JAUNUMI

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti kopsēdē trešdien, 24.aprīlī, iepazīsies ar valdības sagatavoto ziņojumu par to, vai joprojām ir pamatoti līdz 2014.gada beigām noteiktie valsts pabalstu izmaksas ierobežojumi. „Aizvien dzirdam ziņas par valsts ekonomikas straujo izaugsmi un veiksmīgo krīzes pārvarēšanu, taču iedzīvotājiem, kuri saņem sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, joprojām jāsamierinās ar krīzes laika risinājumiem. Sociālās iemaksas tiek veiktas pilnā apmērā, bet slimības naudas, bezdarbnieka pabalsta un vecāku pabalsta izmaksām joprojām ir noteikti griesti. Rīt noskaidrosim, kāda ir valdības pozīcija šajā jautājumā un vai ierobežojumi patiešām jāsaglabā vēl visu nākamo gadu,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Saeima 2009.gada jūnijā pieņēma likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, krīzes periodā paredzot pensiju un pabalstu izmaksu ierobežojumus. Likums paredz, ka Ministru kabinets divas reizes gadā izvērtē turpmāku sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas ierobežojumu pamatotību un ziņo par to Saeimai....

Valdība apstiprinājusi virkni jaunu nosacījumu attiecībā uz jūrnieku sertificēšanu atbilstoši starptautiskajām prasībām. To paredz otrdien, 23.aprīlī, Ministru kabinetā (MK) apstiprinātais MK noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr. 895 „Jūrnieku sertificēšanas noteikumi””. Jaunās prasības par jūrnieku sertificēšanu nosaka 2010.gada 25.jūnijā Manilas konferencē pieņemtie Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu grozījumi un Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra Direktīva 2012/35/ES, kas izstrādāta atbilstoši minētajiem konvencijas grozījumiem. Grozījumi skar visus 13 000 Latvijā sertificētos jūrniekus. Būtiskākās izmaiņas paredz, ka VAS „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistrs turpmāk izsniegs jūrniekiem ne tikai kompetences sertifikātu un tā apstiprinājumu, bet arī prasmju sertifikātu. Kompetences sertifikāts un apstiprinājums tiks izsniegts kuģa kapteinim un virsniekam, kurš pilda sardzes pienākumus, prasmju sertifikāts – ierindas jūrniekam un tankkuģu personālam. Ar grozījumiem noteikumos tiks ieviestas starptautiskās kvalifikācijas prasības kuģu...

Otrdien, 23.aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumos Nr.805 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu"", kurš paredz, ka lēmumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt arī elektroniskā veidā. Noteikumu projekts nosaka, ka persona esošajā juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapā varēs atzīmēt lēmuma par valsts nodrošināto juridisko palīdzību saņemšanas veidu. Proti, to saņemt personīgi Juridiskās palīdzības administrācijā (JPA), personas norādītajā adresē pa pastu vai elektroniskā formā, personas norādītajā e-pasta adresē, izmantojot drošu elektronisku parakstu. Savukārt, lai iesniegtu minēto veidlapu, personai ir jāvēršas JPA. Informācija par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām pieejama, piezvanot pa bezmaksas tālruni 80001801 vai arī aizejot uz konsultāciju JPA. JPA nodrošina pieeju taisnīgai tiesas aizsardzībai maznodrošinātām un trūcīgām personām, un personām, kuras īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai un nodrošina...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodiskos norādījumus "Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu kultūras pasākumiem", ar kuru iepazīstinām portāla lasītājus. I.Vispārīgā informācija Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma nosacījumiem ar pievienotās vērtības nodokli ( PVN) apliek šādus saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktos darījumus: 1) preču piegādi (tai skaitā preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču eksportu) par atlīdzību; 2) pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību; 3) preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību. Saimnieciskā darbība minētā likuma izpratnē ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība). Lai noteiktu, kā PVN piemērojams konkrētam kultūras pakalpojumam, ir jānosaka attiecīgā pakalpojuma veids un tā sniegšanas vieta. II. Kultūras pakalpojuma veida noteikšana Kultūras pakalpojuma veida (būtības) noteikšana ir svarīgs nosacījums minētā pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanā. Šajā sakarā ir jāizvērtē, vai nodokļa maksātājs sniedz kultūras pasākumu apmeklēšanas pakalpojumus (ieejas biļetes iegāde uz pasākumu) vai ar...

Pirmdien, 22.aprīlī, Ministru kabineta komitejā (MKK) pēc ilgstošas saskaņošanas procedūras tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts, kā arī grozījumi vēl vairākos saistītajos likumos, lai visos valsts un pašvaldību uzņēmumos ieviestu labai pārvaldībai atbilstošus principus un uzlabotu to darbības rādītājus. "Lai reforma stātos spēkā no 2014.gada, izšķiroša loma turpmākajā procesā būs Saeimas deputātiem. Reformas īstenošana ļautu uzlabot visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību, lielākus ienākumus no dividendēm, visiem pieejamu informāciju par sasniegtajiem darba rezultātiem, profesionālāku vadītāju iecelšanu un mazākas uzņēmumu politizācijas iespējas", uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Reformas īstenošanai nepieciešamie likumprojekti tika izstrādāti, pamatojoties uz Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā un Publisko personu komercdarbības koncepcijā piedāvātajiem un Ministru kabineta (MK) 2012.gada 15.maijā atbalstītajiem risinājumu variantiem. Ministrija izstrādātos likumprojektus ir skaņojusi ar visām ieinteresētajām pusēm - ministrijām, kas ir valsts kapitāla...

Izglītības un zinātnes ministrija 22.aprīļa Koalīcijas sadarbības padomes sēdē panākusi vienošanos iekļaut šodienas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā divus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus, kuru ātrākai apstiprināšanai ir būtiska loma saistībā ar augstskolu programmu akreditāciju. Noteikumu projektu apstiprināšana ļaus noslēgt līgumu par programmu akreditāciju ar Vācijas aģentūru ASIIN e.v., lai nekavējoties varētu sākties akreditācijas process. Valdībā plānots izskatīt Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu „Studiju programmu licencēšanas noteikumi”, kas nosaka studiju programmu licencēšanas kārtību; kritērijus, pēc kuriem studiju programmu licencēšanas procesā vērtē studiju programmas; kārtību, kādā izveidojama institūcija, kas pieņem lēmumu par studiju programmu licencēšanu, kā arī par atteikumu licencēt studiju programmu vai par licences studiju programmas īstenošanai anulēšanu un šīs institūcijas tiesības un pienākumus un licences studiju programmas īstenošanai paraugu. Izskatīšanai valdībā iesniegti arī grozījumi MK noteikumos "Par Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, kas augstskolām un koledžām nosaka kārtību un izmaksas par augstākās izglītības...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ( VARAM) pirmdien, 22. aprīlī, ir vienojusies ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem par sadarbību dzēriena iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanā. Koncepciju par depozīta sistēmas ieviešanu VARAM ir iesniegusi valdībā un Ministru kabinets par to lems otrdien, 23.aprīlī. Aprēķini liecina, ka sistēmas ieviešanas maksimālās izmaksas būs 14 līdz 18 miljoni latu, kurus iecerēts daļēji segt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un šis aprēķins veikts, pieņemot, ka dārgākais risinājums būs ieviest visos pieņemšanas punktos taras pieņemšanas aparātus. Taču visi depozīta sistēmas dalībnieki uzskata, ka sistēmas izmaksas ir jāsamazina, līdz ar to ne visos gadījumos tiks izmantoti aparāti, bet gan veidoti arī vienkārši taras pieņemšanas punkti. No 2015.gada 1.janvāra depozīta sistēmu plānots ieviest atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam un tās ietvaros iedzīvotāji varēs nodot PET un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas. Ministrija prognozē, ka efektīvas depozīta sistēmas ieviešanas rezultātā jau pēc viena gada no patērētājiem tiks atpakaļ...

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA „BALTCOM TV” un SIA „IZZI COM” apvienošanos. Tomēr, ja šie uzņēmumi uzvarēs tuvāko mēnešu laikā plānotajā valsts konkursā par zemes apraidi, tiem jāizstrādā un jāiesniedz KP nosacījumi, kurus tie ievēros, lai nepieļautu kaitējumu konkurencei. Ja uzņēmumi nespēs izstrādāt šādus nosacījumus, apvienošanās atļauja zaudēs spēku. Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz tirgu, KP secināja, ka būtisku kaitējumu konkurencei apvienošanās varētu radīt vien tad, ja apvienotais uzņēmums uzvarētu konkursā par maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu zemes apraidē, ko šobrīd nodrošina SIA „Lattelecom”. Tāpēc, lai aizsargātu tirgu un patērētāju intereses, KP noteiks apvienošanās darījuma ierobežojumus vien tad, ja minētā konkursa rezultātā būtiski mainīsies konkurences situācija. Izvērtējot konkurences situāciju tirgū šobrīd, KP secināja, ka paredzētā apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas pakalpojumu tirgu Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, bet ietekme balss telefonijas tirgū Latvijā, interneta, datu pārraides tirgū un maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū kopumā nebūs būtiska. Lēmumā KP norāda, ka maksas televīzijas pakalpojumu...

Lai skaidri apzinātu iespēju reāli palielināt darba samaksu Latvijā un mazinātu tās atšķirību ar Latvijas sasniegto darba ražīgumā un augsto cenu līmeni, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 24.aprīlī plkst.12.00 organizē ekspertu diskusiju "Nodokļu politika un progresivitāte". Par LBAS skatījumu uz nodokļu politiku valstī un nodokļu progresivitātes ieviešanu informēs LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns. Darba devēju viedokli paudīs Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš informēs par vēlamo nodokļu politikas attīstību Latvijas ekonomikas attīstībai. Biedrības "Progresīvie" priekšsēdētājs Ansis Dobelis pastāstīs par biedrības piedāvājumu progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanai. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis analizēs nodokļu politikas ietekmi uz pašvaldību nākotni. Savukārt "Swedbank" privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa - nodokļu izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecībām. Diskusijas dalībnieki un klausītāji varēs noskatīties arī Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles video uzrunu par diskusijas tēmu. Diskusija notiks Arodbiedrību namā, Rīgā.

Nekustamo īpašumu īpašniekiem, nozarē strādājošo un komersantu ērtībām izstrādāti vairāki zemesgrāmatu e-pakalpojumi. Izmantojot vienu no tiem, ikviens zemesgrāmatā ierakstītā īpašuma īpašnieks, autorizējoties ar e-parakstu vai ID karti, tīmekļa vietnē zemesgramata.lv, var uzzināt par tām fiziskajām un juridiskajām personām, kas valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pieprasījušas un saņēmušas informāciju par viņam piederošajiem īpašumiem. Nekustamo īpašumu jomas analītiķi un citi interesenti pēc pieprasījuma turpmāk ērtāk un operatīvāk var iegūt sev nepieciešamu zemesgrāmatu informāciju par nekustamā īpašuma tirgu, kas sniegs ērtāku dažādu datu un statistikas apkopošanu un salīdzināšanu. Papildus iespējām līdz šim, kad minēto informāciju varēja iegūt sūtot pieprasījumu vēstules vai e-pasta veidā, turpmāk tas izdarāms arī tiešsaistē tīmekļa vietnē zemesgramata.lv. Ik gadu šo pakalpojumu izmanto ap 100 zemesgrāmatu klientu. Savukārt valsts un pašvaldību iestādēm, kas savu funkciju izpildei izmanto valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā (VVDZ) iekļauto informāciju, izveidots pamats informācijas izplatīšanas servisam, kas dos iespēju tām ērtāk, operatīvāk un lētāk iegūt īpaši pielāgotu VVDZ informāciju. Minētie...

Vakar, 22. aprīlī, sākas Latvijas autoru biedrības “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) organizētās Autoru dienas, kas ilgs visu nedēļu ir veltītas Pasaules Grāmatu un autortiesību dienai 23.aprīlī (dienas mērķis ir cildināt autorus, kā arī aicināt cilvēkus pievērsties gan grāmatu lasīšanai, gan rakstīšanai, gan autoru tiesību aizsardzībai) un Pasaules Intelektuālā īpašuma dienai 26.aprīlī, (tiek atzīmēta, lai pievērstu sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai un godinātu autorus un izgudrotājus). Autoru dienās AKKA/LAA tradicionāli rīko pasākumus, lai veicinātu sabiedrības informētību un izpratni par autortiesībām. Šogad jau astoto gadu AKKA/LAA studentiem nodrošina bezmaksas lekcijas par autortiesībām. Autoru dienās AKKA/LAA aicina arī ikvienu izzināt, kas ir autors, kolektīvā pārvaldījuma organizācija, autora darbs, noskatoties izglītojošās filmiņas AKKA/LAA mājaslapā. Tāpat ikviens aicināts iepazīties ar autortiesību un to kolektīvā pārvaldījuma pamatprincipiem, bez maksas iegūstot Māra Gruduļa "Ievadu autortiesībās" šeit un Paulas Shēpensas "Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma rokasgrāmatu” šeit.

Lielākā daļa (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka nozīmīgākais Latvijas ilgtermiņa attīstības pamatnosacījums uzņēmējdarbības kontekstā ir sakārtota darba vide un rūpes par darbinieku, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (KIAI) veiktā pētījuma dati. Darba vide ir viena no piecām jomām Ilgtspējas indeksā, kurā savu "veselības pārbaudi" jau ceturto gadu veic Latvijas uzņēmumi un kurā līdz šim uzrādīti viszemākie rezultāti. Ilgtspējas indeksa autori un īstenotāji - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un KIAI - atzīst, ka dalībuzņēmumi ar katru gadu kļūst aizvien sakārtotāki, apliecinot labāku izpratni par ilgtspējīgu biznesa attīstību. Neraugoties uz to, līdz šim uzņēmumi visvājāko sniegumu ir uzrādījuši tieši darba vides sadaļā, kurā tiek analizētas to īstenotās aktivitātes darbinieku attīstībai, kā arī drošības un labsajūtas sekmēšanai darbā. Šogad Ilgtspējas indeksā piedalās 72 Latvijas uzņēmumi, kuru kopējais darbinieku skaits pārsniedz 30 000. Lai noskaidrotu, vai un kā šī novērtējuma dalībuzņēmumu sniegums gan darba...

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētajā kopbudžetā labvēlīgu situāciju nodrošināja labi nodokļu ieņēmumi, kā arī budžetā saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai. Saskaņā ar Valsts kases datiem, janvārī-martā kopbudžetā bija izveidojies finansiālais pārpalikums 31,8 miljonu latu apmērā, ko noteica 11,7 miljonu latu deficīts valsts konsolidētajā budžetā un 43,5 miljonu latu pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā. Ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi un, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžeta bilance uzlabojās par 75,8 miljoniem latu. Vienlaikus Finanšu ministrija informē, ka saskaņā ar 2013. gada aprīļa valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai 2012. gadā bija 187,2 miljoni lati jeb 1,2% no IKP, kas ir ievērojami zemāks nekā iepriekš noteiktais mērķis 1,9% no IKP. Atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, 2013. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,1% no IKP apmērā. Janvārī-martā kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot...

Vairums Latvijas iedzīvotāju savu pašreizējo finanšu stāvokli raksturo kā samērā saspringtu, savukārt iespējas veidot finanšu "drošības spilvenu" vērtē kā stipri ierobežotas. Katrs otrais jeb 50% aptaujāto šobrīd nespēj atlicināt kaut minimālu summu uzkrājumiem un atzīst, ka visu nopelnīto iztērē ikdienas vajadzībām. Vienlaikus sev pieejamos brīvos finanšu līdzekļus iedzīvotāji daudz labprātāk izvēlētos tērēt dažādu vēlmju piepildīšanai, nevis uzkrājumu veidošanai "nebaltai dienai", liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Sīkāk aptaujas rezultāti tiks prezentēti šo ceturtdien, 25. aprīlī.

Izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests iznākusi jauna grāmata sērijā Bilances Bibliotēka! Zita Janitēna IEVADS DOKUMENTU PĀRVALDĪBĀ Grāmata ir praktisks palīgs katram, kurš vēlas pārzināt lietvedības jomu, kā arī profesionāļiem, kuri vēlas atsvaidzināt zināšanas. Grāmatas autore, lietvedības speciāliste ar 18 gadu pieredzi Mg.hist. Zita Janitēna jau desmit gadus vada seminārus par dokumentu pārvaldības tematiku. Šai darbā izmantota jaunākā normatīvā regulējuma prasības, par ko lielu paldies ievadvārdos izteic Līga Kokare, Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Kancelejas vadītāja. Kā redzams grāmatas noslēgumā norādītajā normatīvo aktu uzskaitījumā, dokumentu pārvaldības jomā saistoši var būt vismaz piecpadsmit dažādi likumi un tikpat daudz Ministru kabineta noteikumi. Autore lasītājam sniegs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā: Kā uzrakstīt iesniegumu vai vēstuli tā, lai saņēmējam par mums rastos pozitīvs viedoklis? Kas dokumentiem piešķir juridisko spēku? Kā papīra formāta dokumentu pārvērst un uzglabāt elektroniski? Kā pareizi organizēt saņemto dokumentu apriti? u.c. Grāmata sniedz praktiskus piemērus un atbildes uz jautājumiem par dokumentu sagatavošanu, noformēšanu, kārtošanu un...