JAUNUMI

2012.gadā kopumā Latvijas eksporta apjomi ir pieauguši par 15%, paziņojusi Ekonomikas ministrija. Šajā periodā lielākie ieguldījumi eksporta apjomu izmaiņās bija ierastām preču grupām – lauksaimniecības un pārtikas precēm, kā arī mašīnbūves produkcijai un metālapstrādes produktiem. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports vien nodrošināja vairāk nekā 40% no kopējā eksporta pieauguma. Eksporta apjomu pieauguma tempi uz ES valstīm 2012.gadā bija 9,8%, savukārt uz NVS (pieaugums par 22,4%) un citām valstīm eksporta apjomi joprojām aug straujāk. Preču imports 2012. gadā pieauga par 12,7%. Šajā laika posmā lielākās importa preču grupas ir augušas līdzīgos tempos (mašīnbūves preces, minerālie produkti, lauksaimniecības un pārtikas produkti). Kopā šīs grupas veido 2/3 no visa importa pieauguma. Līdzīgi eksportam, arī preču importa apjomi gada laikā ir palielinājušies - par 3,2%. 2012. gada pēdējā mēnesī pēc piecu mēnešu straujā preču eksporta kāpuma tas gan samazinājies līdz līmenim, kāds tas bija gada vidū - salīdzinot ar 2011.gada decembri, Latvijas preču eksporta apjomi faktiskajās...

Valsts augu aizsardzības dienests(VAAD) februāra sākumā uz ārkārtas tikšanos bija aicinājis nevalstiskā sektora (NVO) sadarbības partnerus - biškopības, lauksaimniecības, dāzrzeņkopības nozares pārstāvjus, kā arī pārstāvjus no Latvijas augu aizsardzības pētniecības centra un Zemkopības ministrijas. Diskusijas mērķis bija viedokļu apmaiņa, kas būtu par pamatu Latvijas nostājas sagatavošanai par Eiropas Komisijas (EK) 1. februārī pausto priekšlikumu turpmākai ierobežojošai rīcībai attiecībā uz trīs neonikotinoīdu grupas augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Briselē notikušajā EK Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas (SCFCAH) darba grupā prezentēti EK priekšlikumi, kas satur ierobežojumus neonikotinoīdu grupas augu aizsardzības līdzekļu lietošanā, aizliedzot tos izmantot (gan smidzinot, gan kodinot) uz bitēm pievilcīgiem kultūraugiem, izņemot uz kartupeļiem, cukurbietēm, bietēm un ziemāju graudaugiem. Papildus paredz arī aizliegumu - ar konkrētajām vielām kodinātu sēklu tirdzniecību. Priekšlikumi izstrādāti balstoties uz 2013.gada 16.janvārī Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) publicētajiem secinājumiem par trīs neonikotinoīdu grupas darbīgo vielu, konkrēti imidakloprīda, tiametoksama un klotianidīna, ietekmi uz bitēm. Pētījums ticis veikts, analizējot...

Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta 2014.-2020. gadam sarunu rezultāts ir atbilstošs šī brīža situācijai ES, jo pirmo reizi vēsturē ES daudzgadu budžets ir samazināts iepretim iepriekšējam periodam. Tā ir realitāte, ar ko rēķinājās visas ES dalībvalstis. Tas nav pārsteidzošs lēmums, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš. Vienlaikus, no Latvijas pozīcijām raugoties, tas ir budžets, kurā Latvijai ir izdevies panākt labus nosacījumus, salīdzinoši ar EK sākotnējo piedāvājumu, visās būtiskākajās sarunu pozīcijās. Tas ir saprātīgs risinājums, kam vēl nepieciešams Eiropas parlamenta akcepts. Tādēļ var teikt, ka ES ir ceļā uz galīgo lēmumu par budžetu. Ņemot vērā vienošanos par tiešajiem maksājumiem zemniekiem, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, tie ir palielināti par 135%, kas ir nozīmīgs lēmums un nenoliedzami panākts, pateicoties gan Latvijas valdības pārstāvju un no Latvijas ievēlēto Eiropas parlamentāriešu aktivitātēm, gan lauksaimnieku organizāciju mērķtiecīgai rīcībai un neatlaidībai, par ko jāpateicas visām iesaistītajām pusēm. Tas ir labs virziens, lai mūsu zemnieki noteiktajā periodā sasniegtu līdzvērtīgus konkurences nosacījumus...

Pagājušajā gadā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) visā Latvijā sniegusi vairāk nekā 2300 bezmaksas konsultāciju, no kurām 45% skārušas darba tiesību, savukārt 55% – darba aizsardzības jautājumus. Salīdzinot ar 2011. gadu, darba devēju interese par iespējām risināt neskaidros jautājumus ar kvalificētu speciālistu palīdzību, izmantojot bezmaksas konsultāciju iespējas, augusi par aptuveni 13%, savukārt salīdzinājumā ar 2009. gadu – par vairāk nekā 60%. 2012. gadā lielākais sniegto konsultāciju īpatsvars bijis Rīgas reģionā, kur pēc kvalificētu speciālistu palīdzības neskaidru jautājumu risināšanā vērsušies 322 uzņēmumi. Uzņēmumu pārstāvji konsultējušies par darba aizsardzības sistēmas izveidošanu, nelaimes gadījumu izmeklēšanu, elektronisko risku vērtēšanu, kā arī citiem darba aizsardzības jautājumiem. Latgales reģiona konsultāciju centra darbinieki gada laikā snieguši vairāk nekā 400 konsultāciju 152 uzņēmumiem, aptuveni 70% gadījumu skaidrojot darba aizsardzības prasības dažādu nozaru uzņēmumos, kā arī nodarbināto apmācību un instruktāžu veikšanas kārtību. Kurzemes reģiona konsultāciju centrā pagājušajā gadā apkalpoti 339 uzņēmumi, savukārt Zemgalē – 121 uzņēmums. Zemgales un Vidzemes reģionos ievērojami...

Ekonomikas ministrijas mājaslapā publicēti šā gada janvāra mēnesī veiktā pirmā cenu monitoringa rezultāti. Ņemot vērā, ka tas bija pirmais cenu novērojums, šobrīd vēl nav iespējams analizēt un atspoguļot cenu dinamiku, taču patērētājiem ir iespējams salīdzināt dažādu preču un pakalpojumu pieejamību un cenu dažādās tirdzniecības vietās. SIA „Aptauju centrs” izmēģinājuma cenu novērojumu veica šā gada 31.janvārī, veicot cenu pierakstus 93 precēm, 32 pakalpojumiem vairāk nekā 400 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī un Rēzeknē. Cenu monitorings janvāra mēnesī tika veikts pilotprojekta veidā un tā uzdevums bija pārbaudīt definēto preču, pakalpojumu un tirdzniecības vietu pieejamību, nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas metodoloģijā, kā arī veikt kopējo darba procesa novērtējumu. Iegūtie rezultāti liecina, ka līdz nākamajam cenu novērojumam februāra mēnesī tiks precizēts vairāku preču un pakalpojumu tehniskās specifikācijas (piem., produktu šķiru, svaru vai daudzumu, iepakojuma raksturojumu u.tml.). Tāpat pēc pirmā apsekojuma ir secināts, ka atsevišķas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas ir slēgtas...

Pirmdien, 11. februārī, Ministru kabineta komitejas sēdē plānots skatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"", kas plāno dot pašvaldībām plašākas tiesības ierobežot pulcēšanās brīvību. Likumprojekts paredz, ka pašvaldība būs tiesīga noteikt sapulces, gājiena, piketa vai līdzīga pasākuma ierobežojumus, ja nespēs vienoties ar pasākuma organizatoriem par izmaiņām pasākuma norises vietā, laikā vai veidā, lai netiktu apdraudēti attiecīgā pasākuma dalībnieki vai radīti citi riski. Ja arī ar ierobežošanu noteiktus riskus nevarēs novērst, pašvaldība būs tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt pasākuma norisi, ja tiek konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību. Likumprojektā ir paredzēts, ka lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu pašvaldība ir tiesīga pieņemt ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms pieteiktā pasākuma norises dienas. Savukārt, ja pasākums pieteikts, ievērojot likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 13.panta otrās daļas otrajā teikumā noteikto kārtību un termiņu, tad pašvaldība lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu ir tiesīga pieņemt...

Janvārī Latvijā bijusi nevis gaidītā inflācija, bet gan deflācija 0,2% apmērā, kas pārsteidzis arī pašu Finanšu ministriju (FM). "Esam pieraduši, ka gada sākumā parasti ir vērojams cenu pieaugums, jo uzņēmumi pārskata savas izmaksas, atbilstoši koriģējot arī gala preču vai pakalpojumu izcenojumu, kā arī tiek mainīti siltumenerģijas un gāzes tarifi. Šoreiz gan pārsvarā cenas tika pārskatītas uz leju vai netika mainītas", teikts ministrijas mājas lapā. Janvārī cenu samazinājumu radījuši nedaudz samazinājušies siltumenerģijas tarifi (-1%) un gāzes tarifi (-3,8%), bet lielāks sezonāls kritums nekā parasti novērojams apģērbu un apavu cenām (-7,3%), kas gan vairāk liecinot par augošās konkurences ietekmi uz cenām šajā patēriņa segmentā. Līdz ar negaidītajiem mēneša inflācijas datiem diezgan būtiski ir samazinājusies arī gada inflācija. Ja pagājušā gada janvārī mēneša inflācija bija 0,8%, tad šogad tā ir -0.2%, un līdz ar to gada inflācija no 1,6% pagājušā gada decembrī nokrita līdz 0,6% šā gada janvārī. FM apgalvo, ka šobrīd esot skaidrs, ka...

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Noteikumi par Lauksaimniecības datu centra sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”, kas 7. februārī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts sagatavots tādēļ, ka šāgada 1. janvārī spēkā stājās jaunais „Lauksaimniecības datu centra nolikums”, kas noteic, ka Lauksaimniecības datu centrs (LDC) ir zemkopības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, tāpēc ir mainīts LDC juridiskais statuss un nepieciešams izdot jaunu cenrādi. Tā kā pašlaik spēkā esošajos noteikumos (Nr. 156 „Noteikumi par valsts aģentūras „Lauksaimniecības datu centrs” sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”) noteiktā maksa par gaļas liellopu un aitu pārraudzības datu apstrādi turpmāk tiks segta no valsts atbalsta līdzekļiem lauksaimniecībai, tad jaunais cenrādis vairs šādu maksājumu neparedz. Maksa netiks piemērota arī par atšķirības lenti un mikroshēmu bīstama suņa atpazīšanai. Tā kā „Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai” noteic, ka īpašniekam suns jāapzīmē un jāreģistrē pirms tā bīstamības...

Saskaņota normatīvās bāzes veidošana un Eiropas Savienības (ES) direktīvu ieviešana, vienota un stabila nodokļu un rūpniecības politika un kopīgi infrastruktūras attīstības projekti Baltijas valstīs uzlabos uzņēmējdarbības vidi un veicinās ekonomisko izaugsmi. Par to piektdien, 8.februārī, diskutējot par Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu ekonomikā, Baltijas Asamblejas (BA) Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas sēdē bija vienisprātis BA delegāti un uzņēmējdarbības nozares pārstāvji. "Baltijas valstis ir pārāk mazas, lai katra atsevišķi sacenstos par investīcijām un eksporta tirgiem. Globalizētā tirgus ekonomikā mums ir jāapvieno pūliņi cīņā par eksporta tirgiem, investīciju attīstības projektiem, piesakoties Eiropas Savienības finansētajiem projektiem, un jāuzlabo investīciju vide Baltijā, attīstot infrastruktūru un transportu," uzsvēra BA prezidents Raimonds Vējonis. Lai veicinātu Baltijas valstu uzņēmēju sadarbību, R.Vējonis aicināja biznesa nozares pārstāvjus veidot Baltijas trīspusējās ārējās ekonomiskās sadarbības politikas Koordinācijas padomi. Tāpat kopīgi jāveicina ārstniecības tūrisma attīstība Baltijas valstīs. R.Vējonis arī akcentēja, ka Baltijas Padomē jau runāts par Baltijas digitālā tirgus izveidi un ir jāmazina visi šķēršļi,...

Piektdien, 8. februārī, Japānas reitingu aģentūra „Rating and Investment Information, Inc.” (R&I) paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes prognozi (Outlook Stable). Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā ir paaugstināts no „BBB-” uz „BBB”. Paziņojumā par kredītreitinga paaugstināšanu reitingu aģentūra norāda, ka jau kopš 2010. gada otrās puses Latvijas ekonomika ir atguvusies no globālās finanšu krīzes un turpinājusi sabalansētu izaugsmi. Fiskālā konsolidācija realizēta ātrāk un produktīvāk, nekā iepriekš plānots. Ekonomikas attīstība norāda, ka finanšu krīzes izraisītā nestabilitāte norimst un līdz ar pozitīvu ekonomikas izaugsmi valsts fiskālā un finanšu sistēma stabilizējas. R&I uzsver, ka vispārējās valdības parāds, kas strauji palielinājās globālās finanšu krīzes laikā, pret reālo iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinās. Aģentūra norāda, ka banku sektorā rentabilitāte uzlabojas, kaut arī aizdevumu izsniegšanas aktivitāte joprojām ir zema. Reitingu aģentūra uzskata, ka 2014. gadā Latvija pievienosies Ekonomikas un monetārajai savienībai un ieviesīs eiro: eiro ieviešana stimulēs Latvijas ekonomiku, tomēr iespējami riski, kas...

Otrdien, 12. februārī, no plkst. 10.00 līdz 12.00 Latvijas Darba devēju konfederācijas telpās tiks oficiāli atklāts 2013. gada Ilgtspējas indekss – iniciatīva, kas jau ceturto gadu Latvijas uzņēmumiem sniedz iespēju objektīvi novērtēt savu ilgtspējas līmeni atbilstoši starptautiski atzītiem kritērijiem. Stabila, atbildīga un konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide ir ikvienas uz ilgtspējīgu attīstību vērstas valsts ekonomikas pamats. Šīs iniciatīvas autori un īstenotāji – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (KIAI) – sadarbībā ar dažādu ilgtspējas jomu ekspertiem informēs par Ilgtspējas indeksa lomu uzņēmējdarbības vides attīstībā un valsts ilgtspējas veicināšanā un 2013. gada Ilgtspējas indeksa norisi, tostarp – izmaiņām uzņēmumu vērtēšanas kārtībā. Pasākuma viesus uzrunās: Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētājs Ingus Alliks, LR Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dalība Ilgtspējas indeksā ļauj uzņēmumiem ne vien novērtēt savu uzņēmējdarbības vidi piecās jomās – uzņēmuma stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, ietekme uz vidi un sabiedrība, bet arī saņemt vērtīgus...

Eiropas Prlaments 5. februārī pieņēma likumprojektu, ar ko nosaka stingrākus trokšņa ierobežojumus vieglajiem un kravas automobiļiem, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību. Deputāti arī rosina ieviest marķējumu sabiedrības informēšanai par jauno automobiļu radītā trokšņa līmeni un pievienot skaņu radošas ierīces hibrīdauto un elektromobiļiem, lai brīdinātu gājējus par to tuvošanos. Ilgstošs ceļu satiksmes radīts troksnis var izsmelt fiziskās rezerves, traucēt orgānu funkcijas, izraisīt sirds un asinsvadu, kā arī citas slimības. Eiropas Vides aģentūras pētījums liecina, ka puse ES pilsētu iedzīvotāju ir pakļauti ceļu satiksmes radītam troksnim, kas pārsniedz 55 decibelu līmeni. Likumprojekts rosina jaunos trokšņa ierobežojumus pakāpeniski ieviest sešos līdz astoņos gados pēc noteikumu stāšanās spēkā. Pirmajā posmā noteikumus piemēros jaunajiem transportlīdzekļu modeļiem, otrajā posmā - visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas nodoti ekspluatācijā. Pieļaujamā trokšņa līmenis standarta automobiļiem tiks pazemināts no 74 decibeliem uz 68 decibeliem. Lielākas jaudas transportlīdzekļiem pieļaus nelielu nobīdi 2 līdz 6 decibelu apmērā. Vislielākās jaudas smagajiem transportlīdzekļiem (virs 12 tonnām) pieļaujamā trokšņa...

Kaut gan Eiropas Savienībā Latvija ieņem vienu no augstākajām vietām sieviešu īpatsvarā biznesā un vadošos amatos, jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā noskaidrots, ka mūsu valsts vīrieši biežāk nekā sievietes būtu gatavi uzņemties risku un ieņemt amatus valsts uzņēmuma vadībā. Tiesa, jāpiebilst, ka gan vīriešu, gan sieviešu vidū tomēr ir samērā liels īpatsvars to, kuri ir piesardzīgi un paškritiski un neuzskata, ka viņu kvalifikācija vai pieredze ļautu piepildīt šādas ambīcijas, un kuri nepiekristu ieņemt amatu valsts padomē. Salīdzinot pētījuma respondentu atbildes dažādās vecuma grupās, jāsecina, ka jaunāki cilvēki biežāk pauž gatavību strādāt lielu valsts uzņēmumu vadībā, savukārt pēc 40 gadu vecuma, kad šķietami varētu būt uzkrāta pietiekama dzīves un profesionālā pieredze, kas ļautu to darīt, gatavība šādam solim ir jūtami zemāka. Norādot faktorus, kas motivētu pieņemt šādu darba piedāvājumu, sievietes biežāk nekā vīrieši par galveno motivējošo faktoru atzīmējušas pietiekami lielu atalgojumu (sievietes: 69%; vīrieši: 61%) un to, ka uzņēmumam jābūt skaidri definētiem gan...

Saeimas 2013.gada 24.janvāra likums «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 21.februāri.

Saeima ceturtdien, 7.februārī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja piecu deputātu sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālo regulējumu būvniecībā paredzēts noteikt, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet, ja nepieciešams papildu izvērtējums, izskatīšanas termiņu var pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu – četrus mēnešus. Deputātiem vērtējot šo likumprojektu šodienas Tautsaimniecības komisijas sēdē, atbalstu grozījumiem pauda arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša, kā arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā direktore Linda Austere. Iepriekš Tautsaimniecības komisijas iesniegtos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredzēja ierobežot automātisku būvniecības procesa apturēšanu būvatļaujas apstrīdēšanas gadījumā, Saeima 17.janvārī noraidīja. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka pašlaik ikviens iedzīvotājs būvatļauju automātiski var apstrīdēt ar vienu iesniegumu bez tiesas lēmuma. „Investoriem tas rada tiesisku nenoteiktību un augstākas izmaksas, kā arī šantāžas risku. Pēc Pasaules Bankas prestižā Doing Business reitinga būvatļauju izsniegšanas jomā Latvija...