JAUNUMI

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests šogad, 27. februārī, atjaunojis metodisko materiālu "Personisko līdzekļu ieguldījuma un dividendēm pielīdzināma ienākuma uzskaite", kas sniedz metodisku palīdzību individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kas ir Gada pārskatu likuma subjekti un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, par to, kā grāmatvedībā veicama personisko līdzekļu ieguldījuma, ieguldīto personisko līdzekļu izņemšanas un dividendēm pielīdzināma ienākuma, kuru saņem fiziskas personas, uzskaite. Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru ieņēmumi iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu, sagatavojot gada pārskatu, sastāda bilanci atbilstoši Gada pārskatu likumā sniegtajai bilances shēmai. Arī tad, ja ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība var izvēlēties sagatavot gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu likuma noteikumiem, tādējādi kļūstot par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju. Saskaņā ar likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto dividendēm pielīdzināms ienākums ir individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, īpašnieka...

Saeima šodien, 18.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā lems par apjomīgiem grozījumiem Autortiesību likumā, kas cita starpā paredz precizēt plašas diskusijas izraisījušo publiskā izpildījuma definīciju. Kopumā Saeimas 18.aprīļa sēdes darba kārtībā ir 27 jautājumi. Galīgajam lasījumam rītdienas sēdei ir sagatavoti desmit likumprojekti. Grozījumi Būvniecības likumā paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā. Grozījumi paredz noteikt, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Galīgajā lasījumā deputāti lems par grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz noteikt pienākumu kabeļtelevīziju operatoriem iekļaut savās programmās reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radītos raidījumus un sižetus, ja tie ir izteikuši šādu vēlmi. Tāpat galīgajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem Ārstniecības likumā, kas paredz to papildināt ar nākotnes pilnvarojuma īstenošanai būtisku regulējumu. Ārstniecības iestādēm aizgādnības nodibināšanai vai nākotnes pilnvarojuma gadījumā būs tiesības sniegt atzinumu par to, vai garīga rakstura vai veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt....

Eiropas Parlaments (EP) otrdien, 16. aprīlī, pieņēma banku reformas tiesību aktus, kas paredz virkni jaunu stabilitātes prasību bankām no 2014.gada 1.janvāra. Piemēram, baņķieru prēmiju griestus, lai ierobežotu pārmērīgu riskēšanu izsniedzot aizdevumus, lielākus kapitāla "drošības spilvenus", kas palīdzētu izturēt krīzes, kā arī pastiprinātu uzraudzību. Tā ir līdz šim vērienīgākā ES banku reforma, kas ietver arī noteikumus izaugsmes veicināšanai, stimulējot bankas izsniegt aizdevumus mazajiem uzņēmumiem. Banku reformas tiesību aktus veido Kapitāla prasību regula (KPR) un Kapitāla prasību direktīvas 4. pārstrādātā versija (KPD IV). Regula ievieš pirmos vienotos noteikumus, kas ir spēkā attiecībā uz visām bankām ES dalībvalstīs. Tās mērķis ir arī nodrošināt to, ka visās ES dalībvalstīs ievēro starptautiskos Bāzeles III standartus par banku kapitāla pietiekamību. Savukārt direktīva ļauj visām dalībvalstīm vairāk rīcības brīvības, piemēram, tiesības prasīt savām bankām rezervēs uzkrāt vairāk kapitāla, nekā prasa ES tiesību akti, kas, piemēram, ļautu nodrošināties pret nekustamo īpašumu tirgus cenu svārstībām. Regulu deputāti pieņēma ar 595 balsīm...

Publiskā sektora uzdevums ir nodrošināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, nevis konkurēt ar privāto sektoru preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, uzskata Konkurences padomes (KP) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadība. Pēc Konkurences padomes pasūtījuma veiktā pētījuma "Pašvaldību uzņēmumu darbība preču un pakalpojumu tirgū un tās ietekmes uz konkurences vidi novērtējums" rezultāti apliecina, ka tikai trīs no Latvijas 119 pašvaldībām nav izveidojušas nevienu kapitālsabiedrību, 11 pašvaldībām ir kapitāldaļas vismaz vienā kapitālsabiedrībā, 67 pašvaldībām - 5, savukārt 28 pašvaldības ir kapitāldaļu īpašnieki līdz pat 10 kapitālsabiedrības! Latvijā kopumā reģistrētas 417 kapitālsabiedrības, kuru dalībnieks ir pašvaldība, no tām 310 kapitālsabiedrībās pašvaldība ir vienīgais dalībnieks. Visvairāk ar komercdarbību Latvijā nodarbojas Rīgas pilsētas pašvaldība, kurai ir 32 kapitālsabiedrības, Rīgai seko Liepājas pilsētas pašvaldība (22 kapitālsabiedrības) un Jelgavas pilsēta (15 pašvaldības). Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "Nav akceptējama līdzšinējā prakse, ka pašvaldības tā vietā, lai radītu labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai, pati izvēlas dibināt savus uzņēmumus vai iesaistīties jau...

Jaunākais auditorkompānijas Ernst & Young ziņojums par netiešo nodokļu piemērošanu pasaulē Indirect Tax in 2013: With Change comes complexity atklāj, ka ekonomiskās krīzes laikā daudzas valstis arvien vairāk paļaujas uz netiešo nodokļu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļu ieņēmumiem. Pētījums atklāj, ka pēdējo četru gadu laikā PVN vidējā standartlikme Eiropā ir augusi no 19,5 % līdz 21 %. Tāpat eksperti atzīmē, ka aptuveni trešdaļā valstu budžeta ieņēmumu nodrošina netiešie nodokļi un to ietekme pieaug. Pētījuma autori atklāj, ka netiešo nodokļu jomā šobrīd notiek daudz pārmaiņu un virkne valstu, galvenokārt Eiropā, nesen ir cēlušas vai plāno celt PVN likmes. Tā, piemēram, Itālijā no šī gada 1.jūlija PVN likme tiks celta no 21 uz 22 %, bet Nīderlandē pagājušā gada rudenī PVN standarta likme tika celta no 19 uz 21 %. Arī Serbijā 2012.gada 1.oktobrī PVN likme pieaugusi no 18 uz 20 %, bet Somijā no šī gada sākuma PVN līmenis pieauga...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien, 16. aprīlī, noraidīja priekšlikumu pārtraukt oglekļa dioksīda izmešu kvotu izsoles. Izsoļu "iesaldēšana" bija ierosināta, lai veicinātu Eiropas Savienības (ES) "piesārņošanas atļauju" cenu pieaugumu. Vairums deputātu uzskatīja, ka, iejaucoties izmešu kredītpunktu tirdzniecībā, mazināsies uzticēšanās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ETS), kas izveidota, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu. Atsevišķā balsojumā deputāti vienojās par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas īslaicīgu atcelšanu starpkontinentu lidojumiem. Priekšlikums pārtraukt emisijas kredītpunktu tirdzniecību tika noraidīts ar nelielu pārsvaru, 334 deputātiem balsojot pret, 315 - par un 63 - atturoties. Priekšlikumu nosūtīja atpakaļ izskatīšanai EP Vides komitejā. EP deputāti, kas iestājās pret šo priekšlikumu, uzsvēra, ka jāveic emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas vispārēja reforma un, iejaucoties kredītpunktu tirdzniecībā, mazināsies uzticēšanās pašreizējai emisijas kvotu tirdzniecības shēmai. Citi deputāti uzskata, ka piesārņošanas atļauju cenu paaugstināšana vājinās Eiropas ražotāju konkurētspēju un paaugstinās elektroenerģijas rēķinus mājsaimniecībām. Priekšlikuma atbalstītāji savukārt argumentē, ka kredītpunktu tirdzniecība ir jākoriģē, lai shēma darbotos atbilstosi tās izveidošanas mērķiem. Priekšlikuma...

Ceturtdien, 18.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē rosinās diskusiju par Ministru kabineta (MK) Kārtības ruļļa vienkāršošanu. Ieceres mērķis ir palielināt valsts pārvaldes iestāžu atbildību par efektīvu, savlaicīgu un pārskatāmu valdības lēmumu virzību, kā arī pilnveidot sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanas procesā. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver, ka Ministru kabineta kārtības ruļļa vienkāršošana tiks īstenota saskaņā ar Valsts kancelejas šim gadam izvirzītajām prioritātēm valsts pārvaldē - vienkāršot normatīvo regulējumu un mazināt administratīvo slogu. Valsts kancelejas direktore norāda, ka Ministru kabineta kārtības rullim ir jākļūst vienkāršākam, ietverot tikai būtiskākos nosacījumus un principus, savukārt tehniskie jautājumi jāveido vadlīniju formātā. "Tas veicinās plašāku sabiedrības izpratni par plašajām līdzdalības iespējām valdības lēmumu pieņemšanas procesā un nākotnē aktīvāku sabiedrības grupu iesaisti", uzsver E.Dreimane. 2012.gadā NVO ir sniegšanas 704 atzinumus par ministriju izstrādātajiem tiesību aktiem, kas ir par 26% vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt pēdējo gadu laikā kopumā pieaugusi līdzdalības intensitāte lēmumu pieņemšanas procesā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, kura pagājušajā nedēļā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo piedalījās devītajā Starptautiskās Darba organizācijas (International Labour Organization, ILO) Eiropas Reģionālajā sanāksmē un pārstāvēja Starptautisko Darba devēju organizāciju (International Organization of Employers, IOE), norāda, ka būtiskākais ilgtspējīgais risinājums nodarbinātības problemātikas risināšanai ir atbalsts uzņēmējdarbībai un jaunu darba vietu veidošanai uzņēmumos, radot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Uzņēmumi ir galvenais darba vietu rašanās avots. Mērķtiecīgas un pārdomātas politikas ceļā veidots atbalsts biznesam un biznesa vides attīstībai ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā risināt darba tirgus sarežģījumus." L.Menģelsone arī norāda, ka devītajā Starptautiskās darba organizācijas Eiropas Reģionālajā sanāksmē Oslo dalījusies ar citām Eiropas valstīm Latvijas pieredzē, kā spēt iziet cauri finanšu un ekonomiskajai krīzei, pateicoties īstenotajam sociālajam dialogam starp valdību, darba ņēmējus un darba devējus pārstāvošajām organizācijām. Latvija no 2008.-2009.gada krīzes, kad IKP piedzīvoja kritumu par 25 procentu punktiem, pieauga bezdarbs, cieta neskaitāmi daudz uzņēmēju un mums bija jāpieredz...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, nosakot notiesātajam nepieciešamo mantu sarakstu, kas nav konfiscējamas. Nekonfiscējamo mantu sarakstā pārsvarā ietvertas lietas, kas Kriminālprocesa likuma pielikumā uzskaitītas to mantu sarakstā, kam nav uzliekams arests. Saraksts ietver minimālo personai ikdienā nepieciešamo mantas apjomu – mājas iekārtu, apģērbu, mājturības priekšmetus, iztikai nepieciešamo pārtiku. Likuma grozījumi paredz, ka nav konfiscējams notiesātā īpašumā vai kopīpašumā esošais mājoklis, kurš ir notiesātā vienīgais mājoklis un kurā viņš dzīvo ikdienā. Nav konfiscējama arī nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz notiesāto un katru viņa ģimenes locekli, ja ģimenes loceklis ir notiesātā apgādībā un viņam nav citu ienākumu. Tāpat sarakstā ir tehnika un darbarīki, kas nepieciešami saimnieciskajā vai profesionālajā darbībā, kā arī manta, kas nepieciešama lauksaimniecības turpināšanai, tostarp lauksaimniecības dzīvnieki, lopbarība, sēkla un stādāmais materiāls. Mantas konfiskācijas mērķis nav panākt, ka persona nespēj pati nodrošināt sev iztiku, paliek bez pajumtes...

Ministru kabinets 16.aprīlī atbalstīja likumprojektus "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"", kas tika virzīti vienotā likumprojektu paketē, paredzot vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras, kā arī citus jautājumus. Likumprojekti paredz to, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastra informācijas sistēma) un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā (datorizētā zemesgrāmata) datu aktualizācija notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot nekustamā īpašuma īpašnieku. Proti, informācija, kas jau ir valsts iestādes rīcībā, privātpersonai netiks prasīta atkārtoti. Zemes, dzīvokļa īpašuma un būves īpašniekiem atsevišķos kadastra objekta vai kadastra datu aktualizācijas gadījumos tiks īstenots vienas pieturas aģentūras princips. Līdz ar to nebūs jāapmeklē divas iestādes, kā arī nepieciešamo izmaiņu, kas reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā, reģistrēšanai datorizētajā zemesgrāmatā nebūs nepieciešams iesniegt Valsts zemes dienestā iesniegtos dokumentus atkārtoti. Tādējādi tiek atvieglota procedūra, taupot personas laiku un finanšu līdzekļus, kā arī garantējot, ka valsts informācijas sistēmās reģistrētie dati par vienu un to pašu...

Pašreizējais bezdarba līmenis Latvijā ir 10,9%. Latvijas Bankas eksperti šogad sagaida iespējamu bezdarba līmeņu samazinājumu līdz viencipara skaitlim. Trešā daļa (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka salīdzinot ar krīzes laiku, šobrīd darbu ir vieglāk atrast (7% - noteikti jā; 26% - drīzāk jā). Šādu viedokli biežāk pauduši ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 - 29 gadiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, aprīlī veiktais pētījums. Tomēr vairāk nekā puse (57%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, domā, ka šobrīd, salīdzinot ar krīzes laiku, darbu nav vieglāk atrast (29% - noteikti nē; 28 % - drīzāk nē). To ka darbu šobrīd atrast nav vieglāk nekā krīzes laikā, biežāk norādījuši šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji: iedzīvotāji vecumā no 40-55 gadiem, cittautieši, iedzīvotāji, kas ģimenē nerunā latviski, Latgales iedzīvotāji, iedzīvotāji ar zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 100 Ls...

Lidosta "Rīga" gaisa pārvadātājiem, kas uzsāks lidojumus jaunos lidojumu maršrutos, kā arī tiem, kas katru gadu palielinās pārvadāto pasažieru skaitu, diferencēs lidostas maksu. Lai efektīvāk attīstītu maršrutu tīklu uz/no lidostas "Rīga" un piesaistītu pārvadātājus, kas veiktu lidojumus jaunos maršrutos un palielinātu pasažieru skaitu, lidosta "Rīga" varēs diferencēt sniegto pakalpojumu maksas aviopārvadātājiem, kas uzsāk jaunus lidojumus, palielina lidojumu biežumu, uzrāda noteikta apjoma pārvadāto pasažieru skaitu un tā pieaugumu. Jauno kārtību paredz otrdien, 16.aprīlī, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga" lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu", kas aizstāj pašlaik spēkā esošos 2012.gada 3.janvāra MK noteikumus Nr. 29 "Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu", kuru struktūra nedeva iespēju izdarīt grozījumus tajos, lai ieviestu diferencētās maksas un to iekasēšanas kārtību. Kā vēsta Satiksmes ministrija, piemēram, šobrīd pamatmaksa par pasažieru un publisko uzgaidāmo telpu un gaiteņu, kā arī citas pasažieru apkalpošanai nepieciešamās pasažieru termināļu...

Sekojot līdzi situācijai pasaulē un rūpējoties par klientu finanšu darījumu drošību, SEB banka uz laiku ir noteikusi ierobežojumus skaidras naudas izņemšanai ar SEB bankas izsniegtajām maksājumu kartēm Āzijas reģionā izvietotajos bankomātos. Izmaiņas paredz, ka 24 stundu laikā iespējams veikt vienu skaidras naudas izņemšanas darījumu Malaizijā, Filipīnās, Taizemē un Vjetnamā izvietotajos bankomātos. Ierobežojumu noteikšana ir saistīta ar pēdējā laikā novērotajiem krāpnieciskajiem darījumiem ar maksājumu kartēm Āzijas reģiona bankomātos. SEB banka ir pieņēmusi lēmumu uz nenoteiktu laika periodu SEB bankas izsniegtām maksājumu kartēm atļaut 24 stundu laikā veikt vienu skaidras naudas izņemšanas darījumu bankomātos, kuri atrodas Malaizijā, Filipīnās, Taizemē un Vjetnamā. SEB banka atgādina, ka sekot līdzi sava konta stāvoklim ārzemēs var, izmantojot internetbanku Ibanku vai mobilo internetbanku, kā arī SMS banku. SMS banka nodrošina iespēju īsziņas veidā operatīvi saņemt informāciju par jebkurām izmaiņām noteiktā kontā. Vairāk par SMS banku var uzzināt SEB bankas mājas lapā. Gadījumā, ja maksājuma kartes lietotājam rodas aizdomas par...

Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumi №193 «Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos №226 «Noteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi №183 «Kārtība, kādā izstrādā pamatziņojumu par augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu ar bīstamām ķīmiskām vielām iekārtas teritorijā»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 17.aprīli.