JAUNUMI

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt biedrību un nodibinājumu pieteikumus dalībai pasākumā "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam", kurš tiek īstenots visos Latvijas reģionos, lai veicinātu jauniešu bezatlīdzības darbību sabiedrības labā. Jebkura biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta Latvijā un veic sociāli nozīmīgu darbību var izveidot un pieteikt brīvprātīgā darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem. To izdarīt iespējams tajā NVA filiālē, kuras teritorijā biedrība vai nodibinājums darbojas. Pēcāk NVA filiāles darbinieki palīdzēs izvēlēties biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētiem jauniešiem bezdarbniekiem. Pasākumu "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" NVA īsteno kopš 2011.gada augusta. Šajā laikā brīvprātīgajā darbā kopumā iesaistot 2 126 jauniešus bezdarbniekus, to skaitā 110 jauniešus ar invaliditāti. Brīvprātīgā darba atbalsta pasākumā var piedalīties jaunieši bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Biedrībām un nodibinājumiem, piedaloties pasākumā, ir iespēja piesaistīt savam kolektīvam jaunus un perspektīvus biedrus. Jaunieši savas profesionālās spējas paaugstina un darba pieredzi iegūst organizējot dažādus pasākumus vai konferences, vadot...

Vakar, 21.februārī, pēc UNESCO iniciatīvas jau 13 gadus visā pasaulē tika svinēta Dzimtās valodas diena Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtajai valodai, sekmēt tās lietojumu un popularizēt atziņu, ka dzimtā valoda ir dziļas un daudzpusīgas personības attīstības pamats, informē Latviešu valodas aģentūra. Par godu šiem svētkiem piedāvājam iepazīties ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas skaidrojumiem par vairākiem ikdienā lietotiem terminiem un to lietojumu latviešu valodā.   Par Komerclikuma terminiem komersants, komercdarbība, firma u. c. 1. Termini komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Tie izsaka katrs savu atšķirīgu jēdzienu, tāpēc termins komersants nav lietojams uzņēmēja vietā un ar terminu uzņēmējs nevar aizstāt terminu komersants. Uzņēmējs ietver plašāku jēdzienu: tā ir ‘fiziska vai juridiska persona, kas iegulda kapitālu ilgstošā vai sistemātiskā saimnieciskā darbībā’. Uzņēmēja tiešais nolūks var nebūt peļņas gūšana. Uzņēmējs var būt: rīcībspējīga fiziska persona, ģimene, uzņēmējsabiedrība, valsts, pašvaldība, sabiedriska organizācija, reliģiska organizācija u. tml. Savukārt komersants ir ‘fiziska vai juridiska persona,...

NODOKĻI Nodokļu sistēma nodokļu maksātāja vērtējumā jeb Kāpēc darbaspēka nodokļu sistēma veidojama progresīvāka un taisnīgāka Valsts nodokļu sistēma var tikt apskatīta no dažādiem aspektiem, analizējot gan normatīvo bāzi, kas regulē nodokļu piemērošanu, gan administratīvās procedūras, ko īsteno nodokļu administrācija un paši nodokļu maksātāji. Šoreiz ekonomikas doktore KPMG Baltics SIA vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA vērtē Latvijas nodokļu normatīvās bāzes attīstības aspektus un iesaka, ko varētu darīt izveidojušamies situācijā. Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma ir izveidota 1993.- 1995. gada nodokļu reformas laikā, kad tika pieņemti gandrīz visi šobrīd spēkā esošie nodokļu likumi. Laika gaitā, protams, nodokļu normatīvā bāze ir piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas, īpaši tas attiecas uz periodu pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), kad visi likumdošanas akti bija jāpielāgo ES prasībām, ieviešot ES direktīvas. Taču, izpētot līdzšinējos nodokļu politikas dokumentus (koncepcijas, pamatnostādnes u.tml.), rodas vēlēšanās analizēt dokumentos ietvertās teorētiskās nostādnes, izteiktos politikas virzienus un to praktisko realizāciju dzīvē. Viedā nodokļu speciāliste G.Kauliņa...

Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra noteikumi №22 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos №265 «Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.februāri.

Saeima ceturtdien, 21.februārī, skatīs kopumā 51 jautājumu, bet galīgajā lasījumā lems par konceptuālu atbalstu Vietējo pašvaldību referendumu likumam un likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Vietējo pašvaldību referendumu likums paredz veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā. Grozījumi paredz noteikt, par kuriem jautājumiem var tikt rīkots pašvaldības referendums, tā finansēšanas avotu un kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami rezultāti. Savukārt, lai samazinātu administratīvo slogu, slēdzot līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, Saeima, galīgajā lasījumā skatot likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, lems par atsacīšanos no nepieciešamības vienlaikus ar pieteikuma par dzīvojamās mājas pārņemšanu iesniegšanu valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai, iesniegt arī apliecību par dzīvokļu īpašnieku biedrības reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Grozījumi Zvejniecības likumā, ko Saeima skatīs otrajā lasījumā, noteiks konkrētāku regulējumu zemūdens medībām, kārtību rūpnieciskajai zvejai, piekrastes nozvejas limita apjomu, precizēs saturu makšķerēšanas noteikumu izdošanā, prasības privāto ezeru izmantošanai,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 20.februārī, nolēmuši neatbalstīt strīdīgo priekšlikumu grozījumiem Būvniecības likumā, kas paredz to, ka būvatļaujas apstrīdēšana tiesā neapturētu būvniecības darbus. Savukārt komisijas atbalstu guva priekšlikums pašvaldībām operatīvi informēt par būvniecības iesniegumu savās mājaslapās. Atbalstu šim priekšlikumam sēdē pauda Ekonomikas ministrija, Latvijas Būvinženieru savienība, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome Latvijā, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis sacīja, ka pašlaik vairāki investori gaida šos grozījumus un ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, vai ieguldīt būvniecības procesā. Tomēr deputātiem bija spēcīgi pretargumenti: piemēram, komisijas sekretārs Jānis Tutins jautāja, kas notiks, ja, būvatļauju apstrīdot, būvniecība turpināsies, bet tiesa lēmumu par būvatļaujas nelikumīgu izsniegšanu pieņems, kad būve jau būs uzcelta? Deputāts Ingmārs Līdaka akcentēja, ka godīgi investori diez vai ir nobijušies par būvatļaujas apstrīdēšanu, savukārt deputāts Edvards Smiltēns vaicāja, vai kāds no nelikumīgu būvatļauju izsniedzējiem ir sodīts. Pret priekšlikumu bija arī Saeimas Juridiskā birojs,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka nav pieņemams, ka valsts mikrouzņēmuma nodokļa režīmu ieviesa ar vieniem nosacījumiem, kuros nebija atrunas par tā darbību tikai krīzes periodā, bet pēc kāda laika tiek izvirzīti arvien citi nosacījumi, kas nevairo ticību sistēmai, tās ilglaicībai un stabilitātei. LDDK atbalsta piedāvājumu, ka gadījumos, kad uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa 20 procentu likme, bet neatbalstat, ka tiek mainīti kritēriji, kādiem jāatbilst mikrouzņēmumam, jo tas neatbilst tiesiskās paļāvības principam, kurš jāievēro, izdarot likuma grozījumus. Tāpat LDDK nepiekrīt paredzētajai atbildībai, ja uzņēmuma darbinieki nav brīdināti vienu mēnesi iepriekš par nodokļu maksāšanas režīma maiņu. Pienākumu darba devējam maksāt no saviem līdzekļiem var noteikt tikai pēc tam, kad uzņēmums tiešām zaudē mikrouzņēmuma statusu, jo vairs neatbilst kritērijiem. Darba devējs var nonākt situācijā, kad uzņēmumam ir neplānoti darījumi, kuru rezultātā uzņēmums var zaudēt statusu, bet darba dēvējam...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 20.februārī, aicināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) krāt praktiskā darba pieredzi, piemērojot jaunā Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas, tostarp, aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijā izmantot administratīvos resursus. „No janvāra spēkā ir stājies jaunais priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums, un tajā iekļauts arī aizliegums priekšvēlēšanu aģitācijā izmantot valsts un pašvaldību administratīvos resursus. Aizliegums attieksies jau uz pašvaldību vēlēšanām šī gada jūnijā, un ir svarīgi uzkrāt, apkopot un analizēt kontrolētāju praktisko pieredzi jauno normu piemērošanā,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Komisijas priekšsēdētājs arī uzsver, ka „šāds praktiskās pieredzes apkopojums ir būtisks, lai pēc vēlēšanām vērtētu, kā jaunais regulējums darbojas dzīvē, un lemtu, vai nepieciešami kādi likuma uzlabojumi vai pilnveidojumi, vai arī kādas jaunā regulējuma normas ir liekas”. Apspriežot aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijā izmantot administratīvos resursus, šodienas komisijas sēdē KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča pauda, ka birojam pagaidām nav pieredzes jauno normu piemērošanā, tāpēc birojs izstrādājis vadlīnijas, kas...

Ikmēneša izdienas piemaksas varēs saņemt tie tiesneši, kuru profesionālā darbība kārtējā novērtēšanā būs novērtēta pozitīvi. To paredz grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ko Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.februārī, atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā. Šobrīd tiesneši piemaksas saņēm neatkarīgi no darba kvalitātes un balstoties vienīgi uz amatā nostrādāto gadu skaitu. No šī gada 1.janvāra spēkā stājusies jauna tiesnešu novērtēšanas sistēma. Saskaņā ar to Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija regulāri veiks tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu. Lai veicinātu tiesnešu profesionālo izaugsmi un tiesas darba kvalitāti, likumā tiek noteikts, ka kārtējā novērtēšanā saņemtais pozitīvais atzinums būs priekšnoteikums piemaksas piešķiršanai. Savukārt atkārtots negatīvs atzinums par tiesneša profesionālo darbību būs pamats tiesneša atbrīvošanai no amata. Piemaksas apmēru plānots noteikt 7 līdz 35 procentu apmērā no mēnešalgas atkarībā no amatā nostrādāto gadu skaita. Likumprojekta autori norāda, ka likuma grozījumi attieksies uz apmēram 580 rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un Augstākajā tiesā strādājošiem tienešiem. Atbalstu likuma grozījumiem paudusi...

Ekonomikas ministrijas vadībā izveidotā starpministriju darba grupa obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu turpmākai ierobežošanai un samazināšanai izstrādā priekšlikumus trīs virzienos – izsniegto atļauju apjoma samazināšanas, OIK maksājumu ierobežošanas un kompensējošu mehānismu izstrādes atsevišķām patērētāju grupām. Ņemot vērā, ka OIK un elektroenerģijas kopējās cenas turpmāks pieaugums atstātu ietekmi uz visu ekonomiku un konkurētspēju, tajā skaitā pievienotās vērtības radīšanu, pēc iespējas ātrāk nepieciešams ieviest tādas politikas izmaiņas, kas nodrošinātu, ka Latvija efektīvi izmanto tās rīcībā esošos atjaunojamos energoresursus, bet vienlaikus tiek nodrošināta arī ekonomikas attīstība un novērsta iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanās. Risinājumu izstrādei un rīcības plāna sagatavošanai izveidotā starpministriju darba grupa šobrīd strādā trīs galvenajos virzienos: OIK saistību nepalielināšana - izsniegto, neīstenoto atļauju revīzija, stingrāku nosacījumu noteikšana jaunajiem projektiem, izejvielu auditu prasības; OIK samazināšana – regulārākas klātienes pārbaudes darbojošās stacijās, stingrāki atbalsta termiņi, piemēram, HES, kam atbalsts noteikts pirms Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšanas; atbalsta intensitātes pārskatīšana (atbalsta formulu pārrēķini), tostarp, attiecībā uz lielajām koģenerācijas...

Vakar, 20. februārī, Administratīvo tiesnešu biedrība lūgusi Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz speciālas tiesas veidošanu. Speciālas (piekritības) tiesas izveidošana ir pretēja valdības apstiprinātajai tiesībpolitiskajai koncepcijai "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam", kurā valdība atteicās no jaunu specializētu tiesu izveidošanas. Atkāpšanās no valdības koncepcijas un izšķiršanās par speciālu tiesu izveidošanu ir būtisks tiesu iekārtas politikas jautājums, taču šāds priekšlikums nav ticis nodots Tieslietu padomes izvērtēšanai. Nedz valdība, nedz Saeima nav ievērojusi likuma "Par tiesu varu" 89.1pantu un 89.11panta pirmo daļu. Biedrības ieskatā, speciālas piekritības tiesu veidošanas uzsākšana nodarīs būtisku kaitējumu pašreiz sistēmiski skaidrai tiesu iekārtai. Tā kazuistiski sadrumstalos tiesu iekārtu. Jau šobrīd tiek izteikti priekšlikumi, kā nākamās speciālās tiesas veidot būvniecības, atsevišķu īpaši pakļauto personu disciplinārpārkāpumu jautājumos un korupcijas noziegumu iztiesāšanai. To pamatā ir argumenti, ka vispārējā jurisdikcija nenodrošina kompetentus tiesnešus konkrētās lietās, ka vienas tiesas noteikšana veicinās vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, kā arī nodrošinās iespēju augstākai tiesas...

Lai uzlabotu piekļuvi informācijai par Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī uzlabotu starptautisko līgumu noslēgšanas pārskatāmību un nodrošinātu divpusējo un daudzpusējo līgumu projektu savlaicīgu izvērtēšanu, Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.februārī, izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”. Izmaiņas likumā rosinātas, lai noteiktu kārtību, kādā izsakāmas starptautisko līgumu atrunas un skaidrojošās deklarācijas, un lai skaidri definētu nacionālās procedūras starptautisko līgumu saskaņošanai, parakstīšanai un iekļaušanai nacionālajā tiesību sistēmā. Tas arī ļaus savlaicīgi veikt novērtējumu par starptautiskā līguma ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu, valsts finansēm un noteiktajiem ārpolitikas virzieniem. Grozījumi paredz arī noteikt, ka vismaz starpvalstu, starpvaldību, kā arī Ministru kabinetā apstiprināmo starpresoru līgumu tulkošanu veiks centralizēti. Minēto uzdevumu plānots uzdot Valsts valodas centram. Tas ļaus būtiski uzlabot līgumu tekstu gan latviešu, gan angļu valodā.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas rezultāti liecina, ka ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāla apmērs 2012.gadā pārsniedza 1 mljrd. latu, kas ir par 17% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ( FKTK) sagatavotā informācija, 2012.gadā saglabājies stabils valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku pieaugums (vidēji 1% ceturksnī) un gada laikā tam bija pievienojušies 1 194 100 dalībnieki, t.sk. 58.6% bija pievienojušies obligātā kārtā. 2012.gadā 218 942 jeb 18.3% no visiem valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem bija mainījuši ieguldījumu plānus, kas ir mazāk nekā 2011.gadā, kad ieguldījumu plānus nomainīja 276 967 dalībnieki. Gada laikā turpināja uzlaboties pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānu vidējais ienesīgums un sasniedza 9% (2011.gadā - -2.0%). Pieaugumu galvenokārt nodrošināja gan Latvijas valsts obligāciju tirgus augstais ienesīgums, gan arī labvēlīgās tendences pasaules obligāciju un akciju tirgos. Visi ieguldījumu plāni darbojās ar pozitīvu ienesīgumu (individuāliem plāniem ienesīgums bija robežās no 0.7% līdz 11.5%). Pensiju 2.līmeņa plānu ieguldījumu struktūrā...

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), kas turpmāk rūpēsies par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu - Zaļo karotīti, izstrādās paaugstinātas kvalitātes kritērijus vēl plašākam produktu klāstam, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un iepazīstinātu pircējus ar augstas kvalitātes Latvijā ražotiem produktiem. Tāpat LPUF strādās pie tā, lai kvalitātes prasības būtu prioritāras valsts iepirkumos, tādējādi zināmā mērā aizsargājot vietējos ražotājus un patērētājus. Patlaban Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma Zaļā karotīte aptver 50 ražotājus un 158 produktus. Pēc licencēšanas līguma noslēgšanas ar LR Zemkopības ministriju, LPUF rūpēsies par Zaļās karotītes popularizēšanu, lems par šīs preču zīmes lietošanas tiesību piešķiršanu un sublicences līgumu slēgšanu ar ražotājiem. LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure informē, ka tiek strādāts pie jaunu kvalitātes kritēriju izveides, lai arī citi uzņēmumi, kas ražo kvalitatīvus produktus, varētu iestāties Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Piemēram, tādiem Latvijā atzītiem un iecienītiem ražotājiem kā Laima vai Pūre Chocolate nav iespējas iegūt Zaļo karotīti, jo galveno izejvielu - kakao pupiņas - neaudzē Latvijā....

Latvijas kultūras kanonā būtu jāiekļauj konkrētas, praktiskas un aptveramas vērtības, ko noteiktu nozaru lietpratēji un arī sabiedrība, paredz Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas izstrādātie un trešdien, 20.februārī, apstiprinātie pamatprincipi Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai. Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka 2008.gadā izstrādātais kultūras kanons kalpo par pamatu, taču vienlaikus ir jāveic kanona pilnveidošana, jo dažādu nozaru vērtību saraksti nav veidoti pēc vienotiem metodoloģiskiem principiem un daudzu vērtību formulējumi ir pārāk abstrakti un to apgūšana ir apgrūtināta. Tāpat pašreizējo kultūras kanonā iekļauto vērtību atlasi nav veicis pietiekami plašs ekspertu loks, kā arī šajā procesā ir jāiesaista sabiedrība. Ir jāizveido pastāvīga starpinstitucionāla Latvijas kultūras kanona padome, jādefinē kanona mērķi un uzdevumi, uzsverot nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības aspektus, jāizstrādā vienoti metodoloģiskie pamatprincipi kanona pilnveidošanai, piesaistot ekspertus, jāizvērtē esošais kultūras kanons un tas jāsašaurina, lai uz šī pamata attīstītu paplašināto Latvijas kultūras kanonu, paredz komisijas izstrādātie pamatvirzieni kanona pilnveidošanai. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš un deputāts Dzintars...