JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №217 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumos №805 «Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №213 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos №563 «Kārtība, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki saņem apmaksātu veselības aprūpi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumi №205 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra noteikumos №132 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam «Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumi №195 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumos №376 «Zāļu reģistrēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.aprīli.

Pēc Valsts kancelejas iniciatīvas izstrādāti grozījumi Ministru kabineta instrukcijā, kas paredz vienkāršot valdībā izskatāmo tiesību aktu projektu anotācijas. Tās ir būtisks informācijas avots ikvienam cilvēkam, ļaujot sīkāk iepazīties ar plānoto tiesisko regulējumu. „Valsts pārvaldes iestādes risina sabiedrībai saistošus jautājumus, līdz ar to ir jānodrošina ne tikai pārskatāms dokumentu lietvedības process, bet arī skaidrs un pēc būtības radīts dokumentu saturs. Anotāciju vienkāršošana ir neliels, tomēr svarīgs solis sabiedrības līdzdalības iespēju veicināšanai. Tas arī mazinās administratīvo slogu, kas ir viena no šā gada valsts pārvaldes prioritātēm,” uzsver Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte. Viņa arī norāda, ka vienkārša un nepārprotama anotācija ir viens no mehānismiem, kā pilnveidot pārskatāmību par Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem. Līdz šim bieži izteikta kritika par pašreizējo anotāciju noformējumu un saturu, jo tas vairumā gadījumu nenodrošina viegli uztveramu informāciju par valdībā izskatāmo jautājumu būtību un mērķi. E.Upīte uzsver, ka ieguvēji no...

Mūsu sadarbības partneris, portāla Ekspertu komandas dalībnieks zvērinātu advokātu birojs Sorainen atgādina, ka 2013.gadā stājās spēkā grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” , kuri ieviesa jaunas normas attiecībā uz darījumiem ar saistītajām personām. Ar grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” tika ieviesta arī prasība par transfertcenu dokumentu, kas kalpo kā pierādījums, ka darījumos ar saistītajām pusēm piemērotas tirgus cenas. Tomēr jau kopš 1995. gada likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir iekļauta transfertcenu prasība, ka apliekamais ienākums jāpalielina par neatzīto peļņu, kas radusies gadījumā, ja darījumā ar saistīto sabiedrību vai personu nav piemērota tirgus cena. Un jau kopš 2007.gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita laikā aktīvi pārbauda saistīto pušu darījumu cenu atbilstību tirgus līmenim. Sorainen dalās ar savu pieredzi par nereti pieļautām nodokļu maksātāju kļūdām, kas paaugstina risku, ka VID audita laikā var koriģēt saistīto pušu darījumu cenas nodokļu aprēķina vajadzībām. Zināšanās un pieredzē dalās vecākā nodokļu menedžere,transfertcenu speciāliste Ilze Berga, kura guvusi...

Saeimas deputāti pēcsvētku 2. maija plenārsēdē trešajā lasījumā skatīs iesniegtos grozījumus Komerclikumā, kas mainīs esošā likuma regulējumu, lai izskaustu reiderismu jeb komersanta prettiesisku sagrābšanu. Likumprojektā obligāta parakstu notariāla apliecināšana ir paredzēta, ja reģistrācijai pieteiktas izmaiņas kapitālsabiedrības padomes, valdes vai likvidatoru sastāvā vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās. Kapitālsabiedrība var brīvprātīgi statūtos paredzēt, ka personas paraksts uz protokola vai lēmuma oriģināla vai atvasinājuma apliecināms notariāli. Papildus kapitālsabiedrība var brīvprātīgi statūtos paredzēt, ka dalībnieku sapulces norisi apliecina zvērināts notārs, protokolu sastādot kā notariālo aktu. Cita starpā, grozījumi paredz arī skaidrāk definēt dalībnieka un dibinātāja statusu. Iesniegtie priekšlikumi paredz, ka dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku (akcionāru) reģistrā un dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Paredzams, ka turpmāk uzņēmumus vairs nevarēs reģistrēt svešās adresēs bez to īpašnieka piekrišanas, kurai būs jābūt apstiprinātai notariāli vai arī ar drošu elektronisko parakstu. Parakstu apliecināšana pie notāra vai elektroniski būs nepieciešama ne tikai kapitāldaļu pārdošanas gadījumos,...

Nolūkā paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību pirkuma un pakalpojuma līgumos, kurus komersants slēdz ar patērētāju, š.g. 29.aprīlī Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Ministru kabineta komitejā tika atbalstītas likumprojekta prasības, kas attiecas uz nosacījumiem pirkuma un pakalpojuma līgumu slēgšanai, taču kredītlīgumiem piemērojamās prasības par patērētāja spējas atmaksāt kredītu vērtēšanu, tostarp gadījumos, kad tiek izsniegti kredīti zem 100 latiem, tika novirzītas papildu saskaņošanai. Vienoti nosacījumi pirkuma un pakalpojuma līgumu slēgšanai šobrīd tiek ieviesti visās ES dalībvalstīs ar mērķi paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību un nodrošināt skaidrus un saprotamus nosacījumus šādu līgumu slēgšanai jebkurā ES valstī. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izstrādāti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25.oktobra Direktīvas (2011/83/ES)par patērētāju tiesībām normas. Direktīvas izstrāde tika uzsākta 2008.gada oktobrī; tā galvenokārt regulē distances līgumus un līgumus, kas noslēgti ārpus komersanta pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas. Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, kādi līgumi ir uzskatāmi par...

Valsts kanceleja sadarbībā ar NVO un stratēģiskajiem partneriem izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz ieviest jaunu sabiedrības līdzdalības veidu – diskusiju dokumentus valdības lēmumu pieņemšanas procesā. Grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” un noteikumos Nr.171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” valdība plāno izskatīt otrdien, 30.aprīļa, sēdē. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver, ka diskusiju dokumenti ir nākamais solis pretī sabiedrības līdzdalības iespēju paplašināšanai valdības lēmumu pieņemšanas procesā, nodrošinot NVO iesaisti nozīmīgāko politikas dokumentu un tiesību aktu izstrādē jau pašā sākumposmā. „Tas nākotnē veicinās kvalitatīvāku un ar sabiedrību saskaņotu valdības lēmumu izstrādi. Šī iniciatīva veicinās valsts pārvaldes informācijas pieejamību un atklātību,” min E.Dreimane. Līdz ar grozījumiem turpmāk sabiedrības līdzdalība būs obligāti piemērojama tādu tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai arī paredz ieviest jaunas politikas iniciatīvas. Turpmāk atbildīgajām amatpersonām būs pienākums...

Šā gada 29.aprīlī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika apstiprināts Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas „Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā īstenošanu (Progresa ziņojums) un Latvijas Konverģences programma 2013.-2016.gadam. Progresa ziņojumu Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā iesniegs Eiropas Komisijā. Katru gadu Eiropas Komisija vērtē abu programmu īstenošanu, un uz tā pamata maija beigās nāk klajā ar priekšlikumiem par ES Padomes rekomendācijām, kuras attiecīgi tiek apstiprinātas Eiropadomē jūnija beigās. Progresa ziņojumā ir izvērtēts Latvijas progress 2012.gada ES Padomes rekomendāciju izpildē, dots detalizētāks Latvijas nacionālā reformu programmas „Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai (turpmāk – Latvijas NRP) politikas virzienu apraksts, t.sk. progress Latvijas kvantitatīvo mērķu „Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā sasniegšanā, kā arī parādīti galvenie politikas virzieni 2013.-2014.gadam tādās jomās, kā finanšu stabilitātes nodrošināšana, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana, izglītības sistēmas uzlabošana, nabadzības mazināšana, enerģētika un klimata pārmaiņas u.c. Progresa ziņojums parāda, ka kopumā kopš Latvijas NRP pieņemšanas valsts izaugsmes tempi...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nākusi klajā ar paziņojumu, ka holdinga modelis Latvijas attīstības finanšu institūcijas izveidē nebūtu piemērotākais risinājums. "Konceptuāli atbalstot valdības lēmumu nodrošināt attīstības finansēšanas sistēmas optimizēšanu un efektīvāku Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošanu, LTRK biedri - uzņēmēji - tomēr uzskata, ka izvēlētais holdinga modelis Attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei nav labākais risinājums pretstatā esošo institūciju vienpakāpes apvienošanai vienotā AFI," vērš uzmanību LTRK padomes loceklis Ivars Ķirsons. "Pastāv augsts risks, ka, izmantojot holdinga modeli, tiks vairota birokrātija - izveidots holdings, kurā būs gan vadības, gan administrācijas līmeņi (un attiecīgi radīsies izmaksas to uzturēšanai), tomēr AFI iesaistītās 3 institūcijas turpinās darboties autonomi katra par sevi," norāda I.Ķirsons, skaidrojot, ka "vienpakāpes apvienošana ļautu daudz tiešāk un efektīvāk sasniegt aizsāktās reformas mērķus: nodrošināt vienotu valsts atbalsta programmu vadību un politiku, koordinētu un elastīgu finanšu instrumentu pielietošanu, zināšanu un pieredzes koncentrēšanu vienuviet, negatīvās konkurences izskaušanu un vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu." Ņemot vērā augstākminētos...

Rīgas domes Īpašuma departaments Vidi degradējošu, sabrukušu un cilvēku drošību apdraudošu būvju klasificēšanas un prioritāšu noteikšanas darba grupas vārdā ir nosūtījis Ministru prezidentam V. Dombrovskim un Saeimas budžeta un finanšu komisijai vēstuli ar priekšlikumiem normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai stimulētu vidi degradējošu, sagruvušu un cilvēka drošību apdraudošu būvju sakārtošanu un atjaunošanu. Izstrādātie priekšlikumi paredz likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1. pantu izteikt tādā redakcijā, kas atļautu aplikt ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi objektus, kuriem līdz šim tā netika piemērota. Šādi objekti ir grausti, kas ir dzīvojamo māju palīgēkas, fiziskām personām piederošas inženierbūves, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, neiznomātas (neizīrētas) reliģiskajām organizācijas piederošas dzīvojamās mājas un valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, kas nolaisti līdz graustu stadijai Kā tipisku šādas būves piemēru var minēt mūra ēku pavisam netālu no Saeimas ēkas - Jēkaba ielā 24, kuras bīstamo konstrukciju sakārtošanu bija spiesta veikt pašvaldība par saviem līdzekļiem, tomēr nepilnīgā normatīvā regulējuma dēļ šo līdzekļu...

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft apkopojis pirmos līdz 27. aprīlim iesniegtos un digitalizētos 34 443 uzņēmumu 2012. gada pārskatu datus un secinājis, ka vidējais apgrozījums pērn uz vienu uzņēmumu Latvijā bijis 161 718 latu. Tas gan ir nedaudz mazāk nekā aizvadītajā gadā, kad uz 2012.gada 26.aprīli apkopotie dati par 2011.gadu uzrādījuši 190 420 LVL apgrozījumu uz vienu uzņēmumu. Taču jāatgādina, ka lielākā daļa uzņēmumu savus gada pārskatus vēl tikai iesniegs, līdz ar to kopējie finanšu rādītāji vēl būtiski mainīsies. Pēc smagā 2009. un 2010.gada, kad daudzi uzņēmumi Latvijā strādājuši ar ievērojamiem zaudējumiem, pēdējie gadi ļāvuši atgriezties pluss zīmē. Līdzīgi kā 2011.gadā, arī 2012.gada provizoriskie dati liecina, ka uzņēmumu finanšu rezultāts gan pirms, gan pēc nodokļu nomaksas pērn bijis peļņa. Lursoft pētījuma dati rāda, ka aizvadītajā gadā vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu pirms nodokļu nomaksas bijusi 8 650 LVL, savukārt pēc nodokļiem - 6 511 LVL. Ņemot vērā, ka savus finanšu pārskatus par 2012.gadu...

Eksperti norāda, ka situācija darba aizsardzības jomā Latvijā nav apmierinoša, par ko liecina aizvien pieaugošais nelaimes gadījumu skaits darba vietās un augstais arodslimnieku skaits. Tomēr statistika nav pilnīga, jo daudzi pārkāpumi netiek reģistrēti. „Ir vienkārši meli. Ir lieli meli. Un ir statistika. Latvijā statistika, kas ilustrē situāciju darba aizsardzības jomā, ir lieli meli, jo absolūtais vairākums negadījumu tiek slēpti. Arī par arodslimībām strādājošie izvēlas noklusēt, jo baidās zaudēt darbu. Tāpēc valdība ievēro „strausa politiku” – runā par visu, izņemot darba aizsardzību,” norādījis Ziedonis Antapsons, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts darba aizsardzības jautājumos. Statistika maldina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati liecina, ka Latvijā darba vietās reģistrēto nelaimes gadījumu skaits ik gadu pieaug – 2012. gadā valstī fiksēti 1 510 šādi negadījumi, no kuriem 34 bija letāli. Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 15 cilvēki. Kopumā nelaimes gadījumos darbā Latvijā ik gadu iet bojā 4,3 cilvēki uz katriem 100 000 iedzīvotājiem, kas ir...

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №220 «Noteikumi par muitas iestāžu klasifikatoru»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.aprīli.