JAUNUMI

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums dos pašvaldībām brīvprātīgas apvienošanās iespējas. VARAM izstrādātie grozījumi likumā paredz, ka lēmumus par pašvaldību apvienošanos pieņems Saeima, bet Ministru kabinetam šī gada laikā jānosaka administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros novadi varēs apvienoties. Savukārt iniciatīvu par valsts budžeta dotāciju apvienošanās izdevumu finansēšanai, VARAM risinās valsts budžeta sagatavošanas procesā. Likums izstrādāts saskaņā ar valdības 26.martā doto uzdevumu, kā arī Ministru kabineta rīcības plānu, kurā paredzēts turpināt valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanu un pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu. "Gudri apvienojoties, pašvaldības var kļūt stipras un dinamiskas. Novadi spēs piedāvāt iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves un darba vidi, kuros investori atnāk un paliek, dodot darbu un maksājot nodokļus," pauž vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un piebilst, ka līdz šim pašvaldībām, pat ja tās vēlējās uzlabot pakalpojumu kvalitāti un dzīves vidi iedzīvotājiem, apvienojoties ar blakus esošajiem novadiem, šāda iespēja nebija viegli pieejama un...

Tiesībsargs Juris Jansons trešdien, 3. aprīlī, izplatījis paziņojumu, kurā kritizē arodbiedrību nespēju efektīvi aizstāvēt darba ņēmēju intereses, kā arī pārmet valdībai, ka tā nerūpējas par darba ņēmēju tiesībām uz taisnīgu atalgojumu. "Darba ņēmēju intereses šobrīd neaizstāv neviens. Arodbiedrību sūtība ir aizstāvēt darba ņēmēju tiesības un intereses. Taču lielai daļai Latvijas strādājošo tik būtiskajā nodarbinātības un taisnīga atalgojuma jautājumā arodbiedrības ietur klusuma pauzi", uzskata tiesībsargs. "Neskaitāmi desmiti nevalstisko organizāciju sevi dēvē par arodbiedrībām. Taču tad, kad visaktīvāk būtu jāiesaistās par darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tās ir vai nu ilgajās brīvdienās vai ietur nogaidošo klusumu. No tā var izdarīt pieņēmumu, ka šīs organizācijas ir izveidotas kādu citu mērķu dēļ vai tās vienkārši ir apjukušas un nespēj stāties pretī valdošās koalīcijas politiķu un atsevišķu darba dēvēju retorikai, ka taisnīga atalgojuma jautājums sagraus ekonomiku. Arodbiedrību galvenajam darbam ir jābūt vērstam uz darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tajā skaitā arī valdības līmenī. Biedru naudu...

Renovētām un siltinātām mājām, kā arī restaurētiem vēsturiskajiem kultūras pieminekļiem jāpiemēro nekustamā īpašuma nodokļu atlaides, lai tādējādi Rīgas iedzīvotājus motivētu veikt ēkas siltināšanu un īpašuma sakārtošanu, uzskata Rīgas domes deputāts Valdis Gavars. Jau šobrīd ar likumu noteikts, ka pašvaldībai ir gan tiesības, gan pienākums piešķirt virkni nodokļu atlaižu dažādām sabiedrības grupām, tostarp, trūcīgām vai maznodrošinātām personām, politiski represētajiem, daudzbērnu ģimenēm. Tāpat likums nosaka, ka pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Rīgas domei jāatmet kūtrums un jāizmanto šī iespēja, lai atbalstītu un motivētu iedzīvotājus renovēt savus īpašumus, norāda Gavars. "Šāda atlaide veicinātu visu veidu nekustamo īpašumu renovēšanu - siltināšanu un kapitālo atjaunošanu, citādi šobrīd iedzīvotāji vilcinās to darīt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ēku siltināšana ir pietiekami nopietns un laikietilpīgs projekts. Otrkārt, nereti pēc ēkas renovācijas iedzīvotājus nepatīkami pārsteidz pieaugošais nekustamā īpašuma nodoklis, jo īpašums mainījis savu nolietojuma pakāpi. Pašvaldības uzdevums ir panākt pretī rīdziniekiem ar...

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 3.aprīlī, atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu, ar kuru paredzēts uzdot Tieslietu ministrijai (TM) sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”. Balstoties uz 13 854 pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”, TM būs jāsagatavo tiesiskais regulējums gadījumiem, kad tiek pārkāpts Saeimas deputāta svinīgais solījums (zvērests). Atbildīgajai ministrijai likumprojekts Saeimā būs jāiesniedz līdz 2013.gada 31.decembrim. Kolektīvais iesniegums „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” ir pirmā pilsoņu iniciatīva, kas iesniegta parlamentā, izmantojot Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu...

Pilnveidojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto pakalpojumu kvalitāti un ņemot vērā fizisko personu lielo interesi par iespējām iesniegt Gada ienākumu deklarāciju, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem (apmaksātajiem izglītības un ārstniecības pakalpojumiem, iemaksām pensiju fondos, veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam u.c.), VID arī aprīlī aicina fiziskās personas (iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājus) pieteikties uz semināriem - konsultācijām, kas tiek organizētas nelielās grupās, par Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu. Semināra-konsultācijas laikā klientu apkalpošanas centra darbinieks katram nodokļu maksātājam izsniedz iepriekš sagatavotu VID informāciju ar konkrētās personas datiem, kas nepieciešami Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanai, un soli pa solim izstāsta, kāda informācija un kurās Gada ienākumu deklarācijas rindās jāieraksta, kuras summas jāsaskaita un kādi attaisnojuma dokumenti (čeki, kvītis u.c.) jāpievieno deklarācijai. VID vērš uzmanību, ka pēc Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas VID arī nodrošina aizpildīto deklarāciju pieņemšanu. Lai iedzīvotājiem nevajadzētu stāvēt rindā klientu apkalpošanas centrā, lai konsultētos par Gada ienākumu deklarācijas...

2012.gadā pārstrādei nodoti tikai 26% no realizētajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, liecina Latvijā lielākā videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotāja "Latvijas Zaļais elektrons" darbības rezultāti. Neskatoties uz to, ka ar katru gadu pieaug pārdoto elektropreču apjoms, sabiedrības izpratne un paradumi par nolietotās elektrotehnikas nodošanu nemainās. Arī iepriekšējos gados pārstrādei nodots vien nedaudz vairāk par ceturto daļu no tirgū realizētajām iekārtām. Pēc "Latvijas Zaļais elektrons" datiem 2012. gadā populārākajās preču grupās iedzīvotāji viss aktīvāk nodevuši: monitorus - 49% no šinī gadā realizētajām apjoma, mobilos telefonus - 25%, televizorus - 20%, liela izmēra mājsaimniecības iekārtas - 25% (veļasmašīnas, elektriskās cepeškrāsnis, mikroviļņu krāsnis, radiatori u.c.), liela izmēra dzesēšanas iekārtas (ledusskapji, saldētavas u.c.) - 25%, IT un elektronisko sakaru iekārtas (peles, printeri, skaļruņi, procesori, klaviatūras, kopētāji, telefoni, projektori u.c.) - 25%. Uz katru Latvijas iedzīvotāju pārstrādei gadā ir jānodod 4 kg elektrisko un elektronisko iekārtu, Latvijā šis skaitlis joprojām ir nedaudz virs diviem kilogramiem no cilvēka. "Lai...

Labklājības ministrija (LM) rosina pilnveidot speciālās pensijas pieprasīšanas kārtību bijušajiem Augstākās padomes deputātiem. Turpmāk bijušais deputāts iesniegumu speciālās valsts pensijas piešķiršanai varētu iesniegt ne tikai klātienē jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā (VSAA), bet arī neklātienē - nosūtot to pa pastu vai iesniedzot elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. To paredz Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumos Nr. 237 „Kārtība, kādā bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem piešķiramas, izmaksājamas un pārrēķināmas speciālās valsts pensijas", kurus plānots ceturtdien, 4.aprīlī, izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Ja speciālo valsts pensiju bijušais deputāts pieprasīs piešķirt pirms valsts vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas (šobrīd 62 gadiem), paredzēts, ka deputātam būs jāuzrāda apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti. Plānotās izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Deputātiem, kļūstot par invalīdiem vai sasniedzot vecumu, kādu valsts vecuma pensijas piešķiršanai nosaka likums "Par valsts pensijām", ir tiesības saņemt speciālo valsts pensiju 80% apmērā no Saeimas deputātu mēnešalgas....

Ministru kabineta 2013.gada 27.marta rīkojums №117 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 27.jūlija rīkojumā №347 «Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu «Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai»»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 27.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 27.marta rīkojums №113 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 12.decembra rīkojumā №647 «Par koncepciju «Publiskās pieejamības nodrošināšana informācijai par lobētājiem»»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 27.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 27.marta rīkojums №105 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 24.decembra rīkojumā №808 «Par valsts pārstāvju iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļu amatos»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 27.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 27.marta rīkojums №112 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 13.februāra rīkojumā №72 «Par Koncepciju par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 27.martu.

Otrdien, 2.aprīlī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par laika periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 28.februārim paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā". FM informēja, ka visas piecas eiro ieviešanas Vadības komitejas padotībā izveidotās darba grupas ir strādājušas atbilstoši Latvijas Nacionālajam eiro ieviešanas plānam, tai skaitā ir sagatavojušas priekšlikumus grozījumiem plānā, kas 26.martā ir apstiprināti MK. Galvenās ierosinātās izmaiņas plānā ir saistītas ar aktivitātēm, kas skar informāciju par normatīvo aktu pielāgošanu un papildu pasākumiem sabiedrības informēšanai gan sagatavošanās periodā, gan arī intensīvajā periodā, sākot no šā gada jūlija, kad kļūs zināms Eiropas Savienības Padomes lēmums par Latvijas uzaicināšanu ES ekonomikas un monetārajā savienībā. Tāpat plānā precizēta arī informācija par iespēju iedzīvotājiem, jau sākot no šā gada 10.decembra, iegādāties skaidrās naudas sākumkomplektu (10 latu jeb 14,23 eiro vērtībā), kas tiks pārdots kredītiestādēs un Latvijas Pasta valsts 302 pakalpojumu sniegšanas vietās. Sabiedrības informēšanas un...

Otrdien, 2.aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par grāmatvedības prasībām mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un to vienkāršošanas iespējām". Finanšu ministrija (FM) piedāvā sagatavot grozījumus MK noteikumos par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, lai iekļautu atsevišķu regulējumu attiecībā uz MUN maksātājiem. Tāpat sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un grāmatvedības jomas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sadarbības partneriem nepieciešams sagatavot brīvi pieejamu grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu. Mikrouzņēmumu nodokļa likums nenosaka ieņēmumu aprēķināšanas metodi. Ieņēmumus aprēķina, balstoties uz attiecīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem. Pašlaik MUN maksātājs, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, parasti kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un maksā nodokli no saņemtās naudas summas (naudas plūsmas jeb kases princips). Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir MUN maksātāja (mikroSIA), kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ievērojot Gada pārskatu likuma prasības, un maksā nodokli no izrakstīto rēķinu summas neatkarīgi no šo rēķinu samaksas (uzkrāšanas princips). Darba grupa ir secinājusi, ka pašlaik mikroSIA grūtības sagādā grāmatvedības organizācijas dokumentu,...

28.martā noslēgusies projektu iesniegšana atbalsta programmā komersantiem “Atbalsts jaunu darba vietu radīšanai”. Programmā līdz šim saņemti seši projektu pieteikumi par kopējo atbalsta apjomu 4,55 miljoni latu, tomēr, ņemot vērā, ka projektu pieteikumi var tikt iesniegti arī ar pasta starpniecību, tad precīzs projektu pieteikumu skaits būs zināms šīs nedēļas laikā. Projektu vērtēšana notiks trīs mēnešus. Kā zināms, š.g. 12.martā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu piešķirt papildu 4 miljonus latu atbalstam jaunu darba vietu radīšanai un tādējādi programmā kopējais pieejamais finansējums ir 7 miljoni latu. Programmas atbalsta piešķiršanas nosacījumi paredz, ka projekta iesniedzējs var būt Latvijā reģistrēts komersants. Atbalsts tiks piešķirts par tām jaunradītajām darba vietām, kuras ir tieši saistītas ar veiktajām investīcijām un kuru atalgojuma līmenis ir vismaz par 20 % augstāks par vidējo tautsaimniecībā. Programmas ietvaros atbalsts tiks sniegts komersantiem, kuri rada vismaz 50 jaunas darba vietas un kuri investē ne mazāk kā LVL 3,5 milj., vai kuri rada vismaz 50 jaunas...

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics uzvarējis pirmajā tiesas instancē Ukrainā, kur cīnās par Latvijas Krājbankai piederošajiem naudas līdzekļiem vairāku miljonu latu apmērā, kas iestrēguši Conversbank kontos, informē KPMG Baltics. Jāatzīmē, ka bijušās Latvijas Krājbankas vadības iespējamās prettiesiskās rīcības dēļ Latvijas Krājbankai ārvalstu banku korespondentkontos ir iestrēguši vairāk nekā 100 miljoni latu, kas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ bankai tika uzsākts maksātnespējas process. Kā atzīst KPMG Baltics, cīņa par naudas atgūšanu ir visai smaga un sarežģīta. Puses izmanto savas tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumus, kas to neapmierina. Šobrīd notiek tiesvedības un krimināltiesiski procesi gan Latvijā, gan ārvalstu jurisdikcijās. Procesi saistība ar korespondentkontos esošajiem līdzekļiem ir Krievijā (Investbank, Sbergkredit bank), Ukrainā (Conversbank), Austrijā, Luksemburgā un Latvijā. Latvijas Krājbankas administrators no izsolēs realizētajiem aktīviem un kredītiem ir atguvis aptuveni 50 milj. latu. Tas savukārt ļāvis veikt atmaksu lielākajam bankas kreditoram Noguldījumu garantiju fondam 100 milj. latu apmērā. Šo ievērojamo summu galvenokārt veido nauda no atgūtajiem...