JAUNUMI

Ekonomikas ministrijas jaunākie cenu monitoringa rezultāti liecina, ka lielākajai daļai apsekoto preču cena aprīlī, salīdzinot ar martu, palikusi nemainīga – 90,42% preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums novērots 4,45% gadījumos, bet 5,12% preču un pakalpojumu novērots cenu samazinājums. Cenu svārstības ir konstatētas visās Latvijas pilsētas un, lielākoties, tās ir novērojamas sezonas produktiem vai piedāvājumiem, piemēram, lielākais cenu samazinājums konstatēts garajiem gurķiem (izcelsmes valsts: Spānija), kurus veikalos pamazām nomaina Latvijā audzētie gurķi. Cenu samazināšanās ir konstatēta ne tikai pārtikas produktiem, bet arī, piemēram, dīzeļdegvielai un benzīnam. Degvielas cenas Latvijā ir cieši saistītas ar pasaules naftas cenu dinamiku - šī gada janvārī un februārī degvielas cenas pasaulē pieauga, bet martā un aprīlī bija vērojams to samazinājums un atbilstoši samazinājās arī degvielas mazumtirdzniecības cena Latvijā. Arī straujākais cenu pieaugums novērots sezonāla rakstura produktiem dārzeņu un augļu preču grupā – salīdzinot ar martu, aprīlī cenas visvairāk ir augušas burkāniem, sarkanajiem pipariem, kā arī...

Nereti uzņēmējdarbību negatīvi ietekmē komersantu strīdi, norādīja juridiskās jomas eksperti nacionālās ziņu aģentūras LETA trešdien Rīgā rīkotajā konferencē par sadarbību ar juristiem. Strīdu pamatā bieži vien ir juridiski nesakārtotas sadarbības partneru attiecības. Lai preventīvi novērstu šādas situācijas, uzņēmējiem lieti var noderēt jurista savlaicīga palīdzība, konferencē izteicās Valdis Bergs, zvērinātu advokātu biroja "VARUL" partneris. Pēc viņa teiktā praksē bieži vien nākas sastapties ar nepilnīgi izveidotiem līgumiem. "Uzņēmēji dažkārt uzskata, ka pietiek ar mutisku vienošanos par sadarbības modeli, taču viņiem nav konsultanta, kurš paskatītos no malas. Ir iespējams vienoties par brīnišķīgiem biznesa principiem, peļņas sadali, uzdevumu sadali klientu piesaistē, bet var neiedomāties, ka ir nepieciešams noteikt strīdu risināšanas modeli, atrunāt to, kā izstāties no uzņēmējsabiedrības, kā arī to, kas notiek, ja viens no biznesa partneriem nokļūst maksātnespējas situācijā," skaidro "VARUL" jurists. Komersantiem jāpatur prātā arī korupcijas riski. Lai gan sabiedrībā pastāv priekšstats, ka par to var runāt saistībā ar valsts uzņēmumiem un ierēdņiem, komerciālā...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus Profesiju klasifikatorā, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām tajā. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Projekts ceturtdien, 9.maijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Saskaņā ar Latvijas Drošības biznesa asociācijas, SIA „Next Level", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienības, biedrības „Rīgas Aromaterapijas Skola" un SIA „Latvijas konsultāciju un izglītības centrs" priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā plānots iekļaut jaunas profesijas dažādās jomās, t.sk., Datorspēļu izstrādes organizators, Meža inventarizators, Kokmateriālu uzmērītājs, Aromaterapeits, Augkopības konsultants, Lopkopības konsultants u.c. Jauno profesiju nosaukumu un kodu izmaiņas atspoguļotas noteikumu projekta pielikumā tabulas veidā. Vienlaikus Profesiju klasifikatoru paredzēts papildināt ar 32 profesiju standartu projektiem, piemēram, Vides inženieris, Mehānikas inženieris, Klīniskais farmaceits, u.c. Tie saskaņoti ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi. Pašreiz Profesiju klasifikatorā ir iekļauti 164 profesiju...

Lai apspriestu Latvijas zinātnes aktuālos jautājumus, ceturtdien, 9.maijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vadības un Senāta pārstāvjiem. LZA pārstāvji aktualizēja šī gada aprīlī Valsts prezidentam un citām augstākajām amatpersonām adresētajā atklātajā vēstulē paustos Latvijas zinātnieku priekšlikumus, lai risinātu, viņuprāt, pēdējo gadu attieksmes pret zinātni un augstāko izglītību dēļ radīto situāciju, kad tiek būtiski grautas Latvijas spējas radīt kvalitatīvas un konkurētspējīgas intelektuālās un materiālās vērtības un netiek veicināta valstij nepieciešamā ekonomiskā izaugsme. LZA viceprezidents Juris Ekmanis informēja Valsts prezidentu par nepieciešamību nākamā gada budžetā paredzēt līdzfinansējumu zinātnieku projektiem, kuri pretendē uz Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu, kas patlaban neesot ieplānots. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība definēt valsts pētījumu programmas un prioritāros virzienus nākamajiem gadiem, kas būtu balstīti nopietnos pētījumos un aprēķinos, pārrunāts jautājums par zinātnes sadarbību ar industriju un komersantu piesaisti zinātnisko pētījumu veikšanā, kā arī pievienotās vērtības likmes piemērošanas problemātika zinātniskajiem institūtiem. LZA pārstāvji aktualizēja jautājumu arī par...

Eiropas Komisija Eiropas dienā paziņojusi 12 konkrētus priekšlikumus, kas novērsīs šķēršļus, ar kuriem pilsoņiem vēl aizvien jāsaskaras ikdienas dzīvē, sākot no darba meklēšanas citā ES valstī līdz aktīvākai līdzdalībai Savienības demokrātiskajos procesos. Priekšlikumu galvenais mērķis ir atvieglot dzīvi cilvēkiem, kas strādā un mācās citā ES valstī; mazināt pārmērīgo formalitāšu slogu ES pilsoņiem, kas dzīvo un ceļo ES; novērst šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai. "ES pilsonība ir viens no Eiropas integrācijas spožākajiem sasniegumiem. Mūsu politiskajai savienībai tā nozīmē to pašu, ko eiro ekonomikas un monetārajai savienībai. Ziņojumā par pilsonību ES pilsoņiem ir ierādīta centrālā loma," teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga, kuras atbildības joma ir tiesiskums, pamattiesības un pilsonība. "Kopš 1993. gada, kad šis jēdziens pirmo reizi tika iekļauts ES līgumos, ES pilsonība ir attīstījusies, taču tā vēl ir tālu no pilnības. Cilvēkiem vēl aizvien rodas šķēršļi, īstenojot savas tiesības ikdienas dzīvē. Katru gadu mēs saņemam no pilsoņiem vairāk nekā vienu miljonu jautājumu par lietām,...

GRĀMATVEDĪBA Finanšu pārskatu ģeogrāfijas jautājumi: īstermiņa un ilgtermiņa saistību klasifikācija Finanšu pārskati nereti kalpo par uzņēmuma „vizītkarti”. Tos analizē potenciālie investori un piegādātāji, uzmanīgi pēta finanšu un nodokļu iestādes, bet uzņēmuma īpašniekiem tā var kļūt par vienu no svarīgajām mērauklām uzņēmuma finanšu darbības rezultātu novērtēšanai. Lai arī katram finanšu pārskatu lietotājam būs mazliet citāds viedoklis par to, ko uzskatīt par būtiskāko finanšu pārskatos ietverto informāciju, tomēr vairākums no tiem, visticamāk, pievērsīs uzmanību uzņēmuma likviditātei un apgrozības kapitālam (ko aprēķina kā starpību starp īstermiņa aktīviem un īstermiņa saistībām) un no tā atkarīgajai uzņēmuma spējai turpināt darbību nākotnē. Šā iemesla dēļ finanšu pārskatu sagatavošanas procesā ir ļoti svarīgi pareizi iedalīt saistības īstermiņa vai ilgtermiņa saistībās. No pirmā acu uzmetiena šī lieta varētu šķist pavisam vienkārša – visi zinām, ka saskaņā ar grāmatvedības pamatprincipiem summas, kuru apmaksas termiņš iestājas agrāk nekā pēc viena gada, ir īstermiņa saistības, bet pārējās – ilgtermiņa. Tomēr praksē rodas dažādi...

Saeimas 2013.gada 18.aprīļa likums «Grozījumi Būvniecības likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūniju.

Saeimas 2013.gada 18.aprīļa likums «Grozījumi Ārstniecības likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūliju.

Saeimas 2013.gada 18.aprīļa likums «Grozījumi Civilprocesa likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumi №242 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumos №732 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma apakšaktivitātes «Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība» pirmo un otro kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumi №238 «Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 9.maiju.

Saeimas 2013.gada 18.aprīļa likums «Grozījumi likumā «Par zvērinātiem revidentiem»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumi №241 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumos №181 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.3.1.1.3.apakšaktivitātes «Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība» trešo kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.maiju.

Saeimas 2013.gada 18.aprīļa likums «Grozījumi likumā «Par grāmatvedību»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 22.maiju.

Saeima ceturtdien, 9.maijā, trešajā galīgajā lasījumā lems par apjomīgiem grozījumiem Pilsonības likumā. Darbs pie Pilsonības likuma reformas ciešā sadarbībā ar ekspertiem ilga teju divus gadus. Izstrādātie likuma grozījumi atbilst mūsdienu situācijai un risina daudzu gadu gaitā radušās problēmas, jo pašreiz pilsonības jautājumus Latvijā joprojām regulē likuma 1998.gada redakcija, kas vairs neatspoguļo sabiedrības aktualitātes un vērtības, neņem vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā un aktuālos migrācijas procesus. Likumprojekts paredz papildināt Pilsonības likumu ar mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums noteiks personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem – latviešiem un līviem – tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu. Galīgajā lasījumā deputāti lems...