JAUNUMI

Vēsturiskie tautas skaitīšanas dati kopš 1925. gada līdz pat pēdējai tautas skaitīšanai 2011. gadā tagad pieejami uzskatāmā un ērti lietojamā formātā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā. T.s. „iedzīvotāju eglīte” izveidota, lai ikviens interesents ātri un vienkārši varētu noskaidrot Latvijas iedzīvotāju skaitu attiecīgajā tautas skaitīšanas gadā. „Mūsu rīcībā ir unikāls vēstures mantojums no tautas skaitīšanas Latvijas laikā un vēlāk – PSRS laikā. Šie vēsturiskie dati to unikalitātes dēļ jāpadara plaši un ērti lietojami. Tāpēc izvēlējāmies tos parādīt t.s. „iedzīvotāju eglītes” veidā, kas visuzskatāmāk parāda iedzīvotāju skaitu un tā dinamiku dažādās vecuma grupās,” skaidro CSP Informācijas, izdevniecības un poligrāfijas departamenta direktors Uldis Ainārs. Latvijā tautas skaitīšanas veiktas 1920., 1925., 1930., 1935., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000. un 2011. gadā. Šajā tautas skaitīšanas datu vizuālajā apkopojumā iekļautas visas tautas skaitīšanas, izņemot pirmo 1920. gadā, jo tā gada dati atsevišķā izdevumā netika publicēti. Ikviens interesents var apskatīt iedzīvotāju skaitu konkrētajā gadā, iezīmējot vēlamo vai visas vecuma...

Saeimas 2013.gada 2.maija likums «Grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 5.jūniju.

Saeimas 2013.gada 2.maija likums «Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 5.jūniju.

Saeimas 2013.gada 2.maija likums «Grozījumi Komerclikumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūliju.

Saeimas 2013.gada 9.maija likums «Grozījumi Vekseļu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 5.jūniju.

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevējs, sadarbībā ar AS SEB banka sagatavojusi bezmaksas Lielsemināru ciklu par likumdošanas aktualitātēm. Pēdējais Lielseminārs tika aizvadīts ceturtdien, 16. maijā, Rīgā. Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka pastāstīja par noapaļošanas principiem, kas tiek ņemti vērā, ieviešot eiro:

Saeima ceturtdien, 23.maijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus skatīs grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz personām, kurām invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija un bija noteikta piemaksa par darba stāžu, no 2014.gada maija atsākt izmaksāt piemaksu un atgriezt arī kopš 2012.gada janvāra neizmaksāto piemaksu. Piemaksas kopš 2012.gada 1.janvāra par uzkrāto apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim netika maksātas saskaņā ar krīzes laikā ieviesto regulējumu. Invaliditātes pensijas saņēmēji, sasniedzot pensionēšanās vecumu, saņēma vecuma pensiju, taču zaudēja piemaksu par darba stāžu. Galīgajā lasījumā Saeima šoddien lems arī par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz kriminālprocesā personām, kuras neprot valsts valodu, nodrošināt plašākas iespējas saņemt bezmaksas tulka pakalpojumus. Šādu pakalpojumu plānots nodrošināt arī personām ar redzes, dzirdes vai runas traucējumiem tādā valodā un veidā, kādā viņi procesuālos dokumentus spēj saprast un uztvert. Tāpat Saeima skatīs galīgajam lasījumam sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra palielināt piedziņas procesā parādniekam saglabājamo līdzekļu minimumu. Grozījumi arī nosaka,...

Bezdarbnieki, kuri vēlēsies iesaistīties algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanā vai reģionālās mobilitātes programmā „Darbs Latvijā”, varēs to veikt ātrāk, negaidot sešu mēnešu termiņu bezdarbnieka statusā. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, ko plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 2013.gada 23.maijā. Šīs izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Pašlaik cilvēki, kuri vēlas iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, to var darīt tikai tad, ja viņiem vismaz sešus mēnešus ir Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piešķirts bezdarbnieka statuss. Plānots, ka turpmāk viņi varēs strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus arī tad, ja bezdarbnieka statuss būs īsāks par 6 mēnešiem, ja vien viņi nav iepriekš strādājuši vismaz gadu. Līdzīgi atvieglojumi noteikti cilvēkiem, kas vēlēsies strādāt citā pašvaldībā reģionālās mobilitātes programmas „Darbs Latvijā”...

Otrdien, 21.maijā, valdība konceptuāli atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par „Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020.gadam”, kas paredz septiņu gadu laikā valsts autoceļos veikt kapitālieguldījumus 1,062 mljrd. Ls apmērā. Septiņu gadu autoceļu sakārtošanas programmā ir iekļauti dažādi projekti kapitālieguldījumu apjomam 1,062 mljrd. Ls, kas paredz veikt rekonstrukcijas un izbūves darbus 5892 km valsts galvenajos, reģionālajos un vietējos autoceļos, t.sk., atjaunojot 2873 km asfalta segumu, rekonstruējot 1560 km autoceļu segas, izbūvējot 95 km jaunas asfalta segas, atjaunojot 1400 km grants segas, rekonstruējot 206 tiltus un realizējot 44 satiksmes drošības projektus, taču šie projekti neaptver visas vajadzības autoceļu tīklā. Ja tiks īstenoti šajā programmā identificētie projekti, tad 2020.gadā valsts autoceļu stāvoklis tiks ievērojami uzlabots un ļaus sasniegt NAP2020 noteiktos autoceļu kvalitātes un sasniedzamības mērķus. Plānošanas process autoceļu tīklā ir nepārtraukts, tajā var tikt veiktas izmaiņas ņemot vērā objektīvo realitāti - izmaiņas ceļu seguma kvalitātē, izmaiņas satiksmes intensitātē kādā konkrētā ceļu posmā...

Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā apstiprināja likumprojektus, ar ko tiek iedibinātas Eiropas Savienības (ES) vienotā banku uzraudzītāja pilnvaras, ko īstenos Eiropas Centrālā banka (ECB). Tai būs tiešas uzraudzītāja pilnvaras attiecībā uz eirozonas lielākajām bankām un zināma ietekme arī uz citu banku uzraudzību. Parlaments galīgo piekrišanu jaunajiem likumiem dos kādā no nākamajām sesijām, kad būs panākts progress sarunās ar ECB par precīzu demokrātiskās kontroles mehānismu. Deputāti, kas izstrādājusi šos tiesību aktus, uzstāja, ka demokrātiskajai kontrolei ir proporcionāli jāatbilst uzraudzītāja pilnvaru apmēram. Veicot banku uzraudzības pienākumus, ECB tās banku uzraudzītāja pilnvarās būs jābūt daudz pārredzamākai un daudz vairāk jāatskaitās par savu darbību, nekā tās monetārās politikas uzraudzītāja pilnvarās. Uzrunājot plenārsesiju otrdien, deputāte Marianne Thyssen (EPP, Beļģija), kas sagatavojusi Parlamenta nostāju par Eiropas Centrālās bankas uzraudzītāja pilnvarām, uzsvēra, ka "pārņemot no dalībvalstīm banku uzraudzības pilnvaras, arī pārskatatbildība ir jānodrošina ES līmenī". "ECB līdz šim nav gluži bijusi pazīstama kā demokrātijas šūpulis, tomēr ir laiks sākt pierast...

Veselības ministrija izstrādājusi un nodod sabiedriskajai apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par Ārstniecības riska fonda darbību". Noteikumu projekts nosaka Ārstniecības riska fonda darbības principus, paredzot kārtību, kādā tiek pieprasīta atlīdzība no fonda par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, atlīdzība par ārstniecības izdevumu kompensāciju, pacientam nodarītā kaitējuma apmēra noteikšanu un lēmuma pieņemšanu par atlīdzības izmaksu, ārstniecības izdevumu vērtēšanu, kā arī fonda izveidošanas, administrēšanas, uzkrāšanas un ārstniecības riska gada maksājumu apmēra aprēķināšanas kārtību. Paredzēts, ka Ārstniecības riska fonda darbību nodrošinās Nacionālais veselības dienests (NVD) kā fonda līdzekļu administrētājs. Pamatojoties uz Veselības inspekcijas atzinumu (inspekcija veiks ekspertīzi, noteiks veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma apmēru un vērtēs pacientam radušos ārstniecības izdevumu saistību ar nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu), NVD pieņems lēmumu par atlīdzības izmaksu vai atteikumu to izmaksāt. Noteikumu projektā tāpat definēta arī riska maksājumu apmēra noteikšanas un maksāšanas kārtība ārstniecības iestādēm, kā arī izmaksājamās atlīdzības aprēķina formula. Jau ziņots, ka Pacientu tiesību...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 22.maijā, izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas paredz Valsts robežsardzei jaunu pienākumu – reģistrēt transportlīdzekļus rindā pie valsts ārējās sauszemes robežas. Likumprojekts arī paredz pienākumu Ministru kabinetam (MK) noteikt kārtību, kā transportlīdzekļi būs jāreģistrē rindā un kā tiem jāšķērso robeža. Iepriekš šo funkciju bija uzdots veikt Satiksmes ministrijai, taču, ilgstoši saskaņojot MK noteikumus ar iesaistītajām pusēm, neizdevās panākt vienošanos par deleģēšanas kārtību. Tādējādi kā īstermiņa kravas transportlīdzekļu rindu problēmas risinājums līdz grozījumu valsts robežas likumā pieņemšanai un arī turpmāk tika noteikts, ka Valsts robežsardze nodrošinās ārējās sauszemes robežas rindas administrēšanu, iepriekš deputātiem sacīja likumprojekta autori. Likuma grozījumi arī nosaka pienākumu autovadītājam pirms iebraukšanas robežšķērsošanas vietā reģistrēt rindā kravas transportlīdzekli. Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) norāda, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijā ir izveidota īpaša darba grupa, kas strādā ar priekšlikumiem, kas iesniegti izmaiņām Maksātnespējas likumā. Ar populistiskiem saukļiem par atbrīvošanu no parādu jūga tiek virzīti dažādi grozījumi, kas liek uzdot jautājumu – kas būs patiesie ieguvēji no šādiem likuma grozījumiem? Pašlaik Maksātnespējas likumā ir noteikts dažāds saistību dzēšanas termiņš fiziskām personām ar mazākām un ar lielām saistībām: ja saistību apmērs ir līdz 100 000 latiem, saistību dzēšanas termiņš ir 2 gadi. Ja saistības pārsniedz 100 000 latus, saistību dzēšanas termiņš ir 3,5 gadi. Arī šis laiks, salīdzinot ar vidējo citu Eiropas valstu praksi, ir salīdzinoši ļoti īss, piemēram, Zviedrijā, Čehijā saistību dzēšanas termiņš ir 5 gadi, Somijā – 2-5 gadi, Igaunijā, Horvātijā, Austrijā – pat 7 gadi. Arī Lielbritānijā, kuras likums nereti tiek piesaukts kā pozitīvais piemērs saistību dzēšanai, tiesa drīkst pagarināt saistību dzēšanas termiņu līdz pat 15 gadiem, ja, piemēram, parādnieks ir sniedzis...

Otrdien, 21. maijā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīta un atbalstīts likumprojekts "Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar British-American Tobacco (Holdings) Limited". Līgums paredz visaptverošu sistēmu cigarešu kontrabandas un naudas atmazgāšanas apkarošanai. Līguma nosacījumi paredz padziļinātās izpētes un jēdziena „pazīsti savu klientu” regulējumu, kā arī maksājumu metožu, realizācijas apjomu un uzskaites vešanas jautājumus. Izsekošanas un izmeklēšanas nosacījumi palīdzēs un sekmēs Eiropas tiesībsargājošajām iestādēm apkarot kontrabandas darbības nākotnē, atļaujot izsekot British-American Tobacco (Holdings) Limited cigaretēm, tās īpaši marķējot un izveidojot īpašu datubāzi. Šobrīd viltotu cigarešu ražošana un kontrabanda rada ekonomiskus zaudējumus gan ES dalībvalstīm, gan arī tabakas kompānijām. Eiropas Komisijas (EK) Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojā ir izveidota speciāla komanda, kas apkaro starptautisko viltoto cigarešu kontrabandas tirgu. Vienlaikus arī ES dalībvalstīm pašām ir vēlme turpināt un paplašināt centienus apkarot cigarešu kontrabandu un cigarešu viltojumu ražošanu. Lai to realizētu, nepieciešams veikt efektīvus un rezultatīvus pasākumus, lai likvidētu...

Vakar Uzņēmumu reģistrā reģistrēts sešu Latvijā strādājošu komercbanku - SEB banka, Swedbank, Nordea, DNB banka, Citadele banka un ABLV Bank - kopuzņēmums AS "Kredītinformācijas Birojs". Tas dibināts ar mērķi izveidot uzņēmumu, kas specializēsies uzņēmumu un privātpersonu kredītinformācijas apstrādē jeb pildīs kredītbiroja funkcijas. Tuvākajā laikā jaundibinātais uzņēmums izsludinās starptautisku konkursu, lai atrastu sadarbības partneri kredītbiroja izveidei. Plānots, ka sagatavošanās darbi pilnvērtīgai uzņēmuma darbības uzsākšanai ilgs aptuveni gadu. Nepieciešamo investīciju apjoms varētu pārsniegt 1 miljonu eiro. "Komercbankas ir apvienojušās ar mērķi izveidot efektīvu un drošu datu apstrādes mehānismu kredītbiroja izveidei. Tā īstenošanai mēs piesaistīsim partneri, kas to ļaus nodrošināt. Uzņēmuma darbības uzdevums būs datu apstrāde, kas tā klientiem ļaus novērtēt darījuma riskus, kā ietekmē palielināsies darījumu apjoms un kredītresursu pieejamība tautsaimniecībā. Vienlaicīgi tiks sekmēta atbildīga un ilgtspējīga kreditēšana. Savukārt iedzīvotāju uzticību kredītbirojiem veicinās tas, iedzīvotāji varēs sekot līdz savu datu apstrādei un viņiem būs iespēja labot savus datus, ja tie būs kļūdaini. Uzņēmuma izveide...