JAUNUMI

Sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā nomaksātas par 89,6% darbinieku, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada oktobrim, kas otrdien, 2. aprīlī, tika skatīta valdībā informatīvajā ziņojumā "Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu". LM uzsver, ka kopumā laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada oktobrim ir palielinājies to cilvēku īpatsvars, par kuriem iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, bet samazinājies to skaits, par kuriem iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā. Par 8,9% jeb 27,5 tūkst. darbinieku iemaksas veiktas nepilnīgi, t.n., ka tās nav veiktas pilnā apmērā, piemēram, bija jāmaksā 100 Ls, bet faktiski samaksāti tikai 80 Ls. Par 3,6 tūkst. jeb 1,2% cilvēku veiktās iemaksas bijušas nulle, jo darbinieks minētajā periodā, iespējams bijis bezalgas atvaļinājumā. Par 0,4% jeb 1,2 tūkst. darbinieku iemaksas vispār nav veiktas. Tāpat konstatēts, ka līdz 2013.gada 10.janvārim deviņi cilvēki ir paši veikuši...

Otrdien, 2. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”, kas paredz vairāku normu precizēšanu un nosaka, ka biometrijas datu sistēmā uzkrāto informāciju valsts iestādes varēs izmantot publisko pakalpojumu sniegšanai. Piemēram, ja persona vēlēsies saņemt Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma 14. pantā norādīto iestāžu pakalpojumus un personai nebūs līdzi personu apliecinoša dokumenta, tad persona savu identitāti varēs apliecināt pēc saviem biometrijas datiem (pirkstu nospiedumiem). Šo pakalpojumu varēs izmantot tie iedzīvotāji, kuriem ir izsniegtas jaunās pases vai ID kartes ar biometrijas datiem. Pēc šo likumdošanas izmaiņu stāšanās spēkā kā pirmie personas identitātes atpazīšanu pēc biometrijas datiem, piedāvājot savus pakalpojumus, sāks izmantot Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, bet nākotnē biometrijas datus saviem pakalpojumiem varētu izmantot arī citas iestādes, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Likumprojektā „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” noteiktas tiesības izmantot šajā sistēmā uzkrātos datus publisko pakalpojumu sniegšanai,...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2.aprīlī, pirmajā lasījumā izskatot grozījumus likumā "Par nelikumīgi represēto peronu reabilitāciju", balsojot noraidīja likumprojektu, kas paredz reabilitēt personas, kuras bez tiesas lēmuma viņu politisko uzskatu vai rīcības dēļ nepamatoti tika ievietotas piespiedu ārstēšanai psihiatriskajās slimnīcās. Par konceptuālu atbalstu šim likumprojektam balsoja četri deputāti no Vienotības un Reformu partijas frakcijas, pret bija trīs deputāti no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" frakcijas, bet Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvis atturējās. Balsīm šādi sadaloties arī otrajā balsojumā, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekts netika atbalstīts. Ja vien to noteiktā termiņā nelūdz tā iesniedzējs, atbildīgajā komisijā noraidīts likumprojekts Saeimas sēdē vairs nav skatāms. "Jautājumā par psihiatriski represēto personu reabilitāciju vilcināšanās nav pieņemama. Likumdevējam būtu skaidri jāpauž sava attieksme, īpaši ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs problēma jau atrisināta, bet Latvijā neesam spējuši 20 gadu laikā šo pāridarījumu labot. Taču, ņemot vērā šodienas balsojumu, sabiedrībai var rasties iespaids, ka likumdevējs šo jautājumu nevēlas vai...

Pēdējos mēnešos vērotais iedzīvotāju optimisms pierimis un vispārējais noskaņojums sācis pasliktināties, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti. Līdzās ieilgušajai ziemai viens no iemesliem šādai noskaņojuma maiņai ir dzīves dārdzība, par ko liecina pētījuma respondentu nosauktās naudas summas, kādas, viņuprāt, nepieciešamas cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanai. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu pētījumu rezultātiem, tās ir palielinājušās. Jautājumā, cik lieliem ienākumiem cilvēkam jābūt, lai varētu normāli dzīvot, vidējā respondentu nosauktā summa ir aptuveni 665 lati mēnesī, kas ir par 72 latiem vairāk nekā pagājušā gada jūlijā. Tiesa gan, pētnieki norāda, ka vasarā iedzīvotāji šai ziņā ir nedaudz pieticīgāki, jo apkures sezonas problēmas nav aktuālas. Tostarp gandrīz puse jeb 47% aptaujāto norādījuši, ka viņiem pietiktu ar summu līdz 500 latiem, bet tikai nedaudz mazāk - 43% - saukuši naudas summas robežās no 501 līdz 1000 latiem. To, ka normālai dzīvei vajadzētu saņemt algu, kas lielāka par 1000 latiem, minējuši vien 9% aptaujāto. Savukārt, norādot, cik lieli...

Ministru kabinets vakar, 2. aprīlī, apstiprināts noteikumu projekts "Programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" īstenošanas kārtība" , kas paredz Norvēģijas finanšu instrumenta un valsts atbalstu uzņēmējiem inovatīvas "zaļās" ražošanas attīstīšanai un inovācijām Latvijā 8,8 miljonu latu apjomā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēris, ka zaļās ražošanas attīstības programma ir viens no pilotprojektiem, ko īsteno Nacionālās industriālās politikas ietvaros, lai veicinātu ražošanas attīstību, sniegtu atbalstu jauniem inovatīviem zaļās ražošanas projektiem, veidotu jaunas darbavietas, kā arī virzītos uz ienesīgāku produktu un pakalpojumu radīšanu. Ministru kabineta noteikumu projekts paredz viena iepriekš noteiktā projekta „Zaļo Tehnoloģiju inkubators”, neliela apjoma grantu shēmas un programmas divpusējās sadarbības fonda īstenošanas kārtību, kā arī vispārīgos programmas ieviešanas nosacījumus. Zaļo Tehnoloģiju inkubatora izveide ļaus sniegt atbalstu inovatīviem, uz pētniecības un attīstības aktivitātēm orientētiem komersantiem to ideju tālākai attīstīšanai, līdz gatavībai pilnvērtīgi pretendēt uz tirgus finanšu instrumentiem un citām atbalsta programmām. Programmas ietvaros ir paredzēts izveidot vienu Zaļo Tehnoloģiju inkubatoru, kā arī īstenot atklātu...

Lai pilnveidotu patvēruma procedūru, nodrošinātu tās efektivitāti un novērstu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, ņemot vērā patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 2.aprīlī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Patvēruma likumā. Lai paātrinātu iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas izskatīšanu, paredzēts noteikt, ka lēmumu par atteikumu piešķirt statusu, ja iesniegums iesniegts robežšķērsošanas vietā, saīsinātajā kārtībā varēs pieņemt arī Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona, un tas būs jāpieņem piecu darba dienu laikā. Pašreiz lēmumu par statusa piešķiršanu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un iesniegumu izskatīšana saīsinātajā kārtībā ilgst aptuveni trīs mēnešus, bet parastās procedūras kārtībā astoņus līdz deviņus mēnešus. Lai novērstu patvēruma procedūras ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu tās efektivitāti, nepieciešams veikt patvēruma meklētāju aizturēšanu, kurai jāatbilst vispārējiem cilvēktiesību pamatprincipiem, norāda likumprojekta autori. Tādējādi likumprojektā precizēti patvēruma meklētāju aizturēšanas nosacījumi. Savukārt, lai nodrošinātu patvēruma meklētāju uzskaiti un patvēruma procedūras virzību, PMLP izveidos, uzturēs un aktualizēs patvēruma meklētāju reģistru. Paredzēts, ka...

Ņemot vērā pavasarim netipiski vēsos laika apstākļus un biezo sniega kārtu, Lielās Talkas organizatori izplatījuši paziņojumu, ka šogad iecerētā talkšana no 20. aprīļa pārcelta uz 27.aprīli. Tādējādi gatavošanos talkai pagarinot par nedēļu un dabai ilgāk ļaujot atmosties no ieilgušās ziemas. Lēmums pārcelt Lielās Talkas norises laiku pieņemts, ņemot vērā iedzīvotāju un Lielās Talkas pašvaldību koordinatoru pastiprinātās bažas par netipiski vēsajiem laika apstākļiem un pārdomām, vai aprīļa vidū esošā sniega kārta būs nokususi un būs iespējams realizēt plānotās aktivitātes. Arī Valsts prezidents un Lielās Talkas patrons Andris Bērziņš ir atbalsta šīs izmaiņas un 27.aprīlī piedalīsies Lielajā Talkā. Vita Jaunzeme, Lielās Talkas darba grupas vadītāja: "Pieņemt šādu lēmumu nebija viegli, taču, tas ir vienīgais loģiskais risinājums, lai talkošana patiešām izdotos visā Latvijā. Ņemot vērā, ka pavasaris šogad ir aizkavējies vispareizāk ir talku pārcelt pa nedēļu. Mēs tiešā veidā esam atkarīgi no dabas un nespējam paredzēt, kādus pavērsienus tā mums sagādās. Un tā kā šī...

Šī gada gada februārī pēc Lattelecom pasūtījuma Norstat veicis pētījumu par uzņēmumu datu drošību. Pētījumā piedalījās 200 uzņēmumu īpašnieki un augstāka līmeņa vadītāji no vairāk nekā 22 dažādām nozarēm. Pārliecinošais vairākums uzņēmumu (97%) piekrīt apgalvojumam, ka mūsdienās uzņēmuma biznesa procesus ļoti lielā mērā ietekmē IT tehnoloģijas un datu drošība ir ļoti svarīga, bet tai pat laikā aptaujātie (63%) secina, ka biznesa datu drošībai netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība no uzņēmēju puses. Uzņēmēji atzīst - datortehnikas tehnisku negadījumu vai zādzības rezultātā tie ir zaudējuši uzņēmējdarbībai nozīmīgus datus (59%), kas nodarījis arī finansiālus zaudējumus biznesam (20%). "Neskatoties uz datu drošības jautājuma aktualitāti, uzņēmumu vidū raksturīga pašpārliecinātība datu drošības jautājumā. Kaut arī uzņēmēji atzīst, ka bieži dzirdējuši gadījumus (52%), kad kāds cits uzņēmums ir zaudējis biznesam svarīgus datus, tas vēl joprojām uzņēmumiem neliek rūpīgāk pārdomāt drošības jautājumu savām IT sistēmām," stāsta Lattelecom Biznesa klientu daļas direktors Gusts Muzikants. Biežāk datu drošība ir svarīga lielākiem uzņēmumiem,...

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", ko otrdien, 2.aprīlī, apstiprināja valdība. Likumprojekts paredz ieviest valsts nodevu dārzeņu šķirņu kolekcionāriem par personas reģistrāciju un izmaiņu veikšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā un publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru kabineta 2013.gada 19.marta noteikumi №154 «Noteikumi par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstu apstiprināšanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 29.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 26.marta noteikumi №156 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumos №166 «Kārtība, kādā veidojamas, finansējamas un sagatavojamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 29.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 19.marta noteikumi №153 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 2.marta noteikumos №215 «Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 29.martu.

Rēzeknes pilsētas domes 2013.gada 8.februāra saistošie noteikumi №7 «Grozījumi Rēzeknes pilsētas domes 2010.gada 29.jūnija saistošajos noteikumos №11 «Rēzeknes pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 28.martu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka Saeimā 2012.gada 13.decembrī tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, saskaņā ar kuru VID ir noteikts pienākums, sākot ar 2013.gada 1.aprīli, nodrošināt informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 100 latus, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmo un 1.3daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datu bāze tiek izveidota ar mērķi samazināt laika un finanšu resursus gan nodokļu maksātājiem, kas nepieciešami, lai VID pieprasītu un saņemtu izziņu par norēķiniem ar budžetu, gan nodokļu administrācijai, sagatavojot pieprasītās izziņas. Turklāt nodokļu maksātājiem minētās sistēmas izveidošana ļaus ērtā veidā sekot līdzi savu nodokļu nomaksas stāvoklim, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegs priekšstatu par darījuma partnera ekonomisko situāciju, kā arī nebūs nepieciešams VID pieprasīt izziņas par norēķiniem ar budžetu. Informācija VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku...

Pirmdien, 1.aprīlī spēkā stājušies būtiski Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas nodrošinās efektīvāku piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu attiecībā uz juridiskajām personām. Par paredzamajām likuma izmaiņām portālā jau informējām arī iepriekš (skat. šeit). Atgādinām, ka minētie grozījumi paredz precīzāk definēt to personu loku, kurām var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, kā arī iespēju izdalīt atsevišķā lietvedībā procesu pret juridisko personu, ļaujot piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta. Saskaņā ar minētajiem grozījumiem piespiedu ietekmēšanas līdzekli varēs piemērot privāto tiesību juridiskajai personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai. Turklāt attiecībā uz minētajām personām turpmāk varēs piemērot vairākus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus - likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu. Pēdējos trīs varēs piemērot vienlaicīgi. Krimināllikuma grozījumi nosaka, ka tiesību ierobežošana nozīmē noteiktu tiesību vai atļauju atņemšanu vai aizliegumu juridiskajai personai izmantot noteiktas tiesības, saņemt valsts atbalstu vai palīdzību, piedalīties valsts vai pašvaldības iepirkuma procedūrā. Šādu tiesību...