JAUNUMI

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 2.maijā, noslēdza darbu pie Pilsonības likuma grozījumu trešā lasījuma redakcijas un nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā 9.maijā. Trešajā lasījumā likumprojekts papildināts ar likuma mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums noteiks personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem – latviešiem un līviem – tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu. Atzīstot dubulto pilsonību, likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības...

Ministru kabinets 30.aprīlī atbalstīja likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" grozījumu projektu, kas paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu. Iekšlietu ministrija jau 2012.gada pavasarī uzsāka darbu pie grozījumiem likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu. Likumprojekta virzība tika kavēta Rīgas domes iebildumu dēļ, taču ministrija Rīgas domes sagatavotos priekšlikumus noraidīja. „Esmu gandarīts, ka likumprojekta grozījumi ir atbalstīti valdībā un ceru uz tā ātru virzību Saeimā, lai tie beidzot stātos spēkā un novērstu tādu situāciju atkārtošanos, kad viens pasākums traucē cita pasākuma norisi. Pašvaldības turpmāk varēs noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, neietekmējot pasākuma norises mērķi,” norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Likumprojekts paredz, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu, ja pašvaldība kopīgi ar organizatoru...

Ar šī gada 10.maiju Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra amata pienākumus pārtrauks pildīt Ringolds Balodis, kurš šo amatu ieņem kopš 2008.gada 8.jūnija. Tāda bijusi valsts notāra un tieslietu ministra Jāņa Bordāna abpusēja vienošanās. Uz Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāra amatu tuvākajā laikā tiks izsludināts atklāts konkurss. Valsts civildienesta likums nosaka, ka tieslietu ministrs pēc izvirzītās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā padotības iestādes vadītāju termiņā uz pieciem gadiem. Uzņēmumu reģistrs ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Uzņēmumu reģistrs reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību un publiskās un privātās partnerības līgumus, politiskās partijas, šķīrējtiesas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vairāku gadu garumā aicinājusi valdību konceptuāli risināt jautājumu par darbinieku tiesībām uz izdienas pensijām par darbu, kas saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu, sociālo bīstamību un paaugstinātām prasībām veselības stāvoklim. 29. aprīlī sanāksmē Labklājības ministrijā (LM) tikās ministrijas, LBAS un 10 LBAS dalīborganizāciju pārstāvji, lai apspriestu turpmāko rīcību un sadarbību izdienas pensiju jautājumā. Valstī līdz šim brīdim neesot vienotas pieejas, nosakot tiesības uz izdienas pensijām. LBAS uzskata, ka tiek pārkāpts vienlīdzības princips par atsevišķu personu kategoriju tiesībām uz izdienas pensijām - aviācijas darbiniekiem, dzelzceļa nozarē strādājošajiem, jūrniekiem, veselības aprūpes, izglītības, pašvaldības policijas darbiniekiem. LBAS nepiekrīt valdības nekonsekventajai pozīcijai par izdienas pensiju piešķiršanu un tam, ka ir jūtama valdības nevēlēšanās meklēt reālo risinājumu, kādā veidā sociāli aizsargāt to profesiju darbiniekus, kuru veselībai un psihofizioloģiskām spējām tieši valsts izvirza īpašas prasības. LBAS uztur prasību par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu, paredzot šīs tiesības arī atsevišķu darbinieku kategorijām citās profesijās vai...

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti normatīvo aktu grozījumi, kuri paredzēs iespēju bez atlīdzības izvietot optisko tīklu piekļuves punktus publisku personu nekustamajos īpašumos. To paredz ceturtdien, 2.maijā, VSS izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumos Nr.79 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.3.aktivitāti „Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)”””. Atbilstoši MK noteikumiem Nr.79 platjoslas tīkla attīstības projekta īstenotājs ir VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), un projekta laikā ir paredzēta optiskā tīkla piekļuves punktu izveidošana ar pašvaldību saskaņotā adresē (piemēram, pašvaldības publiskajā iestādē, tai skaitā skolā, bibliotēkā, poliklīnikā, slimnīcā vai citā pašvaldības iestādē). Šobrīd spēkā esošais regulējums publiskai personai, kas noslēgusi līgumu ar LVRTC par viena vai vairāku optiskā tīkla piekļuves punktu izveidi ātrgaitas platjoslas tīkla infrastruktūrai, nedod tiesības nodot savu nekustamo īpašumu bezatlīdzības lietošanā projekta īstenošanai. Tas nozīmē, ka par ātrgaitas platjoslas tīkla infrastruktūras izvietošanu, piemēram, kāda...

Ministru kabineta 2013.gada 25.aprīļa noteikumi №230 «Studiju programmu licencēšanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.aprīli.

Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 14.marta saistošie noteikumi №11 «Saistošie noteikumi par reklāmas un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu Jēkabpils pilsētā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 14.marta saistošie noteikumi №10 «Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 2012.gada 8.novembra saistošajos noteikumos №31 «Saistošie noteikumi par materiālo atbalstu Jēkabpils iedzīvotājiem»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumi №196 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos №1082 «Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.aprīli.

Saeimas 2013.gada 4.aprīļa likums «Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 14.marta saistošie noteikumi №9 «Saistošie noteikumi par materiālo atbalstu pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un audžuģimenēm Jēkabpils pilsētā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Saeima ceturtdien, 2.maijā, trešajā galīgajā lasījumā lems par apjomīgiem grozījumiem Komerclikumā un saistītajiem likumprojektiem, kas paredz personas paraksta notariālu apliecināšanu, ja tiek veiktas izmaiņas kapitālsabiedrības sastāvā. Ar grozījumiem paredzēts stiprināt kapitālsabiedrības dalībnieku, akcionāru un kapitālsabiedrības potenciālo pircēju aizsardzību. Trešajā lasījumā parlaments skatīs grozījumus arī likumā „Par mērījumu vienotību”, ar ko paredzēts sakārtot valsts metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu pārbaudes procesu, to atvieglojot un samazinot komersantiem ar kontroles īstenošanu saistītās izmaksas. Tāpat galīgajā lasījumā deputāti lems par izmaiņām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Jūras akadēmijas Satversmēs. Konceptuāli pirmajā lasījumā Saeima ceturtdien skatīs sešus likumprojektus, tostarp likumu grozījumu paketi, kas paredz radīt mehānismu, lai personas personiskās tiesības ― tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību ― būtu iespējams aizsargāt arī ar personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, kā tas ir paredzēts daudzās Eiropas un arī citās pasaules valstīs. No vardarbības un vajāšanas cietušās personas varēs pēc savas...

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevējs, sadarbībā ar AS SEB banka sagatavojusi bezmaksas Lielsemināru ciklu par likumdošanas aktualitātēm. Seminārā Jēkabpilī, kas notika ceturtdien, 18. aprīlī, zvērināta advokāte, nodokļu konsultante, partnere zvērinātu advokātu birojā "Girne & Partneri" Elīna Girne informēja par likumdošanas niansēm, kas nosaka elektronisko rēķinu izmantošanu:

Latvija neatbalsta 2012.gada 14.novembrī Eiropas Komisijas (EK) publicēto priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2020.gada 1.janvārim 40% direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētajos uzņēmumos jābūt no mazāk pārstāvētā dzimuma, nosakot to kā obligātu kvotu, kā arī paredzot sankcijas, ja mērķis netiks sasniegts (attiecībā uz biržā kotētajiem valsts uzņēmumiem šis mērķis būtu jāsasniedz līdz 2018.gada 1.janvārim), paziņojusi Labklājības ministrija. Latvija uzskata, ka ilgtspējīgāki rezultāti dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir sasniedzami, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un sniedzot visa veida atbalstu sieviešu uzņēmējdarbības un karjeras izaugsmei. Uzņēmuma darbības pamatmērķis, neatkarīgi no uzņēmuma vadībā pārstāvētā dzimuma, ir nodrošināt tā rentabilitāti, tādējādi būtiskākais ir augsta līmeņa profesionāļu piesaiste, nevis dzimumu faktora obligāta noteikšana, teikts nacionālajā pozīcijā. Dalībvalstīm būtu jādod izvēles iespējas attiecībā uz pieeju un pasākumiem, kas atbilstu konkrētai nacionālajai situācijai, un būtu efektīvi un rezultatīvi. Šāds viedoklis ietverts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā Latvijas nacionālajā pozīcijā "Par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un...

Zemkopības ministrija (ZM) šodien, 30. aprīlī, valdībā iesniedza Informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamo papildu finansējumu lauku ceļu sakārtošanai 2014.–2020.gadam". Tā kā Latvija no 2014. līdz 2019. gadam no ES budžeta tiešajos maksājumos joprojām saņems vismazākos platības maksājumus no ES dalībvalstīm, kā arī, ņemot vērā kritisko situāciju Latvijas lauku ceļos, kas kavē lauku saimniecību attīstību un konkurenci, ZM ierosina nākamajā plānošanas periodā paredzēt papildu valsts līdzfinansējumu 129 miljonus latu Latvijas lauksaimniekiem no valsts budžeta, lai samazinātu konkurences kropļojumus ES koptirgū un palielinātu kopējā finansējuma apmēru tiešajam atbalstam un lauku attīstībai 2014.–2020. gadā. Papildu valsts līdzfinansējums ļaus izlīdzināt atšķirības starp trīs Baltijas valstu lauksaimniekiem, kompensējot iztrūkumu ES tiešajos maksājumos, un aptuveni 39,8 miljonus latu novirzīt papildu valsts tiešajiem maksājumiem 2014. gadā. Pārējie 89,2 miljoni latu nonāks ieguldījumos vietējo pašvaldību ceļu sakārtošanai, kas saistīti ar lauku teritorijas uzņēmējdarbību. Ministru kabinets otrdien uzdeva Finanšu ministrijai,...