurš uzņēmuma darbinieks, kas to palaidīs korporatīvajā vidē, apdraudēs visu uzņēmuma IT infrastruktūru. Lai nepieļautu šādus negadījumus, ir jāizmanto īpašas IT drošības politikas, kas kontrolē programmu instalēšanu un palaišanu korporatīvajā tīklā, taču B2B International un Kaspersky Lab kopīgais pētījums liecina, ka 17% uzņēmumu vai nu nezina par tehnoloģijām, kas ļauj uzraudzīt programmu izmantošanu, vai arī nav ieinteresēti tās lietot. Līdzīga situācija ir izveidojusies arī attiecībā uz ārējo ierīču, tostarp informācijas nesēju, izmantošanas kontroli: tikai 44% uzņēmumu pievērš tam pietiekamu uzmanību...

Trešdien, 29. maijā, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijas Republikā Sanita Pavļuta-Deslandes Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) Parīzē parakstīja konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā. „Konvencija ir brīvprātīgs daudzpusējs līgums, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot nacionālo nodokļu normatīvo aktu darbību. Līgums paredz starp iesaistītajām valstīm veicināt starptautisko sadarbību un veikt informācijas apmaiņu atbilstoši OECD starptautiskajam informācijas apmaiņas standartam,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Konvencija paredz visus iespējamos administratīvās sadarbības veidus attiecībā uz nodokļu uzlikšanu un iekasēšanu ar mērķi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu. Tāpat līgums paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, spontāni un automātiski, paredz veikt vienlaicīgas nodokļu pārbaudes, nodokļu pārbaudes ārvalstīs un palīdzību piedziņā. Pašlaik Latvija ar ārvalstīm veic informācijas apmaiņu tiešo nodokļu jomā saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem un atbilstoši Latvijas noslēgtajām nodokļu konvencijām un informācijas apmaiņas līgumiem. Pievienojoties konvencijai, tiks nodrošināts plašāks tiesiskās sadarbības mehānisms...

Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija noteikumi №100 «Monetāro finanšu iestāžu procentu likmju pārskatu sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140.panta 2.punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu.

Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija noteikumi №99 «Monetāro finanšu iestāžu «Mēneša bilances pārskata» sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140.panta 2.punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu.

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi №282 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos №272 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» projektu iesniegumu atlases devīto un turpmākajām kārtām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.maiju.