JAUNUMI

Eiropas Savienības vienotā tirgus likumi ir nodrošinājuši, ka bankas var darboties visā Eiropas Savienībā un piedāvāt pārrobežu pakalpojumus, taču šī mobilitāte līdzvērtīgā apmērā neattiecas uz iedzīvotājiem, kuri bieži vien nevar atvērt bankas kontu citā dalībvalstī vai bez sarežģījumiem nomainīt vienu banku pret citu. Turklāt patērētāji bieži pārmaksā par saņemtajiem bankas pakalpojumiem un saskaras ar grūtībām, cenšoties iegūt skaidrību par dažādajām iekasētajām maksām. Tāpēc Eiropas Komisija trešdien, 8. maijā, publicējusi priekšlikumu Direktīvai par to maksu salīdzināmību, kas saistītas ar maksājumu kontiem, maksājumu kontu maiņu un pamatmaksājumu kontu pieejamību. Par iekšējo tirgu un pakalpojumiem atbildīgais komisārs Mišels Barnjē: "Ja mūsdienās cilvēkam nav bankas konta, tas apgrūtina un sadārdzina dzīvi. Šodien publicētais priekšlikums beidzot nodrošinās visiem Eiropas iedzīvotājiem piekļuvi vienkāršiem banku kontiem, kā arī ļaus tiem pilnībā iesaistīties sabiedrībā, kurā tie dzīvo, un izmantot vienotā tirgus priekšrocības. Atvieglojot maksu salīdzināšanu un bankas konta maiņu, mēs ceram panākt to, ka bankas uzlabo savu piedāvājumu un samazina...

Valsts darba inspekcija atgādina, ka, saskaņā ar 25.02.2003. MK noteikumiem Nr.92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” 12.punktu, Pasūtītājam ir pienākums pirms būvdarbu uzsākšanas nosūtīt Valsts darba inspekcijai iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu vienā no šādiem gadījumiem: ja paredzētais būvdarbu ilgums pārsniedz 30 darbadienas un būvdarbos vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā 20 nodarbinātie; ja plānotais būvdarbu apjoms pārsniedz 500 cilvēkdienas (viena vai vairāku nodarbināto kopā nostrādātas darbadienas). Iepriekšējā paziņojumā par būvdarbu veikšanu sniegto informāciju pasūtītājs novieto būvlaukumā redzamā vietā un, ja nepieciešams, to regulāri atjauno, kā to nosaka minētie MK noteikumi. Šo noteikumu 9., 11., 12. un 13.punktā minētos pienākumus pasūtītājs var uzdot projekta vadītājam, par to savstarpēji vienojoties (MK not. Nr. 92 13.1).

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītā darba grupa ir apkopojusi un izvērtējusi informāciju par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, un PKC iesniedzis Ministru prezidentam - Reformu vadības grupas vadītājam - ziņojumu „Par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu un ar Ministru prezidenta 2012.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.233 izveidotās darba grupas priekšlikumiem turpmākai rīcībai”. Ziņojums pieejams Pārresoru koordinācijas centra interneta vietnē www.nap.lv - sadaļā Kapitālsabiedrību pārvaldība. Pārresoru koordinācijas centrs ir sagatavojis informāciju par kopumā 251 reģistrētu kapitālsabiedrību, kurās valstij 2013.gada 31.martā bija tieša vai netieša ietekme. Kopumā valstij 2013.gada 31.martā pilnībā pieder kapitāla daļas (akcijas) 69 kapitālsabiedrībās, sešās kapitālsabiedrībās tai ir izšķirošā tiešā ietekme. Valstij 2013.gada 31.martā kā tiešajam kapitāla daļu īpašniekam ir līdzdalība arī 68 kapitālsabiedrībās, kurās tai nav izšķirošā ietekme. Valsts kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir izšķirošā ietekme, ir līdzdalība 111 kapitālsabiedrībās. Izvērtēšanas rezultātā ir sagatavotas rekomendācijas par ieteicamajām izmaiņām valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā. Darba grupas rekomendācijas iedalāmas divās daļās. Ziņojuma viena daļa ietver rekomendācijas attiecībā uz...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 8.maijā, nolēma aicināt Labklājības ministriju (LM) sadarbībā ar Latvijas Pensionāru federāciju (LPF) līdz šī gada 1.augustam iesniegt komisijā priekšlikumus par vairāk nekā 100 tūkstošu iedzīvotāju atbalstīto ierosinājumu pensiju indeksācijas atsākšanai. „Šodien vienojāmies, ka vēlākais līdz 1.augustam ministrijas un senioru pārstāvji būs raduši abpusēji pieņemamu risinājumu pensionāru situācijas uzlabošanai. Komisijai tad būs pietiekami daudz laika, lai to izvērtētu un sagatavotu attiecīgu likumprojektu pensiju likuma grozījumiem, kas ļaus jau oktobrī veikt pensiju indeksāciju,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Piedaloties šodienas komisijas sēdē, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa aicināja ministriju un pensionāru pārstāvjus turpināt konstruktīvu dialogu, izstrādāt un nākt klajā ar savstarpēji saskaņotu un abpusēji pieņemamu risinājumu. Rudens indeksācija acīmredzot nevar atspoguļot vienīgi šī gada inflāciju, jo tā dotu tikai niecīgu pensiju pieaugumu, taču indeksācijai reizē jābūt samērotai ar valsts finansiālajām iespējām, norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele klātesošajiem uzsvēra, ka par konkrētiem...

Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka vairākums aptaujāto iedzīvotāju cilvēku aizbraukšanu uzskata par lielāko Latvijas demogrāfisko draudu (60%). Turklāt šādam viedoklim piekrīt vairāk iedzīvotāju nekā 2010.gadā, kad tika uzdots līdzīgs jautājums un šādu pozīciju pauda 54% respondentu. Par Ekonomikas ministrijas izstrādāto reemigrācijas plānu ir dzirdējuši lielākā daļa aptaujāto (60%), bet tikai 12% aptaujāto ir informēti par to, ko šis plāns iever. Tikmēr, izvērtējot valdības izstrādātajā reemigrācijas plānā iekļauto aktivitāšu iespējamo efektivitāti, kopumā 59% aptaujāto uzskata, ka tajā paredzētās aktivitātes varētu veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā. Tikai 27% aptaujāto norāda, ka neviena aktivitāte neveicinās iedzīvotāju atgriešanos, bet 14% aptaujāto ir grūti izvērtēt to paredzamo efektivitāti. Visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka reemigrāciju varētu veicināt informācijas par darba tirgu pieejamības uzlabošana (33%) un finansiāls atbalsts darba devējiem augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei (26%). Savukārt par potenciāli neefektīvākajiem plāna punktiem atzīta palīdzība latviešu valodas apguvē (7%) un valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu prasību ierobežošana attiecībā uz...

Iepriekš portālā jau informējām, ka līdzšinējā būvniecības regulējuma nepilnības radīja situāciju, kuras dēļ tika pārtraukti Ministru kabineta ēkas kāpņu remonts. Administratīvā rajona tiesa 7.maijā nolēma apmierināt saņemto lūgumu un atjaunot Rīgas pilsētas būvvaldes 2012.gada 12.decembra būvatļaujas Nr.BV-12-1080-abv/C darbību. Lēmumā norādīts, ka tiesai nav pamata uzskatīt, ka valdības nama kāpņu rekonstrukcija pārkāptu vides pieejamības prasības, jo vides pieejamība Ministru kabineta ēkā cilvēkiem, kuri pārvietojas riteņkrēslos, ir nodrošināta caur iekšējā pagalma ieeju, kas atrodas Tērbatas ielas pusē, kā arī pa ieejas durvīm Augstākajā tiesā, kas vērstas uz Elizabetes ielas pusi. Līdz ar to tiesa pārsūdzēto lēmumu, ar ko atstāta negrozīta būvatļauja, atzina par pirmšķietami tiesisku. Tiesas lēmumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā četrpadsmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, iesniedzot blakus sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Administratīvā lieta tika ierosināta pēc biedrības "Nacionālo vērtību saglabāšanas misija" pieteikuma par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2013.gada 21.februāra lēmuma Nr.DA-13-333-nd atcelšanu. Ar Rīgas domes...

Lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virzienu akreditāciju vai atteikums akreditēt būs jāpieņem līdz šī gada 30.jūnijam. To paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādātie grozījumi Augstskolu likumā. Lēmums par studiju virzienu akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt attiecīgu studiju virzienu stāsies spēkā tā pieņemšanas dienā. Tāpat likuma grozījumi paredz ― ja tiks pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt kādu studiju virzienu, tam atbilstošās studiju programmas, kuras ir akreditētas un kuru akreditācijas termiņš līdz lēmuma pieņemšanas dienai nebūs beidzies, tiks uzskatītas par akreditētām līdz attiecīgās studiju programmas akreditācijas lapā noteiktajiem termiņiem. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete 8.maija komisijas sēdē norādīja, ka šie likuma grozījumi ne tikai novērsīs apdraudējumu absolventiem saņemt valsts atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, bet arī topošajiem studentiem neradīs šaubas, ka viņu izvēlētā studiju programma ir valsts akreditēta. Pašlaik radusies situācija, ka lēmumu par sociālo zinātņu, komerczinību, tiesību zinātņu, humanitāro zinātņu, mākslu un izglītības studiju...

Otrdien, 7.maijā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2009. gada 30.jūnija noteikumos Nr. 730 "Dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrācijas un atzīšanas kārtība", kas uzņēmumiem rada iespēju laist dzīvnieku barības apritē produktus, kas iepriekš bija aizliegti. Izmaiņas noteikumos ietver prasības, kas nosaka mājas (istabas) dzīvnieku barības uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī to pārtikas aprites uzņēmumu, tehnisko produktu un blakusproduktu ražošanas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību, kuri daļu savas produkcijas vēlas novirzīt dzīvnieku barībai. Ņemot vērā grozījumus normatīvajos aktos par barības liegumu, blakusproduktu ražošanas uzņēmumiem parādās iespēja laist dzīvnieku barības apritē produktus, kas iepriekš bija aizliegti. Izmaiņas noteikumos nosaka, ka šiem uzņēmumiem jābūt reģistrētiem kā dzīvnieku barības aprites uzņēmumiem.

Šobrīd saņemti 39 bezdarbnieku pieteikumi dalībai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā "Darbs Latvijā". 27 iesniegumi ir atbalstīti, 8 noraidīti, bet pārējo pretendentu atbilstība mobilitātes pabalsta saņemšanas nosacījumiem vēl tiek izvērtēta, ziņo NVA. Pasākuma "Darbs Latvijā" mērķis ir veicināt komersantu nodarbināto personu reģionālo mobilitāti, nodrošinot finansiālu atlīdzību transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas. Atbalsts paredzēts darbavietās, kas atrodas visā Latvijas teritorijā, kur ir pieprasījums pēc konkrētā cilvēka iegūtās izglītības un profesionālās pieredzes, izņemot darba vietas Rīgā. NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka: "Lielākā darbaspēka virzība šobrīd notiek reģionu robežās, mobilitātes pasākuma dalībnieki gatavi braukt uz darbu, piemēram, no Jaunpils novada uz Tukuma novadu, no Kārsavas - uz Ciblu, no Limbažiem uz Aloju, no Rīgas uz Pierīgu. Finanšu atlīdzība transporta izdevumiem pieteikta 35 iesniegumos, tikai 4 pieteikumi iesniegti īres izdevumu segšanai, tas nozīmē, ka cilvēki īpaši novērtē iespēju braukt uz darba...

Izdevniecības Lietišķās informācijas dienests veiksmīgā darbība šogad jau būs mērāma 20 gadu garumā. Sagaidot apaļo jubileju, kas izdevniecībai apritēs 17. maijā, dienu iepriekš - 16. maijā - paredzēts noslēgums lielsemināru ciklam "Kvalitatīva likumdošana - pamats sekmīgai darbībai un izaugsmei", ko izdevniecība veltīja visiem uzticamajamiem un arī potenciālajiem klientiem un interesentiem, kopā ar sadarbības partneri AS SEB banka rīkojot bezmaksas izbraukuma seminārus Latvijas lielākajās pilsētās. Lielsemināru vienojošais temats bija saistīts ar jaunākajām izmaiņām nodokļu un grāmatvedības normatīvajā regulējumā, par to runāsim arī 16. maijā, Biznesa augstskolas "Turība" konferenču zālē. Vienlaikus konferences dalībnieki varēs iepazīties ar izdevniecības jaunāko produktu - žurnālu BILANCES JURIDISKIE PADOMI, kura tematika arī cieši sasaistīta ar likumu un citu tiesību aktu skaidrojumu un normu piemērošanu praksē komercdarbībā. Pirmā numura tematika īpaši varētu interesēt grāmatvežu un finansistu auditoriju, jo žurnālā uzklausījām nodokļu jomas vienu no zinošākajiem juristiem - zvērinātu advokātu Jāni Taukaču, biroja Sorainen partneri, un reģionālās nodokļu un muitas prakses...

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums parāda, ka tikai katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs pilnībā orientējas nodokļos, ko no savas algas jāmaksā darbiniekam. Nepilnīgas zināšanas par nodokļu sistēmu valstī traucē iedzīvotājiem sekot līdzi izmaiņām nodokļu politikā un novērtēt valdības iniciatīvu ietekmi uz saviem ienākumiem, norāda finanšu plānošanas eksperti. "Iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem ir izteikti fragmentāras. Septiņi no desmit aptaujātajiem zina, ka Latvijā darbaspēka nodokļos iedzīvotāji samaksā aptuveni trešo daļu no savas algas un to, kādi nodokļi maksājami. Savukārt tikai 13% pilnībā orientējas visās likumsakarībās darbaspēka nodokļu politikā Latvijā. Kopumā iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem desmit ballu skalā vērtējamas tikai uz seši," secina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa. Ja iedzīvotāji neorientējas nodokļu likumsakarībās, viņiem ir grūti izprast un novērtēt nodokļu politikas izmaiņas, kas ir valdības dienaskārtībā, norāda A.Kauliņa. Kaut gan visi algotie darbinieki Latvijā no savas darba algas maksā vienus un tos pašus nodokļus, dažādās situācijās darbinieku nodokļu slogs var atšķirties, tādēļ...

Jaunākais Ernst & Young krāpšanas risku pētījums Navigating today’s complex business risks, kas tiek veikts visā pasaulē, atklāj, ka 47 % Baltijas valstu uzņēmēju uzskata, ka kukuļdošana un krāpšana uzņēmējdarbībā šajā reģionā ir izplatīta, kas ir zemāks rādītājs par 74 % Austrumeiropā kopumā, bet pārsniedz 39% rādītāju Rietumeiropā. Tāpat Baltijā arī 21 % uzņēmēju uzskata, ka to nozarē ierasta prakse ir maksāt kukuļus, lai iegūtu pasūtījumus, kas ir mazāk par 37 % vidējo rādītāju Austrumeiropā, bet pārsniedz 14 % līmeni Rietumeiropā. Saskaņā ar Baltijas valstu uzņēmēju viedokli, krāpšanas un kukuļdošanas izplatība Baltijas valstu uzņēmējdarbībā ir zemāka nekā, piemēram, Itālijā vai Polijā, kur attiecīgi 60 % un 59 % uzņēmēju uzskata, ka krāpšana un kukuļdošana ir izplatīta parādība. Baltijas valstu uzņēmēji tomēr ir daudz skeptiskāki par saviem Vācijas vai Francijas kolēģiem, kur tikai attiecīgi 30 % un 27 % uzskata, ka krāpšanas un kukuļdošanas gadījumi uzņēmējdarbībā ir izplatīta parādība. Valstis ar godīgāko uzņēmējdarbības...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Godmanis aicina Latvijas uzņēmējus, kuri saskaras ar brīvā tirgus ierobežojumiem kādā no Eiropas Savienības valstīm, iesniegt sūdzības Latvijas deputātiem EP vai pa tiešo Eiropas Komisijā. "ES likumi neatbalsta protekcionismu", intervijā žurnālam "Bilance" pauž Godmanis, skaidrojot, ka pieķeršanas gadījumos vainīgajām dalībvalstīm draud tiesas procesi un lielas soda sankcijas. "Jāizmanto iespējas ziņot par katru pārkāpumu. Ir vesela virkne mehānismu, kā ziņot par brīvas tirdzniecības pārkāpumiem - var vērsties Latvijas pārstāvniecībā EK vai pie mūsu EP deputātiem, tad mēs vēršamies komisijā ar šīm sūdzībām. Pēc tam sākas tiesas procesi", saka Godmanis. Tāpat Godmanis uzskata, ka arī pašai Latvijai nevajadzētu sākt importa ierobežošanas un iekšējā tirgus noslēgšanas politiku, jo tieši no eksporta uz ES valstīm Latvija gūst lielu labumu - IKP pieaugums lielā mērā balstās tieši uz to. "Latvijā eksports sastāda gandrīz 70% no visa mūsu iekšzemes kopprodukta un 77% no visa mūsu eksporta iet uz ES valstīm. Tātad nevis iekšējais...

Paralēlās atspoguļošanas periodā 3 mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas cenas precēm un pakalpojumiem būs jānorāda gan latos, gan eiro. Tas palīdzēs patērētājiem sekot līdzi cenām un aprast ar jauno valūtu, kā arī ļaus sabiedrībai jau laikus sagatavoties norēķinu valūtas maiņai un atvieglos preces vērtības salīdzināšanu eiro un latos. Ministru kabineta sēdē otrdien, 7.maijā, tika apstiprināti grozījumi 1999.gada 18.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”, kas papildināti ar nosacījumiem par to, kā norādāmas preču un pakalpojumu cenas paralēlā atspoguļošanas periodā. Noteikumi stāsies spēkā 2013.gada 1.oktobrī. Maijā tiks izstrādātas Vadlīnijas par pareizu cenu paralēlo norādīšanu, kas tiks publicētas Ekonomikas ministrijas (EM) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapās, kā arī izplatītas komersantiem gan semināros, gan caur nevalstiskajām organizācijām. Komersanti tiek aicināti ar visiem neskaidrajiem jautājumiem par cenu paralēlo norādīšanu vērsties EM vai PTAC, kuru speciālisti sniegs...

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 7.maijā, tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumos Nr.164 „Noteikumi par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai”. Grozījumu mērķis ir paplašināt komersantu loku, kuriem ir pieejams atbalsts šajā programmā. MK tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums veikt izmaiņas Konkurētspējas programmas ieviešanas nosacījumos, nosakot, ka turpmāk atbalstu varēs saņemt ne tikai mazie un vidējie komersanti, bet arī mikro uzņēmumi. Savukārt, lielie komersanti, kuriem atbalsts ir pieejams vairākās citās programmās, šos aizdevumus turpmāk vairs nevarēs saņemt. Tāpat, lai atbalstītu lielāku skaitu uzņēmēju, tiks samazināts vienam komersantam pieejamais aizdevuma apjoms līdz 1 miljonam latu investīciju aizdevumiem (šobrīd tie ir 5 miljoni latu) un līdz 500 000 latu apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem (šobrīd tie ir 2,5 miljoni latu). Aizdevumu minimālais apmērs netiek noteikts, izņemot 2 gadījumus: ņemot vērā, ka jaundibinātiem komersantiem kredīti līdz 54 000 latu jau ir pieejami Starta programmā, šajā...