JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №221 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.janvāra noteikumos №98 «Muitas procedūras - izvešana - piemērošanas kārtība lauksaimniecības produktiem, kuri pretendē uz eksporta kompensācijām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №222 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumos №669 «Kārtība, kādā muitas iestādes nodrošina Kimberlijas procesa sertifikācijas sistēmas prasību izpildi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi №181 «Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda programmas «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā» īstenošanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.aprīli.

Eiropas Komisijas 2013.gada 8.marta regula №202 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №202/2013 (2013.gada 8.marts), ar ko groza Regulu (EK) №555/2008 attiecībā uz atbalsta programmu iesniegšanu vīna nozarē un tirdzniecību ar trešām valstīm»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 12.martu.

Gatavojoties eiro ieviešanai Latvijā no 2014.gada, ir sagatavots praktisks palīgs visām mērķauditorijām - eiro ieviešanas vadlīnijas. Tajās rodamas atbildes uz visiem svarīgākajiem jautājumiem par to, kā praktiski un efektīvi ieviest eiro gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm un pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Vadlīnijas nodrošinās to, lai valūtas nomaiņa Latvijā būtu maksimāli ērta, vienkārša un bez liekām izmaksām. Izmantojot viedtālruņa aplikāciju, divdimensionālais kods ļauj vienkārši piekļūt vadlīnijām mājaslapā www.eiro.lv un lasīt tās arī tālrunī. Uzņēmējiem praktiskās vadlīnijas sniedz informāciju par grāmatvedības uzskaiti, nodokļu maksājumiem, cenu atspoguļošanu, valūtas kursa piemērošanu u.c. jautājumiem. Pašvaldību iestāžu darbiniekiem tās stāsta par darbiem pašvaldības iestādē, bet valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem - par normatīvo aktu pielāgošanu un statistikas datu pārrēķinu. Samērotas patērētāju tiesības, uzņēmumu iespējas un valstiskās prasības Ikviena valsts eiro ieviešanas tiesiskajā regulējumā izvēlas savu pieeju. Latvija ar likuma spēku regulē tikai būtiskākās prasības valūtas nomaiņas jomā - tās atrodamas Eiro ieviešanas kārtības likumā, bet lielākā daļa prasību iekļautas praktiskajās...

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevējs, sadarbībā ar AS SEB banka sagatavojusi bezmaksas Lielsemināru ciklu par likumdošanas aktualitātēm. Seminārā Jēkabpilī, kas notika ceturtdien, 18. aprīlī, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis iezīmēja globālās ģeopolitiskās perspektīvas kā argumentu, kāpēc Latvijai nepieciešami vareni "monetāri" sabiedrotie eirozonas izskatā:

Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat ir apstiprinājis 2012.gada Latvijas statistikas datus attiecībā uz vēl diviem Māstrihtas kritērijiem - vispārējo valsts parādu un budžeta deficītu, liecina pirmdien, 22. aprīlī, publiskotie Eurostat dati. Līdz ar to Latvija oficiāli ir izpildījusi visus piecus Māstrihtas kritērijus, kas jāievēro, lai mūsu valsts tiktu uzņemta eirozonā. Savukārt šonedēļ publiskotais "TNS Latvia" un un "Swedbank" pētījums liecina, ka tikai piektajai daļai jeb 17% Latvijas uzņēmumu ir skaidrs rīcības plāns pārejai uz eiro. u12% uzņēmēju jau ir sākuši IT sistēmu pielāgošanu, kamēr 32% plāno to darīt vēlāk. Tikai 10% aptaujāto ir sākuši plānot naudas plūsmu, bet 8% plāno ieviest skaidras naudas inkasāciju. "Swedbank" eksperti uzsver - tie, kas gatavošanos uzsāks vēlāk, par pakalpojumiem, piemēram, IT sistēmu pielāgošanu vai inkasāciju, maksās dārgāk, jo pakalpojumu sniedzēju iespējas ir ierobežotas, kamēr plānoto darbu apjoms - milzīgs.

Pirmdien, 29. aprīlī, Ministru kabineta komitejas sēdē tiks skatīts likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas paredz paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības dažādiem ar patērētājiem noslēgtiem līgumiem. Likums ieviesīs Eiropas Savienības direktīvas 2011/83/ES prasības. Tas nozīmē vairākas izmaiņas un papildinājumus patērētāju aizsardzības normās. Piemēram, likumprojektā precizētas patērētāju tiesību aizsardzības prasības attiecībā uz līgumos iekļautiem netaisnīgiem līguma noteikumiem. Paredzēts noteikt, ka netaisnīgu līguma noteikumu izvērtēšana neattiecas uz tādiem līguma noteikumiem, kas nosaka līguma priekšmetu un cenu, ja tie ir formulēti vienkāršā un saprotamā valodā. Tāpat likumprojekts nosaka, ka par netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms līguma noteikums, kas uzliek patērētājam pienākumu izpildīt visas līgumsaistības, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs neizpilda savas līgumsaistības. Norādāms, ka šī norma neattiecas uz situācijām, kad patērētājs neizpilda savas līgumsaistības un šī norma neliedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam noteikt atbilstošus civiltiesiskās atbildības līdzekļus patērētāja līgumsaistību neizpildes gadījumā.Likumprojektā arī noteikts, ka līguma noteikums, kas nosaka, ka patērētājs atsakās no savām...

Baltijas valstu uzņēmēji priekšroku dod griestu noteikšanai ikgadējām darbaspēka sociālās apdrošināšanas iemaksām un nevis sociālā nodokļa likmes samazināšanai, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums "Ekonomikas Pulss 2013". Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Baltijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka ir nepieciešams ieviest griestus ikgadējām sociālās apdrošināšanas iemaksām par darbaspēku (Latvijā - 69%, Igaunijā un Lietuvā - 73%). Savukārt sociālā nodokļa likmes samazināšanu visvairāk vēlas uzņēmēji Latvijā (66%), kam seko Lietuvas (60%) un Igaunijas uzņēmēji (52%). Igaunijā 50% respondentu ir norādījuši, ka atbalsta darba devēja un darba ņēmēja maksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu proporcijas maiņu, kamēr Latvijā šo ideju atbalsta 44%, bet Lietuvā - 34% respondentu. Zemāku nodokļa likmi patēriņa precēm vēlas 56% Latvijas respondentu, savukārt Lietuvā - 40%, bet Igaunijā - 39% respondentu. Visnoraidošākā attieksme pret privātīpašuma aplikšanu ar nodokļiem ir Igaunijas uzņēmējiem - 92%, savukārt Latvijā pret šo ideju ir 64%, bet Lietuvā - 66% respondentu. Luksusa preču aplikšanu ar nodokļiem visvairāk atbalsta...

Aizvadītajā ceturtdienā, 25.aprīlī, Augstākās izglītības padomes (AIP) sagatavotās jaunās "Latvijas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas 2013. - 2020. gadam" (LAIAANK) projekts tika iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā, informē Augstākās izglītības padomes sekretariāts. Koncepcijas projekta sabiedriskās apspriešanas posmā AIP saņēma plašu akadēmiskās un zinātnes sabiedrības, kā arī pašvaldības pārstāvju atbalstu koncepcijā paustajām nostādnēm. Koncepcija pēc satura uzskatāma par galveno Latvijas augstākās izglītības politikas plānošanas dokumentu, ar kuru principiāli ir jāsaskaņo visi pārējie politikas plānošanas dokumenti, tai skaitā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais augstākās izglītības reformu plāns 2013.-2014.gadam. Šāds viedoklis tika pausts gan Liepājā 5.aprīlī notikušajā starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē "Kā nodrošināt globāli konkurētspējīgu augstāko izglītību Latvijas attīstības centros?", gan Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) valdes sēdē 8.aprīlī. LAPA valde, izvērtējot un atbalstot koncepcijas projektu, uzsvērusi, ka ir loģiski, ja dokuments, kura izstrādē bija iesaistīts plašs augstākās izglītības nozares pārstāvju loks, tiek atzīts par galveno Latvijas augstākās izglītības politikas plānošanas dokumentu,...

Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks sadarbībā ar Igaunijas finanšu ministru ir sagatavojis un nosūtījis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam Hoakinam Almunjam (Joaquin Almunia) vēstuli ar aicinājumu 2014.-2020. gada periodā nesamazināt pieļaujamo valsts atbalsta apjomu reģioniem un uzņēmējiem. Abas valstis ir vienojušās kopīgi aizstāvēt savas intereses, jo šā gada maijā EK Konkurences direktorāts plāno pieņemt Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas no 2014. gada samazinātu Latvijā maksimāli pieļaujamo reģionālā atbalsta intensitāti no 50% līdz 35%. "Plānotais samazinājums nav taisnīgs, jo tas vissmagāk skars tieši mazāk attīstītos reģionus un apdraudēs to nākotnes izaugsmes iespējas. Kopā ar Igaunijas kolēģiem ceram, ka mūsu pūliņi liks EK pārvērtēt šo priekšlikumu un pieņemt mūsu valstīm labvēlīgu lēmumu," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Līdz šim pieļaujamā valsts atbalsta intensitāte atkarībā no iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju no ES vidējā rādītāja bija 30%, 40% un 50%. Sākot no 2014. gada Konkurences direktorāts ir plānojis atbalsta intensitāti samazināt attiecīgi 25%,...

Sākot 2014.-2020. gada Eiropas Savienības (ES) fondu perioda plānošanu, ir aktualizējies jautājums par pilnvērtīgu nevalstisko partneru iesaisti ES fondu plānošanā, uzraudzībā un īstenošanā, vēstī Finanšu ministrija. Partnerības princips vienmēr ir bijis neatņemama ES fondu investīciju veikšanas sastāvdaļa. Nevalstiskais sektors ir plaši pārstāvēts ES fondu uzraudzības komitejā un Pagaidu uzraudzības komitejā, kuras mērķis ir diskutēt un lemt par investīciju mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem, projektu atlases kritērijiem, kā arī uzraudzīt finansēto pasākumu ieviešanu un definēto mērķu sasniegšanu. Nevalstisko partneru kapacitātes stiprināšanai ir pieejami 4,67 miljoni latu 2007.-2013. gada plānošanas periodā Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros un 7,6 miljoni latu 2009.-2014. gada Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros. Vērtējot līdzšinējo pieredzi, Finanšu ministrija uzskata, ka nepieciešama tālāka diskusija un vairākos aspektos partnerība ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) nākamajā plānošanas periodā ir jāpilnveido un jāpaplašina. Līdzšinējā pieeja NVO kapacitātes stiprināšanai dažkārt ir ierobežojusi iespējas mērķtiecīgi izmantot valsts un nevalstiskā sektora sadarbības potenciālu ES fondu investīciju mērķu sasniegšanā,...

Ceturtdien, 25.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Satiksmes ministrijas jaunā redakcijā izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pakalpojumu cenrādi"". Noteikumu projekts sagatavots, ievērojot to, ka jau iepriekš valdība MK noteikumos Nr.619 "Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju" atpūtas kuģu vadītāju sertifikāciju uzticēja nodrošināt Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). Atbilstoši tam MK jānosaka arī maksa par kuģu vadītāju sertifikāciju. Noteikumu projekts sagatavots jaunā redakcijā, jo 2013.gada 1.janvārī stājies spēkā Pievienotās vērtības nodokļa likums, kas nosaka atšķirīgu pievienotās vērtības nodokļa likmi nekā tas noteikts spēkā esošajā pakalpojumu cenrādī. Vienlaikus jāuzsver, ka sagatavotā projekta rezultātā nepalielināsies CSDD sniegto pakalpojumu izmaksas. Minētais tiesību akta projekts attiecas uz starptautisko atpūtas kuģu vadītājiem un ūdens transportlīdzekļu īpašniekiem, kā arī komersantiem, kas nodarbojas ar ūdens transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu tirdzniecību. Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā dokumenta projekts izstrādāts sadarbībā ar biedrību "Latvijas Zēģelētāju savienība". Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo...

Labklājības ministrija ir sagatavojusi precizējumus Bāriņtiesu darbības noteikumos un Audžuģimeņu noteikumos, kas ceturtdien,25.aprīlī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Precizējumi noteikumos veikti, lai rīcībspējas tiesisko regulējumu ieviestu atbilstoši Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā šogad izdarītajām izmaiņām. Cilvēkiem ar ierobežotu rīcībspēju būs tiesības pretendēt uz audžuģimenes statusa piešķiršanu. Cilvēkam ar ierobežotu rīcībspēju, kā jebkuram citam cilvēkam, lai viņš varētu iegūt audžuģimenes statusu, būs jāatbilst vairākiem kritērijiem, kas noteikti Audžuģimeņu noteikumos. Piemēram, bāriņtiesa vērtēs cilvēka motivāciju kļūt par audžuģimeni, spējas pienācīgi aprūpēt bērnu u.c. Ja cilvēks neatbildīs šiem kritērijiem, bāriņtiesa audžuģimenes statusu nepiešķirs. Tāpat atbilstoši grozījumiem Civillikumā ir plānots precizēt terminu "bērna aprūpes tiesību atņemšana", ko plānots aizstāt ar terminu "aizgādības tiesību pārtraukšana". Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, 2013.gada 1.javārī Latvijā bija 2357 rīcībnespējīgi cilvēki. No 2013.gada 1.janvāra šie cilvēki uzskatāmi par personām ar ierobežotu rīcībspēju.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts 25.aprīlī parakstījis vienošanos par sadarbību, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, kas sāksies 2015. gadā. Viens no jautājumiem, kas Latvijas prezidentūras laikā ir īpaši jāakcentē, ir informācijas sabiedrības attīstība un informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozīme un loma valstu ekonomiskajā izaugsmē un konkurētspējā, uzskata LIKTA. Starp LIKTA un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu parakstītais protokols paredz sadarbību kopīgu projektu un aktivitāšu organizēšanā Latvijas ES Padomes prezidentūras laikā. LIKTA jau iepriekš pārrunājusi ar sekretariātu vairāku IKT attīstības jautājumu iekļaušanu prezidentūras darba programmā un kopīgu aktivitāšu īstenošanu. Prioritāro jautājumu lokā IKT un informācijas sabiedrības jomā ir vienotas digitālās telpas attīstība ES, datu saglabāšana digitālajā vidē (digital data preservation) t.sk. kultūras mantojums e-vidē, platjoslas infrastruktūra, e-pārvaldes un e-pakalpojumu jautājumi, sadarbība latviešu un citu mazo valodu pilnvērtīgai attīstībai e-vidē, kā arī IKT izglītība un e-prasmes, īpaši uzsverot MVU un to kompetenci pielietot jaunākās...