JAUNUMI

Pēc Valsts kancelejā saņemtajām iedzīvotāju iniciatīvām izstrādāti grozījumi vairākos Ministru kabineta noteikumos, kas mazinās administratīvo slogu sabiedrībai nozīmīgos jautājumos. Šie noteikumu projekti valdībā tiks skatīti šodien, 21. maijā. Iniciatīvas „Mazinām slogu kopā!” ietvaros pēc kāda mikrouzņēmuma ierosinājuma un Valsts kancelejas ekspertu atbalsta izstrādāts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju"", kas mazinās administratīvo slogu mikro un maziem uzņēmumiem. Grozījumi paredz, ka turpmāk kapitālsabiedrībās (ar maziem ienākumiem, kas gadā nepārsniedz 70 000 latu) grāmatvedību varēs kārtot valdes loceklis, ja uzņēmumam ir vairāk nekā viens valdes loceklis vai īpašnieks. Līdz šim tiesiskais regulējums mazo uzņēmumu (mazkapitāla, mikro), kas nereti ir ģimenes uzņēmumi, neļāva pašiem kārtot grāmatvedību. Tāpat grozījumi paredz, ka biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas turpmāk grāmatvedības kārtošanu varēs uzticēt brīvprātīgajiem. Otrdien, 21.maijā, valdības sēdē tiks izskatīts arī Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada...

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevējs, sadarbībā ar AS SEB banka sagatavojusi bezmaksas Lielsemināru ciklu par likumdošanas aktualitātēm. Pēdējais Lielseminārs tika aizvadīts ceturtdien, 16. maijā, Rīgā. Pēcsemināra diskusiju daļā izskanēja arī asi jautājumi. Viens no tādiem tika uzdots Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietniecei nodokļu jomā, Nodokļu kontroles pārvaldes direktorei Inārai Pētersonei. Tika izteikts pārmetums par to, ka elektroniskās algas grāmatiņas sagādās lielu papildu darba slodzi grāmatvežiem, taču Pētersone tam nepiekrita, sakot - ja lietvedība ir kārtībā, grūtībām nevajadzētu būt:

Šodien, 21.maijā, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā skata Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējas pieteikums apmierināts. Senātam lietā jārisina tiesību jautājumu par to, vai un uz kāda pamata Valsts ieņēmumu dienests var atteikties reģistrēt personu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests ir atteicis reģistrēt pieteicēju – sabiedrību ar ierobežotu atbildību – minētajā reģistrā, atzīstot, ka pieteicēja nav spējīga veikt tās deklarēto saimniecisko darbību. Administratīvā apgabaltiesa ir atcēlusi Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, norādot, ka likums neparedz Valsts ieņēmumu dienestam tiesības atteikt reģistrāciju uz šāda pamata. Senāts minētajā lietā bija vērsies Eiropas Savienības Tiesā, lūdzot sniegt prejudiciālu nolēmumu par to Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, kas regulē individuālo numuru, ar kuru identificē nodokļa maksātāju. Eiropas Savienības Tiesa, izskatot Senāta lūgumu, 2013.gada 14.martā ir taisījusi spriedumu lietā. Tiesa norādījusi, ka, lai varētu atteikt piešķirt nodokļu maksātājam individuālu numuru, jāpārbauda, vai, ņemot vērā visus lietas...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Atalgojuma informācijas aģentūru, kas ir CV Online izveidota analītiska struktūrvienība ar mērķi sistemātiski sekot līdzi un apzināt atalgojuma dinamiku visā Baltijā, maijā uzsāk līdz šim vērienīgāko atalgojuma pētījumu Latvijā, kurā tiks apzināta gan faktiskā situācija darba tirgū, gan atbilstība starp darba devēju un darba ņēmēju vēlmēm un iespējām, kā arī – prognozējamās atalgojuma izmaiņas tautsaimniecībā un atsevišķās tās nozarēs. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Uzņēmējdarbībā viens no būtiskākajiem panākumu priekšnoteikumiem ir iespēja plānot ilgtermiņā un prognozēt gan savas nozares, gan tautsaimniecības attīstību. Tas, protams, attiecas arī uz darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Patlaban pieejamā informācija par atalgojuma līmeni Latvijā ataino vēsturisku informāciju, taču partnerībā ar Atalgojuma informācijas aģentūru īstenotais pētījums sniegs plašu un padziļinātu informāciju par reālo situāciju darba tirgū patlaban, kā arī – par nākotnes prognozēm.” Arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga norāda, ka personālvadībā ļoti būtiska ir operatīva informācijas pieejamība un apmaiņa un...

Eiro ieviešana Latvijā 2014.gada 1.janvārī ir loģisks solis ceļā uz ciešāku Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un stiprinās valsts makroekonomisko politiku un konkurētspēju, teikts pirmdien, 20.maijā, Baltijas Asamblejas (BA) prezidija pieņemtajā paziņojumā. Paziņojumā arī augstu novērtēts Latvijas panāktais progress Māstrihtas kritēriju izpildē. Vienlaikus paziņojumā uzsvērts, ka eiro ieviešana sekmēs visa Baltijas reģiona ekonomisko izaugsmi, palielinās investīciju un eksporta apjomus, mazinās valūtu konvertācijas izmaksas, kā arī garantēs lielāku noturību pret ekonomikas satricinājumiem. Oficiāls uzaicinājums Latvijai ieviest vienoto Eiropas valūtu apliecinās eirozonas valstu gatavību un vēlmi uzņemt savā lokā tās ES dalībvalstis, kuras izpildījušas Māstrihtas kritērijus. Atzīmējot, ka eiro ieviešana Igaunijā neapšaubāmi ir attaisnojusies un to apliecina pieaugošais sabiedrības atbalsts Eiropas vienotajai valūtai, BA prezidijs akcentē, ka eiro ieviešana Igaunijā nodrošina lielāku stabilitāti un atbalstu valsts tautsaimniecībai, sekmēja jaunu darbavietu rašanos, labvēlīgi ietekmēja eksportu un vairoja drošību. Paziņojums pieņemts pirmdien, 20.maijā, Baltijas Asamblejas prezidija locekļiem piedaloties Eiropas jūras dienai veltītajā konferencē Maltā. Baltijas Asambleja...

Pirmdien, 20.maijā, Ministru kabineta komiteja izskatīja jautājumu par Fizisko personu reģistra koncepcijas projektu un par oficiālās elektroniskās adreses (E-adreses) ieviešanu. Fizisko personu reģistra koncepcijas projekts paplašinātu Iedzīvotāju reģistrā reģistrējamo fizisko personu loku, izveidojot Fizisko personu reģistru, bet ieviešot e-adresi tiktu modernizēta un optimizētu valsts iestāžu darbība saziņas jomā ar privātpersonām. Atšķirībā no Iedzīvotāju reģistra (IeR), Fizisko personu reģistrā bija plānots iekļaut ziņas par ārzemniekiem, kuri izmanto Latvijas valsts vai pašvaldības iestāžu pakalpojumus, bet kuriem nav personas koda. Valdības komiteja lēma, ka ņemot vērā, ka šī koncepcija varētu radīt papildu administratīvo slogu, kā arī tās ieviešanai vajadzētu samērā lielu finansējumu, to nolēma noraidīt. Oficiālās e-adreses koncepcijas projekta risinājuma variants paredz ieviest e-adresi, kuru valsts pārvaldes iestādes varēs izmantot oficiālai saziņai ar privātpersonām, samazinot drukātu dokumentu un pasta pakalpojumu izmantošanu. Elektroniskās adreses koncepcijas mērķis, piedāvājot iedzīvotāju reģistra (IeR) un uzņēmuma reģistra (URR) esošajām personām, optimizēt saziņas iespēju elektroniskā veidā. E–adreses ieviešana nodrošinātu ātrāku, ērtāku...

Lai nodrošinātu Latvijā vienotu, mūsdienīgu un efektīvu zemesgrāmatas procesu, ir modernizēta Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (VVDZ) informācijas sistēma (IS). Modernizētā VVDZ IS padara nekustamo īpašumu reģistrāciju un ar tiem saistīto darījumu veikšanu ērtāku, samazina administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī ļauj būtiski ietaupīt laika un darbinieku resursus reģistrācijas procesā iesaistītajām institūcijām. Jaunā VVDZ IS piedāvās arī vairākus jaunus e-pakalpojumus. Izstrādātā VVDZ IS ir nozīmīgs solis arī ceļā uz e-pārvaldes attīstību Latvijā. Tā kalpos par pamatu, lai pakāpeniski digitalizētu visus papīra formāta zemesgrāmatu dokumentus un nomainītu tos uz elektroniskajiem dokumentiem.

Saeimas 2013.gada 18.aprīļa likums «Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 8.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumi №239 «Par Vienošanās memorandu par iepakoto bīstamo kravu pārvadāšanu ar ro - ro kuģiem Baltijas jūrā»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 16.maiju.

Saeimas 2013.gada 18.aprīļa likums «Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 9.maiju.

Saeimas 2013.gada 18.aprīļa likums «Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 9.maiju.

Liepājas pilsētas domes 2013.gada 21.marta saistošie noteikumi №5 «Par Liepājas pilsētas domes 2002.gada 25.jūlija saistošo noteikumu №8 «Par priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumu rīkošanas un aģitācijas materiālu izvietošanas ierobežojumiem Liepājas pilsētā» atzīšanu par spēku zaudējušiem»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.maiju.

Liepājas pilsētas domes 2013.gada 21.marta saistošie noteikumi №4 «Par grozījumiem Liepājas pilsētas domes 2007.gada 5.jūlija saistošajos noteikumos №13 «Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.maiju.

Eiropas Komisijas 2013.gada 16.maija regula №458 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №458/2013 (2013.gada 16.maijs), ar kuru izdara labojumu Regulā (EK) №589/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) №1234/2007 īstenošanai attiecībā uz olu tirdzniecības standartiem»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 18.maiju.

Piektdien, 17.maijā, Finanšu ministrijas speciālisti Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos tikās ar Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta direktora vietnieku Normundu Popenu un citiem EK ekspertiem. Tikšanās laikā tika apspriesti maija sākumā sagatavotie 2014.-2020.gada ES fondu perioda plānošanas dokumentu - Partnerības līguma un Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” - projekti un līdz šim ar EK nesaskaņotie investīciju prioritāšu jautājumi. EK pauda atzinību par savlaicīgu plānošanas dokumentu projektu sagatavošanu un nodošanu publiskai apspriedei, tomēr atšķirīgie viedokļi par ES fondu investīciju apjomu transporta infrastruktūrā, nodarbinātības veicināšanā un inovāciju attīstībā joprojām pastāv un sarunas šajos jautājumos tiks turpinātas. Abās pusēs ir vienprātība par Latvijas izaicinājumiem 2014.-2020.gadā, bet vienošanās par efektīvākajiem risinājumiem tiks meklēta konstruktīva dialoga ceļā. Latvija savas prioritātes ir definējusi Saeimas apstiprinātājā Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un šobrīd pamato EK plānoto investīciju nozīmību ilgtspējīgas un sociāli iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanā. Īpaši svarīgs ir jautājums par investīciju apjomu ceļos, ostās un Rīgas lidostā. EK ir norādījusi,...