JAUNUMI

Ceturtdien, 21.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus vairākos likumos, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Lai ieviestu direktīvu, paredzēts veikt grozījumus veselā virknē likumu - Krimināllikumā (KL), Kriminālprocesa likumā (KPL) Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā (BTAL), Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”, Ārstniecības likumā, likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kā arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Direktīvas mērķis ir harmonizēt dalībvalstu krimināltiesisko regulējumu seksuālas vardarbības un bērnu seksuālas izmantošanas jomā, kā arī veicināt šādu nodarījumu novēršanu un nodrošināt efektīvu cietušo bērnu tiesību aizsardzību. Direktīva paredz precīzi noteiktas sankcijas atbilstoši katra konkrētā nodarījuma smagumam. Tāpat direktīvā ir ietverti jauni nodarījumu sastāvi - nodarījumi informācijas tehnoloģiju vidē, uzmākšanās bērnam seksuālos nolūkos un citi. Līdz ar krimināltiesisko regulējumu direktīvā ir paredzēti arī preventīvi pasākumi- speciālistu...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas un uzraudzības kārtība”, ko ceturtdien, 21. februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts paredz zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas un uzraudzības kārtību, kā arī papildu noteikumus valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanai un uzraudzībai. Noteikumu projekts paredz, ka zinātniskās izpētes mežus veido teritorijas, kurām ir izpētes objekta vai mācību objekta statuss un uz kurām neattiecas būtiskas Meža likuma prasības, kā arī teritorijas, kuras paredzētas jaunu izpētes un mācību objektu ierīkošanai un kuras apsaimnieko saskaņā ar Meža likumu. Šos mežus pārvalda un apsaimnieko institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un veic pētījumus meža nozares jomā. Paredzēts, ka zinātniskās izpētes mežus apsaimnieko saskaņā ar plānu. Valsts zinātniskās izpētes mežus kā līdz šim pārvalda un apsaimnieko Valsts meža dienests. Noteikumu projekts nosaka, ka meža nozares zinātniskajām institūcijām un mācību iestādēm iesniegumi par izpētes un mācību objekta ierīkošanu, mācību un tālākizglītības pasākumiem...

Daugavpils pilsētas domes 2013.gada 10.janvāra saistošie noteikumi №1 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 12.jūlija saistošajos noteikumos №14 «Ēdināšanas izdevumu atvieglojumi izglītojamiem»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 20.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra noteikumi №99 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos №461 «Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.februāri.

Liepājas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №27 «Par svētku pabalstiem»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 19.februāri.

Centrālās Vēlēšanu Komisijas 2013.gada 11.februāra lēmums №7 «Par grozījumiem vēlēšanu iecirkņu sarakstā»Lēmums stājas spēkā ar 2013.gada 11.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra noteikumi №95 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos №827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.februāri.

Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis metodisko materiālu "Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma "Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu", aizpildīšanas kārtība", ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju" nosaka jauna pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma – Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu, veidlapu paraugus un to aizpildīšanas kārtību. Pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu ( PVN 7 pārskats) sastāv no divām daļām: "I. Par nekustamā īpašuma reģistrāciju (A sadaļa) un nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra (C sadaļa)" ; "II. Par nekustamā īpašuma izmantošanu taksācijas gadā (B sadaļa)" . VID skaidrojumā minēti vairāki konkrēti piemēri, kā sagatavojams pārskats, kā arī sniegts veidlapas aizpildīšanas piemērs. VID metodisko materiālu var lejuplādēt pdf formātā šeit.

‏Saeima ceturtdien, 21.februārī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas noteiks pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību.Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, par likumprojektu atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā norādīja jaunā projekta autori no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Likumprojekts pašvaldības iedzīvotājiem paredz arī tiesības atlaist pašvaldības domi, ja tā nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību. Likumprojektā noteikts, ka referendumus varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju attiecībā uz pašvaldības autonomajām funkcijām un publiskajā apspriešanā nodotu pašvaldības būvniecības ieceri, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli. Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu varēs rosināt ne mazāk kā 15 procenti no balsstiesīgo skaita pēdējās domes vēlēšanās. Referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, un referendumā nodotais jautājums par...

Ceturtdien, 21.februārī, finanšu ministrs Andris Vilks kopā ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli, kā arī valdības sociālajiem un sadarbības partneriem prezentēja sociālās nevienlīdzības mazināšanas iespējas, kā arī informēja par priekšlikumiem minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanai nākamo gadu budžeta kontekstā. "Šobrīd mūsu valstī nevar būt lielākas prioritātes kā sociālās nevienlīdzības samazināšana. Jau šogad politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj savstarpēji vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo algu. Ir skaidri redzams, ka makroekonomikas līmeni mēs pārliecinoši virzāmies uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem. Līdz ar to, veidojot nākamā gada budžetu, šiem jautājumiem ir jābūt prioritātei numur viens," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Labklājības ministre Ilze Viņķele norādīja ieteiktā nodokļu sloga un sociālās nevienlīdzības mazināšanas nozīmi: "Šādi mēs tieši ietekmēsim to...

Zemkopības ministrija informē, ka 2013.gada platību maksājumu sezonā Lauku atbalsta dienests (LAD) pastiprināti vērtēs, vai persona, kas piesaka lauksaimniecības zemi tiešajiem maksājumiem, ir faktiskais zemes apsaimniekotājs. Veicot pārbaudes uz vietas, kā arī izskatot strīdus gadījumus, LAD pastiprināti pievērsīs uzmanību dokumentiem, kas apliecina, ka pretendents ir veicis lauksaimniecisko darbību konkrētajos lauksaimniecības zemes hektāros. Piemēram, informāciju par rīcībā esošo lauksaimniecības tehniku, apmaksātus rēķinus vai kvītis par izdevumiem degvielas, sēklas vai minerālmēslu iegādei vai saņemtiem lauksaimniecības pakalpojumiem. Zemkopības ministrija atgādina, ka lauksaimnieks ir persona, kas veic lauksaimniecības produktu ražošanu vai audzēšanu, ieskaitot ražas vākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai veic zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Lai nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības veikšanu zālājos un sniegtu īpašu ieguldījumu zālāju uzturēšanā ganīšanai un lopbarības ieguvei piemērotā stāvoklī, sākot ar šo gadu tiks piemērota laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasība par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu zālāju platībās. Saimniecībai, iesniedzot platību maksājumu iesniegumu, būs jānodrošina lauksaimniecības...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ceturtdien, 21.februārī, noslēdza darbu pie likumprojekta "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas valsts apdraudējuma gadījumā paredz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību. Likums noteiks kārtību, kā valstī izsludina un atceļ ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, nodrošina uzraudzību, kā arī valsts iestāžu, fizisko un juridisko personu tiesības un ierobežojumus šīs situācijas laikā. Paredzēts, ka ārkārtējo situāciju varēs izsludināt valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofām vai to draudiem un kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Savukārt izņēmuma stāvokli - ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts demokrātisko iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti. Plānots, ka ārkārtējo situāciju varēs izsludināt Ministru kabinets (MK) uz noteiktu laiku, bet Saeima apstiprinās vai noraidīs MK lēmumu par ārkārtas situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī īstenos turpmāko parlamentāro kontroli. Likumprojekts...

Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomes (TSP) 20.februāra sēdē tika izskatīts Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2013.-2020.gadam (NIP) projekts. TSP dalībnieki konceptuāli akceptēja EM sagatavotās pamatnostādnes, un, neskatoties uz to, ka NIP projekta pilnveidošanai tika izteikti vairāki priekšlikumi, lēma atbalstīt to virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tāpat sanāksmē TSP komiteju vadītāji iepazīstināja klātesošos ar sešu padomes komiteju šā gada darbības prioritātēm. Andra Vanaga vadītās Iekšējās tirgus komitejas darba prioritārie virzieni šogad būs dažādu šķēršļu un barjeru pārvarēšana preču un pakalpojumu brīvai apritei ES tirgū, ar akreditācijas un standartizācijas problēmjautājumiem saistīto risinājumu rašana, ADR / ODR ieviešana. Konkurētspējas komitejas, kuru vadīs Juris Gulbis, 2013.gada darbības fokusā būs jautājumi, kas saistīti ar darba tirgus prasībām atbilstoša darbaspēka sagatavošanu, tiesu kapacitātes stiprināšanu, konkurētspējīgas nodokļu politikas izstrādi reģionā, kā arī starptautiskās sadarbības sekmēšana starp augstskolām izglītības eksporta atbalstam, un industrializāciju atbalstošas infrastruktūras veicināšanu Latvijas pašvaldībās. Starp Guntara Kokoreviča vadītās Enerģētikas komitejas šā gada darba prioritātēm - esošās situācijas enerģētikā...

Lai nodrošinātu Latvijas augstskolu īstenoto sociālo zinātņu, komerczinību, tiesību, humanitāro zinātņu un mākslu, ka arī izglītības studiju programmu studiju virzienu akreditāciju un akreditācijas nepārtrauktību, Saeima ceturtdien, 21.februārī, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā. "Augstskolu likums nosaka, ka augstskola vai koledža ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgās studiju programmas apguvi, ja tā ir akreditēta. Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija nenodrošināja Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, kas ļautu uzsākt virzienu akreditāciju, tika apdraudētas iespējas studentiem saņemt valsts atzītus diplomus par sekmīgu studiju programmas apguvi. Turklāt studentiem, kuri vasarā stāsies augstskolās, ir jāzina, vai viņu izvēlētās studiju programmas virziens ir akreditēts. Nodrošinot studentu tiesības, komisija nolēma steidzami grozīt likumu un dot laiku Izglītības un zinātnes ministrijai labot savu neizdarību," norāda komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Pieņemtie grozījumi par trim mēnešiem pagarina termiņu, kādā Ministru kabineta (MK) noteiktajai institūcijai jāpieņem lēmums par augstskolas vai...

Veselības inspekcija pēc veiktajām pārbaudēm ārstniecības iestādēs, kas sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, 2012. gadā ir pieņēmusi lēmumus par naudas līdzekļu atmaksu veselības aprūpes budžetā vai pacientiem 143 983 latu apmērā. Pagājušā gadā Veselības inspekcija par savu prioritāro uzdevumu izvirzīja pārbaudīt ģimenes ārstu un ambulatoro speciālistu prakses, īpašu uzmanību pievēršot tam, kādas iedzīvotājiem ir iespējas iegūt informāciju un saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar uzrādīto pakalpojumu neatbilstību faktiski veiktajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas izpaužas pierakstījumos vai neatbilstošu manipulāciju uzrādīšanā. Konstatējot nepamatotu veselības aprūpes pakalpojumu uzskaiti, tika pieņemti lēmumi par naudas līdzekļu atmaksu veselības aprūpes budžetā kopsummā par 105 244 latiem. Piemēram, slimnīca par stacionārā ievietotu pacientu valsts apmaksai nepamatoti vienlaicīgi bija uzrādījusi gan stacionāros, gan ambulatoros pakalpojumus, kaut gan pacientam, kurš 24 stundas diennaktī atrodas ārsta uzraudzībā slimnīcā, visi nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi jānodrošina stacionāra ietvaros. Savukārt no pacientiem nepamatoti iekasētie maksājumi sastāda 1502...