JAUNUMI

Jaunu publiskā izpildījuma definīciju paredz Saeimas ceturtdien, 18.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Autortiesību likumā. Likumā turpmāk būs noteikts, ka publisks izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem. Saskaņā ar šo likuma redakciju maksa par autoru darbu atskaņošanu nebūs jāmaksā nedz nelielu biroju darbiniekiem, ja tas notiks personīgajām vajadzībām, nedz arī autobusu šoferiem, ja tas netiks pārraidīts sabiedriskā transporta skaļrunī, norāda likumprojekta autori. Lai noteiktu taisnīgu atlīdzību autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību administrēšanā, atlīdzības noteikšanai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām būs jāņem vērā noteikti kritēriji: tiešais komerciālais labums, kuru gūst darba vai blakustiesību objekta izmantotājs, darba vai blakustiesību objekta izmantošanas mērķis, apjoms un nozīmība atkarībā no izmantošanas veida saimnieciskās vai citas darbības ietvaros, kā arī darba vai blakustiesību objekta...

Autoru biedrība AKKA/LAA izsaka gandarījumu, ka populistiski apsvērumi nav ņēmuši virsroku un autoru tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darbu izmantojumu likumā saglabājas pilnā spēkā. Saglabājas katras Eiropas valstī vairāk nekā gadsimtu spēkā esošais princips, ka par mūzikas publisku atskaņošanu autoratlīdzība jāmaksā neatkarīgi no skaņas avota vai tehniska līdzekļa, tai skaitā dzīvā izpildījuma vai radio. Autoriem ir jāsaņem atlīdzība par katru viņu darbu izmantojuma veidu un reizi. AKKA/LAA norāda, ka tā arī pirms likuma grozījumiem nepieprasīja autoratlīdzību par pasākumiem ģimenes un draugu lokā, no individuāliem darba veicējiem, kuri strādā vieni, vai darba kabinetiem, kuros ir viens cilvēks un nav klientus apkalpojoša telpa, no sabiedriskā transporta šoferiem, kas mūziku atskaņo slēgtā kabīnē vienīgi sev. Tāpat nav pieprasīta atlīdzību no pansionātiem, slimnīcu palātām, arī skolām par darbu izmantošanai mācību procesā, tai skaitā izlaidumu oficiālajās daļās. Un, protams, arī pēc publiskā izpildījuma definīcijas izmaiņām šiem autoru darbu izmantotājiem atlīdzība nebūs jāmaksā. Savukārt Latvijas Informācijas un...

Saeima ceturtdien, 18.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, pilnvarojot ārstniecības iestādes sniegt atzinumu, kas nepieciešams nākotnes pilnvarojuma institūta funkcionēšanai. Jau iepriekš informējām, ka ar grozījumiem Civillikumā Latvijā ir ieviests jauns tiesību institūts - nākotnes pilnvarojums, kas ir alternatīva rīcībspējas ierobežošanai. Nākotnes pilnvarojums ļauj pilnvarniekam deleģēt noteiktu pilnvarotāja lietu vešanu, ja tas veselības apstākļu vai citu apstākļu dēļ pats nespēs saprast un vadīt savu rīcību. Šāds pilnvarojums nodrošina, ka gadījumā, ja pilnvarotājs zaudē spēju izteikt savu gribu, uz ārstu konsīlija izsniegta atzinuma pamata pilnvarnieks iegūs tiesības rīkoties pilnvarotāja vārdā un interesēs. Ārstniecības likuma grozījumi paredz, ka ārstu komisija aizgādnības nodibināšanai vai nākotnes pilnvarojuma gadījumā sniedz atzinumu par to, vai garīga rakstura vai veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt. Izziņu 10 darbadienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas izsniegs ārstniecības iestādes vadītājs. Izziņu varēs pieprasīt nākotnes pilnvarnieks, uzrādot nākotnes pilnvarojumu, kā arī tiesa vai bāriņtiesa...

Naudas izņemšanas neierobežošana 2008. gada rudenī, kad Ivara Godmaņa valdība pārņēma "Parex" banku, bija kļūda - tā šonedēļ Strasbūrā, tiekoties ar žurnālistiem no Latvijas un teletiltā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) amatpersonām, atzinis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle. Kā zināms, Eiropas Savienība ņēmusi līdzdalību Kipras banku glābšanā, uzliekot stingrus ierobežojumus naudas izņemšanai no bankām. Zīle gan atzina, ka kompetentām aprindām informācija par briestošo banku krīzi Kiprā bijusi jau sen, un visi, kas vēlējušies, varējuši naudu izņemt jau pērn. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle Ludmila Vojevoda minēja, ka arī "Parex" glābšanas scenārijā naudas ierobežojumi tikuši uzlikti, tiesa gan, nepieminot, ka tas notika tikai vairākas nedēļas pēc tam, kad valdība banku bija pārņēmusi un, kā vēlāk savā revīzijas ziņojumā informēja Valsts kontrole, pa šo laiku no "Parex" aizplūda 294 miljoni latu. Fragments no Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Roberts Zīles paustā portāla plz.lv redaktoram Ikaram Kubliņam:

Turpmāk mežu īpašniekiem pašiem būs jārūpējas par elektrolīniju drošību aizsargjoslās un tās jāatbrīvo no potenciāli bīstamiem kokiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.aprīlī, otrreizējā caurlūkošanā atbalstītie grozījumi Aizsargjoslu likumā. Šāds risinājums rasts darba grupā, kurā strādāja atbildīgie ierēdņi un nozares pārstāvji. Otrreizējai caurlūkošanai sagatavotie grozījumi noteic, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam koki jāaudzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību, un jārūpējas par elektrolīniju savlaicīgu atbrīvošanu no bīstamiem kokiem. Savukārt elektrolīniju īpašnieks bīstamos kokus drīkstēs nocirst tikai tad, ja to nebūs paveicis meža īpašnieks. Par šādu koku ciršanu meža īpašniekam vai elektrolīnijas īpašniekam būs jāinformē Valsts meža dienests, bet bīstamo koku ciršanai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu, būs jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Saskaņā ar darba grupas piedāvāto risinājumu elektrolīniju īpašniekiem nebūs jāmaksā kompensācija mežu īpašniekiem par aizsargjoslās nocērtamajiem bīstamajiem kokiem, un līdz ar to neveidosies papildu izmaksas, kas ietekmētu elektroenerģijas...

Lai noteiktu pienākumu kabeļtelevīziju operatoriem iekļaut savās programmās reģionālo un vietējo televīziju programmas, ja tās ir izteikuši šādu vēlmi, Saeima ceturtdien, 18.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Minētais nosacījums attieksies uz tādu programmu izplatīšanu, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas un kuru raidlaika apjoms ir vismaz sešas stundas katru diennakti, ja vien kabeļtelevīzijas operators nav vienojies ar attiecīgo reģionālo vai vietējo televīziju par mazāku raidlaika apjomu. Nedz kabeļtelevīzijas operators varēs iekasēt maksu par vietējās vai reģionālās televīzijas satura retranslācijas nodrošināšanu, nedz televīzija, kuras programmas tiek retranslētas, varēs iekasēt maksu no kabeļtelevīzijas operatora, paredz likumprojekts. Par sniegto pakalpojumu pieprasīt maksu, nepārsniedzot faktiskās izmaksas, varēs vien tāds kabeļtelevīzijas operators, kura publiskā elektronisko sakaru tīkla darbības zona pārsniedz reģionālās vai vietējās programmas apraides atļaujā noteikto apraides zonu zemes apraidē un tam ir pienākums retranslēt reģionālo vai vietējo televīziju programmas, turklāt tikai no tādas reģionālās vai vietējās televīzijas,...

Vakar, 18.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu, kurš paredz noteikt kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs veic bezmantinieku mantas pārņemšanu, novērtēšanu, atsavināšanu un rīcību ar to gadījumā, ja nenotiek bezmantinieku mantas pārdošana izsolē, kā arī regulē drošības naudas apmēru un kārtību kreditoru prasījumu apmierināšanai vai ieņēmumu ieskaitīšanai valsts budžetā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts pārvaldes iestādes arvien vairāk saņem notariālos aktus vai tiesas nolēmumus, ar kuriem kādas fiziskas personas pēc nāves atstātā manta tiek atzīta par bezmantinieka mantu, kura saskaņā ar Civillikuma 416.pantu piekrīt valstij. Civillikuma 416. panta otrā daļa paredz, ka valsts par parādiem atbild tikai ar to mantu, kuru viņa tādā kārtā patiesi iegūst, tātad iegūtās mantas vērtībā, bet pašlaik neviens normatīvais akts neparedz kārtību, kādā valsts var norēķināties ar kreditoriem. Ar 2013. gada 17. janvāra likumu „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”...

Nākamajā, 2014.gadā, plānots pārcelt divas darba dienas - piektdienu, 2.maiju, plānots pārcelt uz sestdienu, 17.maiju, un pirmdienu, 17.novembri, uz sestdienu, 22.novembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, rosina Labklājības ministrija (LM). epriekšminēto paredz LM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā", kas ceturtdien, 18.aprīlī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi un jāapstiprina valdībā. LM uzsver, ka 2.maija pārcelšana uz 17.maiju būs efektīvāka nekā uz 3.maiju vai 10.maiju, jo saskaņā ar likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1.pantu maijā svētku dienas ir gan 4.maijs - Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena, gan maija otrā svētdiena - Mātes diena. Šādi 2014.gada maijā būs saglabātas paredzētās brīvdienas, tādējādi nodrošinot ģimenēm iespēju sagatavoties svētkiem un pavadīt vairāk laika ar saviem tuviniekiem gan Mātes dienā, gan Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta...

Piektdien, 19.aprīlī, noslēgsies 2012./2013. gada mentoringa programma uzņēmējiem, ko īstenoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar biedrību LĪDERE. Šīs mentoringa programmas ietvaros tika saņemti 46 uzņēmumu pieteikumi. Rūpīgas atlases rezultātā tika izraudzīti 16 jaunie uzņēmumi, kuri pusgada garumā saņēma praktiskus padomus un pieredzējušu kolēģu palīdzību, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību dažādās jomās. Uzņēmēji, kuri ir no Rīgas un Rīgas reģiona, kā arī no Liepājas, Ventspils, Alūksnes, Cēsīm, Lielvārdes, Valmieras, Līvāniem, Jēkabpils un Jelgavas, darbojas tādās biznesa jomās kā pārtikas produktu, apģērbu, augsnes bagātināšanas produktu, sveču, koka skrejriteņu, kvēpu neitrālas kamīnmalkas, biškopības produktu un to maisījumu, tekstilmateriālu un tekstila aksesuāru ar maināmu dizainu ražošana, kā arī mobilo aplikāciju, datorgravēšanas produktu un bezpilota lidaparātu radīšana. Tāpat mentoringa programmā piedalījās uzņēmēji, kuri vēlas attīstīt izglītības, juridiskos, darba aizsardzības, bezmaksas sludinājumu un adīšanas pakalpojumus, kā arī izveidot interaktīvu komunikācijas platformu pusaudžiem - virtuālo garderobi. Mentoringa programmas uzņēmējiem mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Mentorings uzņēmējdarbībā...

Šodien Eiropā tiek atzīmēta jau septītā ikgadējā Eiropas pacientu tiesību diena. Eiropas Savienība (ES) 2013. gadu ir nolēmusi veltīt Eiropas iedzīvotāju tiesībām. Komisijas mērķis ir vairot iedzīvotāju informētību par jaunajām tiesībām, kas izriet no ES pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, kā arī veicināt iedzīvotāju aktīvu piedalīšanos savienības politikas veidošanā. Veselības inspekcija (Inspekcija) Eiropas pacientu tiesību dienā vēlas aktualizēt gaidāmās izmaiņas nacionālajos normatīvajos aktos, kas, raugoties no pacientu tiesību viedokļa, būs aktuālas ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Jau šī gada 25.oktobrī Latvijā sāks darboties Ārstniecības riska fonds. Pacientiem atlīdzības no fonda paredzēts izmaksāt no 2014.gada 1.maija par kaitējumu, kas nodarīts pēc 2013.gada 25.oktobra. Kad Latvijā savu darbību uzsāks Ārstniecības riska fonds, tiks nosacīti nodalīta ārstniecības personu profesionālās darbības izvērtēšana no administratīvās atbildības. Ārstniecības riska fonda mērķis ir fonda līdzekļus uzkrāt un pēc lēmuma pieņemšanas pēc iespējas ātrāk izmaksāt kompensāciju pacientam. Tomēr jāņem vērā, ka līdz ar pacientu informētību ar katru gadu pacientiem izmaksājamo atlīdzību skaitam būs tendence...

Ar uzņēmēju un valsts iestāžu pārstāvju diskusiju par uzņēmējdarbības attīstības iespējām reģionā, piektdien, 19. aprīlī, Daugavpilī darbu sāk plāna "Iespēju Latgale" ietvaros izveidotais Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC). "Centrs iecerēts kā vienas pieturas aģentūra uzņēmēju atbalstam un tas veidos vienotu konsultāciju tīklu, lai palīdzētu uzņēmīgiem latgaliešiem īstenot savas ieceres un tādējādi veicināt arī visa reģiona ekonomisko attīstību," stāsta Vides un reģionālās aizsardzības ministrs Edmunds Sprūdžs. Ministrs piebilst, ka tādējādi ir īstenota Latgales rīcības plānā iekļautā ideja par pārnozaru uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas izveidi Latgalē. LUC pamatprincipi ir mobilitāte un sadarbība, un, balstoties uz tiem, iecerēts veidot teritoriālo tīklu Latgales reģionā ar birojiem Daugavpilī, Balvos un Rēzeknē, nodrošinot speciālistu pieejamību reizi nedēļā katrā no šīm pašvaldībām. Mērķauditorija ir jaunieši, potenciālie un esošie uzņēmēji, pašvaldību speciālisti un iespējamie investori, kuri Latgales uzņēmējdarbības centrā varēs saņemt konsultācijas par Eiropas Savienības fondu un uzņēmējdarbības atbalsta programmu pieejamību. Iecerēts rīkot motivācijas un apmācības pasākumus topošajiem uzņēmējiem, kā arī konsultēt...

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests šogad, 27. februārī, atjaunojis metodisko materiālu "Personisko līdzekļu ieguldījuma un dividendēm pielīdzināma ienākuma uzskaite", kas sniedz metodisku palīdzību individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kas ir Gada pārskatu likuma subjekti un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, par to, kā grāmatvedībā veicama personisko līdzekļu ieguldījuma, ieguldīto personisko līdzekļu izņemšanas un dividendēm pielīdzināma ienākuma, kuru saņem fiziskas personas, uzskaite. Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru ieņēmumi iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu, sagatavojot gada pārskatu, sastāda bilanci atbilstoši Gada pārskatu likumā sniegtajai bilances shēmai. Arī tad, ja ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība var izvēlēties sagatavot gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu likuma noteikumiem, tādējādi kļūstot par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju. Saskaņā ar likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto dividendēm pielīdzināms ienākums ir individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, īpašnieka...

Saeima šodien, 18.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā lems par apjomīgiem grozījumiem Autortiesību likumā, kas cita starpā paredz precizēt plašas diskusijas izraisījušo publiskā izpildījuma definīciju. Kopumā Saeimas 18.aprīļa sēdes darba kārtībā ir 27 jautājumi. Galīgajam lasījumam rītdienas sēdei ir sagatavoti desmit likumprojekti. Grozījumi Būvniecības likumā paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā. Grozījumi paredz noteikt, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Galīgajā lasījumā deputāti lems par grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz noteikt pienākumu kabeļtelevīziju operatoriem iekļaut savās programmās reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radītos raidījumus un sižetus, ja tie ir izteikuši šādu vēlmi. Tāpat galīgajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem Ārstniecības likumā, kas paredz to papildināt ar nākotnes pilnvarojuma īstenošanai būtisku regulējumu. Ārstniecības iestādēm aizgādnības nodibināšanai vai nākotnes pilnvarojuma gadījumā būs tiesības sniegt atzinumu par to, vai garīga rakstura vai veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt....

Eiropas Parlaments (EP) otrdien, 16. aprīlī, pieņēma banku reformas tiesību aktus, kas paredz virkni jaunu stabilitātes prasību bankām no 2014.gada 1.janvāra. Piemēram, baņķieru prēmiju griestus, lai ierobežotu pārmērīgu riskēšanu izsniedzot aizdevumus, lielākus kapitāla "drošības spilvenus", kas palīdzētu izturēt krīzes, kā arī pastiprinātu uzraudzību. Tā ir līdz šim vērienīgākā ES banku reforma, kas ietver arī noteikumus izaugsmes veicināšanai, stimulējot bankas izsniegt aizdevumus mazajiem uzņēmumiem. Banku reformas tiesību aktus veido Kapitāla prasību regula (KPR) un Kapitāla prasību direktīvas 4. pārstrādātā versija (KPD IV). Regula ievieš pirmos vienotos noteikumus, kas ir spēkā attiecībā uz visām bankām ES dalībvalstīs. Tās mērķis ir arī nodrošināt to, ka visās ES dalībvalstīs ievēro starptautiskos Bāzeles III standartus par banku kapitāla pietiekamību. Savukārt direktīva ļauj visām dalībvalstīm vairāk rīcības brīvības, piemēram, tiesības prasīt savām bankām rezervēs uzkrāt vairāk kapitāla, nekā prasa ES tiesību akti, kas, piemēram, ļautu nodrošināties pret nekustamo īpašumu tirgus cenu svārstībām. Regulu deputāti pieņēma ar 595 balsīm...

Publiskā sektora uzdevums ir nodrošināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, nevis konkurēt ar privāto sektoru preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, uzskata Konkurences padomes (KP) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadība. Pēc Konkurences padomes pasūtījuma veiktā pētījuma "Pašvaldību uzņēmumu darbība preču un pakalpojumu tirgū un tās ietekmes uz konkurences vidi novērtējums" rezultāti apliecina, ka tikai trīs no Latvijas 119 pašvaldībām nav izveidojušas nevienu kapitālsabiedrību, 11 pašvaldībām ir kapitāldaļas vismaz vienā kapitālsabiedrībā, 67 pašvaldībām - 5, savukārt 28 pašvaldības ir kapitāldaļu īpašnieki līdz pat 10 kapitālsabiedrības! Latvijā kopumā reģistrētas 417 kapitālsabiedrības, kuru dalībnieks ir pašvaldība, no tām 310 kapitālsabiedrībās pašvaldība ir vienīgais dalībnieks. Visvairāk ar komercdarbību Latvijā nodarbojas Rīgas pilsētas pašvaldība, kurai ir 32 kapitālsabiedrības, Rīgai seko Liepājas pilsētas pašvaldība (22 kapitālsabiedrības) un Jelgavas pilsēta (15 pašvaldības). Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "Nav akceptējama līdzšinējā prakse, ka pašvaldības tā vietā, lai radītu labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai, pati izvēlas dibināt savus uzņēmumus vai iesaistīties jau...