JAUNUMI

Sākot no 2.maija nodokļu maksātāji, kuri ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (VID EDS) lietotāji, informāciju no VID gan nodokļu, gan muitas jomā saņem vēl operatīvāk - elektroniski, jaunizveidotajā VID EDS sadaļā „Sarakste ar VID”. Lai informācijas saņemšana EDS notiktu vēl operatīvāk, VID aicina nodokļu maksātājus noslēgt ar VID papildu vienošanos “Par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas pakalpojumus” pie jau esošā līguma ar VID par EDS izmantošanu. Papildu vienošanās ir jāslēdz arī tiem nodokļu maksātājiem, kuri ir reģistrējušies Elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiešsaistē (izmantojot eParaksta viedkarti (e-me) vai elektronisko identifikācijas karti (eID), aizpildot vienošanos “Par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas pakalpojumus”. Sākot no 2.maija ir veiktas izmaiņas VID EDS, un katram nodokļu maksātājam EDS ir izveidota pastkaste, uz kuru ir iespējams nosūtīt VID izdotos administratīvos akts (arī nelabvēlīgos administratīvos aktus), citus lēmumus, dokumentus (vēstules, pieprasījumus)...

Lai ierobežotu reiderismu jeb komersantu prettiesisku pārņemšanu un stiprinātu kapitālsabiedrību dalībnieku, akcionāru un kapitālsabiedrību potenciālo pircēju tiesisko aizsardzību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā. Viens no biežāk sastopamajiem veidiem kapitālsabiedrības prettiesiskai pārņemšanai ir izmaiņu veikšana uzņēmuma sastāvā, tādēļ, veicot šādas izmaiņas, likuma grozījumi paredz nepieciešamību notariāli apliecināt personas parakstu. Komerclikuma grozījumi nosaka konkrētus gadījumus, kad parakstu apliecināšana ar zvērināta vai valsts notāra piesaistīšanu vai dokumenta parakstīšana ar drošu elektronisko parakstu ir obligāta. Likuma grozījumi noteic, ka paraksti kapitālsabiedrības pieteikumā ir apliecināmi notariāli, ja reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā (UR) tiek pieteiktas būtiskas izmaiņas, piemēram, uzņēmuma padomes, valdes vai likvidatora sastāvā. Lai nodrošinātu personu tiesību un likumisko interešu aizsardzību, likuma grozījumi ietver normas, kas paredz obligātu zvērinātu notāru iesaisti, piemēram, personas paraksta apliecināšana pieteikumā UR par uzņēmuma dalībnieku maiņu vai izmaiņām amatpersonu sastāvā. Parakstus varēs apliecināt arī UR valsts notārs vai arī pieteikumu varēs parakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Grozījumi paredz izmaiņas...

Ne vien lidostām, bet arī sertificētiem vispārējās aviācijas lidlaukiem būtu jānosaka pienākums izstrādāt lidlauka aviodrošības programmu un paredzēt par to atbildīgo darbinieku. Par aviodrošību atbildīgā darbinieka kandidatūra jāsaskaņo ar VA „Civilās aviācijas aģentūra”, kas pārliecināsies par kandidātu atbilstību kvalifikācijas prasībām, paredz grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.397 "Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu"", kas 2.maijā tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Šobrīd aviodrošības programmas izstrādes un uzturēšanas pienākums paredzēts tikai lidostām, taču CAA, kas ir atbildīgā institūcija par Valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanu, ir konstatējusi, ka šāds pienākums būtu nosakāms arī sertificētajiem vispārējās aviācijas lidlaukiem, lai nodrošinātu efektīvu un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu tajos. Tāpat grozījumi paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot instrukciju, ar kuru tiktu noteiktas pasažieru kategorijas, uz kurām attiecināmi atbrīvojumi no lidostas drošības pārbaudes, un paredzēta kārtība, kādā minētie atbrīvojumi tiek piemēroti. Tas ievērojami sakārtotu procesus, kas veicami, organizējot...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 30. aprīlī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē uzsāka diskusiju par to, ka valsts ir uzlikusi par pienākumu uzņēmējiem sekot līdzi citu komersantu godprātīgai uzņēmējdarbībai. LDDK ieskatā šī funkcija ir piekritīga valstij, taču praksē bieži vien VID nav veicis savu pienākumu un vērsies pret uzņēmumu, kurš nemaksā nodokļus, bet sodīts tiek cits uzņēmējs, jo viņa sadarbības partneris/klients ir izrādījies negodīgs. „Runa šobrīd vairāk ir par principu, nevis tieši par jauno publiski pieejamo datu bāzi, kurā jebkuram brīvi pieejama ir informācija par parādu esamību vai neesamību virs 100 Ls fiziskajām un juridiskajām personām. Šī saruna komisijā tika uzsākta dēļ jaunajā nodokļu parādnieku datu bāzē atklātajām sistēmas nepilnībām – tehniskajiem parādiem, kuru rezultātā cieta uzņēmumu reputācija,” skaidro LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. VID ir atradis veidu kā sistēmiskās nepilnības labot, bet joprojām saglabājas duālā situācija, ka personas attiecības ar valsti nav vis konfidenciālas, bet informācija par...

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 2.maijā, noslēdza darbu pie Pilsonības likuma grozījumu trešā lasījuma redakcijas un nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā 9.maijā. Trešajā lasījumā likumprojekts papildināts ar likuma mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums noteiks personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem – latviešiem un līviem – tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu. Atzīstot dubulto pilsonību, likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības...

Ministru kabinets 30.aprīlī atbalstīja likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" grozījumu projektu, kas paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu. Iekšlietu ministrija jau 2012.gada pavasarī uzsāka darbu pie grozījumiem likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu. Likumprojekta virzība tika kavēta Rīgas domes iebildumu dēļ, taču ministrija Rīgas domes sagatavotos priekšlikumus noraidīja. „Esmu gandarīts, ka likumprojekta grozījumi ir atbalstīti valdībā un ceru uz tā ātru virzību Saeimā, lai tie beidzot stātos spēkā un novērstu tādu situāciju atkārtošanos, kad viens pasākums traucē cita pasākuma norisi. Pašvaldības turpmāk varēs noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, neietekmējot pasākuma norises mērķi,” norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Likumprojekts paredz, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu, ja pašvaldība kopīgi ar organizatoru...

Ar šī gada 10.maiju Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra amata pienākumus pārtrauks pildīt Ringolds Balodis, kurš šo amatu ieņem kopš 2008.gada 8.jūnija. Tāda bijusi valsts notāra un tieslietu ministra Jāņa Bordāna abpusēja vienošanās. Uz Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāra amatu tuvākajā laikā tiks izsludināts atklāts konkurss. Valsts civildienesta likums nosaka, ka tieslietu ministrs pēc izvirzītās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā padotības iestādes vadītāju termiņā uz pieciem gadiem. Uzņēmumu reģistrs ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Uzņēmumu reģistrs reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību un publiskās un privātās partnerības līgumus, politiskās partijas, šķīrējtiesas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vairāku gadu garumā aicinājusi valdību konceptuāli risināt jautājumu par darbinieku tiesībām uz izdienas pensijām par darbu, kas saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu, sociālo bīstamību un paaugstinātām prasībām veselības stāvoklim. 29. aprīlī sanāksmē Labklājības ministrijā (LM) tikās ministrijas, LBAS un 10 LBAS dalīborganizāciju pārstāvji, lai apspriestu turpmāko rīcību un sadarbību izdienas pensiju jautājumā. Valstī līdz šim brīdim neesot vienotas pieejas, nosakot tiesības uz izdienas pensijām. LBAS uzskata, ka tiek pārkāpts vienlīdzības princips par atsevišķu personu kategoriju tiesībām uz izdienas pensijām - aviācijas darbiniekiem, dzelzceļa nozarē strādājošajiem, jūrniekiem, veselības aprūpes, izglītības, pašvaldības policijas darbiniekiem. LBAS nepiekrīt valdības nekonsekventajai pozīcijai par izdienas pensiju piešķiršanu un tam, ka ir jūtama valdības nevēlēšanās meklēt reālo risinājumu, kādā veidā sociāli aizsargāt to profesiju darbiniekus, kuru veselībai un psihofizioloģiskām spējām tieši valsts izvirza īpašas prasības. LBAS uztur prasību par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu, paredzot šīs tiesības arī atsevišķu darbinieku kategorijām citās profesijās vai...

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti normatīvo aktu grozījumi, kuri paredzēs iespēju bez atlīdzības izvietot optisko tīklu piekļuves punktus publisku personu nekustamajos īpašumos. To paredz ceturtdien, 2.maijā, VSS izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumos Nr.79 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.3.aktivitāti „Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)”””. Atbilstoši MK noteikumiem Nr.79 platjoslas tīkla attīstības projekta īstenotājs ir VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), un projekta laikā ir paredzēta optiskā tīkla piekļuves punktu izveidošana ar pašvaldību saskaņotā adresē (piemēram, pašvaldības publiskajā iestādē, tai skaitā skolā, bibliotēkā, poliklīnikā, slimnīcā vai citā pašvaldības iestādē). Šobrīd spēkā esošais regulējums publiskai personai, kas noslēgusi līgumu ar LVRTC par viena vai vairāku optiskā tīkla piekļuves punktu izveidi ātrgaitas platjoslas tīkla infrastruktūrai, nedod tiesības nodot savu nekustamo īpašumu bezatlīdzības lietošanā projekta īstenošanai. Tas nozīmē, ka par ātrgaitas platjoslas tīkla infrastruktūras izvietošanu, piemēram, kāda...

Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 14.marta saistošie noteikumi №11 «Saistošie noteikumi par reklāmas un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu Jēkabpils pilsētā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 25.aprīļa noteikumi №230 «Studiju programmu licencēšanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.aprīli.

Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 14.marta saistošie noteikumi №10 «Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 2012.gada 8.novembra saistošajos noteikumos №31 «Saistošie noteikumi par materiālo atbalstu Jēkabpils iedzīvotājiem»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumi №196 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos №1082 «Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.aprīli.

Saeimas 2013.gada 4.aprīļa likums «Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 14.marta saistošie noteikumi №9 «Saistošie noteikumi par materiālo atbalstu pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un audžuģimenēm Jēkabpils pilsētā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.