JAUNUMI

Ceturtdien, 4.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība", kas paredz būtiski samazināt administratīvo slogu gan nolietoto transportlīdzekļu īpašniekiem, gan to apstrādes uzņēmumiem. Šobrīd esošā kārtība paredz, ka, pieņemot nolietotu transportlīdzekli pārstrādei, apstrādes uzņēmums transportlīdzekļa īpašniekam izsniedz transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu. Vienlaikus esošā kārtība nosaka, ka likvidācijas sertifikāts ir aizpildāms trīs eksemplāros, no kuriem viens tiek izsniegts nolietotā transportlīdzekļa īpašniekam, otrs glabājams apstrādes uzņēmumā, bet trešais viena mēneša laikā iesniedzams Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) nolietotā transportlīdzekļa norakstīšanai. VSS izsludinātajā noteikumu projektā ir paredzēts atteikties no esošās kārtības un noteikta parauga veidlapām, tās aizstājot ar elektronisku informācijas apmaiņu CSDD un apstrādes uzņēmumu starpā. Tādā veidā tiešsaistes režīmā tiks iegūti dati par pārstrādei nodoto transportlīdzekli no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Jaunā kārtība mazinātu gan izmaksas, gan administratīvo slogu apstrādes uzņēmumiem, kuriem nepieciešams vērsties CSDD, lai sākotnēji saņemtu likvidācijas sertifikātu veidlapas izsniegšanai nolietoto...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi degvielas mazumtirdzniecības tirgus izpēti – tās ietvaros tika veikta iestādes pastāvēšanas vēsturē plašākā datu analīze un secināts, ka degvielas mazumtirgotāji darbojas atbilstoši tirgus apstākļiem un to starpā nav konstatējama aizliegta vienošanās. 2010.gada pavasarī KP ierosināja lietu par iespējamu aizliegtu vienošanos starp trim lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā – SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, SIA „Neste Latvija” un SIA „Lukoil Baltija R”. Bažas par iespējamo aizliegto vienošanos radīja uzņēmumu ilgstoši īstenotās vienlaicīgās cenu maiņas – lai arī šāda rīcība pati par sevi nav pārkāpums, lietas ietvaros tika pārbaudīts, vai cenas netiek apzināti saskaņotas, likvidējot reāli konkurenci un maldinot patērētājus. Lietas ietvaros KP veica degvielas izmaksu, cenu veidošanas principu un izmaiņu ekonometrisko analīzi, kā arī kibertehnisko analīzi datiem, kas no uzņēmumiem tika iegūti pēc tiesas sankcijas, nepaziņotas inspekcijas laikā. Veiktā analīze KP ļāva secināt, ka lielajiem degvielas tirgotājiem ir raksturīga savstarpēja novērošana un paralēla darbību veikšana jeb tā dēvētā...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot Liepājas pilsētas domes kasācijas sūdzību pieteikumā, ar kuru pašvaldība atteikusi pieteicējai dot atļauju izbūvēt gāzes katlu māju un gāzes pievadu, pieņēmis blakus lēmumu. Ar blakus lēmumu Senāts vērš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra uzmanību uz to, ka Liepājas pilsētas pašvaldības 2009.gada 20.februāra saistošo noteikumu Nr.5 "Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā" 3.3.apakšpunkts un, iespējams, arī citas šo noteikumu normas, ciktāl ar tām ierobežotas būvju un ēku īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, ir pretrunā ar Enerģētikas likuma 50.pantu. Pieteicēja - maksātnespējīgā SIA "MIG Holdings" vēlējās izbūvēt gāzes pievadu un gāzes katlu māju biroja ēkas apkurināšanai. Liepājas pilsētas pašvaldība šo ieceri noraidīja, atsaucoties uz saistošajiem noteikumiem. Saistošie noteikumi nosaka konkrētas zonas pašvaldības teritorijā, kur pieļaujams pamatā izmantot centralizēto siltumapgādes sistēmu ar atsevišķiem izņēmumiem - ja decentralizēta siltumapgāde paredzēta viendzīvokļa dzīvojamajai mājai vai ja tiek izmantota bez kurināmā siltumenerģijas ražošanas tehnoloģija. Pieteicējas iecere šiem izņēmumiem neatbilda....

Šī gada 1.jūnijā stāsies spēkā pilnveidotie 2013.gada 19.februāra Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.211 "Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā". Jaunbūvju attīstītājiem un īpašniekiem ir piedāvāta pilnveidota aprēķinu formula, kā arī atvieglojumi gadījumos, ja jaunuzceltais objekts dod būtisku ieguldījumu pilsētas kopējā attīstībā. Pilnveidojot infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kārtību, izveidota pārskatāma nodevas aprēķināšanas formula, maksimāli samazinot nodevas aprēķiniem nepieciešamo izejas datu atlases apjomu no būvprojektu tehniskās dokumentācijas, kas ļauj savlaicīgi aprēķināt un plānot nodevas apmēru gan būvniecības ieceres pasūtītājiem, gan nodevas aprēķinātājiem. Saistošajos noteikumos ir precizēti arī nodevas maksātājiem piešķiramo atlaižu apmēri. Ņemot vērā būvniecības ieceres īstenotāja faktiski veikto ieguldījumu pilsētas infrastruktūras izbūvē (pilsētas ielas un maģistrālie lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektori), saistošajos noteikumos ir paredzēts, ka Rīgas dome var pieņemt lēmumu par atlaides piešķiršanu nodevas maksātājam. Atlaide var tikt piešķirta tikai tad, kad attiecīgā infrastruktūra ir faktiski izbūvēta un pieņemta ekspluatācijā, kas ļauj konstatēt izbūvētā apjomus. Piešķirot atlaidi, attiecīgi tiek samazināts...

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos "Par Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi" plāno noteikt augstskolām un koledžām maksu par augstākās izglītības iestādes akreditāciju, studiju virziena akreditāciju, studiju virziena akreditācijas ietvaros iesniegtās papildu informācijas pārbaudi un izvērtēšanu, kā arī par studiju programmas licencēšanu. Maksas pakalpojumu cenrādis nodrošinās augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas, kā arī studiju programmu licencēšanas procedūru sekmīgu norisi. 2013.gadam no valsts budžeta akreditācijas procesam piešķirti 151 000 latu. Saskaņā ar grozījumiem, augstākās izglītības iestādes un studiju virzienu akreditācijas izmaksas būs atkarīgas no ekspertu skaita, kuri piedalās akreditācijas procesā, un studiju virzienā iekļauto programmu skaita. Paredzēts, ka augstskolām nebūs jāmaksā par to studiju virzienu akreditāciju, kas novērtētas Augstākās izglītības padomes īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai", un kura rezultāti tiks daļēji izmantoti akreditācijas procesā. Būtiskās atšķirības akreditācijas procesā saistītas ar pagājušajā gadā veiktajiem grozījumiem Augstskolu...

Zeme. Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.com Zemkopības ministrija informē, ka līdz 2013. gada 31. martam VAS „Lauku attīstības fonds” (LAF) pieņēmis lēmumus par aizdevumu piešķiršanu 86 zemnieku saimniecībām lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai par kopējo summu 3,1 miljonu latu. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Aizdevumi piešķirti, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas izstrādātajiem un valdības apstiprinātajiem MK noteikumiem Nr.381 „Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”. Patlaban aizdevumi ir apstiprināti 82 aizņēmējiem, jo četri aizņēmēji – trīs saimniecības no Kurzemes un viena saimniecība no Zemgales ir noformējušas katra pa diviem aizņēmumiem (nepārsniedzot kopējo maksimālo summu vienam aizņēmējam – 100 000 latu). Aizdevumu sadalījums pa reģioniem ir šāds: Zemgale – 34, Kurzeme – 27, Vidzeme – 13, Latgale - 6, Rīgas reģions – 6. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 2573...

Saeima ceturtdien, 4.aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”, kas paredz jaunu kompensāciju piešķiršanas kārtību zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Kompensāciju izmaksu plānots atsākt no nākamā gada. Atsakoties no vienreizēja maksājuma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, jaunais regulējums paredz ieviest ikgadējos atbalsta maksājumus un kompensācijas gan no Eiropas Savienības (ES) fondu, gan valsts budžeta līdzekļiem. Pieņemtais likums paredz atbalsta maksājumus par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Savukārt dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā kā kompensācijas mehānisms saglabāta zemes atpirkšana neapbūvētai zemei. Jaunajā regulējumā tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, kas paredz - ja zemes īpašniekam uzlikts sods par pārkāpumiem vides jomā, kompensācijas pieprasījumu izskata tikai tad, ja naudas sods par pārkāpumiem ir samaksāts un ir atlīdzināti videi nodarītie zaudējumi. Tāpat tiek saglabāts arī regulējums...

Lai pievērstu pastiprinātu sabiedrības uzmanību darba drošības jautājumiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos"ietvaros ir izveidojusi infografiku, kurā apkopoti aktuālākie ar darba drošību saistītie fakti un skaitļi, kā arī padomi - kā pasargāt sevi no nelaimes gadījumiem darbā.Katru gadu Latvijā nelaimes gadījumos darbā cieš vairāk nekā 1000 cilvēku - 2012.gadā šādos negadījumos cietuši 1510 strādājošie.* Visbiežāk negadījumi notiek pilsētās, kurās koncentrēti ražošanas uzņēmumi - Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā. To raksturīgākie cēloņi - strādājošo neuzmanība un pārgalvība, kā arī darba devēju formālā attieksme pret darba drošību.Kaut arī saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem pērn visvairāk nelaimes gadījumu darba vietā notika Kurzemē un Rīgas reģionā, LBAS veiktās aptaujas dati** liecina, ka tieši šo reģionu iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka ikdienā strādā drošā darba vidē, piemēram, birojā. Vidzeme Visatbildīgāk pret savu un kolēģu dzīvību darbā attiecas vidzemnieki. Proti, regulāra...

Lai uzlabotu medību jomas regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ceturtdien, 4.aprīlī, izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Medību likumā. Grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai. Likumprojekts paredz mainīt regulējumu pieļaujamam nomedīšanas apjomam – turpmāk to plānots katrai sugai noteikt pēc populācijas stāvokļa. Līdz šim nomedīšanas apjomu noteica Valsts meža dienests, pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites datiem. Izmaiņas paredz atļaut publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumu apjomu, ko, piemēram, nodara bebru pieaugošais populācijas blīvums. Pašreizējā likuma redakcija noteic, ka publiskajos ūdeņos bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus. Likumprojekts arī paplašina mežacūku medījamo teritoriju, kurā iekļauta ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības zeme. Grozījumi paredz jaunu regulējumu, kas nosaka medību aizlieguma teritorijas, piemēram, pilsētu teritorijas, kapsētās, kā arī vietās, kur nebūs reģistrēts medību iecirknis. Tāpat grozījumi paplašinās medībās...

Gan Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paudušas kritiku ceturtdien, 4.aprīlī Saeimā otrajā lasījumā pieņemtā likumprojektu "Grozījumi Civillikumā". LTRK to uzskata par mēģinājumu iejaukties pušu, šai gadījumā komersantu, brīvas gribas izpausmes principā vienoties par piemērojamiem līgumsodiem, nokavējuma procentiem, kā arī to, vai līgumsods ietver zaudējumu atlīdzību vai nē. Savukārt LKA uzskata, ka grozījumi nesasniegs deputātu deklarēto mērķi - novērst patērētāju tiesību aizskārumu ar ātro kredītu nosacījumiem, bet gan radīs problēmas ar savlaicīgu saistību izpildi visiem komersantiem un neskaidrības līgumsodu piemērošanā. LKA norāda, ka likumprojekts paredz aizliegt "nesamērīgus un godīgai darījumu praksei neatbilstošus procentus", taču tajā neesot paskaidrots, kas ar to tiek saprasts. Tāpat neesot noteikts, vai jaunais regulējums attieksies tikai uz līgumiem, kas noslēgti pēc grozījumu stāšanās spēkā vai ar atpakaļejošu spēku uz jau tagad spēkā esošiem līgumiem. LKA uzskata, ka nav izvērtētas šī likumprojekta sekas uzņēmējdarbībai, nav izvērtēta iespējamā ietekme uz maksājumu disciplīnu un noslēgto līgumu...

NODOKĻI Aktualitātes nodokļu pretizvairīšanās normu piemērošanā No 2012. gada 26. jūlija ir spēkā jauna saimnieciskās darbības apturēšanas kārtība, kas ir reglamentēta likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1 pantā. Kaut faktiski Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sācis aktīvi piemērot jaunu regulējumu no 2012. gada oktobra, ir pagājis jau pietiekami ilgs laiks, lai izdarītu secinājumus par jaunu normu lietderīgumu un efektivitāti, kā arī noteiktu raksturīgākas pazīmes, kurām atbilst nodokļu maksātājs, kam VID apturējis saimniecisko darbību, jeb, citiem vārdiem, kādi ir biežākie pārkāpumi, par kuriem tā tiek apturēta. Ir arī pārkāpumi, par kuriem var uzņēmuma vadītājiem atņemt tiesības ieņemt konkrētus amatus. Gana biedējoši... Par to visu lasiet Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītājas EDĪTES SILOVAS rakstā BILANCEI. DARBA SAMAKSA Kā veidot atalgojuma sistēmu savā uzņēmumā vai iestādē Atalgojuma noteikšana ražošanas vadītājam vai algu budžeta apstiprināšana nākamajam gadam, vai labāku mērķu izpildes veicināšana vadītājiem ir īpašs izaicinājums, it sevišķi, ja vadītājs nāk...

Satversmes tiesas 2013.gada 28.marta spriedums №2012 - 15 - 01 «Par Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešās, piektās, septītās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2013.gada 2.aprīli.

Rīgas Domes 2013.gada 19.februāra saistošie noteikumi №209 «Par Rīgas domes 2005.gada 27.septembra saistošo noteikumu №18 «Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi» atzīšanu par spēku zaudējušiem»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 4.aprīli.

Ceturtdien, 4.aprīlī, Saeima sanāk uz pirmo kārtējo sēdi 2013.gada pavasara sesijā, kurā lemj par vairāku Ministru kabineta un Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās, kā arī izskatīs attiecīgajiem lasījumiem sagatavotos likumprojektus. Galīgajam lasījumam šodienas sēdei ir sagatavoti seši likumprojekti, tostarp, grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kas paredz līdz 2035.gada 31.decembrim pagarināt termiņu, kādā licencētas kapitālsabiedrības un brīvostas pārvaldes ir tiesīgas piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus. Tāpat galīgajā lasījumā Saeima lems par izmaiņām likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās". Likumprojektā tiek paredzēts kompensācijas veids - atbalsta maksājums par lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000) un mikroliegumos šo maksājumu paredzēts segt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Savukārt, ja atbalsta maksājumu nebūs iespējams saņemt no ES fondu līdzekļiem, maksājumu paredzēts izmaksāt no valsts budžeta atbilstoši šim mērķim valsts budžetā piešķirto līdzekļu apmēram (mežā un lauksaimniecībā izmantojamās zemēs...

Trešdien, 3. aprīlī, SEB bankas telpās tika prezentēti pētījuma "Būtiskākie šķēršļi un izaicinājumi, uzsākot uzņēmējdarbību Baltijā" rezultāti. Izrādās, ka, skaitot kopā tos, kas izteikuši gatavību uzsākt biznesu un tos, kam jau ir savs bizness, tieši latvieši Baltijas valstu vidū ieņem pirmo vietu ar 62%, kam seko lietuvieši ar 60%, bet igauņi krietni atpaliek - 48%. Pēc aptaujas datiem, visās Baltijas valstīs ir kopīgi divi galvenie iemesli, kas attur iedzīvotājus no uzņēmējdarbības sākšanas - finansējuma nepieciešamība un likumdošanas prasības. Taču katrā valstī ir vairāki atšķirīgi iemesli, kas attur iedzīvotājus no uzņēmējdarbības sākšanas. Piemēram, Igaunijā 40% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem trūkst radošas idejas, Lietuvā 41% nespēj atteikties no pašreizējiem regulārajiem ienākumiem, savukārt Latvijā 41% no respondentiem atzīst, ka baidās no riska piedzīvot neveiksmi (gandrīz tikpat - 40% no tā baidās arī Lietuvā). Ka galveno šķērsli biznesa sākšanai respondenti min finansējuma trūkumu, ko atzīst liels respondentu īpatsvars visās Baltijas valstīs - Igaunijā 61%, Latvijā -...