JAUNUMI

Izdevniecības Lietišķās informācijas dienests veiksmīgā darbība šogad jau būs mērāma 20 gadu garumā. Sagaidot apaļo jubileju, kas izdevniecībai apritēs 17. maijā, dienu iepriekš - 16. maijā - paredzēts noslēgums lielsemināru ciklam "Kvalitatīva likumdošana - pamats sekmīgai darbībai un izaugsmei", ko izdevniecība veltīja visiem uzticamajamiem un arī potenciālajiem klientiem un interesentiem, kopā ar sadarbības partneri AS SEB banka rīkojot bezmaksas izbraukuma seminārus Latvijas lielākajās pilsētās. Lielsemināru vienojošais temats bija saistīts ar jaunākajām izmaiņām nodokļu un grāmatvedības normatīvajā regulējumā, par to runāsim arī 16. maijā, Biznesa augstskolas "Turība" konferenču zālē. Vienlaikus konferences dalībnieki varēs iepazīties ar izdevniecības jaunāko produktu - žurnālu BILANCES JURIDISKIE PADOMI, kura tematika arī cieši sasaistīta ar likumu un citu tiesību aktu skaidrojumu un normu piemērošanu praksē komercdarbībā. Pirmā numura tematika īpaši varētu interesēt grāmatvežu un finansistu auditoriju, jo žurnālā uzklausījām nodokļu jomas vienu no zinošākajiem juristiem - zvērinātu advokātu Jāni Taukaču, biroja Sorainen partneri, un reģionālās nodokļu un muitas prakses...

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums parāda, ka tikai katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs pilnībā orientējas nodokļos, ko no savas algas jāmaksā darbiniekam. Nepilnīgas zināšanas par nodokļu sistēmu valstī traucē iedzīvotājiem sekot līdzi izmaiņām nodokļu politikā un novērtēt valdības iniciatīvu ietekmi uz saviem ienākumiem, norāda finanšu plānošanas eksperti. "Iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem ir izteikti fragmentāras. Septiņi no desmit aptaujātajiem zina, ka Latvijā darbaspēka nodokļos iedzīvotāji samaksā aptuveni trešo daļu no savas algas un to, kādi nodokļi maksājami. Savukārt tikai 13% pilnībā orientējas visās likumsakarībās darbaspēka nodokļu politikā Latvijā. Kopumā iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem desmit ballu skalā vērtējamas tikai uz seši," secina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa. Ja iedzīvotāji neorientējas nodokļu likumsakarībās, viņiem ir grūti izprast un novērtēt nodokļu politikas izmaiņas, kas ir valdības dienaskārtībā, norāda A.Kauliņa. Kaut gan visi algotie darbinieki Latvijā no savas darba algas maksā vienus un tos pašus nodokļus, dažādās situācijās darbinieku nodokļu slogs var atšķirties, tādēļ...

Jaunākais Ernst & Young krāpšanas risku pētījums Navigating today’s complex business risks, kas tiek veikts visā pasaulē, atklāj, ka 47 % Baltijas valstu uzņēmēju uzskata, ka kukuļdošana un krāpšana uzņēmējdarbībā šajā reģionā ir izplatīta, kas ir zemāks rādītājs par 74 % Austrumeiropā kopumā, bet pārsniedz 39% rādītāju Rietumeiropā. Tāpat Baltijā arī 21 % uzņēmēju uzskata, ka to nozarē ierasta prakse ir maksāt kukuļus, lai iegūtu pasūtījumus, kas ir mazāk par 37 % vidējo rādītāju Austrumeiropā, bet pārsniedz 14 % līmeni Rietumeiropā. Saskaņā ar Baltijas valstu uzņēmēju viedokli, krāpšanas un kukuļdošanas izplatība Baltijas valstu uzņēmējdarbībā ir zemāka nekā, piemēram, Itālijā vai Polijā, kur attiecīgi 60 % un 59 % uzņēmēju uzskata, ka krāpšana un kukuļdošana ir izplatīta parādība. Baltijas valstu uzņēmēji tomēr ir daudz skeptiskāki par saviem Vācijas vai Francijas kolēģiem, kur tikai attiecīgi 30 % un 27 % uzskata, ka krāpšanas un kukuļdošanas gadījumi uzņēmējdarbībā ir izplatīta parādība. Valstis ar godīgāko uzņēmējdarbības...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Godmanis aicina Latvijas uzņēmējus, kuri saskaras ar brīvā tirgus ierobežojumiem kādā no Eiropas Savienības valstīm, iesniegt sūdzības Latvijas deputātiem EP vai pa tiešo Eiropas Komisijā. "ES likumi neatbalsta protekcionismu", intervijā žurnālam "Bilance" pauž Godmanis, skaidrojot, ka pieķeršanas gadījumos vainīgajām dalībvalstīm draud tiesas procesi un lielas soda sankcijas. "Jāizmanto iespējas ziņot par katru pārkāpumu. Ir vesela virkne mehānismu, kā ziņot par brīvas tirdzniecības pārkāpumiem - var vērsties Latvijas pārstāvniecībā EK vai pie mūsu EP deputātiem, tad mēs vēršamies komisijā ar šīm sūdzībām. Pēc tam sākas tiesas procesi", saka Godmanis. Tāpat Godmanis uzskata, ka arī pašai Latvijai nevajadzētu sākt importa ierobežošanas un iekšējā tirgus noslēgšanas politiku, jo tieši no eksporta uz ES valstīm Latvija gūst lielu labumu - IKP pieaugums lielā mērā balstās tieši uz to. "Latvijā eksports sastāda gandrīz 70% no visa mūsu iekšzemes kopprodukta un 77% no visa mūsu eksporta iet uz ES valstīm. Tātad nevis iekšējais...

Paralēlās atspoguļošanas periodā 3 mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas cenas precēm un pakalpojumiem būs jānorāda gan latos, gan eiro. Tas palīdzēs patērētājiem sekot līdzi cenām un aprast ar jauno valūtu, kā arī ļaus sabiedrībai jau laikus sagatavoties norēķinu valūtas maiņai un atvieglos preces vērtības salīdzināšanu eiro un latos. Ministru kabineta sēdē otrdien, 7.maijā, tika apstiprināti grozījumi 1999.gada 18.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”, kas papildināti ar nosacījumiem par to, kā norādāmas preču un pakalpojumu cenas paralēlā atspoguļošanas periodā. Noteikumi stāsies spēkā 2013.gada 1.oktobrī. Maijā tiks izstrādātas Vadlīnijas par pareizu cenu paralēlo norādīšanu, kas tiks publicētas Ekonomikas ministrijas (EM) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapās, kā arī izplatītas komersantiem gan semināros, gan caur nevalstiskajām organizācijām. Komersanti tiek aicināti ar visiem neskaidrajiem jautājumiem par cenu paralēlo norādīšanu vērsties EM vai PTAC, kuru speciālisti sniegs...

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 7.maijā, tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumos Nr.164 „Noteikumi par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai”. Grozījumu mērķis ir paplašināt komersantu loku, kuriem ir pieejams atbalsts šajā programmā. MK tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums veikt izmaiņas Konkurētspējas programmas ieviešanas nosacījumos, nosakot, ka turpmāk atbalstu varēs saņemt ne tikai mazie un vidējie komersanti, bet arī mikro uzņēmumi. Savukārt, lielie komersanti, kuriem atbalsts ir pieejams vairākās citās programmās, šos aizdevumus turpmāk vairs nevarēs saņemt. Tāpat, lai atbalstītu lielāku skaitu uzņēmēju, tiks samazināts vienam komersantam pieejamais aizdevuma apjoms līdz 1 miljonam latu investīciju aizdevumiem (šobrīd tie ir 5 miljoni latu) un līdz 500 000 latu apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem (šobrīd tie ir 2,5 miljoni latu). Aizdevumu minimālais apmērs netiek noteikts, izņemot 2 gadījumus: ņemot vērā, ka jaundibinātiem komersantiem kredīti līdz 54 000 latu jau ir pieejami Starta programmā, šajā...

Saeimas Sociālo un dara lietu komisija otrdien, 7.maijā, nolēma nosūtīt nozaru ministrijām atzinuma sniegšanai divus deputātu sagatavotus likumprojektus. Viens no tiem paredz nodrošināt tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu visiem vecākiem, kuri uzsāk strādāt līdz bērna viena gada vecumam. Savukārt otrs likumprojekts paredz jauniešiem līdz 25 gadu vecumam pirmajā darbavietā darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas finansēt no valsts budžeta. „Ņemot vērā, ka abiem likumprojektiem prognozējama finansiālā ietekme, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pirms lemšanas par konceptuālu atbalstu nosūtīsim tos atzinuma sniegšanai Labklājības ministrijai (LM) un Finanšu ministrijai, lai deputātiem pirms lēmuma pieņemšanas būtu pilna informācija par šo iniciatīvu izmaksām un atbilstību nozares politikai,” informē par likumprojektu virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā paredz novērst atšķirīgo attieksmi pret iepriekš strādājušiem un nenodarbinātiem mazuļu vecākiem. Patlaban persona, kas kopj bērnu līdz viena gada vecumam un iepriekš nav bijusi nodarbināta, uzsākot strādāt, var turpināt saņemt...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas deputāti otrdien, 7.maijā, vienojās konceptuāli atbalstīt ierosinājumu ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt būves, kam patlaban nodokli nepiemēro, bet kuras netiek pienācīgi apsaimniekotas - ir sabrukušas, vidi degradējošas un cilvēku drošību apdraudošas. „Šai situācijai beidzot ir jārod risinājums, tāpēc priekšlikumu atbalstījām. Mūsu valstī ir ļoti daudz novārtā atstātu dažādu būvju – sagruvušu mūra žogu un sētu, sabrukušu un vecu fermu, postā aizlaistu kultūras pieminekļu un inženiertehnisko būvju, kā arī dažādu sagruvušu ēku kapu un sanatoriju teritorijās,” situāciju raksturo Nodokļu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks. Iecerēts, ka šādiem graustiem, izvērtējot katru konkrēto situāciju, pašvaldības varēs piemērot nodokļa paaugstināto likmi trīs procentu apmērā no kadastrālās vērtības, bet, ja šādai būvei vairs nebūs nekādas vērtības, tad nodokļa aprēķinā ņems vērā zemes vērtību. Patlaban likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” ir noteikta virkne objektu, ko neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli, un tādējādi īpašniekiem par nepienācīgu objektu uzturēšanu nevar piemērot...

Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriedei nodevusi 2014.-2020.gada perioda Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas dokumentu projektus - Partnerības līgumu Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam un Darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Līdz šā gada 3.jūnijam FM aicina visus interesentus iepazīties ar plānošanas dokumentu projektiem un sniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem precizējumiem un papildinājumiem. Dokumentu projekti pieejami mājaslapā www.esfondi.lv. Pie plānošanas dokumentu projektu sagatavošanas no šā gada janvāra intensīvi strādāja FM kā ES fondu vadošā iestāde sadarbībā ar atbildīgajām nozaru ministrijām, vienlaikus konsultējoties ar Eiropas Komisiju. Lai nodrošinātu kvalitatīvu sagatavošanos 2014.-2020.gada ES fondu investīciju periodam, 2012.gada septembrī tika izveidota partnerības platforma - Pagaidu uzraudzības komiteja. Plānošanas dokumentu projekti tika sagatavoti, balsoties uz šādiem principiem: sasaiste ar ES 2020 un citiem plānošanas dokumentiem, stratēģiskais redzējums balstīts uz trūkumu un vajadzību analīzi, risinājumi vērsti uz efektīvu, ilgtspējīgu attīstību un rezultātiem. Plānošanas dokumentos definētie prioritārie virzieni un specifiskie atbalsta mērķi koncentrēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, kas...

Lai samazinātu administratīvo slogu reģistrētajiem masu informācijas līdzekļiem un reliģiskajām organizācijām, reģistrācijas apliecības vai to dublikātus izsniegs tikai pēc pieprasījuma. To paredz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas otrdien, 7.maijā, konceptuāli atbalstītie grozījumi Reliģisko organizāciju likumā un likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Reģistrācijas apliecība apliecina tikai medija vai reliģiskās organizācijas reģistrācijas faktu, taču neapliecina, ka tas vēl joprojām pastāv un nenosaka to darbības tiesisko pamatu, tādēļ apliecības izsniegšanai nav juridiskas nozīmes, norāda likumprojektu autori. Atsakoties no reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas, likumu grozījumi paredz nodalīt medija vai reliģiskās organizācijas reģistrāciju, par ko ir maksājama valsts nodeva, no reģistrācijas apliecības un tās dublikāta izsniegšanas, kas būs maksas pakalpojums. Likumu grozījumu autori norāda, ka šāda prakse disciplinēs personas, rosinot tās izvērtēt nepieciešamību saņemt reģistrācijas apliecību, kā arī mazinās Uzņēmumu reģistra (UR) administratīvās izmaksas. Ņemot vērā, ka jau šobrīd UR mājaslapā jebkura persona var bez maksas iegūt pamatinformāciju par reģistrētajām reliģiskajām organizācijām un...

2013. gadā ir pieaugusi Baltijas valstu uzņēmēju gatavība palielināt darbinieku skaitu un viņu atalgojumu, tomēr uzņēmējdarbības attīstību kavē kvalificētu darbinieku trūkums, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2013. Vismazāk uzņēmēju, kas prognozē atalgojuma kāpumu ir Latvijā (59%), savukārt visplašākais atalgojuma kāpums ir gaidāms Igaunijā, kur algas palielināšanas iespēju apsver 76% uzņēmumu, bet Lietuvā algu saviem darbiniekiem šogad iecerējis palielināt 71% uzņēmēju. Tas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, kad algas palielinājumu Latvijā prognozēja - 30%, Igaunijā - 57%, bet Lietuvā - 40% uzņēmēju. Pie tam, ja pērn 21% respondentu Latvijā paredzēja, ka algas tiks samazinātas, tad šogad aptaujas rezultāti liecina, ka nodomu samazināt algas praktiski nav. Latvijā un Igaunijā 2013. gadā darbinieku skaitu plāno palielināt 36% uzņēmumu, savukārt Lietuvā vairāk nekā puse - 53%. Lai arī Lietuvas uzņēmēji jau trešo gadu pēc kārtas ir visoptimistiskākie no visām trīs Baltijas valstīm attiecībā uz jaunu darbinieku pieņemšanu, tomēr vienlaikus viņi...

Otrdien, 7. maijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kas iekļauj spridzinātāja, spridzināšanas darbu vadītāja un pirotehniķa profesijas reglamentēto profesiju sarakstā. Projekta tiesiskais regulējums attieksies uz fiziskām personām, kas ir saņēmušas vai vēlēsies saņemt spridzinātāja sertifikātu, spridzināšanas darbu vadītāja sertifikātu vai pirotehniķa sertifikātu. Saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumu, lai fiziskā persona būtu pilnvarota rīkoties ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm šajā likumā noteiktajā kārtībā, tā saņem spridzinātāja sertifikātu, kas apliecina personas profesionālo kompetenci spridzināšanas darbu veikšanā. Savukārt, lai fiziskā persona būtu pilnvarota vadīt spridzināšanas darbus, tā saņem spridzināšanas darbu vadītāja sertifikātu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā, kas pieņemti un/vai stājušies spēkā aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/ skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.198 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.884 „Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa tiešo nodokļu jomā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu”” - Ar grozījumiem noteikts, ka informācija pēc pieprasījuma ir sniedzama ne tikai par konkrētu nodokļu maksātāju, bet arī par citu saistītu personu un tās veiktajiem darījumiem, kam varētu būt ietekme attiecībā uz konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu apmēra noteikšanu; noteikti informācijas sniegšanas vai pieprasījuma saņemšanas apstiprināšanas termiņi VID; VID tiesības lūgt atsauksmi ES dalībvalsts kompetentajai iestādei par VID sniegto informāciju, kā arī VID pienākumu nosūtīt atsauksmi par saņemto informāciju, ja to lūdz ES dalībvalsts kompetentā...

Turpmāk Latvijas Hipotēku un Zemes banka varētu vairāk kreditēt tieši mikro, mazos un vidējos uzņēmumus, paredz Ministru kabinetā otrdien, 7. maijā, skatāmais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumos Nr.164 "Noteikumi par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai"". Grozījumi nosaka, ka aizdevumus komersantu konkurētspējas uzlabošanai turpmāk varēs saņemt mikro, mazie un vidēji komersanti, bet vairs nevarēs saņemt lielie komersanti. Valsts atbalsta programmai pieejamais kopējais finansējuma apjoms netiek mainīts, taču tiek samazināts aizdevumu apjoms un programmas ietvaros tādējādi tiks veicināta pieeja finansējumam lielākam komersantu skaitam – it īpaši jaundibinātiem, darbību jaunā darbības jomā uzsākošiem un strauji augošiem mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem. Tas tiks mēģināts panākt ar ievērojamu maksimālās aizdevuma summas samazināšanu - ja pašlaik maksimālais apgrozāmo līdzekļu aizdevumu apjoms ir līdz 2.5 milj. latu, savukārt investīciju aizdevumu apjoms ir līdz 5 milj. latu, tad tagad plānots šos limitus samazināt līdz attiecīgi pusmiljonam un miljonam latu. Savukārt par minimālo investīciju aizdevuma apmēru mikro komersantiem...

Valsts Neatkarības atjaunošanas svētkos 4.maijā mūsu likumdevējas - Saeimas - deputāti pulcējās svinīgai kopbildei pie Saeimas nama, kā arī devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kur tapa Latvijas iedzīvotāju un viesu veidotais tradicionālais ziedu paklājs "Ziedu Latvija". Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Video: Ilgonis Linde, Saeimas Kanceleja 4.maija svinīgā Saeimas sēde Fragments no Saeimas svinīgās sēdes Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 23.gadadienā. Video: Ilgonis Linde, Saeimas kanceleja