JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi №109 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumos №824 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.2.1.1.apakšaktivitātes «Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai» projektu iesniegumu atlases otro kārtu un turpmākajām kārtām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra noteikumi №100 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumos №568 «Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 5.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi №113 «Medību noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi №110 «Par Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumu №796 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.2.1.2.apakšaktivitāti «Pasākumi uzņēmumu siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai»» atzīšanu par spēku zaudējušiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 5.marta noteikumi №118 «Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ierīko mežā, kā arī izsniedz atļauju tās ierīkošanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi №105 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumos №354 «Noteikumi par būtiskajām prasībām kosmētikas līdzekļiem un to uzraudzības kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi №107 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.marta noteikumos №170 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.4.1.1.1.apakšaktivitāti «Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai sabiedrībā un darba tirgū»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi №108 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 20.oktobra noteikumos №1213 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.2.2.1.2.apakšaktivitāti «Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.

Liepājas pilsētas domes 2013.gada 21.februāra saistošie noteikumi №2 «Par grozījumiem Liepājas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošajos noteikumos №26 «Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu maznodrošinātām personām 2013.gadā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 15.martu.

Saeima ceturtdien, 14.martā, izdarīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai pilnveidotu iespējas juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Saeimas Juridiskās komisijas virzītos likumprojektus parlaments pieņēma divos lasījumos kā steidzamus. Lai arī daudzi noziedzīgi nodarījumi vides un nodokļu jomā tiek veikti juridisku personu interesēs, un labumu no tiem gūst uzņēmumu īpašnieki, pie atbildības tiek saukti vien to tehniskie izpildītāji – fiziskās personas, kas darbojušās juridisko personu interesēs, norāda likumprojekta autori. Jaunais procesuālais regulējums paredz risināt praktiķu identificētās problēmas, likumā nosakot iespēju atdalīt procesu pret fizisko personu no procesa pret juridisko personu. Tas ļaus piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta. Turklāt praksē ir gadījumi, kad juridiskās personas pārstāvis izsaka vēlmi pabeigt procesu ātrāk un nevēlas iesaistīties visās tiesu instancēs, kur pārsūdzības iesniedz fiziskā persona. Juridiskā persona ir gatava jau ātrāk atlīdzināt kaitējumu, saņemt „sodu”, lai izbeigtu uzņēmuma vārda piesaukšanu saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas tādējādi ļaus...

Saeima ceturtdien, 14.martā, otrajā lasījumā atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu "Būvniecības likums", kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Likumprojekta otrā lasījuma redakcija precizē Ministra kabineta (MK) kompetenci, izdodot vispārīgos un speciālos būvnoteikumus, kā arī noteikumus būvspeciālistu kompetences novērtēšanas jomā. Piemēram, MK būs jānosaka kārtība, kā fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgajai praksei būvniecības un arhitektūras jomā, nosacījumus kompetences pārbaudes organizēšanai, patstāvīgās prakses uzraudzības kārtība, kā arī būvspeciālistu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un to pārbaudes kārtību. Grozījumi arī precizē būvspeciālistu definīciju, speciālistu patstāvīgās prakses tiesības un pienākumus. Likuma grozījumi precizē būvatļauju izsniegšanas kārtību un neizsniegšanas gadījumus, kā arī paredz noteikt, ka pašvaldības apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus, piemēram, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē. Grozījumos arī paredzēts, ka būvvalde izsniegto būvatļauju varēs arī anulēt, ja būvniecība tiks veikta nelikumīgi. Grozījumi nosaka būvvaldes definīciju un...

Ceturtdien, 14.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība””. Noteikumu projekts paredz noteikt darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā (darba devējs atrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm), par pamatu ņemot darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, kura jau tiek veiksmīgi piemērota vispārējā darbinieku prasījumu apmierināšanas procesā. Pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumi attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri veic vai parasti veic darbu Latvijā un kuri pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijuši vai kuriem turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kurš darbojas Eiropas Savienības teritorijā un pret kuru maksātnespējas process uzsākts citā valstī saskaņā ar Eiropas Padomes regulu „Par maksātnespējas procedūrām”. Noteikumu projekts nosaka dokumentu iesniegšanas, darbinieku prasījumu aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ievērojot atsevišķas pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnības. Proti, Eiropas Savienības maksātnespējas administratoriem būs pienākums Latvijas Maksātnespējas administrācijā iesniegt dokumentus, kas...

Saeima ceturtdien, 14.martā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredz īpašu nodokļu piemērošanu speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) pagarināt līdz 2035.gada beigām. Likumprojekta mērķis ir veicināt jaunu investīciju piesaisti speciālajās ekonomiskajās zonās, paredzot nodokļu atvieglojumus tajās strādājošām komercsabiedrībām. Patlaban īpašs nodokļu regulējums SEZ ir spēkā līdz 2017.gadam, un termiņš noteikts sarunās starp Eiropas Komisiju un Latviju laikā, kad stājāmies Eiropas Savienībā, norādījuši likumprojekta autori.

Saeima ceturtdien, 14.martā, otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Saeima 14.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā, lai sekmētu valsts zinātnisko institūciju un to darbinieku mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumiem un augu šķirnēm, sakārtotu zinātnisko institūciju juridisko statusu un nostiprinātu valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības un nacionālās drošības faktoru. Valsts prezidents Andris Bērziņš likumu iepriekš neizsludināja un nodeva parlamentam atkārtotai izskatīšanai, atzīstot, ka nacionālās drošības aspekts zinātniskās darbības jomā principā ir pieļaujams, ja vien tiek noregulēts samērīgi, bet likuma pantu redakcija vēl pilnveidojama. Par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienojās izslēgt no likuma pantus, kas attiecas uz nacionālās drošības jautājumiem. Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka likuma pilnveidošana attiecībā uz nacionālās drošības jautājumiem jāveic Ministru Kabinetam. Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete norādīja, ka ne visiem Saeimas deputātiem ir pieeja ierobežotas pieejamības informācijai. Ministri, kuriem šāda pieeja ir, var šo jautājumu vērtēt plašāk un strādāt...

Ceturtdien, 14.martā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts "Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā", kurā paredzēts atteikties no noteikta parauga veidlapām, veicot sauszemes transportlīdzekļa "norakstīšanu" - tas notiks elektroniski. Tādējādi saīsināsies transportlīdzekļa "norakstīšanai" nepieciešamais laiks un tiks nodrošināta tūlītēja informācijas aprite. Šobrīd, pieņemot nolietotu transportlīdzekli pārstrādei, apstrādes uzņēmums transportlīdzekļa īpašniekam izsniedz noteikta parauga transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, kura veidlapa iepriekš tam jāsaņem CSDD. Savukārt pēc nolietotā transportlīdzekļa pieņemšanas pārstrādei viena mēneša laikā apstrādes uzņēmumam jāiesniedz šāds sertifikāts CSDD. Esošā kārtība rada lieku administratīvo slogu apstrādes uzņēmumam, veicot veidlapu saņemšanu un pēc tam - nodošanu CSDD. Sarežģījumi var rasties arī nolietoto transportlīdzekļu īpašniekiem, ja viņi pēc transportlīdzekļa nodošanas apstrādes uzņēmumam vēlas veikt darbības, kas atkarīgas no to īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem (piemēram, deklarāciju aizpildīšana, maznodrošinātas personas statusa iegūšana u.tml.). Satiksmes ministrija jau ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība" un plāno to iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē līdz marta...